Atzinums

Lai noteikumu 1.punkts atbilstu likuma pilnvarojumam, lūdzam svītrot vārdus "ārstniecības iestāžu, kas sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus (turpmāk - Ārstniecības iestāde), " un precizēt atlikušo tekstu atbilstošā locījumā.
Papildus, ņemot vērā to, ka projekta 5.punkts noteic, ka Sistēmas pārzinis ir Nacionālais veselības dienests un likums pilnvaro to Ministru kabinetam noteikt, bet projekta 1.punktā šāds pilnvarojums netiek atspoguļots, lūdzam papildināt projekta 1.punktu ar atbilstošu regulējumu.

1. Noteikumi nosaka:
1.1. stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) pārzini;
1.2. Sistēmā iekļaujamos datus, šo datu apjomu un apstrādes kārtību.

Sistēmas izveides mērķis jau ir noteikts Ārstniecības likuma 9.panta ceturtajā daļā, kuru nav nepieciešams dublēt vai papildināt (ja vien netiek pildīts cits likuma pilnvarojums), proti, sistēmu veido, lai 1) stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai operatīvi apmainītos ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem un 2) monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 2.punktu.

-

Vispārīgajos noteikumos ietver noteikumu galvenos principus un citus vispārīgus jautājumus. Noteikumu projektam var būt nodaļas (apakšnodaļas), ja tas uzlabo noteikumu projekta teksta uztveramību un skaidrību. Nodaļās (apakšnodaļās) apvieno noteikumu projekta punktus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu. 
Projektā Sistēmā iekļaujamo datu apjoms noteikts II nodaļā, tāpēc arī šo Vispārīgajos noteikumos ietverto punktu, kurš noteic Sistēmā iekļaujamos datus, lūdzam ietvert II nodaļā "Sistēmā iekļaujamo datu apjoms" un precizēt nodaļas nosaukumu "Sistēmā iekļaujamie dati un to apjoms".
Papildus ierosinām datu uzskaitījumu strukturēt atbilstoši likumā noteiktajai datu struktūrai:
   a) dati par stacionāros pieejamiem resursiem stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai;
   b) dati ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smaguma un iznākuma monitoringam.

-

Lūdzam pieturēties pie likumā (tostarp likuma pilnvarojumā) lietotās terminoloģijas un paredzēt regulējumu par Sistēmā iekļaujamajiem datiem (nevis informāciju), šo datu apjomu un apstrādes kārtību un aizstāt vārdus "šādu informāciju" ar vārdiem "šādus datus", kā arī pieturēties pie vienotas terminoloģijas arī pārējā projekta tekstā un nodaļu nosaukumos.

-

Atbilstoši personas datu apstrādes principiem personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā. Personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (datu minimizēšanas princips). Datu regulas 39.apsvērumā norādīts, ka fiziskām personām vajadzētu būt pārredzamam tam, ka viņu personas datus vāc, izmanto, aplūko vai citādi apstrādā, un tam, kādā apjomā personas dati tiek vai tiks apstrādāti. Pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija un saziņa, kas saistīta ar minēto personas datu apstrādi, ir viegli pieejama un viegli saprotama.
Lai gan projekts paredz, ka minētās informācijas sniegšanas apjomu nosaka Nacionālais veselības dienests (projekta 8.punkts), no projekta nav skaidrs, kā tiks nodrošināta personas datu apstrādes principu ievērošana, piemēram, pārredzamības un minimizēšanas principa ievērošana. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu, skaidri nosakot Ministru kabineta noteikumu līmenī personas datu kategorijas, kas iekļaujamas Sistēmā, ievērojot personas datu apstrādes principus.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no minētā projekta punkta redakcijas nav skaidrs, vai ar "cilvēkresursu nodrošinājumu" ir saprotams personu skaits vai arī Sistēmā tiek plānots norādīt personas datus, piemēram, konkrētus ārstus profesijā, iekļaujot to identificējošos datus. 
Lai gan projekts paredz, ka minētās informācijas sniegšanas apjomu nosaka Nacionālais veselības dienests, lūdzam anotācijā, norādīt ar ko saprotams "cilvēkresusrsu nodrošinājums". Gadījumā, ja ar "cilvēkresursu nodrošinājumu" saprotams, ka Sistēmā tiks iekļauti fizisko personu dati, lūdzam precizēt arī projektu, skaidri nosakot Ministru kabineta noteikumu līmenī personas datu kategorijas, kas iekļaujamas Sistēmā, ievērojot personas datu apstrādes principus.

