Atzinums

Iebildums pret frāzi "[.. ] ja vien kokus ceļa zemes nodalījumu joslā necērt autoceļa īpašnieks", jo ir daudz aleju ieskautu autoceļu, savukārt, kā liecina prakse, autoceļu uzturētāju intereses nav vērstas uz vērtīgo, labā stāvoklī esošo aleju saglabāšanu.
Koku ciršana alejās (ne obligāti arī koku rindās) būtu saskaņojama jebkurā gadījumā tiktāl, cik uz situāciju nav attiecināms Noteikumu Nr.309 5.5. apakšpunkts par bīstamu koku ciršanu.

-

5.2. apakšpunkta redakcija ir pretrunā ar noteikumu projekta 4.punkta 4.11. apakšpunktā noteikto, - nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai, kad tie 1,3m augstumā sasnieguši noteikumu 1. pielikumā norādīto apkārtmēru, jo ne Eiropas segliņa, ne Parastā kadiķa celma apkārtmērs, saskaņā ar 1. pielikumā dotajiem apkārtmēriem nebūs 100 vai vairāk cm, tāpat ir vēl septiņas koku sugas, kuru celmu apkārtmērs saskaņā ar 1.pielikumā norādītajiem stumbra apkārtmēriem 1,3m augstumā var nesasniegt 100 cm celma apkārtmēru.
 

-

Iebilstam pret 5.2.apakšpunkta piedāvāto redakciju un uzskatam, ka jāsaglabā normas spēkā esošā redakcija:
“5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;”

Koki ar celma apkārtmēru ap 100 centimetriem ir koki, kuri aug desmitiem gadu, līdz ar to to ciršana pilsētā bez ciršanas atļaujas būtiski un neatgriezeniski ietekmēs gan klimatu pilsētā, gan ainavu, gan cilvēka veselību un samazinās dižkoku esamību nākotnē.
Noteikumu anotācijā nav vispār izvērtēta šādu grozījumu ietekmē, vien norādīts, ka pašvaldības iesniedza priekšlikumu palielināt koku diametru no 20 uz 30 centimetriem un kopumā tas veicinās administratīvā sloga mazināšanu. Ir nepārdomāti un nesamērīgi veikt tik būtiskus grozījumus, kas ietekmēs visu sabiedrību, aizbildinoties ar administratīvā sloga mazināšanu un neizvērtējot to ietekmi uz vidi un pilsētas ainavu, kā arī cilvēku veselību.

ES Dabas atjaunošanas regula 2024/1991 (Regula 2024/1991) nosaka divus juridiski saistošus mērķus pilsētām: pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projekcijas – līdz 2030. gadam tie nevar samazināties un pēc 2030. gada tiem ir jāpalielinās. Šo abu mērķu izpilde tiek uzraudzīta, balstoties uz satelītu datiem, kuru bāzes atskaites punkts ir 2024. gada situācija. Šie rādītāji ir attiecināmi uz visu pašvaldības teritoriju neatkarīgi no īpašuma tiesībām. Attiecībā uz koku vainagu projekciju tas nozīmē, ka jebkurš nocirstais koks pilsētā ir jākompensē ar cita koku iestādīšanu – kas pilsētai nozīmē papildus izmaksas ne tikai, lai šo koku iestādītu, bet arī apsaimniekotu vairāku gadu garumā – pilsētā iestādītie koki ir jālaista 3 līdz 5 gadus līdz tie ieaug. Piedāvātie noteikumu grozījumi ir pretrunā ar Regulā 2024/1991 noteikto mērķi koku vainagu projekcijām, šie grozījumi mērķa izpildi padarīs vēl izaicinošāku un dārgāku.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir provizoriski aprēķinājusi, kā samazināsies samaksātie zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanos, ko Rīgas pilsēta izmanto apstādījumu atjaunošanai. Proti, ja tiks apstiprināti grozījumi šādā redakcijā, tad iekasējamais zaudējumu atlīdzības apmērs samazināsies no 100 % uz aptuveni 80-85 %. Savukārt anotācijā ir norādīts, ka grozījumi vispār neietekmēs pašvaldības budžetu.

