Atzinums

Ievērojot izteikto FM iebildumu pie noteikumu projekta 14.punkta, lūdzam noteikumu projekta 13.punktu izteikt piedāvātajā redakcijā, lai nodrošinātu vienotu pieeju.

“13. Pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanai pieejamais finansējums ir 18 823 530 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 16 000 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums, kas nepārsniedz 2 823 530 euro, kā arī pašvaldības budžeta vai privātais līdzfinansējums, ja projekta īstenošanā kā sadarbības partneris tiek piesaistīta pašvaldība, tās iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, fiziska vai juridiska persona saskaņā ar šo noteikumu 21.1.2., 21.1.3. un 21.1.4. apakšpunktu.”
 

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 14.punktu piedāvātajā redakcijā, ņemot vērā, ka ceturtajā kārtā projekta īstenotājs paredzēts pašvaldība vai tās iestāde, savukārt valsts budžeta līdzfinansējums ceturtajā kārtā būtu paredzams tikai gadījumā, ja projekta ietvaros kā sadarbības partneris tiek piesaistīta valsts kapitālsabiedrība, kas īsteno valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi (saskaņā ar anotācijas 1.3.sadaļā sniegto skaidrojumu), attiecīgi noteikumu projekta 14.punktā ir jānosaka, ka primāri nacionālo līdzfinansējumu veido pašvaldības vai privātais līdzfinansējums vismaz 1 284 265 euro apmērā, savukārt valsts budžeta līdzfinansējumu paredzams tikai gadījumā, ja projekta ietvaros kā sadarbības partneris tiek piesaistīta valsts kapitālsabiedrība, kas īsteno valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, nosakot, ka valsts budžeta līdzfinansējums tādā gadījumā nepārsniedz 15% no projekta attiecināmajām izmaksām, kas saistošas attiecīgajam sadarbības partnerim.

“14. Pasākuma ceturtās atlases kārtas īstenošanai pieejamais finansējums ir 8 561 765 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 277 500 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldības budžeta un privātais līdzfinansējums, vismaz 1 284 265 euro, kā arī valsts budžeta līdzfinansējums, ja projekta īstenošanā kā sadarbības partneris tiek piesaistīta valsts kapitālsabiedrība saskaņā ar šo noteikumu 21.2.2. apakšpunktu, paredzot, ka valsts budžeta līdzfinansējums nepārsniedz 15 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām, kas saistošas attiecīgajam sadarbības partnerim.”
 

Ņemot vērā anotācijā ietverto skaidrojumu atšķirīgai projekta minimālo izmaksu noteikšanai, aicinām pārskatīt MK noteikumu projektā ietverto nosacījumu vai precizēt anotācijā iekļauto skaidrojumu.
Informējam, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 53. panta 2. punkta pirmajai daļai, ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, iemaksas no ERAF, ESF+, TPF, AMIF, IDF un BMVI saņēmējam būtu jāsniedz vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot darbībām, kuras saņem atbalstu, kas ir valsts atbalsts. Papildus 2024.gada 20.decembra Eiropas Komisijas apstiprinātajās pamatnostādnēs “Pamatnostādnes par vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu saistībā ar fondiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2021/1060 (Kopīgo noteikumu regula)” ir skaidrots, ka izņēmums ir arī izmaksu kategorijas, kurām piemēro vienotu likmi, proti, vienotās likmes bāzes izmaksas var būt faktiskās izmaksas.

-

Lūdzam nodrošināt regulas Nr. 651/2014 45. panta 5. punkta nosacījumu par principa “piesārņotājs maksā” ievērošanu pasākumā. Proti, ja attiecībā uz atsevišķu invazīvo augu sugu ierobežošanu valsts jau ir kā pienākumu noteikusi katram zemes īpašniekam par to parūpēties obligāti, tajos gadījumos ir attiecināms “piesārņotājs maksā” princips. Piemēram, saskaņā ar valstī noteikto normatīvo regulējumu (Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 467 "Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi" un to aizstājošie normatīvie akti pēc tam, kad šie noteikumi zaudēs spēku) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemē ir invazīvā augu suga, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētu invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumiem un metodēm veic attiecīgās augu sugas izplatības ierobežošanu. Pretējā gadījumā zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiek piemērots sods, jo Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu izplatīšanās pieļaušana ietver arī ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu, proti, tas kvalificējas kā "piesārņotājs".
Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumus un sniegt skaidrojumu anotācijā tā, lai skaidrs, kuros gadījumos zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav "piesārņotājs", proti, kuros gadījumos invazīvo augu sugu ierobežošana ir/nav pieļaujama pasākuma ietvaros kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 45. pantu.

