Atzinums

Lūgums izvērtēt iespēju un papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz izteikt Publisko iepirkumu likuma 42.panta trešās daļas 5. punktu jaunā redakcijā:
“5) šā panta otrās daļas 11. punkts — uz kandidāta vai pretendenta patieso labuma guvēju”.
Vēršam uzmanību,  ka praksē pretendentam ir grūti iegūt informāciju par pretendenta patiesā labuma guvēja sodāmību un nodokļu parādu neesamību savā mītnes zemē, tādejādi tas paildzina iepirkuma procesu un samazina konkurenci. Veidojās situācija, ka pretendents tiek izslēgts no iepirkuma, jo pasūtītāja noteiktajā termiņā nav ieguvis un iesniedzis pasūtītājam informāciju par patiesā labuma guvēju.
 

-

 No piedāvātās panta daļas redakcijas nav saprotams, kā iepirkuma komisijai rīkoties gadījumā:
1) ja piedāvājuma vērtēšanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kur cena nav izšķirošais vērtēšanas kritērijs; 
2) ja pretendents ir saimnieciskās darbības veicējs, atvasināta publiska persona, biedrība, nodibinājums vai ārvalsts komersants.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka:
1) piedāvātā likuma redakcija ierobežotu piedalīties iepirkumos jaunreģistrētos nodokļu maksātājus, kas atbilstoši patreizējam nodokļu maksātāju reitingam atbilst “J” klases novērtējumam.
2) no likumprojekta anotācijas nav secināms un saprotams par kādu periodu būtu veicama pārbaude, un kur iepirkuma komisija varēs gūt datus par nodokļu maksātāju reitingā iekļautajiem uzņēmumiem.
Lūgums precizēt likumprojektu un attiecīgi papildināt anotāciju.
 

-

Izvērtēt iepirkuma komisijas priekšsēdētājam noteiktā pienākuma samērīgumu un lietderību. No likuma piedāvātās redakcijas un anotācijā norādītā skaidrojuma ir secināms, ka iepirkuma komisijas priekšsēdētājam tiek noteikts konkrēts pienākums, kas īstenojams, veicot pārbaudi par interešu konfliktu neesamību, taču nav saprotams, kā praksē konkrēti veicamais darbu/pasākumu kopums būtu īstenojams, kas būtu uzskatāms par pietiekamu, ka iepirkuma komisijas priekšsēdētājs ir veicis šo pienākumu, vai un kādi būtu saglabājamie pierādījumi par šādu darbību veikšanu.
Ja šāds pienākums tiek noteikts, izvērtēt samērīgumu, pārbaudi veikt par iepirkuma komisijas locekļu, pieaicināto ekspertu radiniekiem. Vēršam uzmanību, ka praksē eksperts var būt pieaicināta trešā persona/ speciālists, kas nav Pasūtītāja darbinieks, līdz ar to iepirkuma komisijas priekšsēdētājam uzlikt pienākumu nodrošināt, ka tiek veikta pārbaude par eksperta radiniekiem ir nesamērīgi.
Anotācijā norādīts, ka pārbaudi par interešu konflikta neesamību var veikt, pārbaudot valsts amatpersonas deklarācijas. Vēršam uzmanību, ka:
1) valsts amatpersonas deklarācijās ir pienākums norādīt datus par konkrētu pārskata periodu. No valsts amatpersonu deklarācijām nav iespējams gūt datus un informāciju par tekošo gadu jeb periodu, kad faktiski tiek rīkots iepirkums, līdz ar to norādītā informācija var neatspoguļot faktisko situāciju;
2) iepirkuma komisijā var tikt iekļauts darbinieks, kas nav amatpersona, līdz ar to darbinieks sākotnēji nav aizpildījis valsts amatpersonas deklarāciju;
3) Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā – www.vid.gov.lv  ir norādīts, ka  informācijai, kas saņemta no VID publiskojamo datu bāzes, ir tikai informatīvs raksturs, un tai nav juridiska spēka, līdz ar to nav pamatoti valsts amatpersonu deklarāciju datus izmantot fakta konstatācijai par iespējamu interešu konflikta esamību.
  Lūgums precizēt likumprojektu.
 

-