Tāpat jāņem vērā, ka visi koki – gan tie, kas atrodas uz pašvaldības īpašumā esošas zemes, gan privātās teritorijās – sniedz virkni ar ekosistēmu pakalpojumiem – tostarp, mikroklimata regulēšana, plūdu mazināšana, gaisa attīrīšana, trokšņa slāpēšana, rekreācijas iespējas un pozitīva ietekme uz fizisko un mentālo veselību. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt jau šobrīd pilsētā augošo koku aizsardzību. Spēkā esošā kompensācijas sistēma neņem vērā visus sabiedrībai radītos zaudējumus, kurus rada koka nociršana, ņemot vērā plašo ekosistēmu loku, ko sniedz koki. Lai veicinātu pielāgošanos jau šobrīd novērotajām un prognozētajām klimata pārmaiņām, svarīgi ir ņemt vērā koku nozīmi klimatnoturības veicināšanā. 

LLPA uzskata, ka ne tikai šādi grozījumi nav atbalstāmi, bet ir jāizvērtē kompensācijas apjoma palielināšana par katru nocirsto koku, lai šo plašo ekosistēmu pakalpojumu klāsta zaudējumu kompensētu.
Tāpat vēršama uzmanību, ka iestādes (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta), kas ikdienā strādā ar jautājumiem, kas attiecas uz koku ciršanu, pieredze ir pretrunā ar Zemkopības ministrijas pausto viedokli, ka cilvēki parasti vēlas saglabāt kokus savā īpašumā. Cilvēki, kas plāno būvēt, vēlas maksimāli atbrīvoties no kokiem un  uzskata tos par slogu. Savukārt sabiedrība cīnās par katra koka saglabāšanu. Koku ciršana viens no juteklīgākajiem jautājumiem, kura risināšanā ir visgrūtāk atrast kompromisu, ņemot vērā koka nociršanas neatgriezeniskās sekas.

Saskaņā ar šādu redakciju bez atļaujas varēs nocirst, piemēram, priedi ar caurmēru līdz 32 cm.  Šāda izmēra koki jau ir sasnieguši briedumu, tiem ir izveidojies plašs vainags un sakņu sistēma, un tie pilda virkni svarīgu ekoloģisko funkciju. Jūrmalai, kā kūrortpilsētai īpaši svarīgi saglabāt dabas un apbūves ainavu. Nekontrolēta kvalitatīvu un dzīvotspējīgu koku nociršana būtiski samazinās pilsētas ainavisko vērtību, ietekmēs gaisa kvalitāti un pilsētas spēju pildīt kūrorta funkcijas.
 

-

Pie 5.5. punkta pievienot 6. punktu, lai visa informācija, kas attiecas uz nokaltušu un bīstamu koku, ir vienuviet.
“5.5. nokaltušus kokus un kokus, kas apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu izpildes ir nodrošināta situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība; nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.”

Iebildums par “Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību”
Pēc palikušā celma nav iespējams novērtēt bīstamības pamatotību - vai koks ir bijis nokaltis, sašķelts, aizlūzis vai tam nolūzis stumbrs. Var vērtēt tikai tad, ja koks ir izgāzies.
Vēršam uzmanību, ka bezlapu periodā var tikt nozāģēti arī koki labā stāvoklī, ko iedzīvotāji uzskatīs par nokaltušiem.  Šis punkts tiks brīvi interpretēts.

Ņemot vērā dažādo izpratni par koka stāvokļa novērtēšanu, vispārēji nav atbalstāma šāda procedūra bez pašvaldības akcepta saņemšanas.
Būtiski vides un dabas daudzveidības aizsardzības riski, jo var tikt nepamatoti iznīcināti koki, kā arī sugu dzīvotnes.
Priekšlikums – izstrādāt un iekļaut normatīvajos aktos kritērijus, kas ļautu iespējami objektīvāk noteikt koka potenciālo bīstamību.

-

Ņemot vērā noteikumu projekta 5.8. apakšpunkta redakciju, ja tas netiek svītrots, un to, ka grozījumu veikšana pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos prasa ievērojamu laiku, noteikumu projekta Noslēguma jautājumu daļa būtu jāpapildina ar 28.punktu, to izsakot sekojošā redakcijā: “28. Šo noteikumu 5. punkta 5.8. apakšpunkts stājas spēkā 2027. gada 1.janvārī”.

