Atzinums

Pārejas noteikumu 2.punkts paredz pārejas periodu kādā darba devējs sniedz 10.panta pirmajā daļā minēto informāciju atkarībā no nodarbināto personu skaita. Līdz ar to, Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā kopsavilkuma dati, kas ļauj salīdzināt atšķirības rādītāju sadalījumā pa darba devējiem, nozarēm un reģioniem, būs limitēti gan pēc to ieguves laika, gan tvēruma. Lai nodrošinātu normas piemērošanu, lūdzam papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, paredzot atbilstošus laika periodus kādos Centrālā statistikas pārvalde publicē 12. panta pirmajā daļā noteikto informācijas kopsavilkumu.

-

Precizēt likumprojekta 12. panta pirmo daļu vai iekļaut jaunu daļu, kas nosaka: šī konkrētā publicēšanas darbība, kas izriet no likumprojekta 12. panta pirmās daļas, ir jauna, atsevišķa administratīva funkcija, kas kalpo darba samaksas pārredzamības likuma mērķim, un ka uz to Statistikas likuma konfidencialitātes princips neattiecas. Šāda norma dotu CSP skaidru un drošu tiesisko pamatu darbībai, ko likums no tās prasa.
Argumentācija
Statistikas likums nosaka pamatprincipu — statistisko konfidencialitāti: dati par konkrētu statistisko vienību (piemēram, uzņēmumu vai iestādi) nedrīkst tikt publicēti veidā, kas ļauj šo vienību identificēt.
Darba samaksas pārredzamības likuma 12.panta pirmā daļa nosaka, ka CSP publicē informāciju par darba samaksas atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm tā, lai to varētu salīdzināt starp konkrētiem darba devējiem.
 
Kompromiss:
Ņemot vērā, ka pilnvērtīga normas iestrāde likumprojekta 12.pantā var prasīt ilgāku saskaņošanas laiku, CSP piedāvā risinājumu, kas ļauj virzīties uz priekšu jau šajā posmā: skaidri aprakstīt Anotācijā, ka 12.panta pirmajā daļā noteiktā publicēšanas funkcija ir administratīvs pienākums, kas nesaistās ar Statistikas likumā noteikto CSP pienākumu izpildi, un vienlaikus izmantot Anotāciju, lai fiksētu pušu šībrīža kopīgo izpratni par sagaidāmo datu avotu, ka tas būs administratīvo datu avots, nevis CSP apsekojumu dati — atstājot detalizēto tehnisko risinājumu Ministru kabineta noteikumiem, kas izdodami saskaņā ar 10.panta sesto daļu.
Ierosinām Anotācijas 4.2.sadaļā (kur šobrīd aprakstīts, ka likumprojekta īstenošanai nepieciešami MK noteikumi) un/vai 7.4.sadaļā iekļaut šādu vai līdzīgu formulējumu:
"Likumprojekta 12.panta pirmajā daļā noteiktā Centrālās statistikas pārvaldes funkcija — publicēt informācijas kopsavilkumu par darba samaksas atšķirībām sadalījumā pa darba devējiem, nozarēm un reģioniem — ir jauns, ar darba samaksas pārredzamības mērķi saistīts administratīvs pienākums. Šī funkcija tiek īstenota atbilstoši Darba samaksas pārredzamības likumam un nav saistīta ar Centrālās statistikas pārvaldes pienākumu izpildi saskaņā ar Statistikas likumu. Datu ieguves shēma, lai Pārvalde varētu aprēķināt un publicēt 12. panta pirmajā daļā noteikto informāciju, balstīsies piekļuvē administratīvajiem datiem, kas nav pašas Pārvaldes apsekojumu dati."
Šāds ieraksts dod skaidru interpretācijas pamatu turpmākai piemērošanai un novērš pašreizējo iekšējo pretrunu, kur Anotācijas 7.4.sadaļa apgalvo, ka CSP funkcijas nemainās.

Precizēt likumprojekta 12. panta pirmo daļu vai iekļaut jaunu daļu, kas nosaka: šī konkrētā publicēšanas darbība, kas izriet no likumprojekta 12. panta pirmās daļas, ir jauna, atsevišķa administratīva funkcija, kas kalpo darba samaksas pārredzamības likuma mērķim, un ka uz to Statistikas likuma konfidencialitātes princips neattiecas. Šāda norma dotu CSP skaidru un drošu tiesisko pamatu darbībai, ko likums no tās prasa.
Argumentācija
Statistikas likums nosaka pamatprincipu — statistisko konfidencialitāti: dati par konkrētu statistisko vienību (piemēram, uzņēmumu vai iestādi) nedrīkst tikt publicēti veidā, kas ļauj šo vienību identificēt.
Darba samaksas pārredzamības likuma 12.panta pirmā daļa nosaka, ka CSP publicē informāciju par darba samaksas atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm tā, lai to varētu salīdzināt starp konkrētiem darba devējiem.
 
