Atzinums

Kontekstā ar ESA BIC kā FS, vēršam uzmanību uz diviem šādiem aspektiem: (1) EM anotācijā ietvertais pamatojums nav pietiekošs, jo atbilstoši LITAF ziņojumā (2022), kas nosaka P&A&I nacionālo pārvaldības modeli, kā arī RIS3 pārvaldības modeli, paredzēto, RIS3 ekosistēmu pārvaldību, t.sk.koordinēšanu nodrošina LIAA, savukārt šajā MKN ESA BIC un kosmosa nozare tiek izdalīta kā pašvadīta RIS vadības grupa, kas turklāt tiek noteikts par komercdarbības atbalsta sniedzēju komersantiem. (2) Vienlaikus EM ir jānodrošina, ka veidojot komersantiem atbalsta shēmu caur ESA BIC  un piešķirot atbalstu, jānodrošina caurspīdīgums, interešu konflikta neesamība un izsekojamība, lai neradītu līdzīgus audita riskus kā 2014.-2020.gada perioda kompetences centru programmā.

-

Lūdzam LIAA pienākumu aprakstā norādīt arī pienākumu, kas saistīts ar gala labuma guvēju veikto izdevumu uzraudzību. Ja LIAA veic finansējuma sadali gala labuma guvējiem, LIAA pienākumus ir iekļaujams arī pienākums uzraudzīt gala labuma guvēju finansējuma izlietojumu.

-

Ievērojot to, ka MK noteikumu projekta ietvaros pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas tiek definētas kā atbilstošas Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 83.punktā sniegtajai definīcijai,  vēršam uzmanību, ka arī tās var veikt saimnieciskās darbības un uz tām attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi. Ievērojot minēto, lūdzam MK noteikumu projekta 25.1.apakšpunktā norādīt, ka arī attiecībā uz pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām LIAA neveiks darbības, kas  klasificējamas kā komercdarbības atbalsts.

-

Lūdzam ESA BIC Latvia pienākumu aprakstā norādīt arī pienākumu, kas saistīts ar gala labuma guvēju veikto izdevumu uzraudzību. Ja ESA BIC Latvia veic finansējuma sadali gala labuma guvējiem, ESA BIC Latvia pienākumus ir iekļaujams arī pienākums uzraudzīt gala labuma guvēju finansējuma izlietojumu.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu un atkārtoti lūdzam svītrot 35.3.apakšpunktu, ņemot vērā to, ka 1.2.3.1. pasākuma (atbalsta MVU) ietvaros tiek finansēta ārvalstu pārstāvniecību darbība, kuru darbība ir vērsta uz sadarbības kontaktu identificēšanu Latvijas komersantiem, lai atvieglotu tiem piekļuvi ārvalstu tirgiem, nav pamatojamas izmaksām jaunu pārstāvniecību veidošanai, ja šādus pakalpojumus ir iespēja nodrošināt caur esošo ārvalstu pārstāvniecību tīklu, t.sk. nepieciešamības gadījumā pārskatot pārstāvniecību skaitu un to atrašanās vietas atbilstoši LIAA kārtībai un 1.2.3.1. pasākuma pieejamā finansējuma ārvalstu pārstāvniecību darbības nodrošināšanai ietvaros. Attiecināms arī uz MKN 26.1. apakšpunktu.
EM izziņas 50.punktā sniegtais skaidrojums nav pietiekošs pamatojums, lai abu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu ietvaros sniegtu atbalstu 20+ (2020.gada dati) ārvalstu pārstāvniecību uzturēšanai ārvalstīs. Mūsuprāt, tas ir jānodrošina vienuviet.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Vadošās iestādes vadlīniju Nr.1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 62.atsauci, ārvalstu komandējumu izmaksas attiecināmas tikai projekta īstenošanas personālam un projekta vadītājam. Līdz ar to lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 41.3.apakšpunkta redakciju kā minētā projekta 40.7. apakšpunktā.

-

1) vēršam uzmanību, ka personāla izmaksu likmes apmērs ir saskaņojams ar vadošo iestādi, t.sk. iesniedzot aprēķinu par likmes apmēru. Attiecīgi, kad vienotās likmes apmērs ir saskaņots ar vadošo iestādi, konkrēts vienotās likmes procenta apmērs ir jānorāda Ministru kabineta noteikumos, kā arī sākotnējās ietekmes izvērtējumā (anotācijā) ir iekļaujams saskaņotā likmes apmēra pamatojums;
2) vēršam uzmanību, ka izmaksu attiecināšanā būtu jāievēro vienāda pieeja starp visiem finansējuma saņēmējiem, jo šobrīd personāla izmaksas ir paredzētas gan faktiskās, gan vienkāršotās izmaksās. Līdz ar to lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 46.punkta redakciju.
3) Likme ir jānosaka kā konkrēts procents, nevis "līdz 20%".