-

Datus paredzēts vākt, lai monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu, bet projekts paredz vākt Sistēmā datus tikai par atsevišķām akūtām respiratorām saslimšanām. Saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība"  tiek reģistrēta informācija arī par cita veida ne mazāk bīstamām infekcijas slimībām par kurām dati netiek vākti. Lūdzam nodrošināt projekta atbilstību likuma pilnvarojumam.

-

Lūdzam neveidot saīsinājumus no terminiem svešvalodā, ja to iespējams darīt no terminiem latviešu valodā, proti, akūtas respiratoras saslimšanas var saīsināt ar ARS (šādi saīsinājumi normatīvajos aktos jau pastāv). Taču vienotai izpratnei (datu kvalitātei) slimībai vai veselības problēmai būtu norādāms arī Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas nosaukums un kods. Atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" diagnozei norāda SSK-10 kodu. 
 

-

Tā kā Sistēmai ārstniecības uzraudzības procesā jānodrošina, lai stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai varētu operatīvi apmainīties ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem un monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu, lūdzam anotācijā skaidrot, kā dati par stacionāro plānveida pakalpojumu gaidīšanas rindām ir attiecināmi uz minētajiem mērķiem (resursi un pacientu slimības stadija). Ja nav attiecināmi, tad lūdzam projekta 3.5.apakšpunktu svītrot. Ja attiecināmi, lūdzam atbilstoši likuma pilnvarojumam noteikt, kādus konkrēti datus un kādā apjomā Sistēmā ietvers.

-

Atbilstoši likuma pilnvarojumam Ministru kabinets nosaka Sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu un apstrādes kārtību. Projekta 4.punktā nav definēti konkrēti Sistēmā iekļaujami dati un to apjoms, ne arī apstrādes kārtība. Ievērojot minēto lūdzam no projekta svītrot 4.punktu, jo tas neatbilst likuma pilnvarojumam. Turklāt nevar pārpilnvarot kādu citu noteikt to, ko ar likumu uzdots noteikt Ministru kabinetam.
Papildus vēršam uzmanību, ka katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanu un Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (turpmāk - komisija) kompetenci tajā noteic Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi". Ārkārtas medicīniskās situācijas un ārkārtas sabiedrības veselības situācijas iestāšanos ārstniecības iestādē nosaka ārstniecības iestādes vadītājs, pašvaldības administratīvajā teritorijā – pašvaldības civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs; Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā vai Zemessardzē – Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona;  valstī – komisijas priekšsēdētājs. Tāpēc operatīva informācija ārkārtas medicīniskā situācijā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā ir nepieciešama ne tikai komisijai.

-

Projekta 6.punkta regulējums attiecas uz Sistēmas datu apstrādi, jo noteiks subjektus, kuri būs tiesīgi atbilstoši noteikatajam mērķim  apstrādāt Sistēmas datus, tāpēc lūdzam to ietvert III nodaļā "Sistēmas datu apstrādes kārtība".
Papildus, lūdzam precizēt 6.punkta redakciju un norādīt konkrēti kurus datus konkrētais subjekts norādītajam mērķim drīkstēs apstrādāt.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka “apstrāde” kontekstā ar personas datu aizsardzību saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana. Ja apstrāde ietvers personas datus, lūdzam vērtēt vai apstrāde nepieciešama tik plašā apmērā vai varbūt pietiktu tikai ar aplūkošanu.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt projekta 7.punktu, lai tas atbilstu likuma pilnvarojumam, nosakot datus un to apjomu, ko iekļauj Sistēmā, kā arī datu apstrādes kārtību Sistēmā.

