Atzinums

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija aicina papildināt likumprojekta 4.pantu, paredzot prioritāros investīciju projektus noteikt arī drošības un aizsardzības jomā, ņemot vērā zemāk minētos argumentus, jo drošības un aizsardzības jomas investīciju projekti atbilst likuma anotācijā iekļautajam, ka likuma ietvaros tiks atbalstītas „jomas ar potenciāli lielāko eksporta un produktivitātes pieauguma iespēju, kā arī jomas, kur iespējams testēt un mērogot dažādas P&A izstrādnes, inovācijas”. Šobrīd likumprojekta 4.panta 1.daļā iekļautās atbalstāmo jomu uzskaitījums nav pilnvērtīgs un DAIF Latvija izpratnē neatbilst aktuālajai situācijām un vajadzībām. Attiecīgi, lai gan „likumprojekts veicinās ieguldījumus Latvijā nostiprinātās viedās specializācijas (turpmāk - RIS3) jomās un ar tām saistītajos sektoros”, šis esošais jomu tvērums neiekļauj visas nozares drošības un aizsardzības jomā, kuras ir ļoti būtiskas tautsaimniecībai, ar augstu konkurētspēju, spējām palielināt eksportu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos.

1. Atbilstoši likumprojekta 3.pantam („Likums attiecas uz prioritāro investīciju projektiem, kas veicina investīciju piesaisti, eksportspēju vai inovāciju attīstību jomās, kas tiek īstenotas attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas ietvarā noteikto mērķu sasniegšanai”) tieši drošības un aizsardzības joma ir tā, uz kuras aktualitāti un attīstības nepieciešamu norāda vairāki plānošanas dokumenti, kā, piemēram,
1.1.  „Paziņojums par Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027)”, kas pieņemts LR Saeimā 2020.gada 2.jūlijā, apstiprinot NAP2027 (turpmāk – Paziņojums par NAP):
1.1.1. Covid-19 izraisītā krīze ir skaidri pierādījusi nepieciešamību pēc piegādes drošības risinājumiem, kas garantētu kritiski svarīgo materiāltehnisko līdzekļu pieejamību un nodrošinājumu līdzīgu krīžu laikā. Drošās piegādes ķēdes būtu jāveido ciešā valsts sektora un privātā sektora sadarbībā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros, tādējādi būtiski palielinot valsts spējas pārvarēt dažādas iespējamās krīzes.
1.1.2. ir svarīgi īstenot pārdomātus ieguldījumus jomās, no kuru veiktspējas vistiešāk ir atkarīga sabiedrības drošība un veselība, kā arī Covid-19 viļņa seku mazināšana, tas ir, veselības aprūpē un slimību profilaksē, mūžizglītībā, zinātnē un pētniecībā, īpaši biomedicīnā, civilajā aizsardzībā, īpašu uzmanību pievēršot materiālajām rezervēm un vietējās pārtikas nodrošinājumam, individuālajā drošumspējā, lai uzlabotu iedzīvotāju gatavību pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem, kā arī stimulēt tautsaimniecību, lai ļautu krīzes skartajām nozarēm, tai skaitā vidējiem un maziem uzņēmējiem, pielāgoties jaunajiem apstākļiem un turpināt darbību, ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus.
1.2. Ministru Kabineta 2021.gada 16.februāra rīkojums Nr. 93 „Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”:
1.2.1. „Latvijai un Eiropai ir maksimāli jāizmanto lokalizācija kā iespēja, kas ļauj atjaunot Latvijā Eiropas daļu ražošanas duālā pielietojuma sektoros. Latvijai aktuāli koncentrēties uz lokalizāciju drošības un aizsardzības jomā, kas veicinātu ne tikai iekļaušanos augsta pievienotās vērības tīklos, bet arī drošās piegādes ķēdēs”;
1.2.2. „Latvijas rūpniecībai jākļūst videi draudzīgākai un digitāli transformētai, kas ir priekšnoteikums globālās konkurētspējas noturēšanai augstas pievienotās vērtības piegāžu ķēdēs. Pateicoties Latvijas dalībai NATO, drošības un aizsardzības industrijas ir orientētas uz starptautisko sadarbību. Tās daudz vieglāk var iekļauties starptautiskās piegādes ķēdēs un konkurēt konkrētās produktu nišās. Šīs Latvijas uzņēmēju kapacitātes ir jāstiprina gan caur stratēģisko kompetenču attīstību darba tirgū, gan veidojot aizsardzības industrijas zināšanu pārnesi uz vietējo apstrādes rūpniecības industriju platformām, komercializējot produktus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Ir jāievieš industriālās sadarbes koncepts caur R&D programmām un atbalstu komersantu dalībai starptautisku projektu realizācijā”;
1.2.3. „Covid-19 izraisītā krīze ir skaidri pierādījusi nepieciešamību pēc piegādes drošības risinājumiem, kas garantētu kritiski svarīgu materiāltehnisko līdzekļu un preču (tostarp pārtikas) pieejamību un nodrošinājumu līdzīgu krīžu laikā. Drošās piegādes ķēdes būtu jāveido ciešā valsts sektora un privātā sektora sadarbībā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros, tādējādi būtiski palielinot valsts spējas pārvarēt dažādas iespējamās krīzes”.
 1.3. Valsts aizsardzības koncepcija (VAK) paredz, ka ir jāturpina nacionālās aizsardzības un drošības industrijas attīstības atbalsta politikas īstenošana, kur mērķi ir gan sekmēt NBS uzdevumu izpildei paredzēto materiāltehnisko līdzekļu piegāžu drošību, gan arī paplašināt NBS vajadzībām atbilstošo mobilizācijas resursu bāzi nacionālās tautsaimniecības ietvaros – kas savukārt tieši atbilst šī likumprojekta mērķim, jo investīciju piesaiste ir kritiski nozīmīga iepriekšminēto attīstības virzienu sekmēšanā („Likuma mērķis ir palielināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu investīciju piesaisti un eksportspēju prioritārajās jomās, veicinot tautsaimniecības konkurētspēju”). VAK arī paredz nozīmīgu lomu tieši inovāciju attīstībā aizsardzības jomā, attiecīgi, tiek minēts, ka:
1.3.1. Inovācijas ir būtiska nacionālās industrijas attīstības un konkurētspējas sastāvdaļa. Efektīvi pārņemot un ieviešot inovatīvās tehnoloģijas, iespējams ievērojami kāpināt NBS veiktspēju valsts aizsardzībai pieejamās, ierobežotās resursu bāzes ietvaros.
1.3.2. Latvijai ir jāstiprina aizsardzības nozares inovāciju vide, ieviešot un īstenojot atbilstošus nacionālā līmeņa inovāciju atbalsta mehānismus, veicinot nacionālās zinātnes un pētniecības integrāciju ES un NATO pētniecības struktūrās. Vienlaikus ir jāņem vērā arī iespējamie finanšu riski, kas var rasties pētnieciskajā procesā un izstrādāto tehnoloģiju ieviešanā.

