Atzinums

Lūdzam izslēgt likumprojektā ietvertās atsauces uz Padomes 2008. gada 8. decembra kopējo nostāju Nr. 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, nepieciešamības gadījumā attiecīgās nostājas prasības pārņemot likumprojektā (attiecīgā gadījumā lūdzam sniegt attiecīgu konkrētu informāciju likumprojekta anotācijas 5. sadaļā). Skaidrojam, ka kopējās pozīcijas tiek izdotas uz Līguma par Eiropas Savienību 15. panta pamata un tās ir Eiropas Savienības tiesību akts, kas prasa dalībvalstīm salāgot tiesību aktus un plānošanas dokumentus atbilstoši Eiropas Savienības pieejai konkrētajā jomā. Tādējādi kopējās pozīcijas nav tieši piemērojamas dalībvalstīs un to ieviešana prasa dalībvalstīs pieņemt nacionālo regulējumu atbilstošā formā.
 

-

Lūdzam likumprojekta 5. pantā ietvertajā Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma (turpmāk - likums) 4.² daļā norādīt atskaites punktu vienas darbdienas termiņa aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgās normas izteiksmi. Līdzīgi lūdzam precizēt arī likumprojekta 11. pantu.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu un pamatojumu likumprojektā paredzētajām licences saņemšanas prasībām (likumprojekta 6. panta trešā un ceturtā daļa), jo īpaši attiecībā uz prasību, lai personai nebūtu piemērots aizdomās turētā statuss kriminālprocesā.
 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt vai izslēgt likumprojekta 6. pantā ietverto likuma 5. panta piektās daļas regulējumu.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta regulējums ir ierobežojošs attiecībā pret minētajā jomā komercdarbību veicošiem komersantiem un, izstrādājot šādu regulējumu, ir jāievēro samērīguma princips, proti, labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Turklāt licences izsniegšana uz noteiktu laiku var būt uzskatāma par ierobežojumu pakalpojumu sniegšanas brīvībai un komercdarbības brīvībai, kas ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos būtiskās sabiedrības interesēs, pārējos gadījumos nosakot beztermiņa licences (sk. Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Nr. C‑76/90 Säger v. Dennemeyer). Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka nepamatotas prasības attiecībā uz licences derīguma termiņu neatbilst arī samērīguma principam (sk. Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Nr. C‑390/99 Canal Satelite Digital SL V Administracion General del Estado and Distribuitora de Television Digital SA (DTS)).
Konkrētajā situācijā no likumprojekta anotācijas izriet, ka regulējums ir izstrādāts, jo aptuveni 20% komersantu vairs neveic komercdarbību minētajā jomā, bet saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma prasībām ministrija pārreģistrē speciālās atļaujas (licences) un nelietderīgi izmanto valsts administratīvo resursu. Līdz ar to ierosinām izvērtēt un likumprojektā iekļaut regulējumu, kas attiektos tieši uz šiem komersantiem, kas attiecīgo komercdarbību neveic, un neskartu to komersantu intereses, kuri veic aktīvu komercdarbību. Piemēram, izvērtējama iespēja paredzēt beztermiņa atļaujas darbības laiku ar tās anulēšanas iespējām precīzi uzskaitītos gadījumos, piemēram, gadījumā, ja subjekts noteiktu laika periodu neveic komercdarbību ar minētajām precēm. Alternatīvi nepieciešams likumprojekta anotācijā pamatot atļauju terminēšanas nepieciešamību un atbilstību minētajām brīvībām un samērīguma principam.

 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 6. pantā ietverto likuma 5. panta 6.¹ daļu. Norādām, ka attiecīgais regulējums nepārprotami izriet no likuma 5. panta otrās daļas, bet nepieciešamības gadījumā redakcionāli precizējama būtu tieši 5. panta otrā daļa, piemēram, paredzot, ka papildus stratēģiskas nozīmes preču licencei militārām precēm, kas minētas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, lai veiktu attiecīgu darbību stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam jāsaņem arī Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.

-

Lūdzam likumprojekta 15. pantā nedublēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulas 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei, (turpmāk - regula Nr. 2021/821) 4. panta 1. punktā (arī 8. pantā) noteikto, atbilstoši precizējot likumprojektu. Vēršam uzmanību ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.