-

Plānojot privātmāju apbūvi, teritorijā augošos kokus var integrēt būvprojektā kā vērtīgu ainavas un arī funkcionalitātes sastāvdaļu. Pašvaldības novēro tendenci, ka cilvēki vēlas atbrīvoties no visa apbūves gabalā esošā apauguma neatkarīgi no koku stāvokļa, ainaviskās vērtības.
Brīvi pieļaujot šādas darbības, veidosim viengabalainus dzīvojamos rajonus bez kokiem, pie tam nekompensējot zaudējumus par dabas daudzveidības samazināšanu.
Valmieras novada pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas (turpmāk – Komisija) ieskatā šis nav teritorijas plānojumā regulējams jautājums - šajā sakarā būtu jābūt vienotai pieejai neatkarīgi no administratīvi teritoriālā iedalījuma.

Būtiski pieaugs vides aizsardzības un kvalitātes riski, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības jomas regulējošiem normatīvajiem aktiem, tostarp ar negatīvu ietekmi uz ainavu, bioloģisko daudzveidību, klimatneitralitāti utt.
Tāpat pastāv būtisks risks potenciālo dižkoku un dižkoku gadījumā, kā arī citu dabas vērtību aizsardzībā, jo ne visi iedzīvotāji ir informēti un pārbauda koku statusu. Ņemot vērā iedzīvotāju dažādo izpratni, nav atbalstāms.

Nav skaidrs, kas tieši šajā gadījumā ir domāts ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā šī norma tiks pielietota praksē.

Jūrmalas gadījumā, izvērtējot būvprojektu ģenerālplānus tiek saskaņota koku ciršana būvdarbu zonās, kur ir paredzēti ierakumi un koki atrodas tuvāk par Koku vērtēšanas komisijas nolikumā noteiktajiem attālumiem, kā arī nokaltušajiem un potenciāli bīstamajiem kokiem.  Detālplānojumi un lokālplānojumi netiek izstrādāti visām teritorijām. Savukārt teritorijas plānojums un tā grozījumu izstrāde ir laika un resursu ietilpīgs process. Pie šādas tiesību normas apstiprināšanas attiecībā uz tām pašvaldībām, kur šobrīd teritorijas attīstības plānošanas dokumenti neparedz šādu prasību, būtiski tiks apdraudēta vides kvalitāte, jo pašvaldībām nav iespējas nodrošināt regulējumu koku aizsardzībai tik ierobežotā laikā.

Iebilstam - svītrot 5.8.apakšpunktu. Ja bez atļaujas tiks nocirsti koki atbilstoši Noteikumu pielikumā Nr.1 norādītajam apkārtmēram tad piemēram priedi varēs nocirst bez atļaujas, ja tās diametrs būs mazāks par 48 cm. Papildus norādāms, ka 5.2. un 5.8. apakšpunktu redakcijas ir savstarpēji pretrunīgas, jo 5.8. apakšpunkta gadījumā ir atsauce uz 1.pielikumu, savukārt 5.2. apakšpunkts pieļauj koku ciršanu pie konkrēta apkārtmēra, neraugoties uz 1.pielikumā noteiktajiem rādītājiem.

-

Būvatļauju izdod būvvalde, būvvaldes kompetence ir noteikta Būvniecības likumā un tā neparedz aprēķinu veikšanu.

-

Noteikumu projekta 7. punktā norādīts neaktuāls būvniecības dokumentācijas veids – apliecinājuma karte. Ierosinām noteikumu projekta 7. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
“7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvniecības dokumentācijā ir norādīti izcērtamie koki, būvvaldes izdotā būvatļauja vai sniegtais akcepts ir arī būvniecības dokumentācijā norādīto koku ciršanas atļauja, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētajos gadījumos. Koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem izvērtē un šo noteikumu 23. punktā minētos zaudējumus aprēķina tā iestāde, kas izdod atļauju būvniecībai. Būvatļaujas izdošanas gadījumā, koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.”

-

Nepiekrītam punkta 25.7. nosacījumam.
Nav iespējas nodrošināt kontroli par jauno koku stādījumiem un to ilgdzīvi, Ja pirms objekta nodošanas ekspluatācijā jaunie koki saskaņā ar būvprojektu arī tiks iestādīti, tad saskaņā ar MK. Noteikumu Nr.309 punktu 5.2. īpašnieks ir tiesīgs šos kokus nocirst kamēr tie nav sasnieguši 20 cm caurmēru.
Svītrot 25.7. .apakšpunktu.
 

