Atzinums

Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" otrās kārtas īstenošanas un uzraudzības noteikumi" (22-TA-3345) un nesaskaņo to, paužot šādus iebildumus:
Par finansējuma nodrošināšanu izmaksām, kuras nesedz Atveseļošanās fonda (turpmāk – AF) finansējums 1 273 204 euro (bez PVN)  vienai ēkai un kas nav PVN.
Ņemot vērā 2.punktā minētajam, vienas sociālās mājas ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai (turpmāk – sociālā māja) būvniecības izmaksas šī gada cenās ir 2,7 milj. euro (ar PVN). Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir jārod finansējuma avots 1,16 milj. euro iztrūkuma segšanai. Augstu novērtējam Labklājības ministrijas iestrādāto nosacījumu Ministru kabineta noteikumu protokollēmuma projekta 6.punktā “Finanšu ministrijai likumprojekta par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam izstrādes laikā paredzēt pašvaldībām iespēju saņemt aizņēmumu 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai, nosakot, ka aizņēmuma apmērs nepārsniedz projekta Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un papildu  pašvaldības izmaksas līdz 10 procentiem no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma, un attiecīgi palielināt ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu limitu.”. Tomēr vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā nosacījumu piesaistīt valsts aizņēmumu tikai ārvalstu fondu projekta līgumā ieklaujamajām izmaksām, šajā gadījumā vēl joprojām Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir jārod finansējuma avots 1 milj. euro apmērā vienas sociālās mājas būvniecībai jeb 37% no sociālās ēkas kopējām būvniecības izmaksām.
Līdz ar to ierosinām Ministru kabineta noteikumu protokollēmuma projekta 6.punktu izteikt šādā redakcijā:
“6. Finanšu ministrijai likumprojekta par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam izstrādes laikā paredzēt pašvaldībām iespēju saņemt aizņēmumu 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai, nosakot, ka aizņēmuma apmērs, kas paredzēts Ministru kabineta noteikumu projekta 34.1. un 34.3. apakšpunktos minēto izmaksu segšanai, nepārsniedz projekta Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un papildu  pašvaldības izmaksas līdz 10 procentiem no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma, un attiecīgi palielināt ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu limitu.”.
Par AF finansējuma palielināšanu vienas sociālās mājas būvniecībai.
Augstu novērtējam jau Labklājības ministrijas piedāvājumu izmaksu samazinājumam vienas sociālās ēkās būvniecībai, palielinot izmitināmo klientu skaitu no 12 uz 16, kā arī piedāvājot katram vienstāvu dzīvojamās mājas dzīvoklim risinājumam samazināt materiālu (būvizstrādājumu) izmaksas būvdarbu veidam vai konstruktīvajam elementam, kur tas ir iespējams un lietderīgs, vienlaikus saglabājot Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības sociālajai ēkai. Tomēr minētais veikums būtiski nesamazina ēkas būvniecības izmaksas un vēršam Labklājības ministrijas uzmanību, ka šādas sociālās mājas, kuras tipveida būvprojektu izstrādāja VSIA “Šampētera nams”, būvniecības un labiekārtošanas izmaksas šī gada cenās ir 2,7 milj. euro. Lai samazinātu ēkas izmaksas uz vienu izmitināmo personu, papildus jau Labklājības ministrijas paveiktajam, aicinām Ministru kabineta noteikumos noteikt, ka:
Pašvaldības var būvēt personiskās telpas atbilstoši pašvaldībā apzinātajām vajadzībām (divvietīgas vai atsevišķos gadījumos pat lielākas personiskās telpas). Piemēram, vienā senioru privātajā telpā var izmitināt ģimenes locekļus, piemēram, pirmās un otrās pakāpes radiniekus. Tādējādi vienā ēkā varētu izmitināt lielāku skaitu senioru un 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" ietvaros varētu lielāku AF finansējumu novirzīt vienas ēkas būvniecībai, samazinot šīs investīcijas ietvaros izbūvējamo ēku skaitu.
Tādējādi Ministru kabineta noteikumu projekta 1. un 2.pielikuma 3.4. kritēriju nepieciešams izteikt šādā redakcijā:
“
3.4.
Plānotā mērķa grupas koncentrācija vienā sociālā pakalpojuma sniegšanas teritorijā (adresē)
3.4.1. Norādītajā sociālā pakalpojuma sniegšanas adresē tiks veidotas mazāk kā 3 mājas, ne vairāk kā 16 klientiem katrā vai atbilstoši pašvaldībā apzinātajām vajadzībām9 – 3
3V
1

3.4.2. Norādītajā pakalpojuma sniegšanas adresē tiks veidotas 3 mājas, ne vairāk kā 16 klientiem katrā vai atbilstoši pašvaldībā apzinātajām vajadzībām – 1

3.4.3. Norādītajā pakalpojuma sniegšanas adresē tiks veidotas vairāk kā 3 mājas vai vairāk kā 16 klientiem katrā vai atbilstoši pašvaldībā apzinātajām vajadzībām – 0

 
Pašvaldībām ļaut veikt izmaiņas būvniecības projektā, lai pielāgotu būvējamo ēku pašvaldībai pieejamam zemes gabalam. Piemēram, būvēt taisnu sociālo ēku nevis lokveida. Pašvaldības varētu izmaiņas sociālās mājas būvniecības projektā saskaņotu ar VSIA “Šampētera nams”, lai uzbūvējamā ēka atbilstu VSIA “Šampētera nams” noteiktajam standartam. Izmaiņu būvniecības projekta izmaksas varētu iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās. Šādas izmaiņas samazinātu sociālās ēkas būvniecības izmaksas.
Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka pēc 2023. gada 1. jūlija izsludinātajiem būvdarbu iepirkumiem ir jāpiemēro 05.07.2022. Ministru kabineta noteikumu Nr.419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” prasības, t.sk., prasība, kas paredz būvdarbu līgumcenas indeksācijas nosacījumu iekļaušanu publisko būvdarbu līgumos, kuru izpildes termiņš ir ilgāks par vienu gadu. Minētās normas rezultātā būvniecības pakalpojuma pasūtītājam jāpārskata būvniecības izmaksas iepirkuma līguma noteiktajos gadījumos. Rezultātā būvniecības izmaksas var pieaugt, tādējādi sadārdzinot sociālās ēkas būvniecības izmaksas.
 

-