Atzinums

Atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 1.panta pirmo daļu, svītrojot norādīto termiņu “līdz 2030. gada 31. decembrim” un arī attiecībā uz pirmo posmu norādīt atrunu “atbilstoši pieejamam finansējumam”, ievērojot līdzšinēji pieņemtos valdības lēmumus, ka projekta ieviešanā primārais nosacījums ir finansējuma pieejamība, kas attiecīgi var ietekmēt projekta īstenošanas laika grafiku.
Izziņas 2.punktā SM norādītā informācija, ka atrunu par realizāciju atbilstoši pieejamam finansējumam var iekļaut tikai attiecībā uz otro posmu, ir pretrunā Ministru kabineta 10.12.2024. sēdes protokola Nr. 52 102. § 8.punktā noteiktajam.

-

Vēršam uzmanību, ka Satiksmes ministrija informatīvajā ziņojumā "Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā" (24-TA-2704) ir skaidrojusi, ka Rail Baltica projekta otrajā posmā varētu būt arī saimnieciski izmantojami infrastruktūras objekti (pasažieru stacijas, kravu terminālis, infrastruktūras apkopes punkti), attiecīgi šiem objektiem publisko resursu piešķīrums varētu kvalificēties kā komercdarbības atbalsts un, piešķirot atbalstu, tiem jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta kontroles regulējums. Attiecīgi, par šo attīstāmo infrastruktūru komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā nav iespējams apgalvot, ka tā ir tāda infrastruktūra, kas būtu ex-ante uzskatāma par publiski pieejamu infrastruktūru. Dzelzceļa likuma 5.pantā dzelzceļa infrastruktūra ir iedalīta kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra un kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, līdz ar to, piemēram attiecībā uz potenciālo kravu termināli vēl nav skaidrs tā izmantošanas mērķis – publiskas lietošanas vai privātas lietošanas. Lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu, novēršot pretrunas ar Dzelzceļa likumu un iepriekš informatīvajā ziņojumā "Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā" (24-TA-2704) skaidroto par to, ka projektā iespējama gan publiskās lietošanas, gan privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 3.panta četrpadsmitajā daļā paredzēto par Uzraudzības padomes vadību, ievērojot Finanšu ministrijas 01.04.2025. vēstulē Nr. 3.2-16/2-9/1012 pausto viedokli, ar ko vienlaikus tika nosūtīti komentāri par Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzības padomes nolikuma projektu.
Detalizēti iepazīstoties ar Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzības padomes nolikuma projektā paredzētajiem pienākumiem uzskatām, ka Uzraudzības padomes tehniskie darbi un sekretariāta funkcijas ir jānodrošina Satiksmes ministrijai, savukārt padomes vadība jānodrošina satiksmes ministram. Satiksmes ministrija veido transporta nozares politiku, koordinē un pārrauga Rail Baltica projekta ieviešanu, kā tas noteikts arī šajā likumprojektā, kā arī saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likumā noteikto Satiksmes ministrija ir uzraugošā iestāde transporta nozares projektiem. Līdz ar to Satiksmes ministrijai ir jānodrošina pilna atbildība par Rail Baltica projekta uzraudzību un arī tā vadību.
Būtiskākā līdzšinēji identificētā problēma Rail Baltica projekta īstenošanā ir bijusi projekta kvalitatīvas vadības trūkums un saistību uzņemšanas bez finansiālā seguma, neievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos nosacījumus. Vienlaikus šī problēma nav risināma, paplašinot atbildīgo institūciju loku un nododot Rail Baltica projekta uzraudzības funkcijas citai nozares ministrijai. Finanšu ministrija jau iepriekš ir paudusi gatavību konstruktīvi sadarboties projekta īstenošanas jautājumu risināšanā. Attiecīgi finanšu ministrs, līdzīgi kā šobrīd esošajā Rail Baltica projekta īstenošanas tematiskajā komitejā, ir piekritis būt Uzraudzības padomes sastāvā. Ievērojot to, ka visa informācija par projektu pilnā apmērā ir tikai Satiksmes ministrijai un projekta ieviešanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām – SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un AS “RB Rail”, tad  Satiksmes ministrijas atbildīgo darbinieku kompetencē ir nodrošināt visu nepieciešamo informāciju uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanai.
 

-

Lūdzam sīkāk skaidrot, kāpēc attiecīgajā gadījumā tas nav uzskatāms par ieguldījumu attiecīgās personas īpašumā, ja pārbūvētā vai uzbūvētā būve ir identiska vai līdzvērtīga būvei pirms pārbūves vai nojauktajai būvei. Vēršam uzmanību uz anotācijā norādīto, t.i, "neraugoties uz to, ka no grāmatvedības jautājumu aspekta situācija ir noregulēta, aktuāls paliek jautājums, vai un uz kāda tiesiskā pamata veiktos ieguldījumus ir tiesiski pieļaujams nodot nekustamā īpašuma, kurā ieguldījumi veikti, īpašniekam." 

Tāpat, lūdzam sīkāk skaidrot, kādus gadījumus plānots ar likumprojektu noregulēt. Turklāt, Finanšu ministrijas ieskatā konkrētus gadījumus, ko plānots ar minēto normu regulēt, būtu nepieciešams noregulēt likumprojektā, lai attiecīgi visos gadījumos netiktu pieņemts lēmums neatsavināt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamos nekustamos īpašumus. 

