Atzinums

Informatīvā ziņojuma trešajā rindkopā lietotais jēdziens "cietuma apsargi" ir maldinošs, jo ieslodzījuma vietās ir vairākas personāla kategorijas, kas ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (piemēram, amatpersonas, kas nodrošina ieslodzīto uzraudzību, resocializāciju vai citas funkcijas). Tāpēc šo jēdzienu ir  nepieciešams aizstāt ar jēdzienu "ieslodzījuma vietu amatpersonas".

-

Valsts valodas centrs (turpmāk – Centrs) ir izvērtējis informatīvo ziņojumu un konceptuāli atbalsta tajā pausto mērķi pilnveidot atlīdzības sistēmu, turpinot virzību uz konkurētspējīgu un vienkāršu atlīdzības sistēmu, vienlaikus Centrs nepiekrīt ziņojumā ietvertajiem secinājumiem, jo tie neatspoguļo faktiskos apstākļus valsts pārvaldē un ir balstīti nepietiekamā situācijas analīzē. Ziņojumā nav veikta padziļināta analīze par iestāžu budžeta struktūru, atlīdzības konkurētspēju darba tirgū un cilvēkresursu noturēšanas riskiem.
Ziņojumā izdarītie secinājumi lielā mērā balstīti uz Atlīdzības uzskaites sistēmas datiem, kas paši par sevi nesniedz pilnīgu priekšstatu par atlīdzības politiku iestādēs un nesniedz informāciju par budžeta ierobežojumiem iestādē. Tie neatspoguļo finansējuma izcelsmi un apstākļus, kādos piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, prēmijas atbilstoši ikgadējam darba izpildes novērtējumam un naudas balvas (turpmāk – atlīdzības mainīgā daļa) tiek izmaksātas. Valsts pārvaldē ir iestādes, kurās pamatbudžetā jau vairāku gadu garumā netiek plānoti līdzekļi atlīdzības mainīgajai daļai un atlīdzības fonds nodrošina vienīgi mēnešalgu, kas ir tuva mēnešalgu grupu skalas intervāla minimumam. Šādos gadījumos Atlīdzības uzskaites sistēmā redzamās atlīdzības mainīgās daļas tiek izmaksātas tikai no neizlietotajiem līdzekļiem vakantajām amata vietām, darbnespējas radītā ietaupījuma vai vienreizēja papildu finansējuma. Līdz ar to ziņojumā izmantotā datu interpretācija rada maldinošu priekšstatu par iestāžu finansiālajām iespējām un piemaksu izmantošanas apmēru.
Ziņojumā ir pretruna ar tajā deklarēto mērķi – nodrošināt konkurētspējīgu mēnešalgu algu skalas viduspunkta līmenī – un vienlaikus piedāvātajiem ierobežojumiem mainīgajai atlīdzības daļai. Joprojām ir iestādes, kurās mēnešalga ir tuvu minimumam, tādēļ atlīdzības mainīgā daļa ir viens no nedaudzajiem instrumentiem, kas ļauj noturēt kvalificētus nodarbinātos un nodrošināt iestāžu funkciju izpildi. To turpmāka ierobežošana, nepalielinot pamatalgojumu, rada būtisku risku nodarbināto aizplūšanai, grūtībām piesaistīt jaunus nodarbinātos, iestādes kapacitātes vājināšanai un apdraud iestādes funkciju kvalitatīvu izpildi.
Vienlaikus Centrs atbalstītu ziņojumā pausto pieeju samazināt atlīdzības mainīgās daļas īpatsvaru, ja tiktu nodrošināts konkurētspējīgs pamatalgojums vismaz mēnešalgas skalas viduspunkta līmenī. Taču ziņojumā nav sniegta informācija par nepieciešamo papildu finansējumu šāda mērķa sasniegšanai, tostarp iestāžu griezumā, un nav veikta padziļināta un visaptveroša analīze, kas rada šaubas par informatīvajā ziņojumā pausto ideju, kā arī par minēto jaunās Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas pieejas pamatprincipa īstenošanu praksē – katra nodarbinātā darba snieguma izvērtēšana, lai nodrošinātu virzību uz konkurētspējīgu atlīdzību.

