Atzinums

   Par likumprojekta izpildē iekļauto pasākumu (īpašuma tiesības nostiprināšana zemesgrāmatā uz pircēja vārda) nodrošināšanu no privatizācijas komisijas budžeta līdzekļu ietvariem.
   Vēršam uzmanību, ka likumprojekta izpildē iekļautie pasākumi, piemēram, īpašuma tiesības nostiprināšana zemesgrāmatā uz pircēja vārda neietilpst un nav saistīta ar privatizācijas tehnisko izpildi un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, privatizācijas tehniskā izpilde ir tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai privatizācijas izpildinstitūcija varētu pieņemt lēmumu par privatizāciju, savukārt, dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai ir tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai noteiktu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un reģistrētu šo māju vai māju un zemi zemesgrāmatā līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 12.,16.punkts).
   Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka samaksātie līdzekļi par privatizācijas tehnisko izpildi ir izlietoti, lai nodrošinātu tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopumu, kas jāveic, lai privatizācijas komisija varētu pieņemt lēmumu par privatizāciju, neuzkrājot tos.
Nav skaidri noteikts izmaksu, piemēram, valsts nodeva korroborācijai zemesgrāmatā, Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu apmaksa, finansējuma avots.
Rosinām paredzēt, ka pakalpojumi, kas saistīti ar pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja to veic pašvaldība (privatizācijas komisijai),  tiks sniegti bezmaksas.


 

-

Privatizācijas tehniskās izpildes procesa nodrošināšanai līdz šim nav bijusi nepieciešama datu bāze, no kuras izdrukas veidā būtu iegūstama informācija par privatizācijas objektu īpašniekiem, kuri ieguvuši privatizācijas objektu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet nav par to noslēguši pirkuma līgumus vai arī noslēguši pirkuma līgumus, bet nav nostiprinājuši savas īpašumtiesības zemesgrāmatā. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas resursu turētājs nav pašvaldība.
   Ņemot vērā minēto,  privatizācijas komisijai nav iespējams veikt datorizētu datu atlasi par 176 122 dzīvokļu īpašumiem, kuru īpašumtiesības ir vai nav nostiprinātas zemesgrāmatā. Manuāla datu salīdzināšana veidos nesamērīgu administratīvā resursa slogu un patēriņu.

Priekšlikums
   Likumprojekta 10.panta trešā daļa izslēdzama.
 

-

Pretruna Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta sestajai daļai, kurā noteikts, ka dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.). Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi ir izdevumi, kas tie maksāti, lai nodrošinātu mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā. Ja, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, iekasētie dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi pilnā apmērā nav izmantoti obligāto pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, tie nododami dzīvokļu īpašniekiem (Ministru kabineta 11.07.2017. noteikumu Nr.408 "Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi" 28.1.2.apakšpunkts). Papildus norādāms , ka nav skaidrs, kā rīkoties, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav izvēlējusies pārvaldnieku turpmākai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.
 

-

Nosakāms garāks termiņš kopsapulču organizēšanai, jo , ja 5.pantā ir paredzēts, ka lēmums par valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai tiek pieņemts līdz 2024.gada 1.jūlijam, tad kopsapulču sasaukšanas termiņš būtu pagarināms vismaz par 6 mēnešiem, ņemot vērā, ka pēc mājas nodošanas privatizācijai vēl paies zināms laiks, kamēr dzīvokļu īpašnieki noslēgs pirkuma līgumus un reģistrēs īpašuma tiesības zemesgrāmatā.
 

-

Ir grozāma teikuma otrā daļa, nosakot, ka sākot ar 2025. gada 1. janvāri dzīvojamās mājas pārvaldīšanu nodrošina esošais pārvaldnieks, kuram ir pienākums ne mazāk kā divas reizes gadā sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu. Vai arī, pagarinot kopsapulču sasaukšanas termiņu, attiecīgi nosakāms cits datums, ar kuru esošais pārvaldnieks turpina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi).

-