Atzinums

Ņemot vērā, ka deklarācijā par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 15.punkta 1.teikums paredz, lai mazinātu publisko līdzekļu izšķērdēšanas riskus, uzsāksim prioritāro valsts iepirkumu un lielāko kapitālsabiedrību iepirkumu pārskatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot sadārdzinājumiem, līgumu grozījumiem un konkurences ierobežošanas riskiem, lūdzam papildināt Ministru kabineta protokollēmuma 1.punktu:
1) ar papildu nosacījumiem, nosakot kritērijus, kādus iepirkumus uzskata par prioritāriem valsts iepirkumiem un lielāko kapitālsabiedrību iepirkumiem, piem., izmantojot Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 105 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām" noteiktās robežvērtības. Vienlaikus aicinām izvērtēt šajos noteikumos noteiktās atsevišķās robežvērtības, piem., jo robežvērtība 140 000 euro publiskiem piegādes un publiskiem pakalpojumu līgumiem ir neatbilstoši zema, lai to definētu kā prioritāro valsts iepirkumu.
2) ar izņēmuma kārtību, ja par to ir lēmis Ministru kabinets un izmaksu pamatotība, izvērtējums ir ietverts tiesību aktā, tā anotācijā (ex-ante), jo virzot tiesību aktus uz Ministru kabinetu, piem., par ārvalsts finansiālās palīdzības līdzekļu piešķiršanu vai finansējuma pārdali apropriācijas ietvaros, tiesību aktu pielikumos tiek pievienota detalizēta informācija un izvērtējums finanšu līdzekļu nepieciešamībai.

1. Valsts kancelejai, visām ministrijām un to padotības iestādēm papildus izvērtēt plānotā vai uzsāktā iepirkuma, īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā, lietderību un piegādātājiem noteikto prasību samērīgumu, ja par to nav lēmis Ministru kabinets un izmaksu pamatotība nav bijusi ietverta tiesību aktā, tā anotācijā (ex-ante), un plānotā līgumcena pārsniedz noteiktās robežvērtības - 5 404 000 euro publiskiem būvdarbu līgumiem un 432 000 euro piegādes un pakalpojumu līgumiem.

Ja Ministru kabineta protokollēmuma 1.punkts netiek papildināts ar kritērijiem, kādus iepirkumus uzskata par prioritāriem valsts iepirkumiem un lielāko kapitālsabiedrību iepirkumiem, un izņēmuma kārtību, ja par to ir lēmis Ministru kabinets un izmaksu pamatotība ir ietverta tiesību aktā, tā anotācijā (ex-ante), tad Latvijas Nacionālā bibliotēka iebilst pret Ministru kabineta protokollēmuma projekta 2. punktu, jo Ministru kabineta protokollēmuma projekta 1. punktā paredzētais izvērtējums attiecas uz pienākumiem, kuru izpilde jau ir iestāžu ikdienas funkciju sastāvdaļa, papildu ziņojuma sagatavošana Ministru kabinetam rada nepamatotu administratīvo slogu bez skaidri identificējama rezultāta. Vienlaikus protokollēmuma projektā nav pamatota šāda informatīvā ziņojuma metodika, apjoms, izmantošanas mērķis, līdz ar to nav iespējams izvērtēt arī prasības samērīgumu attiecībā pret administratīvajiem resursiem, kas būs nepieciešami šīs prasības izpildei. Protokollēmuma 2. punktā paredzētais pienākums sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējuma rezultātus rada jaunu administratīvu pienākumu, kas nav pamatots ar jaunu materiāltiesisku pienākumu vai identificētu tiesību piemērošanas problēmu. Tādējādi tiek palielināts administratīvais slogs, neveidojot papildu pievienoto vērtību publisko iepirkumu tiesiskai un efektīvai īstenošanai.

-

Lai nodrošinātu Ministru kabinetā iesniedzamās informācijas salīdzināmību un vienotu interpretāciju visās institūcijās, ierosinām precizēt izvērtējuma tvērumu - izvērtējumā iekļaujamo periodu (no kura brīža uzsāktie un kādā periodā plānotie iepirkumi) un apjomu - vai izvērtējums jāveic par visiem iepirkumiem, tostarp zemsliekšņa iepirkumiem un EIS e-pasūtījumiem, vai arī pieļaujama atlase pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, līgumcenas, iepirkuma priekšmeta vai pakalpojuma standartizācijas pakāpes.
 

-

Lai nodrošinātu iesniegtās informācijas pārskatāmību un savstarpēju salīdzināmību, nepieciešams noteikt vienotus kritērijus izvērtējuma veikšanai, kā arī vienotu informācijas iesniegšanas formātu.
 

 

Lai mazinātu administratīvo slogu institūcijām un nodrošinātu Ministru kabinetam konsolidētu un pārskatāmu informāciju, ierosinām noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju izvērtējumu rezultātu apkopošanai un to iesniegšanai Ministru kabinetā vienota informatīvā ziņojuma veidā.
 

-