Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumos Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu"" (turpmāk – projekts) mērķis ir noteikt, ka akadēmiskajās studiju programmās nosakāmi tādi studiju rezultāti, kas nodrošina, ka programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas dažādās situācijās profesionālajā darbībā, pētniecībā un mūžizglītībā, kā arī digitālā satura iegūšanai, radīšanai un koplietošanai. Vienlaikus paredzot attiecīgu pārejas regulējumu minēto prasību ietveršanai akadēmiskajās studiju programmās. Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumu Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu" (turpmāk – standarts) 3. punkts paredz, ka akadēmisko studiju programmu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt studējošiem zinātņu teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu apguvi, sasniedzot studiju programmā noteiktos studiju rezultātus, kas atbilst Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6. vai 7. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei. Savukārt Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" (turpmāk – klasifikācija) 1. punkts noteic, ka klasifikācija nosaka Latvijas izglītības klasifikāciju, tai skaitā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem atbilstošus zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstus. Proti, vispārīgos studiju programmās sasniedzamos studiju rezultātus (iegūstamās zināšanas, prasmes un kompetences) noteic klasifikācijas 1. pielikuma 2. tabula. Projekta 1. un 2. punktā ietvertās normas nosaka vispārīgos sasniedzamos studiju rezultātus. Vienlaikus jāuzsver, ka standarts nosaka akadēmisko studiju programmu satura prasības, nevis sasniedzamos studiju rezultātus, proti, iegūstamās zināšanas, prasmes un kompetences. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta projekta virzību un aicina projektā ietverto regulējumu iekļaut klasifikācijā, tādējādi nodrošinot izglītības tiesiskā regulējuma skaidrību un loģisku izklāstu.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir minēts, ka studiju programmās jāparedz digitālo prasmju kā caurviju prasmju apguve gan atbilstoši studiju līmenim, gan studiju programmas saturam, kā arī studiju programmās jāplāno arī atbilstošu digitālo prasmju un kompetenču apguve, attiecīgi augstākos studiju līmeņos tiek apgūtas sarežģītākas vai padziļinātas prasmes pētniecībai un profesionālajai darbībai. Projektā ietvertais regulējums neparedz, ka augstākos studiju līmeņos apgūstamas sarežģītākas vai padziļinātas digitālās prasmes un kompetences.

-