Atzinums

Lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai konkrētajā gadījumā ir pamatoti un atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" (turpmāk - noteikumi Nr. 606) 47. punktam jautājuma par konkrēta attīstības scenārija atbalstīšanu attiecībā uz personas apliecību sertifikāciju un konkrēta finansējuma modeļa noteikšanu izlemšanai Ministru kabinetā virzīt informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu (turpmāk - lēmuma projekts), bet ne konceptuālu ziņojumu un Ministru kabineta rīkojuma projektu. Ja attiecīgu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam, ņemot vērā Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 14. punktā noteikto, uz Ministru kabinetu virzīt konceptuālu ziņojumu un Ministru kabineta rīkojuma projektu.
Skaidrojam, ka saskaņā ar noteikumu Nr. 606 47. punktu informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus. Kā atzīts juridiskajā literatūrā, atšķirībā no politikas plānošanas dokumentiem informatīvā ziņojuma mērķis ir tikai informēt Ministru kabinetu par kādu situāciju vai problēmu, analizēt to risināšanas gaitu. Informatīvā ziņojuma mērķis nav panākt politisku konceptuālu vienošanos par kādu jautājumu. Šāds mērķis ir politikas plānošanas dokumentiem. Vienlaikus tiek atzīts, ka: "(..) gadījumos, kad netiek piedāvāta izšķiršanās par politisko vadlīniju noteikšanu veselai nozarei vai apakšnozarei, kā arī gadījumos, kad Ministru kabinetam nav jāizšķiras par vienu no vairākiem piedāvātajiem variantiem, ministrijām mēdz būt izvēle: sagatavot politikas plānošanas dokumentu vai informatīvo ziņojumu" (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 604., 605. lpp.). Savukārt konkrētā informatīvā ziņojuma mērķis pirmšķietami ir plašāks un paredz noteikt ilgtspējīgu finansēšanas modeli un skaidri sadalītas atbildības jomas valsts pārvaldes institūcijām, informatīvais ziņojums definē potenciālos risinājumus, piemēram, pilna apjoma finansējuma modeli un proporcionālā finansējuma modeli, no kuriem viens pēc veiktā izvērtējuma ar protokollēmumu tiek noteikts no Ministru kabineta puses.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otrajai daļai privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Attiecīgi lūdzam skaidrot, no kura konkrēti ārējā normatīvā akta izriet tiesiskais pamats lēmuma projektā (sk. 2. un 7. punktu, arī 3. punktu, ja deleģējumu nav paredzēts ietvert šajā punktā paredzētajos priekšlikumos) paredzēto deleģēšanas līgumu noslēgšanai ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Ja attiecīgu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam precizēt vai svītrot minētos punktus.
Papildus vēršam uzmanību, ka lēmuma projekta 5. punktā minētos pakalpojumus iepriekš norādītajai valsts akciju sabiedrībai Ministru kabinets var uzdot nodrošināt vienīgi gadījumā, ja tas notiek deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros, savukārt no lēmuma projekta 7. punkta izriet, ka deleģēšanas līgums vēl tikai tiks noslēgts, tādēļ lūdzam izvērtēt un attiecīgi precizēt vai svītrot lēmuma projekta 5. punktu, vai skaidrot, kāda konkrēti, jau deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros tiek uzdots nodrošināt minētos pakalpojumus.

-

Aicinām izvērtēt pieteikto saīsinājumu saturu vai to pielietojumu, ņemot vērā, ka, tos lietojot neprecīzi, var rasties izpratnes problēmas. Vēršam uzmanību, piemēram, uz saīsinājumu "eIDAS regula" un to, ka, skaidrojot, kas ir uzticamības pakalpojums, tiek norādīts, ka tas ir "E-pakalpojums eIDAS regulas 3.panta 16.punkta izpratnē". Taču, ņemot vērā, ka ar saīsinājumu "eIDAS regula" vienlaicīgi saprotamas divas regulas, secināms, ka arī atsauce uz 3. panta 16. punktu saprotama kā atsauce uz abu tiesību aktu vienībām, lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīlis Regulā (ES) 2024/1183, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi, ir tikai divi panti. Tāda pati problēma konstatējama arī, piemēram,  formulējumā "eIDAS 2.0 regulas 3.panta 42.punkts". Attiecīgi, lūdzam izvērtēt, vai korektāk nebūtu saīsinājumu "eIDAS regula" skaidrot kā "Eiropas Parlamenta un padomes 2014.gada 23.jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014, par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (konsolidētā redakcija)", ar ko vienlaicīgi būtu saprotams no abām regulām izrietošais.

