Atzinums

Pašreizējā Iesniegumu likuma 4. panta pirmās un otrās daļas redakcija paredz iestādei, kura konstatējusi, ka saņemtais iesniegums nav šīs iestādes kompetencē, divus rīcības variantus: 1) informēt par to iesniedzēju un, ja iespējams, norādīt kompetento iestādi (pirmā daļa); 2) pārsūtīt šo iesniegumu citai iestādei, informējot par to iesniedzēju (otrā daļa). No anotācijas nav skaidrs, kāpēc ir nepieciešams pilnībā atteikties no pirmajā daļā paredzētā rīcības varianta un faktiski atgriezties pie sākotnējā Iesnieguma likuma 4.panta regulējuma, kas bija spēkā pirms 2012.gada 18.aprīļa.
Aizsardzības ministrija uzskata, ka Tieslietu ministrijas piedāvātā Iesnieguma likuma 4. panta pirmās daļas redakcija praksē var novest pie privātpersonas iesnieguma nepamatotas “mētāšanas” no vienas iestādes uz otru gadījumos, kad kompetentās iestādes pareiza noteikšana ir apgrūtināta, piemēram, tā iemesla dēļ, ka iesniegums ir pārāk nekonkrēts vai vispārīgs, vai arī iestāžu viedokļi par tiesību normās noteiktajām kompetences robežām būtiski atšķiras.
Ņemot vērā minēto, Aizsardzības ministrija aicina izvērtēt iespēju precizēt likumprojektā piedāvāto Iesnieguma likuma 4. panta pirmās daļas redakciju vai papildināt anotāciju ar plašāku pamatojumu šīs normas grozīšanai.
 

-