-

Ņemot vērā noteikumu projekta 41.1.2. punkts nosaka, ka projekta vadība tiks iepirkta kā ārpakalpojums, atbilstoši Vadošās iestādes vadlīniju Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā" 8.3. apakšpunktam netiešo izmaksu likmi 15% nevar paredzēt, ja projekta vadības izmaksas tiek iepirktas kā ārpakalpojums.

-

Ministrija un cita centrālā valsts iestāde atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteiktajam var pieprasīt līdzekļu pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" valsts budžeta līdzfinansējumam un priekšfinansējumam Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka noteikumu projektā nosacījums Ekonomikas ministrijai un LIAA priekšfinansējuma saņemšanai nav jāparedz un attiecīgi noteikumu projekta 56.punkts jāsvītro, precizējot anotācijā sniegto informāciju.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 61.punktu, norādot kurš pēc pasākuma ieviešanas nodrošinās RIS3 pārvaldības modeļa darbības turpināšanu un pilnveidošanu, vienlaikus vārdus “esošā budžeta ietvaros” aizstājot ar “no saviem līdzekļiem”.

-

Saskaņā ar šo noteikumu 70.-73.punktu un anotācijā skaidroto "Saskaņā ar MK 73.punktu, ESA BIC Latvia, kas īsteno šo noteikumu 37. punktā minētās darbības, sadarbības iestāde finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr.2023/2831 2.panta 2.punktu un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu. Lēmuma pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi. MK noteikumu 70.punkta ietvaros ESA BIC Latvia sniedz atbalstu granta veidā gala labuma guvējiem jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanai. Atbalsts tiks sniegts 25 jaunuzņēmumiem. Vienam komersantam maksimālā atbalsta apjoms ir 30 000 euro.", saprotams, ka gala labuma guvējiem de minimis atbalsta sniedzējs būs LIAA (35.8. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai) un ESA BIC Latvia (37.3. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai), savukārt CFLA piešķirs de minimis atbalstu ESA BIC Latvia 37.punktā minētām darbībām, kas ir pretrunā ar šo noteikumu 72.punktu, jo 37.3. punkts nosaka granta piešķiršanu gala labuma guvējiem. Lūdzam pārskatīt noteikumu projektu skaidri nosakot, kurš būs de minimis atbalsta sniedzējs kuram no de minimis atbalsta saņēmējiem, t.sk. nelietot vispārīgus terminus kā "atbalsta sniedzējs" vai "finansējuma saņēmējs" attiecībā uz ESA BIC Latvia, bet minēt konkrēto iestādi, piemēram, Sadarbības iestāde vai ESA BIC Latvia. Attiecīgi lūdzam precizēt arī anotāciju, t.sk. dzēšot atsauci arī uz Komisijas regulu Nr.2023/2831 2.panta 2.punktu, jo atbalstu piešķir saskaņā ar visu Komisijas regulu Nr.2023/2831.

-

Lūdzam norādīt korektu Komisijas regulas Nr. 2023/2831 darbības termiņu atbilstoši  Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktam un 8. pantam. 

-

Ņemot vērā, ka gadījumā, ja tiek pārkāptas Komisijas regulas Nr. 2023/2831 prasības attiecībā uz gala labuma guvēju, ESA BIC Latvia ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu gala labuma guvēja projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, nekavējoši, nevis tikai tad, kad ESA BIC Latvia nelikumīgo atbalstu atguvis no gala labuma guvēja, lūdzam precizēt noteikumu 85.punktu. Papildus aicinām izvērtēt, vai šo punktu nav jāpapildina ar normu, ka ESA BIC Latvia ir tiesības vērsties pie gala labuma guvēja, lai no tā pēc tam atgūtu sadarbības iestādei izmaksāto summu.

-

Lūdzam 86.punktā dzēst atsauci uz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu, jo tā šajā punktā ir lieka. Vēršam uzmanību, ka 58.punktā minētās darbības ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 saistītas nav, līdzīgi kā 84. punkta apakšpunktos minētās neatbalstāmās nozares, vienlaikus nosacījums par nozaru darbību un izmaksu nodalīšanu, kas izriet no  Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punkta, jau ir ietverts MK noteikumu projekta 87.punktā.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā ir minēts, ka pēc projekta ieviešanas inovācijas pārvaldības modeli un monitoringu plānots veikt valsts budžeta ietvaros. Ņemot vērā, ka viens no finansējuma saņēmējiem ir Eiropas Kosmosa aģentūras Latvijas Biznesa inkubācijas centrs, kas nav budžeta iestāde, lūdzam precizēt anotācijā sniegto informāciju, norādot kurš pēc pasākuma ieviešanas nodrošinās inovācijas pārvaldības modeļa darbību un monitoringu, vienlaikus vārdus “valsts budžeta ietvaros” aizstājot ar “no saviem līdzekļiem”.

