Atzinums

Lai visos gadījumos atbildes sniegšanas termiņa skaitīšanai būtu viens atskaites datums - iesnieguma saņemšanas datums, kā arī ņemot vērā būtiski saīsināto atbildes sniegšanas termiņu, Labklājības ministrija ierosina atbildes sniegšanas termiņu sākt skaitīt no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pārsūtīto iesniegumu. Atšķirīgs atskaites datums varētu sarežģīt termiņa noteikšanu un radīt pārpratumus, tai skaitā privātpersonām, kas savukārt varētu palielināt iespējami nepamatotu sūdzību skaitu tieši par termiņa jautājumu.
 

“(1) Ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārsūta šo iesniegumu citai kompetentai iestādei, informējot par to iesniedzēju. Iestāde, kas saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un atbilstoši kompetencei sniedz atbildi uz to. Šādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pārsūtīto iesniegumu.”
 

Labklājības ministrija konceptuāli neiebilst Tieslietu ministrijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Iesniegumu likumā” tālākai virzībai, vienlaikus izsakām šādu iebildumu.  
Izvērtējot Labklājības ministrijā un tās padotības iestādēs saņemto iesniegumu saturu, secināms, ka atbildes uz iesniegumiem netiek sniegtas standarta jautājumos. Katrs iesniegums, uz kuru tiek sniegta atbilde, ir individuāls, un iesnieguma izvērtēšana un atbildes sniegšana, tai skaitā atbildes satura apjoms, ir atkarīga no tā, cik iesniegumā norādītā situācija ir steidzama, sarežģīta, kā arī cik daudz informācijas iesniedzējs ir sniedzis savā iesniegumā.
Bieži vien iesnieguma izskatīšana un atbildes sagatavošana ir laikietilpīgs process. Vairumā gadījumu, lai iesniedzējam sniegtu pamatotu atbildi, iestādei ir jāveic papildu darbības – jāpieprasa no institūcijām papildu informācija, jāpieprasa un jāizskata lietas materiāli, kas nereti ir apjomīgi, jāapkopo iegūtā informācija kopsakarā ar iestāžu veiktajām darbībām, jāorganizē starpinstitūciju sanāksmes (jautājuma pilnīgākai izpratnei un darbību koordinācijai), jāveic pārbaudes iestādēs, kā arī citas darbības, kas ir nepieciešamas, lai iesniedzējam sniegtu objektīvu atbildi pēc būtības.
Ievērojot minēto, secināms, ka lielākajā daļā gadījumu iestādēm viena dokumenta vietā nāksies gatavot divus dokumentus, proti, starpatbildi un atbildi uz iesniegumu pēc būtības. Šāda regulāra atbildes sniegšanas uz iesniegumu termiņa pagarināšana iestādēm radīs būtisku papildu administratīvo slogu, jo atbildes sniegšanas termiņa pagarināšanā tiek iesaistīti vairāki iestādes nodarbinātie. Proti, būs nepieciešams papildu laiks, lai:
- amatpersona, kurai nodots iesniegums izskatīšanai, sagatavotu pamatojumu atbildes sniegšanas termiņa pagarināšanai, kā arī sagatavotu starpatbildi iesnieguma iesniedzējam;
- nepieciešams laiks, lai amatpersonas tiešais darba vadītājs izvērtētu pamatojumu;
- nepieciešams laiks, lai iestādes nodarbinātie reģistrētu un nosūtītu starpatbildi iesnieguma iesniedzējam.         
            Sistemātiski veicot darbības, kas saistītas ar atbildes sniegšanas termiņa pagarināšanu, pastāv risks, ka tiks būtiski apgrūtināta citu iestādes funkciju veikšana, jo citu funkciju veikšanai līdz ar to būs nepieciešams ilgāks laiks.
Tāpat informējam, ka iestādes saņem dažāda veida iesniegumus, kuriem ne vienmēr uzreiz ir nosakāms, saskaņā ar kuru likumu ir izskatāms iesniegums (Iesniegumu likums, Administratīvā procesa likums vai Informācijas atklātības likums (Informācijas atklātības likums jau šobrīd nosaka informācijas sniegšanu īsākā termiņā)). Patlaban gan Administratīvā procesa likumā, gan Iesniegumu likumā ir vienāds termiņš – ne vēlāk kā viens mēnesis, tāpēc iesnieguma saņemšanas brīdī sākotnēji nav tik būtiski noteikt, pēc kāda likuma iesniegums ir izskatāms, jo to nosaka kompetentais iestādes nodarbinātais, kuram iesniegums tiek nodots izpildei. Grozījumi var radīt risku, ka iestādēs kļūdaini tiks noteikti termiņi dokumenta izpildes kontrolei.
