Atzinums

Finanšu ministrija uztur š.g. 5.marta atzinumā izteikto iebildumu un atkārtoti norāda, ka, ja likumprojektam ir ietekme uz valsts budžetu, tad tā ir norādāma 1.-5.punktā. Vienlaikus neatbalstām Tieslietu ministrijas piedāvāto arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas izdevumu segšanu no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", jo tas neatbilst Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41.punktā paredzētajam. Ņemot vērā minēto, jautājums par Ekonomikas ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu minētajam mērķim skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” sagatavošanas procesā un likumprojekts virzāms izskatīšanai Ministru kabinetā un arī Ekonomikas ministrija nosakāma par arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas funkcijas īstenotāju tikai pēc tam, kad valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā tiks atrisināts jautājums par finansējuma nodrošināšanu.

-

Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu lūdzam aizstāt Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2., 4., 5. un 6. punktā vārdus “Valsts ieņēmumu dienestam” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajām kompetentajām tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijām”, paredzot šīs normas spēkā stāšanos 2025. gada 1. janvārī.
 Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumā Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu" atbalstītajam konceptuālajam ziņojumam valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesā plānots kā atbildīgās institūcijas noteikt ne tikai Valsts ieņēmumu dienestu, bet arī Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības.  
Attiecīgi ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (Nr. 467/Lp14) un tas Saeimā 2024.gada 27.martā ir pieņemts 2.lasījumā. Finanšu ministrija minētajam likumprojektam pirms 3.lasījuma ir iesniegusi priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās termiņa precizēšanu, nosakot 2025.gada 1.janvāri, jo nepieciešams laiks izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus atbilstoši minētajam konceptuālajam ziņojumam un saistītos normatīvos aktus, piemēram, grozījumus Kriminālprocesa likumā, Administratīvas atbildības likumā, Notariāta likumā, u.c. Likumprojekta mērķis ir pilnvarot Ministru kabinetu noteikt kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas un kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas pārņemšana, glabāšana, uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā. Tādējādi tiks sagatavoti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumus Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” un tajos tiks noteiktas kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas rīcībai ar piekritīgo mantu.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu grozījumu likuma 240.pantā, lai šī likuma regulējumu salāgotu ar likumprojektā "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (Nr.467/Lp14) plānoto regulējumu.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju, norādot, ka SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai ir klasificēta vispārējās valdības sektorā un ar savu saimniecisko un finanšu darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

 

Possessor atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai ir klasificēta vispārējās valdības sektorā un ar savu saimniecisko un finanšu darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Lūdzam aktualizēt anotācijas 6.sadaļā informāciju par sabiedrības līdzdalības rezultātiem.

-