-

Lūdzam skaidrot, kā pasākuma ietvaros vidējas kapitalizācijas sabiedrības un lielie saimnieciskās darbības veicēji varēs nodrošināt nosacījuma izpildi par sadarbību ar MVU P&I darbībās.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 2.2.apakšpunktu, nodalot valsts tiešās pārvaldes iestādes no biedrības, jo īpaši ņemot vērā to, ka biedrības (Eiropas Kosmosa aģentūras) mērķis nav sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt biznesa ideju attīstību un uzņēmumu rašanos, zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstību uzņēmumos, eksportu un ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, kā arī īstenot valsts politiku inovāciju jomā un veicināt pozitīvu Latvijas starptautisko atpazīstamību. Tāpat noteikumu projektā biedrība ir pieminēta tikai šajā apakšpunktā, arī anotācijā nav sniegts skaidrojums kas ir šī biedrība.

-

Tā kā noteikumu projekts pēc būtības paredz atbalstu kosmosa nozares attīstīšanai aicinām izteikt noteikumu projekta 5.punktu piedāvātajā redakcijā.

5. Pasākuma mērķis ir pilnvērtīgas RIS3 pārvaldības sistēmas turpināšana, stiprinot viedās specializācijas jomas analītikas kapacitāti, kā arī atbalsta pasākumu īstenošana uzņēmējdarbības attīstībai pētniecības un inovāciju jomā, lai radītu ar kosmosa nozari saistītus jaunus produktus un tehnoloģijas, kas veicina uzņēmumu jaunu zināšanu apguvi un ieņēmumu palielināšanos, tādējādi veicinot eksporta apjomu pieaugumu.
 

Ņemot vērā, ka CFLA būs jāveic procedūras izvērtēšana, lūdzam iekļaut MK noteikumu projektā vai anotācijas projektā vismaz minimālās prasības, kas ESA BIC Latvia un LIAA būtu jāiekļauj šajā procedūras aprakstā. Šobrīd, MK noteikumu projekta 34. punktā detalizēti tiek norādītas IKS aprakstā iekļaujamās sadaļas, taču nav uzskaitījuma par komercdarbības atbalsta sniegšanas procedūras saturu un aprakstā iekļaujamajām daļām. Lūdzam to nodrošināt.
Vienlaikus, lūdzam paredzēt, ka izstrādātās procedūras aprakstā ir iekļaujama arī sadaļa par gala labuma guvēju izlietotā finansējuma uzraudzību, ņemot vērā, ka 41. punkts paredz detalizētu attiecināmo izmaksu uzskaitījumu, kura izlietojumu ir jāuzrauga LIAA un ECA BIS Latvia kā atbalsta piešķīrējiem.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 19.4. apakšpunktu un 82.4. apakšpunktu, ņemot vērā, ka tieši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktie izslēgšanas noteikumi attiecināmi uz projekta iesniedzēju un gala labuma guvējiem, nevis noteikumu projekta 60. punktā minētie kritēriji, jo tie ir attiecināmi uz nozares ekspertiem.

-

Atkārtoti aicinām EM ņemt vērā no EK š.g. 27.nov. elektroniski saņemtos komentārus (attiecas, piemēram, uz MKN noteikumu projekta 21.punktu par nesabalansētu RIS3 vadības grupas balsstiesīgo sastāvu; 22. punktu kontekstā ar RIS3 vadības grupas pienākumiem; 25. punktu attiecībā uz RIS3 stratēģiju izstrādi un apstiprināšanu; 25.2. un 21. punktiem attiecībā LIAA pārstāvja iekļaušanu RIS3 vadības grupas sastāvā, jo īpašo ņemot vērā MKN projekta 24.punktā paredzēto, ka RIS3 vadības grupas  koordinācijai tiks piesaistīts nozares eksperts. Atbilstoši precizējumi veicami arī anotācijā. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka šo jautājumu sakārtošana ir svarīga arī ANM investīcijas 5.1.1.1.i.  “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana”. t.sk 154.rādītāja izpildes kontekstā.
 

-

Lūdzam noteikumu projektā konkrēti uzskaitīt izmaksu pozīcijas, kas ir domātas zem termina "citas izmaksas", lai var skaidri saprast, kādas izmaksas ir attiecināmas vai arī šādas izmaksas segt no netiešajām izmaksām.