 

-

Ar likumprojekta 17. pantu tiek paredzēts jauns administratīvā pārkāpuma sastāvs: "Par tādu stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām nav izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence, vai par starpniecības vai par tehniskās palīdzības darījuma veikšanu ar šādām precēm piemēro [...]".
Likumprojekta anotācijā nav skaidrojuma par jauna administratīvā pārkāpuma sastāva nepieciešamību, pieļaujamību, administratīvā pārkāpuma satura skaidrojuma, kā arī netiek norādītas korespondējošās tiesību normas.
Skaidrojam, ka pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).
Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).
Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).
Ievērojot minēto, lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību likumprojektā paredzētajā gadījumā, likumprojekta anotācijā jāietver argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums. 
Tāpat lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut paredzētā pārkāpuma satura skaidrojumu un norādīt korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība.

 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot pamatojumu speciālam likumprojekta spēkā stāšanās datumam vai izslēgt likumprojektā ietverto norādi "Likums stājas spēkā nākamā dienā pēc tā izsludināšanas".
 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam pilnveidot likumprojekta anotācijas 5. sadaļu:
pirmkārt, skaidrojot, kuras Padomes 2014. gada 31. jūlija Regulas (ES) Nr. 833/2014, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā 2.a panta un Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu 2.f panta punktu (apakšpunktu) prasības tiek likumprojektā ieviestas;
otrkārt, izvērtējot un skaidrojot, kā nacionālajā tiesību sistēmā ieviestas citas regulas Nr. 2021/821 prasības, kas paredz ieviešanas pasākumus, tostarp paredz noteikt kompetento iestādi atļauju divējādu lietojuma preču eksportam, atļaujas piešķiršanai starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanai un ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzīta aizliegšanai, kuras ietvertas šīs regulas 4. panta 1. punktā, 5. panta 1. punktā u.c. gadījumos (izņemot 8. panta 1. punktu; sk. arī regulas 24. panta 1. punktu un 25. pantu);
treškārt, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības tiesību aktu prasības ieviestas arī likumprojekta 1., 5., 12. pantā, lūdzam sniegt informāciju par konkrēto prasību ieviešanu likumprojektā; 
ceturtkārt, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, kura paredzēta regulas Nr. 2021/821 4. panta 3. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. panta 3. un 4. punktā, 7. panta 1. un 3. punktā, 8. panta 4. un 5. punktā, 11. panta 2. un 8. punktā, 12. panta 7. punktā, 22. panta 1. punktā u.c.,  norādot konkrētās regulas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota regulā Nr. 2021/821 paredzētā rīcības brīvība.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot pamatojumu termina "apkalpošana" aizstāšanai ar terminu "palīdzība" un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu, jo vietām joprojām likumprojektā tiek norādīts arī uz apkalpošanu.

-

Ņemot vērā, ka stratēģiskas nozīmes preces ir arī Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā iekļautas preces, lūdzam likumprojekta 5. panta redakcijā izteiktā likuma 4. pantā aizstāt visu panta nosaukumu, nevis tikai tā daļu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot pamatojumu likumprojekta 5. pantā paredzētā izņēmuma attiecināšanai cita starpā vienīgi uz Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētām augstskolām, bet ne citiem subjektiem, kas piedalās Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču pētniecībā vai izstrādē Latvijas valsts atbalstītu projektu ietvaros. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Saistībā ar likumprojekta 5. pantā ietverto likuma 4. panta astotajā daļā ietverto regulējumu lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt likumprojekta anotācijas 4. sadaļu ar skaidrojumu par nepieciešamību un būtību grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos par prasībām, kas jāievēro, izsniedzot, apturot un anulējot iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā, ka šobrīd Valsts policija iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniedz vienīgi komersantam, kurš saņēmis Valsts policijas vai Aizsardzības ministrijas speciālo atļauju (licenci) attiecīgajai komercdarbībai ar šaujamieročiem un munīciju vai sprāgstvielām (turpmāk – speciālā atļauja (licence)). Alternatīvi lūdzam skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams.

-