Atzinums

Noteikumu projekta 4. punkts nosaka, ka piekrastes aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus iekļauj, izslēdz un maina piekrastes aizsargjoslas robežas, pamatojoties uz dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju, izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu vai izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā. Pašvaldības aicina apsvērt viedokli, ka arī ar lokālplānojumu vai detālplānojumu varētu atļaut precizēt krasta kāpu aizsargjoslu, ja, tos izstrādājot, tiek konstatēts, ka īpaši aizsargājamais biotops tomēr tur neeksistē.
Vienlaikus pašvaldības vērš uzmanību uz joprojām pastāvošajām neprecizitātēm dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (turpmāk – Ozols).  Nav skaidrs, cik ilgā laikā Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – DAP) aktualizē informāciju Ozolā pēc tam, kad biotopu eksperts ir apsekojis teritoriju, sagatavojis atzinumu un iesniedzis DAP. Pieredze rāda, ka 2 gadus veci biotopu ekspertu atzinumi Ozolā joprojām nav aktualizēti. Tas raisa bažas, ka atsevišķos gadījumos aizsargjosla var tikt noteikta nepamatoti un zemes īpašniekiem tiek uzlikts nepamatots apgrūtinājums savam īpašumam. Nav skaidrs, kā šādā gadījumā rīkoties – vai tiešām jāveic grozījumi teritorijas plānojumā, ievērojot visu procedūru?
 

4. Izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu vai izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā, pamatojoties uz dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju, piekrastes aizsargjoslā  iekļauj, izslēdz īpaši  aizsargājamos biotopus  un  maina piekrastes  aizsargjoslas robežas.”
 

Noteikumu projekta 5. punkts nosaka, ka krasta kāpu aizsargjoslas platumu ilglaicīgas krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku. Minētajās vietās izvērtē esošo situāciju dabā ne retāk kā reizi 6 gados un, ja nepieciešams, nosaka jaunas aizsargjoslu robežas, izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā. Anotācijā ir minēts, ka, ja nepieciešams, lai izvērtētu jūras krasta erozijas apdraudētās vietās dabā, pašvaldība piesaista nepieciešamos speciālistus.
Pašvaldību ieskatā tā ir nesamērīga prasība, jo īpaši galvaspilsētai, ik 6 gadus grozīt teritorijas plānojumu.
Neapšaubāmi, notiekot krasta erozijai, ir nepieciešams koriģēt aizsargjoslas robežu, taču tādā gadījumā ir jāpiedāvā citi juridiskie mehānismi, kā šāda aizsargjosla koriģējama, jo normatīvie akti plānošanas jomā šobrīd neparedz tādu plānošanas procedūru, kuras ietvaros tiek grozīta tikai specifiski viena aizsargjosla. Tāpat nav skaidrs, kā šādā gadījumā notiktu plānojuma grozījumu publiskā apspriešana, jo nepastāv ierobežojumi tam, ko publiskās apspriešanas laikā var ierosināt iedzīvotāji un citi interesenti.
Ja valsts līmenī ir svarīgi šādu procesu organizēt, tādā gadījumā to nepieciešams noteikt, kā, piemēram, valsts nozīmes interešu objektu, kura robežas bez publiskās apspriešanas, balstoties uz speciālistu vērtējumu un saskaņojot ar iesaistītajām pašvaldībām apstiprina Ministru kabinets un tādā gadījumā pašvaldības to ņem vērā un ievēro plānošanas procesā kā augstāka juridiskā spēka normu.
Kā citu risinājumu pašvaldības piedāvā aizsargjoslu aktualizēt Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā atvieglotā kārtā, neveicot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde ir būtisks laika un finanšu resursu prasošs process, kas Aizsargjoslas trasējuma precizēšanai nebūtu nepieciešams. Papildus atzīmējam arī, ka krasta erozijas apdraudētajās vietās situācijas dinamikas precizēšana dabā ik pēc 6 gadiem ir papildus finansiāls slogs piekrastes pašvaldībām, tāpēc ierosinām iekļaut Noteikumu projektā ne tikai erozijas dinamikas precizēšanu dabā, bet paredzēt iespēju vadīties pēc erozijas dinamikas prognozes.

5.Krasta kāpu aizsargjoslas platumu ilglaicīgās krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku. Minētajās vietās esošo situāciju dabā izvērtē ne retāk kā reizi 6 gados vai vadoties pēc erozijas prognozes un, ja nepieciešams, nosaka jaunas krasta kāpu aizsargjoslas robežas.
 

Lūdzam precizēt 14. punkta redakciju, lai būtu saprotams, pie kādiem ceļiem, kas šķērso krasta kāpu aizsargjoslu, jānovieto informatīvās zīmes – vai arī uz visiem servitūta un cita veida privātajiem ceļiem?  Vai zīmju novietošana jāsaskaņo ar RVP un DAP?  

-

Noteikumu projekta 15.punkts nosaka, ka “informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu nodrošina attiecīgā pašvaldība. Izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu, sedz pašvaldība no sava budžeta”. Pašvaldības  norāda uz finansējuma neesamību informatīvo zīmju uzstādīšanai un izvietošanai, tādēļ prasība tās izvietot obligāti (14.punktā noteiktie gadījumi) var nebūt reāli izpildāma. Ja valsts neparedz finansējumu pašvaldībām šo informatīvo zīmju izgatavošanai, tad punkts ir jāsvītro vai ši zīme jāuzstāda VVD vai citia valsts institūcijai

svītrot vai paredzēt valsts institūciju, kas nodrošina informatīvo zīmju uzstādīšanu

Ierosinām noteikuma projekta 7. punkta 7.5.apakšpunktu papildināt ar pašvaldības autoceļu.

-