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot 6. lappusē ietvertā 4. punkta (Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, un lai sagatavotos likumprojekta “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam” izstrādei un pārdomātai lēmumu pieņemšanai, kas ir kritiski nepieciešama, lai novērstu iespējamās negatīvās sekas iestādēs, kurās mainīgās atlīdzības daļas ierobežojumi varētu ietekmēt cilvēkresursu ilgtspēju un funkciju izpildes kvalitāti, veicami šādi pasākumi: 4. finansējumu, kas iegūts no ilgstošo vakanču (vairāk kā 6 mēneši) samazinājuma 2026. gadā (likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 81. pants), paliek iestādes rīcībā 70 % apmērā no attiecīgajam vakantajam amatam noteiktās mēnešalgu grupas skalas intervāla minimuma.) izpildi, plānojot iestādes budžetu:
1. Skaidrojumā ietverot, kā tas varētu notikt – pārdale tekošajā gadā vai uz nākamo gadu, uz kādu datumu vērtēs sešus mēnešus.
2. Lūdzam arī izskaidrot, kāda būs iestāžu darbība, lai noteiktu ilgstošās vakances, aprēķinātu un pārdalītu finansējumu.
3. Lūdzam, ietvert informatīvajā ziņojumā, kas notiek, ja ilgstošā vakance ir finansēta kā maksas pakalpojuma amata vieta.

-

Tā kā izvērtējama visa spēkā esošā atlīdzības sistēma valsts pārvaldē, lūdzam informatīvajā ziņojumā papildus ietvert izvērtējumu par mēnešalgu atšķirībām līdzvērtīgos amatos starp valsts pārvaldes iestādēm, kā arī izstrādāt priekšlikumus to izlīdzināšanai, lai nodrošinātu atlīdzības sistēmas taisnīgumu un samērīgumu. Tāpat arī lūdzam tikai secīgi vērtēt turpmāku mainīgās atlīdzības daļas ierobežošanu. Atlīdzības reformas mērķis bija nodrošināt vienotu, caurspīdīgu un salīdzināmu atlīdzības sistēmu, stiprinot valsts pārvaldi kā vienotu darba devēju. Atlīdzības sistēmas pilnveidē prioritāri nodrošināms vienlīdzīgas darba samaksas princips par līdzvērtīgu darbu visās valsts pārvaldes iestādēs, vienlaikus mazinot atlīdzības mainīgo daļu.
Vienlaikus praksē joprojām pastāv būtiskas mēnešalgu atšķirības līdzvērtīgos amatos dažādās iestādēs, kam pamatā ir iestāžu atšķirīgās budžeta iespējas. Tas neatbilst vienota darba devēja pieejai, rada iekšēju konkurenci valsts pārvaldē, apgrūtina cilvēkresursu noturēšanu un ietekmē atlīdzības sistēmas kopējo efektivitāti.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka mainīgās atlīdzības daļas ierobežojumi pēc būtības tiek piemēroti vienoti visām valsts pārvaldes iestādēm, tomēr, ņemot vērā pastāvošās mēnešalgu atšķirības līdzvērtīgos amatos, šo ierobežojumu ietekme uz nodarbinātajiem nav vienlīdzīga. Proti, zemākas mēnešalgas saņēmējiem mainīgās atlīdzības daļas samazinājums veido proporcionāli lielāku ietekmi uz kopējo atlīdzības līmeni, tādējādi pastiprinot jau esošās atšķirības atlīdzības sistēmas ietvaros.

-

Informatīvā ziņojuma noslēdzošajā sadaļā par veicamajiem pasākumiem iierosinām precizēt 4. punktu, tajā paredzot nevis horizontālu pieeju – atstājot 70% visām iestādēm, bet gan individuālu pieeju, proti tām iestādēm, kurām noteiktās mēnešalgas nav sasniegušas informatīvajā ziņojumā pieminēto algu skalas viduspunktu (t.i. 80% no līdzīgas vērtības darba privātajā sektorā) atstāt lielāku %, lai būtu iespējā celt atalgojumu uz ilgstošo vakanču samazinājuma rēķina, tādējādi sekmējot mēnešalgas konkurētspēju.
 

-