-

Valmieras novada pašvaldība neatbalsta izmaiņas Noteikumu Nr. 309 3. pielikumā, aizstājot koka diametra koeficientu pret zaudējuma aprēķina kopējo koeficientu. Komisijas ieskatā nav adekvāti maksāt vienādu zaudējumu apmēru, neatkarīgi no koka izmēra. Komisija tāpat apseko kokus klātienē. Nomērīt koku un attiecīgi atbilstoši tā izmēram veikt aprēķinu Komisijai nerada būtisku papildu slogu. Ja tomēr tiek saglabāts kopējais koeficients, tam, Komisijas ieskatā, būtu jābūt pielīdzinātam lielāka diametra kokam (piemēram, līdzšinējo 35 cm vietā vismaz 45 cm, kas Komisijas praksē orientējoši varētu būt vidējais koka izmērs, par kuru tiek aprēķins veikts).

-

Par: Anotācijas 1.3. sadaļas 13. rindkopa
Noteikumu 5. punkts papildināts ar 5.9. apakšpunktu.

Priekšlikums: Anotācijas 12. rindkopa, uz kuru atsaucas 13. rindkopa runā par noteikumu 5.10. apakšpunktu. Lūdzu koriģēt anotāciju. Kā arī vēršam uzmanību, ka anotācijā vispār nekas nav pieminēts par 5.9. apakšpunktu (koku ciršanu lauksaimniecības zemēs).

-

Par: Anotācijas 1.3. sadaļas 7. rindkopa
Noteikumu 5.2. apakšpunktā paredzēts, ka bez pašvaldības atļaujas drīkst cirst kokus, kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 100 centimetriem. Koka celma caurmēru mēra augstumā, kas atbilst vienai trešdaļai no koka stumbra diametra piezemes līmenī, bet ne zemāk kā 10 centimetru augstumā no zemes. Ja šajā augstumā kokam konstatējams vairāku stumbru saaugums un tie veido ar mizu neatdalītu, monolītu koksni, tad mēra šo stumbru kopējo celma apkārtmēru.

Priekšlikums:  Tekstā kļūdaini saglabājies vārds “caurmēru”. Lūdzam aizstāt to ar vārdu “apkārtmēru”

-

Par: Noteikumi izstrādāti, lai samazinātu birokrātiju, bet veicinās nekontrolētu koku izciršanu, kas lielajās pilsētās ir nepieņemami.  Ņemot vērā, ka jautājumi, to risinājumi, kas skar koku ciršanu un nepieciešamību saglabāt kokus ārpus meža dažādās Latvijas vietās ir atšķirīgi (piemēram, Rīga, citas valstspilsētas, novadu centri, ciemi u.c.)  noteikumu projekts nav vienādi kvalitatīvi piemērojams  visā Latvijas teritorijā. Rīgā, kurā dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju strauji samazināsies pilsētas zaļā masa, kas negatīvi ietekmēs  pilsētvides zaļo infrastruktūru, bioloģisko daudzveidību, vides kvalitāti, klimatneitralitāti, iedzīvotāju labbūtību.

Priekšlikums: Izstrādāt noteikumus nevis valsts līmenī, bet ļaut izstrādāt noteikumus par koku ciršanu katrai pašvaldībai, jo pašvaldības ir atšķirīgas - nav salīdzināmas Rīgas, citu valstspilsētu un lauku ciemu problēmas un vajadzības.
Otrs variants – šajos noteikumos pie tiem punktiem, kuru vienāda piemērošana visām pašvaldībām nav adekvāta (piemēram, 5.2., 5.5., 5.10., 20. punkts),  un kas ir būtiski arī koku saglabāšanai pilsētā, ļaut katrai pašvaldībai noteikt savos saistošajos noteikumos tai piemērotus nosacījumus.
 

-

LLPA lūdz organizēt starpinstitūciju sanāksmi par TAP “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”” (25-TA-358).

