Atzinums

No IZM pārstāvjiem, diskusijās ar nozares pārstāvjiem, kā galvenais pamatojums Latvijas Jūras akadēmijas (turpmāk - Akadēmija), kā patstāvīgas augstskolas likvidācijai un pievienošanai Rīgas Tehniskajai universitātei struktūrvienības statusā visu laiku ir akcentēts ļoti augstais risks, ka Akadēmija līdz 2025.gadam nespēs izpildīt Augstskolu likuma 4³ panta 3.daļas zinātniskās darbības kritērijus. Uz to norādot veiktais starptautiskais izvērtējums un vienīgais risinājums esot savlaicīga Akadēmijas iekļaušana RTU. Tagad, anotācijas 1.4 sadaļā ir ievietota saite uz šo novērtējumu, kur var izlasīt, ko tad pasaka šis novērtējums International Evaluation of Scientific Institutions Activity (https://www.izm.gov.lv/lv/media/10707/download). Nekādi augsti un neizpildāmi riski, kuri nebūtu izpildāmi 2,5 gadu laikā tur nav atrodami. Tad varbūt IZM vajadzētu arī sekot šajā starptautiskajā izvērtējumā iekļautajām rekomendācijām. Minētās rekomendācijas nebūt neaicina Akadēmiju nodot kādai citai augstskolai. Drīzāk pretēji, jo, neskatoties uz konstatētajiem šobrīd zemajiem zinātniskajiem rādītājiem, izvērtējumā tiek uzsvērta Akadēmijas unikalitāte, praktiskā nozīmība u.tml., zinātnisko darbību pozicionējot tikai kā sekundāru. Protams, arī šo darbību vajag attīstīt, pakāpeniski uzlabojot rādītājus, bet ne jau dēļ šiem rādītājiem, kurus noteikti var uzlabot līdz normai, jāveic tik radikālas “kustības” kā nodošana citai augstskolai vai pat likvidācija (!), ar ko tiek draudēts, ja nozare nepiekāpsies. Īstenībā, IZM pati ir radījusi tādus apstākļus (tādas prasības Augstskolu likumā priekš lietišķo zinātņu augstskolām), kas liek Akadēmijai “grimt”, un tagad lepni pozicionē sevi kā šī “grimstošā kuģa drošsirdīgos glābējus”, mēģinot apiet likuma normu (pārlikt tās izpildi uz RTU).
Oriģinālais teksts:
Recommendations
LMA should continue its activities in providing mainly education and training; they are unique in the country in this area and they still have to play an important role in regards to training/education, society and economy.
Additional recommendations related to improving the research potential:
● Stronger leadership and operational management are needed. This might be improved by assigning a dedicated “manager of research and international collaboration” with relevant qualifications and dedication and with a vision to create a shared and well-developed research environment.
● Poor publication track might be improved by specific training. Paper writing skills training delivered by internationally recognized scholars might be organized.
● The composition and quality of research staff could be improved by gradually replacing people from the “old generation” with more recent PhD holders. Succession planning is needed to achieve this.
● The physical research infrastructure needs to be improved through the establishment of new laboratories. This activity is already ongoing.
● LMA should establish close research collaborations with other institutions, both in Latvia (e.g. RTU) and abroad, e.g. in the areas of digitalisation, cyber security, and maritime transport. As a first step they should aspire to become partners in European projects; next, they should aspire to lead international collaborations.
● LMA should focus on research areas that are unique to maritime studies and of technical problem solving. There is not much point in competing with other national players e.g. in the field of structural mechanics and materials, environmental engineering, etc.
● LMA needs to work harder to seek external funding through collaborations at the European level with countries where maritime culture, education and research is already mature.
● Instead of trying to offer autonomous doctoral education, LMA could consider developing a joint doctoral programme with other institutes, e.g. RTU.

Faktiski arī šīs rekomendācijas pilnībā sakrīt ar jūrniecības speciālistu domām un vēlreiz pierāda, ka ir jāatgriežas pie nozares piedāvātā reorganizācijas modeļa, veicot iekšējo jūrniecības izglītības iestāžu konsolidāciju, kas nepakļautu nepārdomātam riskam Latvijas tautsaimniecībai tik svarīgu, labi izveidotu un starptautiski atzītu autonomu jūrnieku sagatavošanas sistēmu.
Latvijas Kuģu Kapteiņu asociācija aicina Izglītības un zinātnes ministriju nevirzīt šādu nepamatotu rīkojuma projektu uz Ministru kabinetu apstiprināšanai un atgriezties pie nozares piedāvātā risinājuma izskatīšanas.