-

Lūdzam piemērot vienas vienības metodiku arī 41.2. apakšpunktā minētajām iekšzemes komandējumu un transporta pakalpojumu izmaksām.

-

Aicinām izvērtēt un noteikumu projekta 67. punktā noteikt vispārēju strīdu risināšanas kārtību, tai skaitā par neatbilstībām komercdarbības atbalsta jomā, jo no pašreizējās punkta redakcijas nav skaidrs, kāda būtu apstrīdēšanas kārtība par neatbilstībām, kas nav radušās komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumu neievērošanas dēļ, bet citu iemeslu dēļ.
Turklāt vēršam uzmanību, ka gadījumā, kad finansējuma saņēmējam projekta īstenošanā deleģēts uzdevums sniegt atbalstu gala labuma guvējam, noteikumu projektā jāparedz arī atbalsta piešķiršanas strīdu risināšanas kārtība starp finansējuma saņēmēju (atbalsta sniedzēju) un gala labuma guvēju.

-

Vēršam uzmanību, ka šī pasākuma ietvaros attiecībā uz RIS3 rādītāju noziņošanu tiek paredzēta atšķirīga pieeja nekā citos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos, kur ar katra maksājumu pieprasījuma iesniegšanu finansējuma saņēmējs noziņo RIS3 rādītāju progresu. Aicinām atkārtoto izvērtēt šo jautājumu un iespēju robežās nosakot vienotu pieeju RIS3 rādītāju progresa noziņošanu.

-

Lai novērstu nepamatotas interpretācijas riskus par trīs gadu laika posma noteikšanu un nodrošinātu korektu atbilstību Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punkta nosacījumiem, lūdzam precizēt MK noteikumu 82.2.punktu, piemēram, izsakot to šādā redakcijā: "plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados no atbalsta piešķiršanas brīža saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī, kur viens vienots uzņēmums atbilst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2.panta 2.punktā noteiktajai definīcijai." Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kā nosakāms trīs gadu laika posms ,piemēram, norādot, ka ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024.gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021.gada 18.jūnijam.
 

-

Joprojām uzturam izziņas 221.punktā izteikto komentāru par demarkācijas nodrošināšanu starp Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifikā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" 1.kārtu un Atveseļošanās fonda 5.1.1.1.i. investīciju “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana”.
Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kas nodrošinās dubultā finansējuma uzraudzību un kādā veidā. Tāpat vēršam uzmanību, ka šim aspektam jābūt atrunātam arī vadības un kontroles sistēmā.

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 1.3.sadaļā norādīto, ka: "Šajā gadījumā tiek segtas konkrētā komersanta pieteikuma sagatavošanas izmaksas, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam 2. panta 2. punktu.". Vēršam uzmanību, ka Komisijas regula Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam ir pieņemta 2023. gada 13. decembrī, kā arī, piemērojot komercdarbības atbalstu ar šo regulu, ievērojami ir visi tajā ietvertie nosacījumi, ne tikai tās 2. panta 2. punkts. Vienlaikus aicinām pārskatīt un precizēt pārējo tekstu anotācijā, kur arī maldinoši norādīts, ka finansējumu piešķirs tikai saskaņā ar Komisijas regulas Nr.2023/2831 2.panta 2.punktu.
 

-

Aicinām anotācijas 1.3. sadaļā skaidrot, kāpēc netiks piemērota pārbaude attiecībā uz Krimināllikuma 177.¹ pantu (krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā) un 178. pantu (apdrošināšanas krāpšana), ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 " Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā" 3. pielikums paredz šādas pārbaudes.

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā atšifrēt kādām darbībām/izmaksu pozīcijām ir plānots izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodikas. Lūdzam ņemt vērā, ka pastāv vairāki būtiski riski, veicot projektu atlasi pirms metodikas apstiprināšanas pirms atlases un uzsākot projektu pēc faktiskajām izmaksām un arī no administratīvā sloga puses vērtējot šīs būs papildu slogs līgumslēdzējam. Aicinām metodikas izstrādāt līdz projektu atlasei.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 1.3.sadaļā sniegtais skaidrojums nav pietiekams un nav šķērslis, lai neizstrādātu vienkāršoto izmaksu metodiku, ņemot vērā, ka ir iespēja izmantot vēsturisko datus, tirgus izpēti un citus objektīvu informāciju, lai noteiktu likmes par pakalpojumiem un precēm atbilstoši tirgus situācijai.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļā precizēto finansiālo ietekmi atspoguļot arī 5.1.apakšpunktā un 6.punktā finansējuma sadalījumu pa gadiem norādīt veselos euro.  

-