-

Atbilstoši likuma pilnvarojumam Ministru kabinets nosaka Sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu un apstrādes kārtību. Projekta 8., 9., 10. un  11.punktā nav definēti ne konkrēti Sistēmā iekļaujami dati un to apjoms, ne arī datu apstrādes kārtība. Ievērojot minēto lūdzam no projekta svītrot 8., 9., 10. un 11.punktu, jo tie neatbilst likuma pilnvarojumam. Turklāt nevar pārpilnvarot kādu citu noteikt to, ko ar likumu uzdots noteikt Ministru kabinetam.

-

Ņemot vērā iebildumus pie projekta 4., 8., 9., 10. un 11.punkta, lūdzam svītrot projekta 12.punktu. Datu aktualizēšana ir datu apjoms un tas nosakāms projektā. Vēršam uzmanību, ka ārstniecības iestādēm savlaicīgi ir jāzina, kādi konkrēti dati, kādā apjomā un kādā veidā ir jāuzkrāj, lai tos varētu operatīvi (noteiktajos termiņos) sniegt Sistēmai ārstniecību uzraugošo institūciju vajadzībām. Tas nepieciešams, lai pielāgotu ārstniecības iestāžu darbības procesus un tehnoloģijas datu uzkrāšanai un sniegšanai un minimizētu administratīvās izmaksas.

-

Iebilduma apsvērumi pie projekta 12.punkta attiecināmi arī uz projekta 13.punktu un tāpēc tas ir svītrojams. 

-

Ar Sistēmas datu apstrādi var saprast jebkuru ar datiem vai datu kopumiem veiktu darbību vai darbību kopumu, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana. Savukārt Sistēmas datu apstrādes kārtība ietvertu ar Sistēmas datiem atļauto vai obligāti veicamo darbību procedūru (procesuāla rakstura normas) vai aizliegto darbību ar datiem uzskaitījumu.
Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt, vai šobrīd ietvertais Sistēmas datu apstrādes kārtības regulējums ir pilnīgs. 

-

Projekta anotācijā norādīts, ka “gaidīšanas rindu iekļaušana Sistēmā operatīvi apkopos visu Ārstniecības iestāžu sniegto informāciju, identificēs neatbilstības, veidos arhīvu.”
Lūdzam precizēt projektu kopumā, norādot Sistēmā iekļaujamo datu, tajā skaitā personas datu, glabāšanas termiņu, ievērojot Datu regulas 5.panta 1.punkta e) apakšpunktā noteikto. Papildus vēršam uzmanību, ka personas datu glabāšana arhīvā arī ir personas datu apstrāde ar noteiktu mērķi - saglabāt datus arhīviskām vajadzībām. Līdz ar to uz arhīvu ir pārvietojami tikai tie dati, kam ir arhīviska vērtība. Arī šos datus ir nepieciešams dzēst tiklīdz tiek konstatēts, ka tiem vairs nav arhīviskas vērtības.
 

-

Lūdzam atsaucē ietvert pilnu pilnvarojošās tiesību normas redakciju.

-

Vēršam uzmanību, ka statistikas datu nodrošināšana notiek saskaņā ar Statistikas likumu un Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 782 "Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2022.–2024. gadam" (sk. pielikuma 8.punktu "Veselības aprūpes statistika").
Tādēļ lūdzam vērtēt un skaidrot, kāda ir šīs Sistēmas loma minētā likuma un programmas īstenošanā, t.sk. lūdzam skaidrot, kādi statistikas dati tiks apstrādāti Sistēmā.

-

Sistēmas izveides mērķis jau ir noteikts Ārstniecības likuma 9.panta ceturtajā daļā, kurš nav interpretējams kā citādi (ja vien netiek pildīts cits likuma pilnvarojums), proti, sistēmu veido, lai 1) stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai operatīvi apmainītos ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem un 2) monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta mērķa aprakstu.

