Atzinums

Atkārtoti lūdzam precizēt projekta 6. panta pirmo, otro un trešo daļu, ņemot vērā to, ka samaksa veicama par konkrētās atļaujas izsniegšanas procesu, nevis par tās izsniegšanai paredzēto dokumentu un informācijas izskatīšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka samaksa veicama par visa administratīvā procesa norisi, nevis tikai par dokumentu un informācijas izskatīšanu. Savukārt, nosakot, ka samaksa veicama par atļaujas izsniegšanu, netiks paredzēts, ka vienmēr tiks pieņemts labvēlīgs lēmums, proti, izsniegta atļauja.

-

Projektā strukturāli un saturiski norobežojams uzraudzības pasākumu un atbildības regulējums.

1. Iepriekšējā projekta redakcijā III nodaļā šķietami bija regulēta uzraudzība kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, bet projekta IV nodaļā – atbildība. Šāda pieeja ir atzīstama par pareizu. Uzraudzība un atbildība ir patstāvīgi tiesību institūti.

Uzraudzība un kontrole ir valsts pārvaldes rīcības forma, kas attiecas uz t. s. materiālo administratīvo tiesību un administratīvā procesa jomu. Sodīšana kā tāda neietilpst uzraudzības vai kontroles funkcijā. Tas ir patstāvīgs sodu tiesību jautājums ar atšķirīgiem materiālajiem un procesuālajiem priekšnoteikumiem.

Administratīvie sodi un tiem līdzīgi pasākumi ir juridiskās atbildības izpausme. Savukārt juridiskā atbildība tradicionāli tiek aplūkota kā īpaša, jauna tiesiska attiecība (Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 24. lpp.). Tādējādi administratīvie sodi un citas sodoša (krimināltiesiska) rakstura administratīvās sankcijas ir skaidri nošķiramas no vispārīgā uzraudzības vai kontroles procesa.

Šobrīd projekta III nodaļā ir apvienots uzraudzības un atbildības regulējums. Projekta pantus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu, ja nepieciešams, var apvienot nodaļās (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 17. punkts). Tomēr uzraudzība un atbildība ir divi patstāvīgi un stingri norobežojami regulējamie jautājumi. Līdz ar to tie nav apvienojami vienā nodaļā.

2. Projekta 7. panta otrajā daļā paredzēts: "Ja, īstenojot likuma subjekta uzraudzību, rodas pamatotas aizdomas par to, ka tiek pārkāptas šajā likumā, Latvijas Bankas izdotajos noteikumos, Regulā Nr.2023/1114 vai citos Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos kriptoaktīvu jomā noteiktās prasības, līdz brīdim, kad ir novērsts pārkāpums, Latvijas Bankai ir tiesības likuma subjektam vai par pārkāpumu atbildīgajai personai piemērot Regulas Nr. 2023/1114 94. panta 1. vai 3. punktā noteiktos uzraudzības pasākumus."

2.1. Uzraudzība pamatā noris pirms vēl pārkāpumi ir konstatēti. Ja uzraudzības rezultātā tiek konstatēts pārkāpums, tad nav izslēgta iespējamība piemērot nesodoša rakstura administratīvi tiesisku ietekmēšanas līdzekli, lai pārkāpumu novērstu. To varētu uzskatīt par uzraudzības sastāvdaļu (tās noslēdzošo posmu). Savukārt atbildības piemērošana, ieskaitot procesuālos piespiedu līdzekļus un citus tāda veida pasākumus, kas vērsti uz atbildības piemērošanu, ir nošķirts tiesību institūts (nav uzraudzības sastāvdaļa).

2.2. Regulas Nr. 2023/1114 94. panta 1. vai 3. punktā minētas "uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras", citiem vārdiem, uzraudzības un izmeklēšanas pasākumi. Ja projekts regulējumu attiecina tikai uz uzraudzības pasākumiem (pilnvarām), tad rodas jautājums, kuri no visiem šajās regulas vienībās minētajiem pasākumiem ir piemērojami projekta 7. panta otrajā daļā minētajā gadījumā. Arī projekta anotācija nesniedz atbildi uz šādu jautājumu.

 

-

Lūdzam izvērtēt, vai tiesiskās skaidrības nolūkos projekta 7. panta pirmajā daļā minētā atsauce uz Regulas Nr. 2023/1114 94. panta 1. un 3. punktā noteiktajām pilnvarām nebūtu papildināma ar norādi, piemēram, ka minētās pilnvaras tiek izmantotas Latvijas Bankas likuma X nodaļā noteiktajā kārtībā. Vēršam uzmanību, ka it īpaši Regulas Nr. 2023/1114 94. panta 3. punktā noteiktās pilnvaras ietver arī tādas darbības, kuru veikšanai nepieciešams tiesas (tiesneša) lēmums (piemēram, iekļūšana īpašumā) vai kuras var veikt tikai prokurors (nodot lietu kriminālvajāšanai).
Alternatīvi lūdzam attiecīgu skaidrojumu par Regulas Nr. 2023/1114 94. panta piemērošanu detalizētāk skaidrot projekta anotācijā.
 

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt un precizēt projekta 8. un 9. pantā ietverto sankciju un administratīvo pasākumu regulējumu (pārkāpumu definēšanas prasības, regulējuma struktūra).