Papildus lūdzam precizēt skaidrojumu anotācijā attiecībā uz degradētu teritoriju - vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošanu. Atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajam skaidrojam, regulas Nr. 651/2014 45. pantu nevar piemērot, ja atbalsta pasākumi attiecas uz vēsturisko kūdru ieguves vietu atjaunošanas izmaksām. Vienlaikus Eiropas Komisija ir skaidrojusi, ka atbalstu iepriekš izmantotas (bet slēgtas) kūdras ieguves zemes meliorācijai/reabilitācijai varētu piešķirt saskaņā ar Pamatnostādņu par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022) (2022/C 80/01) 4.6. iedaļu (iespējams, ka uz atbalstu attiecas 4.12. sadaļa (280(a) punkts), bet, ja kūdras ieguves vietas jau bija slēgtas ilgāku laiku un tieša saikne starp ieguves vietas slēgšanu un nepieciešamo atbalstu nav, tad 4.12. sadaļu piemērot nevarētu). Ja atbalsta sniedzējs plānotu atbalstu šādiem mērķiem, skaidrojam, ka būtu ne tikai jāietver atbilstošie iepriekšminēto pamatnostādņu nosacījumi MK noteikumu tekstā, bet arī būtu nepieciešams ievērot atbilstošas procedūras, paziņojot pasākumu Eiropas Komisijai un saņemot tās lēmumu, pirms atbalsta piešķiršanas uzsākšanas.



 
Piedāvātā redakcija
-
 

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projektā paredzēta arī valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršana, aicinām izvērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu projekta 47. punktu piedāvātajā redakcijā, ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 10. un 16. punktā noteikto attiecībā uz finansējumu, no kura tiek aprēķināts avansa, kā arī avansa un starpposma maksājuma kopsummas apmērs.

47. Ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 90 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Ievērojot noteikumu projekta 21.2.2. apakšpunktā paredzēto, ka ceturtajā atlases kārtā kā sadarbības partneri var piesaistīt valsts kapitālsabiedrību, kuras īpašumā vai valdījumā ir nekustamais īpašums, kas atrodas Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā, ja kapitālsabiedrībai deleģētajos pārvaldes uzdevumos ietilpst šo īpašumu apsaimniekošana, pārvaldība vai aizsardzība, lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā attiecībā uz ceturtās kārtas ietvaros norādīto, ka valsts budžeta līdzfinansējums paredzēts gadījumos, ja kā sadarbības partneris tiek piesaistīta valsts kapitālsabiedrība, kas īsteno valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, papildināt ar informāciju, vai un cik ir tādu valsts kapitālsabiedrību, kas atbilstoši noteikumu projekta 21.2.2. apakšpunktā paredzētajam varētu būt sadarbības partneri.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādītā informācija par uzturēšanas izmaksām šobrīd nesniedz pietiekamu informāciju, ka attiecīgās izmaksu pozīcijas pēc būtības atbilst projekta ietvaros izveidojamo rezultātu uzturēšanai, attiecīgi lūdzam anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” attiecībā uz uzturēšanas izmaksām papildināt ar norādi, ka uzturēšanas izmaksas šobrīd noteiktas indikatīvi un detalizēts to aprēķins un pamatojums tiks sniegts, pieprasot tām finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projekta pabeigšanas.

-

Anotācijas 3.sadaļas 6.punktā, kur norādīts izdevumu proporcionālais dalījums pa gadiem, lūdzam precizēt procentuālo apmēru 2029.gadam no 14,47% uz 17,47%, savukārt procentuālo apmēru 2025.gadam un 2030.gadam nepieciešams noapaļot, lai kopā pa gadiem veidotu 100%.

-