Atzinums

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 96. pants nosaka, ka personai, kura nav valsts amatpersona, bet tiešās pārvaldes iestādēs, atvasinātās publiskās personās un pastarpinātās pārvaldes iestādēs ieņem atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu vai saskaņā ar darba līgumu veic darbu, ir atļauts savienot savu amatu vai darbu ar ne vairāk kā diviem atalgotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem vai tādiem darbiem, kas tiek veikti saskaņā ar darba līgumu, citās tiešās pārvaldes iestādēs, atvasinātās publiskās personās un pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Par amatu vai darbu nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošais darbs. Līdzīgs regulējums ietverts arī likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk - IKNL) 6. pantā attiecībā uz valsts amatpersonām.
Likumprojekta mērķis ir rast risinājumu vadošo (augstāko) valsts amatpersonu amatu savienošanas praksei, tai skaitā samazinot iespēju savienot amatu - no diviem uz vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu publiskas personas institūcijās.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) vērš uzmanību, ka IKNL 6. pantā noteiktie vispārējie amata savienošanas ierobežojumi attiecas uz visām personām, kurām saskaņā ar IKNL piešķirts valsts amatpersonas statuss. Tādējādi likumprojektā piedāvātās izmaiņas 6. pantā neatbilst likumprojekta mērķim. Tāpat likumprojekta anotācijā nav vērtēta ietekme un samērīgums savienojamo amatu skaitu publiskas personas institūcijās samazināšanai attiecībā uz citām valsts amatpersonām, kuras nav vadošās (augstākās) valsts amatpersonas, kā arī valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kuriem nav valsts amatpersonas statuss. Ievērojot minēto, KNAB neatbalsta grozījumus IKNL 6. pantā.

 

-

Jau šobrīd IKNL 6. panta ceturtās daļas 7. punkts pieļauj valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, savienot valsts amatpersonas amatu ar dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat KNAB praksē nav konstatējis problēmas saistībā ar valsts amatpersonas amata savienošanu ar dienestu Zemessardzē. Līdz ar to KNAB neatbalsta IKNL 6. panta papildināšanu ar 2¹ daļu.
 

-

KNAB neatbalsta piedāvātos grozījumus IKNL 7. panta ceturtajā daļā.
Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka šobrīd ne visiem valsts vai pašvaldību iestāžu struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem ir valsts amatpersonas statuss. Tādējādi tiek ne tikai būtiski paplašināts valsts amatpersonu loks, kam tiek noteikti papildu speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, bet arī tiek pārkāpts vienlīdzības princips, jo visi iestāžu struktūrvienību vadītāji un vietnieki veic līdzīgus darba pienākumus un atrodas salīdzināmos apstākļos. Tomēr jaunā norma tiem iestāžu struktūrvienību vadītājiem un vietniekiem, kuriem ir valsts amatpersonas statuss, noteiks stingrākus ierobežojumus nekā tiem, kuriem valsts amatpersonas statuss nav noteikts, tādējādi radot nevienlīdzīgu attieksmi.
Papildus norādāms, ja valsts vai pašvaldību iestāžu struktūrvienību vadītājs vai viņa vietnieks veic kādu no IKNL 4. panta otrajā daļā uzskatītajām funkcijām (piemēram, veic uzraudzības funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkojas ar publiskas personas mantu), tām jau ir saistoši IKNL 7. panta sestajā daļā noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi.

Otrkārt, IKNL 1. panta 8. punkta "d" apakšpunktā noteikts, ka šā likuma izpratnē publiskas personas institūcija, cita starpā, ir arī kapitālsabiedrība, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam. Ierosinām izvērtēt iespēju augstāko (vadošo) amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumus attiecināt arī uz IKNL 1. panta 8. punkta “d” apakšpunktā minēto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Tādējādi ierobežojot valsts amatpersonas iespēju savienot amatu ar valdes un padomes locekļu amatiem visās IKNL 1. panta 8. punktā minētajās kapitālsabiedrībās.
KNAB norāda, ka “kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks” atbilst IKNL 1. panta 8. punkta “d” apakšpunktā norādītajai definīcijai.

