Atzinums

Ņemot vērā, ka pieņemot Ministru kabineta lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu “Bulduri 1607”, Jūrmalā, privatizācijas ierosinātājam tiek liegts izmantot normatīvajos aktos noteiktās pirmpirkuma tiesības uz valsts zemes vienību, pastāv risks, ka persona tiesāsies par šādu pieņemtu Ministru kabineta lēmumu, līdz ar to ļoti būtiski atteikumu pamatot uz dokumentiem pamatotiem argumentiem, tai skaitā ar skaidru izvērtējumu vai šajā gadījumā pastāv likumiskie aizliegumi, kas izriet no Meža likumā un Aizsargjoslu likumā noteiktajiem likumiskajiem ierobežojumi valsts zemes privatizācijai.

Atteikuma projektā ir secināts, ka valsts meža zemes nodalīšana, lai izveidotu būvju uzturēšanai funkcionāli nepieciešamu zemesgabalu, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem- tātad ir  izpildījies Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunkta kritērijs, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šajā pantā noteiktos gadījumos, t.sk. pilsētās - zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Savukārt saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Iepazīstoties ar atteikuma projekta pamatojošiem dokumentiem, ir secināms, ka starp valsti un būvju īpašnieku pastāv piespiedu dalītās īpašuma attiecības (nevis brīvprātīgi dalītās tiesiskās attiecības), līdz ar to uz minēto gadījumu nav attiecināms Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteiktas aizliegums.

Ņemot vērā Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas pirmā punkta būtību un mērķi, kā arī tiesu praksi (piemēram, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 17.decembra spriedumu lietā Nr. A420684911, SKA-1/2019), Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkts nav attiecināms uz brīvprātīgā dalītā īpašuma izbeigšanu. Minētās normas mērķis ir izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības, lai nodrošinātu Civillikumā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu. Savukārt, brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumā zemes un ēkas vienotības princips tiek nodrošināts pats par sevi, jo pēc nomas līguma termiņa notecējuma ēkas (būves) kļūst par zemes gabala būtisku daļu, ja nav atrunāts citādāk. Tādējādi uz brīvprātīgā dalītā īpašuma attiecībām attiecas Aizsargjoslu likumā minētais liegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi. 

Tādējādi atteikuma projekts nav pamatojams ar likumiskajiem škēršļiem atteikuma sagatavošanai par valsts zemes nodošanu privatizācijai, kas izriet no Meža likuma un Aizsargjoslu likuma.

Ņemot vērā, ka atteikuma projekts ir balstīts uz sabiedrības interešu ieguvumu, kas tiks realizēts, nenododot privatizācijai minēto valsts zemes vienību, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ieskatā ir svarīgi jau šobrīd noskaidrot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības viedokli par valsts zemes vienības nepieciešamību pašvaldībai tās autonomo funkciju realizēšanai. Pozitīva pašvaldības lēmuma gadījumā, atteikums ir pamatojams arī ar faktu, ka zemes vienība ir nepieciešama atsavinātai publiskai personai.

Ievērojot iepriekš minēto, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" uztur iepriekš izteiktos iebildumus (izziņā iebildums Nr. 3 un Nr.6).
Papildus lūdzam Ekonomikas ministriju izvērtēt iespēju noteikt ēku uzturēšanai nepieciešamo zemesgabalu, ņemot vērā, izziņā norādīto, ka īpašuma objektu privatizācijā (būves, apbūvēts zemesgabals, neapbūvēts zemesgabals) pašvaldība nekādas platības nenosaka, bet privatizē pēc fakta zemesgabalu tādā platībā, kādā tas ir uz valsts/pašvaldības vārda Zemesgrāmatā ierakstīts. Ja persona nevēlas izpirkt visu apbūvēto zemesgabala platību, tad, atsevišķā, izņēmuma gadījumā, pašvaldība pēc apbūves noteikumiem par minimālo apbūves platību var izdalīt atsevišķi,  tiešu būvju uzturēšanai nepieciešamo, zemesgabalu mazākā platībā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vērš uzmanību, ka Ministru kabinetam pieņemot šādu atteikuma rīkojumu, valsts zemes vienība tiks nodota Finanšu ministrijas valdījumā un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" šādas neatsavināmas zemes vienības pārvaldīšana radīs  izdevumus.  Vienlaikus pieņemot šāda satura rīkojumu, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ieskatā, veidosies nepareiza prakse, proti, nesaņemot atzinumu par būvēm funkcionāli nepieciešamo zemes vienības platību, turpmāk ikviens zemesgabals var šķist pārāk liels būvju uzturēšanai, kas var radīt situāciju, ka personas, kas gribēs izvairīties no nomas, varēs maksāt lietošanas maksu tikai par zemi būves apbūves platības robežās, savukārt valstij būs par saviem līdzekļiem jākopj un jāuztur pārējā zeme.
Noslēgumā vēršama uzmanība, ka par projekta saturu un atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī izpildīšanas iespējamību ir atbildīgs tā virzītājs izskatīšanai Ministru kabinetā.
 

-

Rīkojuma projekta 6.punktā norādīts, ka nodot privatizācijai valsts meža zemi, kas nav funkcionāli saistīta un nav nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai, nav pieļaujams, jo tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm.
Atbilstoši rīkojuma projekta 8.pumktam paredzēts atteikt nodot zemesgabalu privatizācijai un saglabāt to valsts īpašumā Meža likumā un Aizsargjoslu likumā definēto mērķu sasniegšanai.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7.panta otro daļu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija nedrīkst nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.
Ņemot vērā minēto lūdzam rīkojuma projektu papildināt ar informāciju par konkrētām valsts pārvaldes funkcijām, kuru veikšanai zemesgabals ir saglabājams valsts īpašumā.

-

Ar rīkojuma projektu paredzēts atteikt nodot zemesgabalu privatizācijai.
Saskaņā ar rīkojuma projektā un anotācijā norādīto privatizācijas atteikuma pamatojums ir sabiedrības intereses (rīkojuma projekta 6.un 7.punkts) ņemot vērā Meža likuma un Aizsargjoslu likuma normas.
Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu vai minētie ierobežojumi attiecas arī uz zemesgabala atsavināšanu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam (proti, lūdzam skaidrot vai zemesgabals būs neatsavināms arī pēc šī rīkojuma par atteikumu zemesgabalu nodot privatizācijai pieņemšanas).

-

Atbilstoši izziņas 8.punktā sniegtajam skaidrojumam pēc tam, kad valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir pieņēmusi lēmumu par atsevišķi apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu un tas netiek atsavināts Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, attiecīgais zemesgabals nododams Finanšu ministrijas valdījumā.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā minētā zemesgabala sastāvā ir meža zeme (zemesgabalā ietilpst valsts meža zeme 0,2300 ha platībā) un ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.panta ceturtajā daļā noteikto, ka valstij piederošā un piekrītošā meža zeme zemesgrāmatās tiek ierakstīta Zemkopības ministrijas personā, iebilstam, ka pēc privatizācijas atteikuma zemesgabals tiktu nodots Finanšu ministrijas valdījumā.

-