Kompromiss:
Ņemot vērā, ka pilnvērtīga normas iestrāde likumprojekta 12.pantā var prasīt ilgāku saskaņošanas laiku, CSP piedāvā risinājumu, kas ļauj virzīties uz priekšu jau šajā posmā: skaidri aprakstīt Anotācijā, ka 12.panta pirmajā daļā noteiktā publicēšanas funkcija ir administratīvs pienākums, kas nesaistās ar Statistikas likumā noteikto CSP pienākumu izpildi, un vienlaikus izmantot Anotāciju, lai fiksētu pušu šībrīža kopīgo izpratni par sagaidāmo datu avotu, ka tas būs administratīvo datu avots, nevis CSP apsekojumu dati — atstājot detalizēto tehnisko risinājumu Ministru kabineta noteikumiem, kas izdodami saskaņā ar 10.panta sesto daļu.
Ierosinām Anotācijas 4.2.sadaļā (kur šobrīd aprakstīts, ka likumprojekta īstenošanai nepieciešami MK noteikumi) un/vai 7.4.sadaļā iekļaut šādu vai līdzīgu formulējumu:
"Likumprojekta 12.panta pirmajā daļā noteiktā Centrālās statistikas pārvaldes funkcija — publicēt informācijas kopsavilkumu par darba samaksas atšķirībām sadalījumā pa darba devējiem, nozarēm un reģioniem — ir jauns, ar darba samaksas pārredzamības mērķi saistīts administratīvs pienākums. Šī funkcija tiek īstenota atbilstoši Darba samaksas pārredzamības likumam un nav saistīta ar Centrālās statistikas pārvaldes pienākumu izpildi saskaņā ar Statistikas likumu. Datu ieguves shēma, lai Pārvalde varētu aprēķināt un publicēt 12. panta pirmajā daļā noteikto informāciju, balstīsies piekļuvē administratīvajiem datiem, kas nav pašas Pārvaldes apsekojumu dati."
Šāds ieraksts dod skaidru interpretācijas pamatu turpmākai piemērošanai un novērš pašreizējo iekšējo pretrunu, kur Anotācijas 7.4.sadaļa apgalvo, ka CSP funkcijas nemainās.

Anotācijā norādīts, ka, lai darba devēji varētu pielāgot savas iekšējās uzskaites sistēmas, personāla procesus un datu apkopošanas mehānismus, kā arī nodrošināt sniegtās informācijas kvalitāti un salīdzināmību, paredzēti pārejas periodi. Vienlaikus pirmais ziņošanas periods paredzēts atbilstoši likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktam jau no 2027.gada 7.jūnija. Līdz ar to, viens mēnesis darba devējam sākotnējās ziņošanas nodrošināšanai var izrādīties nepietiekams. Ņemot vērā, ka ir paredzēts sods par informācijas nesniegšanu, lūdzam samērot MK noteikumu spēkā stāšanās termiņu ar administratīvā sloga samērīgumu un darba devēju kapacitāti.

-

Precizēt likumprojekta 12. panta pirmo daļu vai iekļaut jaunu daļu, kas nosaka: šī konkrētā publicēšanas darbība, kas izriet no likumprojekta 12. panta pirmās daļas, ir jauna, atsevišķa administratīva funkcija, kas kalpo darba samaksas pārredzamības likuma mērķim, un ka uz to Statistikas likuma konfidencialitātes princips neattiecas. Šāda norma dotu CSP skaidru un drošu tiesisko pamatu darbībai, ko likums no tās prasa.
Argumentācija
Statistikas likums nosaka pamatprincipu — statistisko konfidencialitāti: dati par konkrētu statistisko vienību (piemēram, uzņēmumu vai iestādi) nedrīkst tikt publicēti veidā, kas ļauj šo vienību identificēt.
Darba samaksas pārredzamības likuma 12.panta pirmā daļa nosaka, ka CSP publicē informāciju par darba samaksas atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm tā, lai to varētu salīdzināt starp konkrētiem darba devējiem.
 
Kompromiss:
Ņemot vērā, ka pilnvērtīga normas iestrāde likumprojekta 12.pantā var prasīt ilgāku saskaņošanas laiku, CSP piedāvā risinājumu, kas ļauj virzīties uz priekšu jau šajā posmā: skaidri aprakstīt Anotācijā, ka 12.panta pirmajā daļā noteiktā publicēšanas funkcija ir administratīvs pienākums, kas nesaistās ar Statistikas likumā noteikto CSP pienākumu izpildi, un vienlaikus izmantot Anotāciju, lai fiksētu pušu šībrīža kopīgo izpratni par sagaidāmo datu avotu, ka tas būs administratīvo datu avots, nevis CSP apsekojumu dati — atstājot detalizēto tehnisko risinājumu Ministru kabineta noteikumiem, kas izdodami saskaņā ar 10.panta sesto daļu.
Ierosinām Anotācijas 4.2.sadaļā (kur šobrīd aprakstīts, ka likumprojekta īstenošanai nepieciešami MK noteikumi) un/vai 7.4.sadaļā iekļaut šādu vai līdzīgu formulējumu:
"Likumprojekta 12.panta pirmajā daļā noteiktā Centrālās statistikas pārvaldes funkcija — publicēt informācijas kopsavilkumu par darba samaksas atšķirībām sadalījumā pa darba devējiem, nozarēm un reģioniem — ir jauns, ar darba samaksas pārredzamības mērķi saistīts administratīvs pienākums. Šī funkcija tiek īstenota atbilstoši Darba samaksas pārredzamības likumam un nav saistīta ar Centrālās statistikas pārvaldes pienākumu izpildi saskaņā ar Statistikas likumu. Datu ieguves shēma, lai Pārvalde varētu aprēķināt un publicēt 12. panta pirmajā daļā noteikto informāciju, balstīsies piekļuvē administratīvajiem datiem, kas nav pašas Pārvaldes apsekojumu dati."
Šāds ieraksts dod skaidru interpretācijas pamatu turpmākai piemērošanai un novērš pašreizējo iekšējo pretrunu, kur Anotācijas 7.4.sadaļa apgalvo, ka CSP funkcijas nemainās.

