Atzinums

Ņemot vērā norādīto steidzamības pamatojumu, ka CEF finansēšanas līgumos noteiktais attiecināmības termiņš atsavināšanas aktivitātei ir 2024. gada 31. decembris, tādējādi, ja uzsāktās aktivitātes netiek pabeigtas līdz 2024. gada 31. decembrim, Latvija zaudē piešķirto Eiropas Komisijas finansējumu, ka arī to, ka 17. un 18.decembrī plānotas š. g. pēdējās MK sēdes, lūdzam nodrošināt, ka MK rīkojuma projekts tiek iesniegts izskatīšanai MK sēdē vēl 2024.gada ietvaros, kā arī pēc MK rīkojuma pieņemšanas MK sēdē nodrošināt izdevumu, kas saistīti ar Zemes vienības valdījuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, segšanu finansēšanas līgumu izdevumu attiecināmības termiņa ietvaros, tas ir līdz 2024.gada 31.decembrim.

-

Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (turpmāk - Spēkā stāšanās likums) 33. panta pirmajā daļā noteikts, ka līdz 2017. gada 1. janvārim noslēgtie līgumi par zemes nomu, kuros ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu un uz kuru pamata ir saņemta būvatļauja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir spēkā un ir apspriežami saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim.
Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā (spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim) bija noteikts, ka Civillikuma 968. un 973. panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) vai augļu dārzi (koki) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas (būves) uzceltas uz nomātas zemes, ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem, un zemes īpašnieka un nomnieka līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums. Spēkā stāšanās likuma 35.pantā papildināts, ka 33. un 34.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz patapinājuma līgumiem. Secināms, ka būvi kā patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu var ierakstīt zemesgrāmatā, ja izpildās sekojoši kritēriji: 1) attiecīgā ēka (būve) uzcelta uz zemes nomas (patapinājuma) līguma pamata; 2) šis zemes nomas (patapinājuma) līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem; 3) šis zemes nomas (patapinājuma) līgums ir noslēgts pirms 2017. gada 1. janvāra; 4) šajā nomas (patapinājuma) līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus; 5)  būvatļauja par attiecīgās būves būvniecību ir saņemta līdz 2017. gada 1. janvārim. 
Ņemot vērā minēto un to, ka rīkojuma projekts paredz pārņemt Satiksmes ministrijas valdījumā tikai zemes vienību bez uz tās atrodošās inženierbūves “Krievupes ceļš” (būves kadastra apzīmējums 8084 001 0026 005), daļas, aicinām skaidrot, kāpēc rīkojuma projektā Satiksmes ministrijas valdījumā pārņemamā zemes vienība nav pārņemama kopā ar uz tās esošo inženierbūvi, tās daļu, pamatojoties uz Civillikuma 968. pantu.  Vēršam uzmanību, ka fakts, ka nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datos AS "Latvijas Valsts meži" ir reģistrēta kā attiecīgās inženierbūves tiesiskais valdītājs neapliecina, ka attiecīgās inženierbūves īpašuma tiesības ir atzīstamas AS "Latvijas Valsts meži".  Turklāt aicinām skaidrot, uz kāda pamata AS "Latvijas Valsts meži" ir ieguvis tiesiskajā valdījumā  rīkojuma projekta anotācijā minēto inženierbūvi "Krievupes ceļš", kas atrodas uz Zemkopības ministrijas valdījumā esošām zemes vienībām.

Vienlaikus, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot īpašumtiesību statusu inženierbūves "Krievupes ceļš" daļai, kura Rail Baltica projekta ietvaros tiks pārbūvēta. Turklāt, uz kāda pamata Satiksmes ministrija varēs veikt attiecīgās inženierbūves "Krievupes ceļš" pārbūvi, nojaukšanu. 
 

-