-

Sistēmas dati atbilstoši Ārstniecības likuma regulējumam nodrošina ārstniecības uzraudzības procesu (Ārstniecības likuma II nodaļa "Ārstniecības uzraudzība"), tāpēc lūdzam anotācijā precizēt vārdus "pārraudzības iestādes".

-

Anotācijā skaidrots, ka, "lai nodrošinātu sistēmas darbības juridisko pamatu, kā arī normatīvajos aktos tiktu noteikts Sistēmā iekļaujamo datu apjoms un citi būtiski jautājumi, ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi."
Lūdzam precizēt aprakstu un skaidrot, ka projekts izstrādāts, lai pildītu Ministru kabinetam doto likuma pilnvarojumu noteikt Sistēmas pārzini, Sistēmā iekļaujamos datus un to apjomu, kā arī šo datu apstrādes kārtību.
Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot,
1) kāds ir informatīvās sistēmas tiesiskais statuss (valsts informācijas sistēma, institūcijas informācijas sistēma (Valsts informācijas sistēmu likuma izpratnē) vai cits), vai informācijas sistēma ir kādas sistēmas sastāvdaļa, kas ir tās izveidotājs, īpašnieks, attīstītājs (no Ārstniecības likuma un projekta anotācijas skaidrojuma tas netop skaidrs);
2) kas ir domāts ar Sistēmas pārzini (kur noteikta un kāda ir Sistēmas pārziņa kompetence (jo šobrīd pat nav skaidrs Sistēmas tiesiskais statuss)), kāpēc tieši Nacionālais veselības dienests tiek noteikts par Sistēmas pārzini un vai konkrētajam pārzinim ir piešķirti un pieejami visi nepieciešamie resursi Sistēmas pārzināšanai (t.sk. Sistēmas uzturēšanai, attīstīšanai, sadarbībai, drošībai),
3) kādi dati un kādā apjomā ir nepieciešami ārstniecības uzraudzībai (sistēmiski likuma pilnvarojums ietverts Ārstniecības likuma II nodaļā "Ārstniecības uzraudzība"), lai:
    a) stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai operatīvi apmainītos ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem;
    b) monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu;
4) kādās situācijās konkrētie dati nepieciešami (no anotācijā skaidrotā, var saprast, ka kaut kādi dati nepieciešami veselība aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un pacientu monitoringam:
   a) gan normālā situācijā,
   b) gan īpašā tiesiskā režīmā - ārkārtējā situācijā (pieļaujam, ka arī izņēmuma stāvoklī - likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"),
   c) tāpat dati visdrīzāk nepieciešami civilās aizsardzības sistēmas uzturēšanai un katastrofu pārvaldīšanai (t.sk. preventīviem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem) - Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums un Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojums Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (8.pielikums), Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi" un Katastrofu medicīnas plāniem (valsts un katras ārstniecības iestādes) un jau konkrētās ārkārtas medicīniskās situācijās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās,
   d) kā arī epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai (Epidemioloģiskās drošības likums));
5) kam un kādā formā tie dati ir pieejami vai varētu būt pieejami (datu iegūšanas avoti un veids),
6) kādi dati jau tiek apkopoti un kādi jārada, jāuzkrāj no jauna,
7) kādi no šiem datiem ir fizisko personu dati un kā tie tiks apstrādāti (t.sk. norādīt to apstrādes leģitīmo mērķi un apstrādes atbilstību fizisko personu datu apstrādes principiem), kā arī aktualizēti;
8) vai dati, piem., par resursiem un klientiem, ir vai nav komercnoslēpums (Informācijas atklātības likums, Komercnoslēpuma aizsardzības likums) (ārstniecības iestādi var izveidot ne tikai valsts institūcijas un pašvaldības, bet arī fiziskās vai juridiskās personas), un, ja ir komercnoslēpums, tad skaidrot, vai šāda informācija tiks iegūta un aizsargāta atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem;
9) kāds informācijas aizsardzības līmenis ir jānodrošina Sistēmā iekļaujamajiem datiem atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem;
10) kāds ir nepieciešamais datu apkopošanas periodiskums (reālie dati, pa stundām, diena, nedēļa, mēnesis, ceturksnis, gads utt.),
11) kam, kad un kādi dati būs pieejami (t.sk. kādi dati un kur būs pieejami vai nebūs pieejami plašākai sabiedrībai) par maksu vai bez maksas;
12) kādas ir informācijas (datu) uzkrāšanas, sniegšanas, pieņemšanas, apstrādes, uzglabāšanas u.tml. izmaksas (gada) datu sniedzējiem, apstrādātājiem un lietotājiem un par cik tās tiek samazinātas vai palielinātas (aprēķinus atspoguļot arī anotācijas II sadaļā),
13) norādīt atsauci uz tiesību normu, kura paredz pienākumu datu sniedzējiem tieši šādu informāciju sniegt (konkrētajam mērķim un bez maksas) un/vai datu apstrādātājam vai lietotājam to pieprasīt un apstrādāt (t.sk. pieprasīt sniegt bez maksas).