1. Tieslietu ministrijas iepriekšējā atzinumā bija norādīts, ka projektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam ir jāsatur visas pārkāpuma pazīmes pat tad, ja tas satur informatīvas atsauces uz regulas vienībām. Citiem vārdiem sakot, ja lasot izlaiž vai izņem atsauci uz regulas vienībām, arī tad pārkāpumam jābūt pietiekami skaidri, precīzi un paredzami noteiktam.

Piemēram, projekta 8. panta 1. punktā tādējādi ir paredzēta atbildība par "prasīb[u] attiecībā uz kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, publisko piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai" neievērošanu. Rodas jautājums, vai persona, izlasot šāda veida pārkāpuma aprakstu, spēj un tai vajadzētu spēt paredzēt, par kādu rīcību piemērojama atbildība.

Protams, aizliegums likumdevējam pieņemt pārlieku neskaidras normas ir zināmā mērā relativizēts. Pārlieku detalizēts regulējums nav nepieciešams. Tāpat precizitātes standarti var atšķirties atkarībā no pārkāpuma būtības. Profesionālajā jomā pārkāpumu formulējums var būt mazāk precīzs, un normas, kas var šķist neskaidras "parastam" cilvēkam, ne vienmēr atzīstamas par neskaidrām attiecīgās jomas profesionālim  (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 76.-77. lpp.). Tomēr jebkurā gadījumā normas adresātam jāspēj paredzēt, vai tā rīcība ir sodāma. Robežgadījumos jābūt saskatāmam vismaz sodīšanas riskam (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 83. lpp.).

Izziņā norādīts: "Likumprojekta 8. pantā tiek uzskaitītas konkrētu pārkāpumu pazīmes atbilstoši Regulā Nr.2023/1114 noteiktajiem pārkāpumu sastāviem. Pārkāpumu pazīmes tiek noteiktas pārkāpumu grupām. Detalizēts pārkāpumu sastāvs netiek noteikts, jo šī likumprojekta mērķis nav noteikt katra pārkāpuma sastāvu un par to piemērojamo atbildību, kas jau izsmeļoši un detalizēti ir noteikti Regulā Nr. 2023/1114."

Jāpievērš uzmanība, ka regula tiešā veidā nenoteic ne pārkāpumus, ne piemērojamo atbildību. Tā noteic dalībvalstīm pienākumu noteikt "pienācīgus administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus" vismaz par norādītajiem pārkāpumiem. Līdz ar to dalībvalstīm ir jāveido tās tiesību sistēmai atbilstošs atbildības regulējums.

2. Tieslietu ministrijas iepriekšējā atzinumā bija norādīts, ka kopumā projekta 8. un 9. pants rada privātpersonai vai jebkuram citam projekta lasītājam ārkārtīgi sarežģīti uztveramu iekšējo atsauču sistēmu (pārkāpumu saturu atklāj atsauces uz regulu, par tiem piemērojamās sankcijas vai administratīvos pasākumus norāda vēl citas iekšējās atsauces). Lai nodrošinātu tiesību normu skaidrību, saprotamību un paredzamību, izveidojama vienkāršāka un pārskatāmāka regulējuma sistēma.

Papildus norādām, ka projekta 8. un 9. panta regulējums ir pretrunīgs. Lai arī projekta 8. panta ievaddaļā ir norādīts, ka Latvijas Banka var piemērot projekta 9. pantā noteiktās sankcijas un administratīvos pasākumus par šajā pantā turpmāk minētajiem pārkāpumiem, projekta 9. pantā ir konkrēti norādīts, kādos gadījumos attiecīgās sankcijas vai administratīvie pasākumi ir piemērojami.

3. Projekta 9. panta pirmās daļas 4. punktā paredzēta sankcija – "atņemt tiesības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai vismaz 10 gadus ieņemt minēto amatu par atkārtotu šā likuma 8. panta 6., 7., 8. un 9. punktā minēto pārkāpumu".

Jautājumus rada pieļaujamais tiesību atņemšanas ilgums, t. i., "vismaz 10 gadus". Lai arī šāds ilgums ir norādīts regulā, apšaubāms, ka tādējādi ir pieļauta iespēja piemērot tiesību ierobežojumu nenoteiktu laika posmu, tostarp uz mūžu. Tāpat projektā lietotā norāde "minēto amatu" rada jautājumu, kāds tieši amats šajā gadījumā ir domāts, un vai tas atbilst regulā lietotajam aizliegumam "veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības funkcijas".
 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt projekta 10. panta trešo daļu, ņemot vērā to, ka projekta 10. panta otrā daļa paredz, ka Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Vēršam uzmanību uz to, ka, ja projektā tiek paredzēts, ka Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu var uzreiz pārsūdzēt tiesā, nebūs piemērojams Latvijas Bankas likumā paredzētais, ka noteiktos gadījumos Latvijas Bankas komitejas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Latvijas Bankas padomē.

-

Atkārtoti lūdzam izslēgt projekta pārejas noteikumu 2. punktu, ņemot vērā to, ka attiecīgais regulējums ir ietverts saistītā likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" 5. pantā ietvertajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 73. punktā. Attiecīgo pārejas regulējumu nav nepieciešams noteikt gan projektā, gan saistītajā likumprojektā "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā".

-