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā nodrošināt pietiekami precīzus skaidrojumus, lai informatīvā ziņojuma adresātiem būtu pilnīga tā izpratne. Piemēram, norādīts, ka tiks nodrošināta atbilstība "normatīvo aktu prasībām un starptautiskiem standartiem", nesniedzot izvērstāku izpratni par to, kādu normatīvo aktu prasības un kādi starptautiskie standarti ar to saprotami. Atsaucoties uz konkrētiem, ar informatīvā ziņojuma būtību saistītajiem normatīvajiem aktiem, lūdzam ievērot, ka, piemēram, "MK 2010. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 62 “Par Elektronisko identifikācijas karšu koncepciju”" un "MK 2016. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 497 “Grozījums Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā”" ir zaudējuši spēku ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi". Savukārt, grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu" veikti, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.796 nevis Nr.766, bet saīsinājums "VDAA nolikums" vispār nav pieteikts u.tml.

-

Aicinām pārskatīt informatīvā ziņojuma skaidrojumus par finansēšanas modeļiem. Proti, atbilstoši VARAM dotajam uzdevumam, izveidotajai darba grupai bija jānosaka uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu finansēšanas modeli un institūciju atbildības jomas, iesaistīto valsts pārvaldes institūciju funkcijas un uzdevumi. Savukārt skaidrojums informatīvajā ziņojumā vienlaicīgi norāda uz diviem finansēšanas modeļiem, izvērstāk nepamatojot proporcionālā finansējuma modeļa noteikšanu arī periodam no 2027. gada. Tāpat, vēršam uzmanību, ka atspoguļojot iespējamos finansējuma modeļus (informatīvā ziņojuma 3.1.apakšsadaļa), ņemts vērā tikai 5 gadu periods, lai gan funkcionalitātes nepārtrauktības nodrošināšana nepieciešama 10 gadu periodam, vienlaicīgi , informatīvā ziņojuma  4.2. apakšsadaļā norādīts, ka ir analizēts 10 gadu periods. Attiecīgi lūdzam nodrošināt, lai informatīvajā ziņojumā sniegtā informācija precīzi izpilda, atspoguļo no VARAM dotajā uzdevuma izrietošo, jo pretējā gadījumā paužam bažas par to vai, piemēram, finansējuma modeļa izvēlē tiešām ir ņemts vērā 10 gadu periods un tas neietekmēs funkcionalitātes nepārtrauktību.

-

Aicinām precizēt lēmuma projektu, ievērojot, ka atbilstoši noteikumu Nr. 606 76. punktam ministrijas izstrādātos projektus izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru kabineta loceklis (nevis ministrija).

-

Lūdzam izvērtēt, vai Ministru kabineta 2023. gada 7. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.13 31.§) 8. un 9. punkts tiešām ar šo projektu tiek izpildīts pilnībā. Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā ietvertas vispārīgas atsauces uz tiesību normām, piemēram to, ka "VDAA nolikums papildināms ar jaunu uzdevumu", bet ne konkrēti izdalītas, definētas institūciju atbildības jomas, funkcijas un uzdevumi, kas izriet no minētā protokollēmumā 8. punktā noteiktā uzdevuma "līdz 2024. gada 1. janvārim noteikt uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu finansēšanas modeli un institūciju atbildības jomas, iesaistīto valsts pārvaldes institūciju funkcijas un uzdevumus.". Tāpat no informatīvā ziņojuma 3. sadaļas nosaukuma izriet, ka tajā jābūt atspoguļotiem "attīstības scenārijiem, finansēšanas modelim un institūciju atbildības jomai, iesaistīto valsts pārvaldes institūciju funkcijām un uzdevumiem", bet tiek skaidrota tikai daļa no tā, piemēram, finansējuma modeļi. Attiecīgi iesakām precizēt informatīvo ziņojumu (nepieciešamības gadījumā arī - lēmuma projektu) vai izziņā skaidrot, kā tiek nodrošināta 8. un 9. punkta pilnīga izpilde.  

-