-

Saskaņā ar likumu ārstniecības iestādi var izveidot ne tikai valsts institūcijas un pašvaldības, bet arī fiziskās vai juridiskās personas, tāpēc lūdzam papildināt sabiedrības mērķgrupu uzskaitījumu un veikt ietekmes izvērtējumu.
Projekts paredz informācijas (datu) uzkrāšanu, sniegšanu, pieņemšanu, apstrādi, uzglabāšanu u.tml., ievērojot minēto, lūdzam apzināt to izmaksas (gada) datu sniedzējiem, apstrādātājiem un lietotājiem un par cik tās tiek samazinātas vai palielinātas un atsoguļot tās attiecīgi anotācijas 2. un 7.sadaļā.
 

-

Ņemot vērā anotācijas 2.sadaļā norādīto (sabiedrības mērķgrupas un administratīvās izmaksas), lūdzam nodrošināt pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību. 

-

Projekts paredz datu uzkrāšanu, sniegšanu, pieņemšanu, apstrādi, uzglabāšanu u.tml., ievērojot minēto, lūdzam apzināt to izmaksas (gada) datu sniedzējiem, apstrādātājiem un lietotājiem un par cik tās tiek samazinātas vai palielinātas. 

-

Projekts ir par valsts uzturētu informācijas sistēmu un, spriežot pēc anotācijas 1. un 3.sadaļā norādītā, projektam ir šajā punktā paredzētā ietekme, tāpēc lūdzam šo punktu aizpildīt.

-

Sistēmas dati tiek uzkrāti ārstniecības uzraudzības ietvaros, lūdzam šajā punktā skaidrot, kā Sistēmas dati un to kvalitāte ietekmēs ārstniecības kvalitāti (veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti), pacientu tiesību ievērošanu un sabiedrības veselību.

-

Sistēmā tiks apstrādāti fizisko personu dati, tādēļ lūdzam aizpildīt šo punktu.

-

Aicinām noteikumu nosaukumu izteikt piedāvātajā redakcijā.

Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas noteikumi

Aicinām gramatiski pareizi rakstīt nosaukumu "Valsts Operatīvā Medicīniskā Komisija", proti, Valsts operatīvā medicīniskā komisija (sk. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 956 "Valsts operatīvās medicīniskās komisijas nolikums").

-

Lai būtu skaidrība, lūdzam norādīt, ka izpildi nodrošinās valsts un pašvaldības izveidotas ārstniecības iestādes, kas sniedz stacionāros pakalpojumus. Ietekme uz fizisko un juridisko personu izveidotajām ārstniecības iestādēm ir atspoguļojama anotācijas 2.nodaļā.

-