2. DAIF Latvija norāda, ka gan pandēmijas laikā, gan jau šobrīd, esot ģeopolitiskajai krīzei un kara darbībai Ukrainā, arī Eiropas Komisijas ir izvirzījusi jaunus uzstādījumus attiecībā uz nozaru attīstību, ņemot vērā tieši aktuālākos izaicinājumus, nevis tikai iepriekš plānoto un pieņemtos lēmumus.
2.1. DAIF Latvija aicina respektēt 2021.gadā Eiropas Industriālās stratēģijas definētās ekosistēmas un īstenot to attīstību (vairāk - https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/european-industrial-strategy_en).
2.2. Eiropas komisijas ziņojums par stratēģiskajām atkarībām un spējām paredz, ka būtiski ir sekmēt publiskā un privātā sektora militāro spēju attīstību īpaši tajās drošības un aizsardzības jomās, kuras ir tikušas identificētas kā kritiski svarīgas gan dalībvalstu, gan visas ES līmenī, ņemot vēra tieši arī ilgtermiņa drošības un aizsardzības izaicinājumus. Būtiski, ka kritiskās tehnoloģijas ir tehnoloģijas, kas ir būtiskas visās aizsardzības, kosmosa un saistītajās civilajās nozarēs un veicina Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, samazinot pārmērīgas atkarības risku no citiem attiecībā uz risinājumiem, kas mums vajadzīgi visvairāk. Stratēģiskas atkarības ietekmē arī kopējās ES dalībvalstu un ES intereses, kā drošība, aizsardzība, veselība, un tām ir kritiska nozīme.
2.3. 2020. gada jūlijā ES Drošības savienības stratēģijā tika uzsvērta vajadzība vēl vairāk stiprināt pētniecību un inovāciju drošības un aizsardzības nozarē un ar šo rīcības plānu arī varētu nodrošināt šo vajadzību un atbalstīt ES drošības nozares ar moderniem, inovatīviem risinājumiem. Kosmosa, aizsardzības un drošības nozares, kuras Eiropai ir stratēģiskas jomas, ir augsto tehnoloģiju nozares, kurās ir nodarbināti augsti kvalificēti darbinieki un kuras mēdz eksportēt lielu daļu savu produktu. . Šie dalībnieki iesaistās starptautiskajā sadarbībā, cenšas kļūt noturīgāki un radīt dinamiskas vērtības ķēdes.
2.4. Sadarbība ir būtiska, lai ieguldījumus koncentrētu pēc iespējas efektīvāk un lai izstrādātu inovatīvas tehnoloģijas, kas sniedz gan drošību, gan ekonomisku labumu. Arī Eiropadomes sanāksmē 2020.gada decembrī[1] EK tika aicināta palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt jaunus svarīgus projektus visas Eiropas interesēs. Tā arī aicina vēl vairāk stiprināt sinerģijas starp ES un valstu līdzekļu izmantošanu attiecībā uz būtiskiem tehnoloģiskajiem projektiem, vienlaikus nodrošinot pārredzamību un arī MVU atvērtu dalību.