-

LKKA uztur spēkā izziņas 8., 11., 12. (trīs uzskaitīto iebildumu daļā), 28. punktos izteiktos iebildumus.

-

Iebildums
Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas biedri, kā vadošie jūrniecības eksperti, joprojām uzskata, ka, nozares izstrādātais jūrniecības izglītības konsolidācijas modelis, ir vislabākais risinājums, lai arī turpmāk nodrošinātu kvalitatīvi sagatavotu, starptautiski konkurētspējīgu un pieprasītu Latvijas jūrnieku sagatavošanu. Tas paredz reāli autonomas, efektīvas jūrnieku izglītības sistēmas izveidi, kā tas noteikts Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (TAP 2027). Jūrniecībā ir pieņemts skatīt un izvērtēt jūrnieku sagatavošanas sistēmu, kas ir plašāks jēdziens, kā tikai izglītības iestādes. Izņemot Latvijas Jūras akadēmiju, Liepājas Jūrniecības koledžu un Rīgas jūrskolu, sistēmā ietilpst arī privātā Novikontas Jūras koledža, specializētie jūrniecības mācību centri, nozares profesionālā jūrnieku sagatavošanas iestāžu uzraudzība, kompetenču novērtēšanas sistēma, starptautisku profesionālo kvalifikācijas dokumentu (kompetences sertifikātu) izsniegšana darbam uz kuģiem. Izglītības diploms nedot tiesības strādāt par kuģa vadītāju vai mehāniķi. Tas ir svarīgs dokuments, bet tikai viens no vairākiem nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz STCW konvencijā noteiktu kompetences sertifikātu. Sistēmai ir jāatbilst visiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un Eiropas Jūras drošības aģentūras izvirzītajiem nosacījumiem un kritērijiem, kas noteikti STCW konvencijā un Direktīvā 2008/106/EC. Reizi piecos gados tiek veikti starptautiskie auditi un tikai pozitīva novērtējuma gadījumā var tikt izsniegti starptautiski atzīti dokumenti. Pēdējos starptautiskajos auditos Latvijā izveidotā autonomā sistēma saņēma vienu no augstākajiem novērtējumiem starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tieši vadoties un labi pārzinot jūrnieku sagatavošanas sistēmu, nozare izstrādāja un piedāvāja IZM savu konsolidācijas modeli. Modelis paredz saglabāt autonomu, nesaskaldītu jūrnieku sagatavošanas ekosistēmu, apvienojot valsts jūrniecības izglītības iestādes vienotā autonomā blokā, sadarbojoties ar pārējām jūrnieku sagatavošanā iesaistītajām institūcijām un iekļaujoties kopējā jūrnieku sagatavošanas sistēmā. Tieši šajā gadījumā var panākt efektīvāku materiāli tehniskā nodrošinājuma un mācībspēku attīstības plānošanu un izmantošanu. Jūrniecībā materiāli tehniskā bāze ir specifiska, kādas nav nevienā civilajā universitātē. Specifiskas ir arī prasības speciālo priekšmetu mācībspēkiem. Nozares piedāvātais modelis nenojauc labi attīstītu sistēmu, bet padara to atbilstošu mūsdienu prasībām, efektīvāku.
IZM pārstāvji, vadoties no nozarei grūti saprotamām interesēm, slikti izprotot jūrniecības reglamentēto profesiju starptautiski noteikto specifiku, ir izvēlējušies iet vienkāršāko, viņiem ierasto ceļu, cenšoties nojaukt labi strādājošu mehānismu, kas Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir retums.  Vienīgais arguments ir IZM pieņēmums, ka Latvijas Jūras akadēmija līdz 2025. gadam nespēs izpildīt visus Augstskolu likumā noteiktos zinātniskos kritērijus! Ja IZM un Akadēmijas vadība uzskata, ka divu ar pusi gadu laikā šo izpildi nevar nomenedžēt, varbūt nav pietiekoši kompetenta vadība, vai arī vienkārši, nav vēlēšanās. Galu galā to var izdarīt tradicionāli sadarbojoties ar zinātnes universitātēm, bet ne pievienojot akadēmiju struktūrvienības statusā. Latvijas Jūras akadēmija ir lietišķo zinātņu augstskola, un tās prioritārajam mērķim ir jābūt konkurētspējīgu nozares speciālistu sagatavošana darba tirgum. LKKA ir nopietnas bažas, ka, pievienojot Akadēmiju Rīgas Tehniskajai universitātei, kura nav starptautiski atzīta kā kompetenta izglītības iestāde jūrniecībā, tiks zaudētas līdz šim iekarotās pozīcijas un tiks radīti ievērojami zaudējumu Latvijas tautsaimniecībai. Iekļaujot Akadēmiju RTU, nav vairs izpildāma nozares konsolidācijas modeļa īstenošana arī attiecībā uz Liepājas Jūrniecības koledžu. 