Precizēt likumprojekta 12. panta pirmo daļu vai iekļaut jaunu daļu, kas nosaka: šī konkrētā publicēšanas darbība, kas izriet no likumprojekta 12. panta pirmās daļas, ir jauna, atsevišķa administratīva funkcija, kas kalpo darba samaksas pārredzamības likuma mērķim, un ka uz to Statistikas likuma konfidencialitātes princips neattiecas. Šāda norma dotu CSP skaidru un drošu tiesisko pamatu darbībai, ko likums no tās prasa.
Argumentācija
Statistikas likums nosaka pamatprincipu — statistisko konfidencialitāti: dati par konkrētu statistisko vienību (piemēram, uzņēmumu vai iestādi) nedrīkst tikt publicēti veidā, kas ļauj šo vienību identificēt.
Darba samaksas pārredzamības likuma 12.panta pirmā daļa nosaka, ka CSP publicē informāciju par darba samaksas atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm tā, lai to varētu salīdzināt starp konkrētiem darba devējiem.
 
Kompromiss:
Ņemot vērā, ka pilnvērtīga normas iestrāde likumprojekta 12.pantā var prasīt ilgāku saskaņošanas laiku, CSP piedāvā risinājumu, kas ļauj virzīties uz priekšu jau šajā posmā: skaidri aprakstīt Anotācijā, ka 12.panta pirmajā daļā noteiktā publicēšanas funkcija ir administratīvs pienākums, kas nesaistās ar Statistikas likumā noteikto CSP pienākumu izpildi, un vienlaikus izmantot Anotāciju, lai fiksētu pušu šībrīža kopīgo izpratni par sagaidāmo datu avotu, ka tas būs administratīvo datu avots, nevis CSP apsekojumu dati — atstājot detalizēto tehnisko risinājumu Ministru kabineta noteikumiem, kas izdodami saskaņā ar 10.panta sesto daļu.
Ierosinām Anotācijas 4.2.sadaļā (kur šobrīd aprakstīts, ka likumprojekta īstenošanai nepieciešami MK noteikumi) un/vai 7.4.sadaļā iekļaut šādu vai līdzīgu formulējumu:
"Likumprojekta 12.panta pirmajā daļā noteiktā Centrālās statistikas pārvaldes funkcija — publicēt informācijas kopsavilkumu par darba samaksas atšķirībām sadalījumā pa darba devējiem, nozarēm un reģioniem — ir jauns, ar darba samaksas pārredzamības mērķi saistīts administratīvs pienākums. Šī funkcija tiek īstenota atbilstoši Darba samaksas pārredzamības likumam un nav saistīta ar Centrālās statistikas pārvaldes pienākumu izpildi saskaņā ar Statistikas likumu. Datu ieguves shēma, lai Pārvalde varētu aprēķināt un publicēt 12. panta pirmajā daļā noteikto informāciju, balstīsies piekļuvē administratīvajiem datiem, kas nav pašas Pārvaldes apsekojumu dati."
Šāds ieraksts dod skaidru interpretācijas pamatu turpmākai piemērošanai un novērš pašreizējo iekšējo pretrunu, kur Anotācijas 7.4.sadaļa apgalvo, ka CSP funkcijas nemainās.

Atbalstāms direktīvas mērķis un pamatprincipi, tomēr likumprojekta ieviešanā nepieciešams nodrošināt proporcionalitāti, paredzēt pārejas periodus sarežģītākajām prasībām, izstrādāt vienotas metodikas un samazināt manuālu datu apkopošanu darba devējiem. Īpaša uzmanība pievēršama MVU, kuriem direktīvas prasību izpilde var radīt nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu.
Likumprojekta 10.pants paredz ļoti plašu datu kopumu vidējās algas atšķirības, mediānas, mainīgās daļas, kvartiles un kategorijas, tādēļ priekšlikums informācijas sniegšanas pienākumu attiecībā uz 10. panta septītajā daļā minētajām nodarbināto kategorijām noteikt samērīgāku uzņēmumiem ar no 150-249 nodarbinātajiem.

 

līdz 2028. gada 3. martam un pēc tam ik pēc trim gadiem, ja tam ir no 150 līdz 249 nodarbinātajiem;