Atzinums

Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.2. un 1.3. apakšpunktā ir norādīts, ka demokrātiskas tiesiskas valsts viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt tiesiskumu, kurš ir vērsts uz indivīda aizsardzību no varas patvaļas, un ir balstīts viedoklī, ka ikviens indivīds ir vērtība. Valsts pienākums ir nodrošināt tādu tiesību sistēmu un tās funkcionēšanu, kas spēj to nodrošināt. Lai gan Valsts robežsardze fiksēja nelikumīgu robežas šķērsošanu, vēlāk ierosinot arī kriminālprocesu, taču tā nevarēja novērst vai atturēt S.Bukainu no pretlikumīgas robežas šķērsošanas un attiecīgi noteiktā lieguma ievērošanu. Pastāvot minētajiem apstākļiem, secināms, ka, pieļaujot šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, valsts nav nodrošinājusi tās noteikto piespiedu līdzekļu ievērošanu un pilnvērtīgu bērna tiesību aizsardzību.
Iekšlietu ministrija norāda, ka 2024. gada 21. jūlijā Valsts robežsardze konstatēja nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, proti, Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu pa Zilupi, pārkāpjot Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta desmitajā daļā noteikto. Fiksējot minēto, nekavējoties tika uzsākta tiesiski iespējama rīcība, lai pārtrauktu likumpārkāpumu, vienlaikus neapdraudot bērnu.
Vēršam uzmanību, ka valsts robežas apsardzība, ievērojot tās garumu, tiek organizēta patruļu veidā, kā arī izmantojot tehniskos līdzekļus. Tehniskie līdzekļi nevar aptvert visu valsts robežas garumu. Šāda robežas apsardzības sistēma ir aprobēta starptautiskajā līmenī.
Ievērojot minēto, nevar konstatēt robežapsardzībā prettiesisku nolaidību vai kļūdu. Līdz ar to nav arī konstatējama cēloņsakarība starp personas plānotu un izdarītu noziedzīgu nodarījumu un robežapsardzības neveikšanu.
Uzsverams, ka valsts nevar pilnīgi nodrošināt un garantēt personu drošību pret citu personu tīšu, vainojamu rīcību, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Nepilngadīgā bērna nelikumīgas pārvietošanas pār Latvijas valsts robežu pamatā ir bērna tēva prettiesiska, tīša, ar nodomu, plānota rīcība.  
Vienlaikus norādāms, ka atbilstoši Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajai informācijai  attiecīgajai personai piemērotais drošības līdzeklis tika noteikts atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai un kritērijiem.
Ņemot vērā norādīto, nav pamatota projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādītā informācija, kas attiecīgi ir svītrojama, proti, ir svītrojami šādi teikumi: "Lai gan Valsts robežsardze fiksēja nelikumīgu robežas šķērsošanu, vēlāk ierosinot arī kriminālprocesu, taču tā nevarēja novērst vai atturēt S.Bukainu no pretlikumīgas robežas šķērsošanas un attiecīgi noteiktā lieguma ievērošanu.
Pastāvot minētajiem apstākļiem, secināms, ka, pieļaujot šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, valsts nav nodrošinājusi tās noteikto piespiedu līdzekļu ievērošanu un pilnvērtīgu bērna tiesību aizsardzību.”; “Diemžēl tas vienlaikus izgaismojis valsts nespēju nodrošināt noteikto izceļošanas no valsts liegumu, kā arī veikt pretpasākumus nelikumīgai robežšķērsošanai, kas konkrētajā gadījumā faktiski novedis pie bērna prettiesiskas aizvešanas un bērna interešu aizskāruma. Tādējādi, lai valsts īstenotu taisnīgus tiesiskas valsts atbalsta pasākumus notikušajā, parādot, ka valsts ir spējīga uzņemties atbildību situācijā, kad varas atzari nav spējuši nosargāt bērnu no apdraudējuma...".

 

-

Izvērtēt iespēju projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ietvert norādi, ka tikai šā Ministru kabineta rīkojuma izpratnē atgriešanās izdevumi ir izdevumi par juridisko palīdzību, dokumentu noformēšanu, tulkošanu, ceļa un uzturēšanās izdevumi.

-