Treškārt, IKNL 7. panta ceturtās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā specifiski noteikts regulējums par valsts amatpersonas amata savienošanu ar kapitālsabiedrības pagaidu padomes locekļa amatu. Ievērojot likumprojekta mērķi, lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ ir būtiski saglabāt iespēju vadošai (augstākai) valsts amatpersonai uz laiku tikt ieceltai kapitālsabiedrības padomes locekļa amatā. Vienlaikus KNAB aicina izvērtēt iespēju šādu regulējumu, ja tas nepieciešams, iestrādāt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas, cita starpā, regulē padomes locekļu nominēšanas kārtību.

Ceturtkārt, piedāvātais IKNL 7. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunkts jau ir ietverts IKNL 6. panta ceturtās daļas 1. punktā, nosakot, ka valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru tā ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud normatīvajos aktos šai valsts amatpersonai vai institūcijai, kurā tā nodarbināta, noteikto patstāvību.

Lai sasniegtu likumprojekta mērķi – ierobežot vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanu ar padomes un valdes locekļu amatiem publiskas personas kapitālsabiedrībās, KNAB piedāvā alternatīvu grozījumu 7. panta ceturtajā daļā, precizējot 2. punkta "b" apakšpunktu.
 

(4) Pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kurš ieņem algotu amatu pašvaldības domē, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, publiskas personas iestādes vadītājs un viņa vietnieks, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā, publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kā arī šā likuma 1. panta 8. punkta "c" apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības valdes loceklis papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta septītajā daļā nav noteikts citādi;

2) šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā:

a) amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas personas interešu pārstāvēšanu šajā kapitālsabiedrībā,

b) ne vairāk kā vienu apmaksātu amatu publiskas personas institūcijā, izņemot kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļa amatu,

c) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija).
 

KNAB neatbalsta 7.panta papildināšanu ar jaunu 4¹ daļu, kura pēc būtības publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklim un IKNL 1. panta 8. punkta "c" apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības valdes loceklim paredz “maigākus” amata savienošanas ierobežojumus nekā publiskas personas institūciju iestāžu vadītājiem.

-

KNAB norāda, ka piedāvātā norma attieksies uz visām valsts amatpersonām, attiecīgi, izslēdzot iespēju atļauju par amatu savienošanu noformēt rezolūcijas veidā, tā var radīt nesamērīgu administratīvo slogu valsts pārvaldē. Ņemot vērā minēto un likumprojekta mērķi, KNAB piedāvā alternatīvu 8.¹ panta septītās daļas redakciju, nosakot, ka atļauju savienot amatus rezolūcijas veidā nevar izsniegt tikai attiecībā uz vadošajām (augstākajām) valsts amatpersonām. Attiecībā uz citām valsts amatpersonām institūcijas vadītājs var izvēlēties, vai sagatavot lēmumu vai rezolūciju.

(7) Lēmumu par atteikšanos izsniegt atļauju amatu savienošanai pieņem un noformē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, norādot lēmuma pamatojumu saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu un citu normatīvo aktu prasībām. Lēmumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu var noformēt arī rezolūcijas veidā, izņemot šā likuma 7. panta ceturtajā daļā minētajām amatpersonām. Lēmumu reģistrācijas kārtību nosaka institūcijas vadītājs.
 

Pārejas noteikums precizējams, ņemot vērā precizējumus likumprojekta pantos atbilstoši KNAB iebildumiem.

-

Likumprojektā piedāvātais papildinājums 8.¹ panta piektās daļas pirmajā punktā “vai tā neprasīs nesamērīgu valsts amatpersonas laika patēriņu cita amata pienākumu pildīšanai” ir deklaratīva norma. KNAB ieskatā jau šobrīd spēkā esošā IKNL redakcija “nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai” paredz vērtēt arī to, vai papildu amats neprasīs nesamērīgu valsts amatpersonas laika patēriņu cita amata pienākumu pildīšanai.
 

-