Atzinums

Lūdzam atkārtoti izvērtēt un skaidrot, kāda iesaiste no Finanšu ministrijas kā līdzatbildīgās institūcijas tiek sagaidīta šādu pamatnostādņu uzdevumu izpildē:
 - 9.1. “Paplašināt jaunu pieslēgumu skaitu pie centralizētajām un lokālajām siltumapgādes sistēmām un veicināt novecojušo un neefektīvo lokālo un individuālo apkures sistēmu atjaunošanu, sniedzot finansiālu atbalstu”,
- 9.2. “Sniegt finansiālu atbalstu zemu (nulles) emisiju AER izmantošanai centralizētajā un lokālajā siltumapgādē”,
- 12.1. “Papildus pasākumu īstenošana transporta sektora radīto emisiju samazināšanai un finansiāla atbalsta sniegšana šo pasākumu īstenošanai”,
- 47.8. “Normatīvā regulējuma radioaktīvo materiālu transportēšanai pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši starptautiskajām prasībām un vadlīnijām, uzraudzībā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšana”;
- 1.pielikuma 1.daļas pielikuma Nr.25 beigās “Koordinē nacionālo SEG un gaisa piesārņojošo vielu prognozēšanas sistēmu”.
Vienlaikus lūdzam konkretizēt, kuras tieši nozaru ministrijas ir domātas šādu pamatnostādņu uzdevumu izpildē:
- 2.3. “Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķus sektoriem, vienlaikus nodrošinot, ka tie ir ne mazāk ambiciozi kā klimata mērķi Latvijai, kas noteikti  ES tiesību aktos” un
- 2.11. “Nodrošināt ikgadējās SEG inventarizācijas un SEG prognožu  sagatavošanu, tai skaitā nodrošināt SEG prognozēšanas modeļa pilnveidošanu” kā līdzatbildīgās ministrijas,
- 4.2. “Izstrādāt uz risku izvērtējumiem balstītas tautsaimniecības nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas, plānus vai vadlīnijas” kā atbildīgās ministrijas.
Ja arī šajos uzdevumos ir domāta Finanšu ministrija, lūdzam arī pie šiem uzdevumiem skaidrot iesaisti.
Ja pamatnostādnēs un to pielikumos Finanšu ministrijas kompetences ietvaros tai netiek doti skaidri uzdevumi, tad lūdzam Finanšu ministriju svītrot.

-

Ņemot vērā Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 18.8.apakšpunktā noteikto, lūdzam pamatnostādnēm pievienot ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 1.pielikuma VI sadaļā noteiktajai formai.
Norādām, ka situācijā, ja pamatnostādņu īstenošanai plānots pieprasīt papildu valsts budžeta finansējumu, tad pamatnostādņu projekta ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts jāpapildina ar punktu šādā redakcijā:
"Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2023.gadā un turpmākajos gados izskatīt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un visu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem  atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām".

-

Lūdzam papildināt pamatnostādnes un to pielikumus ar informāciju, kādus Eiropas Savienības fondus ir plānots piesaistīt uzdevumu īstenošanai, tādejādi nodrošinot informācijas izsekojamību. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pamatnostādnēs un to pielikumos vairākkārt ir lietots apzīmējums “ES fondi”, taču nav skaidri atrunāts, kādus Eiropas Savienības fondus minētais apzīmējums aptver.

-

Attiecībā uz pamatnostādņu 13.lpp. minēto, ka ieņēmumi no vides nodokļiem netiek pilnā mērā ieguldīti atpakaļ vides sektorā, vēršam uzmanību, ka minētajos vides nodokļu ieņēmumos ir ieskaitīti gan nodokļu ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un dabasgāzi, gan no transportlīdzekļiem piemērojamiem nodokļiem, lai gan pašu dabas resursu nodokļa ieņēmumi, piemēram, 2019.gadā bija 30,45 milj. euro, bet 2020.gadā - 34,22 milj. euro, kas ievērojami atpaliek no pamatnostādņu 5.attēlā atspoguļotajiem vides aizsardzībai atvēlētajiem valsts izdevumiem. Turklāt aicinām pamatnostādnes aktualizēt ar pēdējiem vides nodokļu ieņēmumiem, īpaši izdalot dabas resursu nodokļa daļu, kā arī ar datiem par valdības izdevumiem vides aizsardzībai.
Papildus aicinām precizēt arī tekstā attēlu numerāciju, jo atsauces ir minētas uz 5. un 6.attēlu, bet pamatnostādnēs tas ir 4. un 5.attēls.
Vienlaikus norādām, ka pamatnostādņu 3.nodaļas "Klimata mērķi" 3.2. punktā "Politikas konteksts" nav ietverta informācija par Eiropas Komisijas piedāvāto likumdošanas aktu paketi "Fit for 55", kas tika publicēta š.g. 17.jūlijā un paredz vairākus pasākumus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Līdz ar to lūdzam attiecīgi precizēt pamatnostādnes.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu pamatnostādnēs ietvertajam rezultatīvajam rādītājam 1.5.1. “Attīstīta zaļās budžetēšanas pieeja” (22.lpp.), kur norādīts, ka 2021.gadā 0,5% no valsts izdevumiem ir novirzīti vides izdevumiem un 2027. gadā tie būs 0,8%, kā arī sniegt informāciju, kurā plānošanas dokumentā ir norādītas atbildīgās ministrijas un pēc kādiem kritērijiem šie skaitļi ir aprēķināti.
 

-

Ņemot vērā, ka Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) aptver arī pasākumus, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsta pasākumi, lūdzam pamatnostādnes papildināt ar šādu informāciju: 
 

“Ieviešot Pamatnostādnēs iekļautos pasākumus, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsta pasākumi, tiks ievērots komercdarbības atbalsta regulējums”.

Lūdzam skaidrot, vai pamatnostādņu 3.pielikuma uzdevumam “Radiācijas monitoringa staciju tehniskā aprīkojuma nomaiņa” plānots piesaistīt atbalstu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros, norādot arī plānoto specifisko atbalsta mērķi.
 

-

Aicinām papildināt  pamatnostādņu 1.pielikuma 1.daļu ar informāciju par konkrētu Kohēzijas fonda projekta numuru un nosaukumu, kā arī ar informāciju, kādu Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros pēdējos gados ir veiktas divas meteoroloģiskā novērojumu tīkla modernizācijas kārtas, nodrošinot vienotu pieeju un informācijas izsekojamību.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt pamatnostādņu  II sadaļas “Vides politikas jomas” 1.3.punktu “Politikas rezultāti uz rezultatīvie rādītāji vides pārvaldības pamatsistēmas attīstībai” ar atsaucēm uz konkrētiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskajiem atbalsta mērķiem, kuros indikatīvi plānoti norādītie rezultātu rādītāji.

-

Lūdzam precizēt pamatnostādnes un to pielikumus, kur attiecināms, plānošanas dokumenta nosaukumu “Darbības programma Latvijai 2021.-2027.gadam” aizstājot ar “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam”.

-

Aicinām tehniski precizēt pamatnostādņu 1.pielikuma 1.daļas redakciju 7.lpp.

Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi ir noteikti sēra dioksīdam (SO₂), slāpekļa oksīdiem (NO_x), daļiņām PM₁₀, daļiņām PM_2,5, benzolam (C₆H₆), oglekļa monoksīdam (CO), Pb, Cd, As, Ni, Hg, benz(a)pirēnam un ozonam (O₃).