            Turklāt ņemams vērā, ka atbildes sniegšana arī Iesniegumu likuma izpratnē ir iestādes faktiskā rīcība, kas ir apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likuma kārtībā. Grozījumi rada risku, ka saīsināto termiņu rezultātā varētu palielināties faktiskās rīcības  apstrīdēšanas iesniegumu un pieteikumu Administratīvajā tiesā skaits, jo pēc iesniedzēja domām iestāde būs sniegusi formālu atbildi, ievērojot termiņu, nesniedzot atbildi pēc būtības.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojektā paredzētie grozījumi Iesniegumu likumā zināmā mērā paredz atgriezties pie regulējuma, kurš bija spēkā līdz 2007. gada 31. decembrim. Vēršam uzmanību, ka Iesniegumu likuma sākotnējās redakcijas anotācijā norādīts: “Sūdzības saņemšanas gadījumā iestādei ne tikai ir jāizvērtē attiecīgā sūdzība, bet arī jāveic nepieciešamās darbības, lai novērstu sūdzībā norādīto. Atbildi uz sūdzību (piemēram, par iestādes uzsāktajiem pasākumiem sūdzības sakarā) sniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Savukārt informāciju par sūdzības izskatīšanas rezultātiem sniedz pēc sūdzības izskatīšanas pabeigšanas. Idejas pamatā ir prakse, kas pierāda, ka bieži vien uz sūdzībā norādīto nav iespējams reaģēt un vēl arī sniegt informāciju par attiecīgo reakciju 15 dienu laikā. Tāpat prakse pierāda, ka sūdzībā norādītā novēršana un informēšana par to nav iespējama arī 30 dienu laikā” (pieejama https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/45393F586568EA4BC225722F0046620D?OpenDocument). Var piekrist anotācijā norādītajam, ka kopš 2007. gada “iestādēs ir uzlabojusies dokumentu pārvaldība un procesu vadība, kā arī uzlabojies tehnoloģiskais nodrošinājums (piemēram, elektroniskais paraksts, oficiālā elektroniskā adrese u. c. apstākļi), kas varētu sekmēt iesniegumu ātrāku izskatīšanu. Iestādes lietvedības procesi notiek ātrāk un efektīvāk, līdz ar to dokumentu aprite ir daudz operatīvāka.” Tomēr atzīmējams, ka šie uzlabojumi nav noteicošie iesniegumu izskatīšanas termiņu ietekmējošie faktori, jo iesnieguma izskatīšanas termiņš lielākoties ir atkarīgs no iesnieguma satura sarežģītības un iesnieguma izskatīšanai nepieciešamo darbību apjoma.
Vienlaikus, lai samazinātu birokrātiju, Labklājības ministrija ir radījusi alternatīvu variantu, kā personas, elektroniski iesniedzot savu jautājumu (turpmāk – e-jautājums), var saņemt ministrijas atbildi pēc būtības ne ilgāk kā 10 dienu laikā (https://www.lm.gov.lv/lv/form/uzdot-jautajumu). Tikai atsevišķos gadījumos, kad atbildes sagatavošanai nepieciešama papildu informācija, atbilde uz e-jautājumu tiek sniegta viena mēneša laikā no jautājuma saņemšanas dienas.
            2021. gadā ministrijā ir saņemti 709 iesniegumi un 700 e-jautājumi, 2022. gadā 502 iesniegumi un 700 e-jautājumi, 2023. gadā 572 iesniegumi un 700 e-jautājumi.
Apkopojot informāciju par ministrijā vidēji viena gada laikā saņemtajiem iesniegumiem un e-jautājumiem, redzams, ka e-jautājumu iesniegšanas iespēja tiek aktīvi izmantota un pat pārsniedz pēdējos trijos gados saņemto iesniegumu skaitu. Iespējams ka, šādas funkcionalitātes ieviešana arī citās iestādēs ļautu būtiski samazināt birokrātiju arī bez grozījumu veikšanas Iesniegumu likumā.
Iesniegumu likumu izpratnē, Valsts darba inspekcija, kurā ir nodarbināti 120 pamatfunkcijas veicēji, gadā saņem apmēram 3 000 iesniegumus. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2022. gadā ir saņēmusi 1508 iesniegumus, savukārt 2023.gadā 4404 iesniegumus. Bērnu aizsardzības centrs 2021. gadā ir saņēmis 1548 iesniegumus un 171 e-jautājumu, 2022. gadā 1373 iesniegumu un 163 e-jautājumus, 2023. gadā 1466 iesniegumus un 148 e-jautājumus. No minētajiem datiem redzams, ka saņemto iesniegumu skaits iestādēs ir augsts un kopumā turpina palielināties.
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija aicina Tieslietu ministriju izvērtēt iespēju, neveicot grozījumus Iesniegumu likuma 5. pantā, izvēlēties citus līdzekļus, piemēram, vadlīnijas, Ministru prezidenta rezolūcija, Ministru kabineta lēmums, kā informēt valsts un pašvaldību institūcijas par labās prakses piemēriem un nepieciešamību pārskatīt katras iestādes noteikto kārtību un termiņus, kādā personām tiek sniegtas atbildes uz iesniegumiem.
Vienlaikus gadījumā, ja Tieslietu ministrija, izvērtējot minēto, nonāk pie secinājuma, ka vienīgais risinājums ir grozījumu veikšana Iesniegumu likuma 5. pantā, aicinām tos izstrādāt tādus, kas noteiktu atbildes sniegšanas termiņu atbilstoši iesnieguma veidam, saturam un prognozējamajam laikam, kāds objektīvi ir nepieciešams pilnvērtīgas atbildes sagatavošanai. Kā labās prakses piemēru varam minēt Informācija atklātības likuma 14. panta pirmajā daļā ietverto tiesisko regulējumu.
 

-