-

Grozījumu projekta 6. punkts paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu 5. punktu, cita starpā papildinot to ar 5.8., 5.9. un 5.10. apakšpunktiem, kas paredz papildu gadījumus, kad kokus var cirst bez pašvaldības atļaujas. Kā arī grozījumu projekta 20., 21. un 22. punktā noteikti papildu gadījumi, kad noteikumu 23. punktā noteiktā zaudējumu atlīdzība netiek aprēķināta. Tomēr saskaņā ar piedāvāto redakciju 5.6., 5.8., 5.9. un 5.10. punktā minētajos gadījumos būs jāmaksā, jo tie nav iekļauti noteikumu 25. punktā kā izņēmuma gadījumi. Rezultātā rodas situācija, kad ciršanas atļauju jāsaņem nav, taču zaudējumu atlīdzību ir jāmaksā, bet nav neviens, kas to aprēķina un kontrolē. Lūdzu papildināt noteikumu 25.4. apakšpunktu, papildinot to ar 5.6., 5.8., 5.9. un 5.10. punktiem, kā arī papildināt anotāciju.

-

No punkta redakcijas nav viennozīmīgi uztverams, uz kādiem kokiem ir atsauce uz 23. punktu.
Vai atsauce ir domāta uz visiem kokiem, kuri aug pilsētas un ciema teritorijā, vai 7., 8. un 9. punkti ir izņēmums?
Ja par visiem kokiem, tad lūdzu izvērtēt, vai nepieciešams precizēt nosacījumus kontekstā ar 7. punktā minēto, ka “koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildi”, norādot, ka koku ciršanu var veikt tad, kad ir izpildīti abi šie nosacījumi, nevis viens no tiem.

-

Priekšlikums aizstāt “šo noteikumu 5. punktā minētajā gadījumā” ar “ 5.4. 5.5. un 5.10. apakšpunktā minētajiem gadījumiem”.

-

Ierosinām noteikumu projekta 22. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
“22.  Pašvaldības dome var izdot saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.”.
Tas pašvaldībām dotu iespēju pašām lemt, izdot vai neizdot šādus saistošos noteikumus.

-

Projekta 13. un attiecīgi arī 22. punktā - ja tiek iestrādāta iespēja aizstāt zaudējumu atlīdzināšanu ar jaunu koku stādīšanu, būtu nepieciešams arī vienoti sniegts mehānisms izpildei jau Projektā, nevis atstājot to saistošo noteikumu ziņā, lai izvairītos no krasi atšķirīgām interpretācijām dažādu administratīvo teritoriju robežās. Valmieras novada pašvaldība ir iepriekš mēģinājusi šādu mehānismu iestrādāt, taču faktiski šī mehānisma kontrole prasītu pārāk lielu administratīvo slogu, tāpēc no tā atteikušies.

-

Par: 1 pielikuma 5. kolonna “Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla* (metros), no kura sākot pašvaldība koku ciršanu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi”

Priekšlikums: Kolonnas nosaukumā izmantots vārds “saskaņo”, kas šķietami konfliktē ar noteikumu 19. un 19.1 punktiem, kur minēts, ka pirms atļaujas izsniegšanas ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Līdz ar to var rasties neskaidrība, vai gadījumos, kad Dabas aizsardzības pārvalde nav konstatējusi, ka koka ciršana ir pretrunā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem (un līdz ar to iestājas 9. punkta nosacījumi), Dabas aizsardzības pārvaldes viedoklis par koku ciršanu pašvaldībai ir saistošs, vai to jāuztver kā vienu no administratīvās lietas materiāliem, kuru pašvaldība izvērtē 13. punkta kārtībā un pieņem patstāvīgu lēmumu. Lūgums koriģēt kolonnas nosaukumu tādā redakcijā, no kuras izriet nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, nevis saskaņojumu, vienlaikus nosaukumā ietverot atsauci uz 4.2. un 4.11. apakšpunktiem, vieglākai uztveramībai

-

Par:  1 pielikuma 4. kolonna “Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla* (metros), no kura sākot nepieciešama pašvaldības atļauja”

Priekšlikums: No pirmā acu uzmetiena kolonnas nosaukuma formulējums šķiet konfliktējošs ar 4.1. apakšpunktu, un kolonnas atsauce uz 4.2. un 4.11. apakšpunktiem kļūst skaidra tikai pēc padziļinātas iedziļināšanās noteikumos. Ikdienas darbā (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta) nereti saņem jautājumus no iedzīvotājiem par 1. pielikuma piemērošanas kārtību un iedzīvotājiem skaidro, ka 1. pielikums attiecas uz kokiem, kas aug ārpus pilsētas vai ciema teritorijas. Lūgums papildināt 4. kolonnas nosaukumu ar atsauci uz noteikumu 4.2. un 4.11. apakšpunktiem, lai atvieglotu uztveramību.

-