Neskatoties uz jūrniecības sabiedrības daudzkārtēju pieprasījumu IZM pārstāvjiem kopā ar nozares ekspertiem izskatīt alternatīvo, nozares piedāvāto konsolidācijas modeli, tas darīts netiek. Visās tikšanās reizēs no paša procesa virzības sākuma tiek runāts tikai un vienīgi par IZM piedāvāto Akadēmijas pievienošanu RTU, nozares pārstāvjiem paziņojot, ka tas jau ir izlemts politiskā līmenī. Vai tiešām tik nopietnas pārmaiņas var veikt, riskējot pazaudēt valstij prestižu un ienesīgu nozari?  Nav veikta ne risku analīze, ne plašāka izpēte par sekām, ne tiek ieklausīties nozares brīdinājumos par iespējamiem nopietniem starptautiskās atzīšanas riskiem. Neviens IZM nav izanalizējis tos iemeslus, kuru dēļ savulaik Latvijas Jūras akadēmija tika izveidota kā neatkarīga (no citām augstskolām nošķirta) augstskola. Vai visi šie iemesli patiešām ir zaudējuši savu nozīmīgumu, ka tagad valsts var vieglprātīgi (bez atbilstošas detalizētas analīzes) atļauties no šīs neatkarības atteikties?
Izskatīt nozares piedāvāto konsolidācijas modeli Izglītības un zinātnes ministrijai ir prasījusi un prasa gan Transporta un loģistikas nozares ekspertu padome, Latvijas Kuģu Kapteiņu asociācija, Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas lielākās jūrnieku darbā iekārtošanas kompānijas, esošie Akadēmijas studenti un absolventu grupas, speciālo priekšmetu pasniedzēji. Nozares ekspertīze un iebildumi vērā ņemti netiek, kaut arī IZM sagatavotajā izziņā nesaprotamu iemeslu dēļ tiek rakstīts “Nemts vērā”. Vai ar šo IZM saprot labas pārvaldības principu ievērošanu, uz kuriem atsaucas? Šodien Latvijā sertificētie jūrnieki ir pilnībā konkurētspējīgi starptautiskajā darba tirgū, pieprasījums pēc tiem ievērojami pārsniedz piedāvājumu, Latvijā izveidotā jūrnieku sagatavošanas sistēma ir augstu novērtēta Eiropas Komisijas un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas auditos un citiem tiek rekomendēta kā labas prakses piemērs.
Latvijas Kuģu Kapteiņu asociācija lūdz apturēt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā Latvijas Jūras akadēmijas reorganizācijas projekta virzību un Rīkojuma projekta izskatīšanu valdībā, līdz netiek nopietni izskatīts nozares piedāvātais jūrniecības izglītības konsolidācijas projekts, saglabājot autonomu jūrniecības izglītības sistēmu, kas sevi pārliecinoši ir pierādījusi starptautiskajos novērtējumos un rezultāts redzams augstajā pieprasījumā pēc Latvijā sagatavotajiem un sertificētajiem kapteiņiem un jūras virsniekiem. 
 

-

Jūrskola īsteno LKI 4.līmeņa profesionālās vidējā izglītības programmas. Vai jautājums ir saskaņots ar Nozares ekspertu padomi? Vai šāda līmeņa profesionālo programmu īstenošanai zinātnes universitātes ekosistēma ir atbilstoša? Izziņas punktā Nr,47 atbildes nav sniegtas. Arī anotācijā nav dots skaidrojums.

-

Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija (LKKA) uztur spēkā visus savus iepriekš izteiktos iebildumus, kuri atzīmēti, kā "ņemti vērā" bet patiesībā nav par skatīti pēc būtības un anotācijā neatspoguļojas.

-