Atzinums

1. Likumprojekta 9. panta 7.¹ daļas redakcija ir pretrunā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 1. un 3.punktu, kas nosaka, ka publiskas personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par izdevīgāko cenu.

2. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sniegto skaidrojumu nodokļu maksātāja reitingam ir informatīvais raksturs. Nodokļu maksātāja reitings nav reālā laika vērtējums – tas ir atskats uz nodokļu maksātāja uzvedību noteiktā laika periodā (pārsvarā 6-12 mēneši). Aktualizācijas biežums – reizi trīs mēnešos. Attiecīgi var rasties situācija, ka pretendentam ar “A” klases novērtējumu pēc lēmuma par rezultātiem pieņemšanas vai līguma izpildes laikā uz novērtējums būs “B” vai “C”. Rezultātā Pasūtītājs faktiski samaksās šim pretendentam nepamatotu līgumcenu. Pasūtītāja amatpersona, kura noslēgs šādu līgumu, būs pārkāpusi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu ar visām no tā izrietošajām sekām.

3. Lai gan Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojuma Nr. 72 “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” 1.1.1.1. pasākums paredz uzdevumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju sagatavot grozījumus normatīvajā regulējumā, kas paredz "A" klases nodokļu maksātāju priekšrocības Publisko iepirkumu likuma 9.panta iepirkumos, Likumprojekta anotācijā nav sniegts izvērtējums, kāpēc 9. panta 7.¹ daļas nosacījumu nepiemēro, ja iepirkuma komisijai šajā daļā noteiktajā kārtībā būtu jāizvēlas piedāvājums, kura cena par 15% vai vairāk pārsniegtu sākotnēji šā panta septītās daļas kārtībā noteiktā saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma cenu. Proti, kāpēc ir izvēlēts tieši 15% slieksnis kā atbilstošākais un tāds, kas sasniedz ēnu ekonomikas ierobežošanas mērķi, nevis, piemēram 5 % vai 10 % slieksnis. Ievērojot to, ka plānotais regulējums ietekmēs publiskas personas finanšu līdzekļu izlietojumu, šāds izvērtējums ir nepieciešams. Vienlaikus nav arī sniegta informācija, vai ir izvērtēti citi alternatīvi risinājumi "A" klases nodokļu maksātāju priekšrocībām Publisko iepirkumu likuma 9. panta iepirkumos.

Izslēgt likumprojekta 3. panta 1. punktu, ar kuru paredzēts papildināt Publisko iepirkumu likuma 9. pantu ar 7.1 daļu.

1. Vēršam uzmanību, ka iepirkuma komisijas priekšsēdētājs arī ir iepirkumu komisijas loceklis un uz viņu ir attiecināmas tādas pašas prasības kā uz ikvienu citu iepirkumu komisijas locekli.

2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 
24. pants paredz, ka “Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.”

3. Apstāklis, ka Publisko iepirkumu likuma 25. panta sestā daļa nosaka iepirkuma komisijas  priekšsēdētāja lomu iepirkuma komisijas darba vadīšanā, nav pietiekams pamats noteikt papildus pienākumu iepirkuma komisijas priekšsēdētājam veikt pasākumus iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļu, iepirkuma komisijas sekretāra un ekspertu interešu konflikta novēršanai. Ņemot vērā iepriekš minētās Direktīvas 24. pantā noteikto, ka tieši līgumslēdzēja iestāde veic atbilstīgus pasākumus interešu konflikta novēršanā, nav skaidrs, kāpēc šis pienākums, pretēji Direktīvā noteiktajam, jānosaka iepirkuma komisijas priekšsēdētājam, kuram pēc būtības ir jāveic pavisam citi Publisko iepirkuma likumā noteiktie uzdevumi. Plānotais regulējums, nosakot par pienākumu iepirkumu komisijas priekšsēdētājam veikt  interešu konflikta risku neesamības pārbaudes, rada potenciālu risku personai nevēlēties kļūt par iepirkumu komisijas priekšsēdētāju, ņemot vērā papildus administratīvo slogu un atbildību. Tādējādi pasākumi interešu konflikta novēršanai, kā arī līdz šim, būtu jāveic pašam pasūtītājam.

Izteikt Likumprojekta 8. pantā paredzēto 25. panta sestās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:
“Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperts pārstāv kandidāta vai pretendenta intereses vai ir saistīts ar to šā panta pirmās daļas izpratnē, iepirkuma komisijas priekšsēdētājam ir pienākums nekavējoties ziņot par to pasūtītājam. Pasūtītājs veic pasākumus, lai šī situācija tiktu novērsta. Pasūtītājs nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai pārliecinātos, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nepārstāv kandidātu vai pretendentu intereses vai nav saistīti ar kandidātu vai pretendentu šā panta pirmās daļas izpratnē.".