3. Aizsardzības un drošības risinājumu attīstībā un investīciju piesaistē ļoti būtiski ir arī atbilstošs un veicinošs gan normatīvais regulējums, gan pētniecības un attīstības vide kopumā. To aktualitāti vēl vairāk pamato arī daudzās uzsāktās inovāciju attīstības iniciatīvas ES un NATO līmenī (kā Eiropas Aizsardzības fonds, NATO akseleratoru programma DIANA u.c.).
3.1. Piemēram, likumprojekta anotācijā minētais par regulatīvajām smilšu kastēm tieši sasaucas ar aizsardzības industrijas specifiku ("tiesisks regulējums ,kas palīdz pārvarēt sistēmiskus satricinājumus un stāties pretī radikāli transformējošiem, kā arī ilgtermiņa izaicinājumiem nākotnē.").
3.2. Tāpat arī likumprojekta anotācijā minētais, ka „regulējuma izveidei un faktiskai darbībai ir potenciāls piesaistīt ārvalstu investorus – tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu attīstītājus, kā arī sekmēt jaunuzņēmumu iespējas testēt un attīstīt inovatīvus risinājumus Latvijā" – aizsardzības jomā šis aspekts ir ļoti būtisks, īpaši ņemot vērā arī jau šobrīd nacionālā līmenī spēkā esošo normu, kas paredz lielos aizsardzības spēju projektos noteiktu daļu lokalizēt.
3.3. Anotācijā arī minēts "Specifiskas normas un nozares vajadzības, kā arī pārvaramie šķēršļi un iespējamie riski var būt unikāli un tiks izvērtēti katras konkrētās “regulatīvās smilškastes” un inovācijas zonas gadījumā" - aizsardzības industriju gadījumā jau ir bijušas situācijas (piemēram, aizsardzības industrijas komersantu problēmas ar finanšu pakalpojumu saņemšanu kredītiestādēs), kas prasa specifisku un individuālu risinājumu. Šādu iniciatīvā kā vienota tiesiskā ietvara piemērošana un īstenošana praksē aizsardzības jomā noteikti uzlabotu arī specifisku šķēršļu pārvarēšanu, samazinot risku uz pētniecības, attīstības un investīciju projektu īstenošanu.

4. Kā likumprojekta anotācijā ir minēts, tad „papildus tiks nodrošināta arī piedāvājumu sagatavošanu attiecībā uz prioritārajiem investīciju projektiem, kuru sagatavošanā ir ieguldīti valsts finanšu līdzekļi vai kuros kā ieguldījuma objekts kalpo valsts aktīvi, ja par to ir lēmis Ministru kabinets". Ar šāds aspekts būtu atbilstošs un svarīgs, īpaši ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt lokalizāciju un īstenot drošu piegāžu ķēžu principu gan drošības, gan aizsardzības jomā (piemēram, NAP2027 ietvertais, ka „drošās piegādes ķēdes būtu jāveido ciešā valsts sektora un privātā sektora sadarbībā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros, tādējādi būtiski palielinot valsts spējas pārvarēt dažādas iespējamās krīzes”). Konkurētspējīgu investīciju projektu īstenošana ir tieši saistīta ar šādu drošu piegāžu ķēžu principa ieviešanu.


[1] https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-22-2020-INIT/lv/pdf

(1) Prioritāro investīciju projekts tiek īstenots kādā no šādām jomām: => šīm jomām ir jāpievieno aizsardzības joma, kas ir TOP prioritāte šobrīd gan ES, gan NATO līmeni + ģeopolitiskās situācijas dēļ + arī ES ekosistēmu sadalījums paredz arī tieši šo jomu + atsauce NIP uz aizsardzības industriju/nozarēm.
zināšanu ietilpīga bioekonomika;
biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
viedā enerģētika un mobilitāte;
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
starptautisko biznesa pakalpojumu centru darbības nodrošināšanas un pakalpojumu sniegšanas jomā.
7) Būvniecības, transporta vai loģistikas jomā, ja investīcijas ir saistītas ar pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu šā panta pirmās daļas 1-5.punktos minētajās jomās;
8) Zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecības jomā, ja tas sekmē darbaspēka piesaisti un mājokļu pieejamību ne mazāk kā 50 jaunām mājsaimniecībām, un investīcijas ir saistītas ar mājokļu nodrošināšanu darbaspēkam, kas attīsta jaunus produktus vai tehnoloģijas pielietojumu kādā no šī panta pirmās daļas 1. – 5. pantā minētajām jomām.
9) Neto nulles emisijas tehnoloģiju jomā:
a) saules fotovoltāiskās un saules termiskās tehnoloģijās;
b) Piekrastes un atkrastes vēja un piekrastes un atkrastes atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās;
c) Akumulatoru/uzglabāšanas tehnoloģijās;
d) Siltumsūkņu un ģeotermālās enerģijas tehnoloģijās;
e) Elektrolizatoros un degvielas šūnās;
f) Ilgtspējīgas biogāzes/biomētāna tehnoloģijās;
g) Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģijās;
h) Tīkla tehnoloģijas.
10) Drošības un aizsardzības jomā.