Vienlaikus, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lai nepārprotami būtu saprotams, ka ar likumprojekta normu tiek paredzētas vairākas rīcības ar īpašumtiesībām ( uz kādām situācijām norma attiecas konkrētos gadījumos), lūdzam izvērtēt likumprojekta 4.panta pirmo daļu, t.i. to sadalot daļās, tādējādi noregulējot atsevišķus gadījumus /jautājumus, jo piemēram, minētā panta pirmais teikums nosaka, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārbūvētās un jaunradītās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā, turpat, otrais teikums nosaka,  ja pirms attiecīgās būves pārbūves vai nojaukšanas  tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir bijusi cita persona, tad pēc būves pārbūves vai citas identiskas vai līdzvērtīgas būves uzbūvēšanas nojauktās būves vietā šī persona turpina būt attiecīgās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Turklāt, lūdzam izvērtēt šajā pantā lietotos jēdzienus,  piemēram, jēdzienu "jaunradīta būve", skaidrojot ko ar to saprot. Vai atbilstoši Būvniecības likuma regulējošajiem normatīvajiem aktiem šāds jēdziens ir atbilstošs.

Tāpat, Finanšu ministrijas ieskatā, gadījumā, ja ir nepieciešams noregulēt jautājumu/ noteikt kārtību attiecībā uz ieguldījumu veikšanu trešās personas nekustamajā īpašumā, attiecīgi būtu, piemēram, pēc līdzības ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 24.panta pirmo daļu, veidot normu, kas pieļauj/ atļauj institūcijai par saviem līdzekļiem pārbūvēt, nojaukt, atjaunot citas personas nekustamo īpašumu.

-

Piedāvātā likumprojekta neparedz subjektu, kas attiecīgo mantu nodod Satiksmes ministrijas valdījumā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt normu.
Vienlaikus, anotācijā norādīts, ka: "līdz ar to Likumprojektā jāparedz papildus gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienestam jānodod Ministrijai valstij piekrītošais nekustamais īpašums".
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot par kādiem papildus gadījumiem tiek runāts/ domāts. Turklāt, vēršam uzmanību, ka anotācijā norādītais, ka "tomēr dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica izbūvei nepieciešamā zemē neatbilst MK noteikumu Nr. 901 32.6. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, jo šī infrastruktūra vēl nepastāv dabā."  neatbilst MKN 901 noteikumos noteiktajam, t.i., tajos nav 32.6.apakšpunkta. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi pārskatīt anotācijā norādīto informāciju, to precizējot atbilstoši šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. 

-

Likumprojekta 21.panta pirmās daļas 4.punkts paredz, lai saņemtu atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi visam dzelzceļa infrastruktūras objektam vai atsevišķai tā kārtai, būvniecības ierosinātājs Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz nepieciešamo informāciju un šādus dokumentus, t.sk., zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības un apbūves tiesības apliecinošos dokumentus, ja šādas tiesības ir mainījušās no būvatļaujas izsniegšanas brīža un attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās.
Lūdzam sīkāk anotācijā skaidrot, ko šī likumprojekta izpratnē saprot ar apbūves tiesību apliecinošiem dokumentiem. 

-

Lai arī anotācijā norādīts, ka: "tā kā atmežošanas darbi tiks uzticēts veikt akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”, tad Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešā daļa un Meža likuma 4. panta divi prim daļa jau nosaka tiesības piesaistīt akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” atmežošanas darbu veikšanai, kā arī nosaka ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" Ministru kabineta noteiktajā apmērā maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas.", lūdzam likumprojektā paredzēt VAS "Latvijas valsts meži" tālāko rīcību ar nocirstajiem kokiem, tā kā no likumprojekta minēto nevar saprast.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka šā likuma noteikumi nav piemērojami tās produkcijas atsavināšanai, kas iegūta valsts zinātniskās izpētes mežos, valsts mežos, kurus apsaimnieko akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai gadījumā, kad koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija vai Satiksmes ministrija nodevusi akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kā arī valsts mežos, kurus apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekotājs, Dabas aizsardzības pārvalde, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina šajā daļā minēto produkciju. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" Ministru kabineta noteiktajā apmērā maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no šajā daļā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas. Līdzekļus, ko Dabas aizsardzības pārvalde, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ieguvusi šajā daļā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā, ieskaita šo valsts budžeta iestāžu pašu ieņēmumos. Valsts zinātniskās izpētes mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekotāja budžetā.

-

Anotācijā norādīts, ka: "Ar jauno regulējumu ir paredzēts noteikt EDZL par Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tiesisko valdītāju".
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam attiecīgi precizēt anotācijā norādīto, t.i., ko saprot ar anotācijā norādītajiem vārdiem "tiesiskajā valdījumā". Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 4.panta pirmā daļa nosaka, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārbūvētās un jaunradītās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā. 

 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļā sniegto informāciju par uzdevumu līdz 2024. gada 30. septembrim sagatavot priekšlikumus Ministru kabinetam Rail Baltica projektam nepieciešamā finansējuma piesaistei, jo attiecīgais kontroles uzdevums tiesību aktu portālā sasaistīts ar Satiksmes ministrijas ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā” (24-TA-2704), kurš tika izskatīts Ministru kabineta 10.12.2024. sēdē un kurā tika noteikti jauni uzdevumi. 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļā sniegto informāciju par to, kas noteikts Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta ceturtajā daļā. Šobrīd anotācijas 1.3.sadaļā ir citēts Finanšu ministrijas sniegtais iebildums, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju un pašvaldību vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts un pašvaldību saistībām, bet vienlaikus atstāta nekorekta informācija, ka, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta ceturto daļu, Ministru kabinets apstiprina visu Rail Baltica projekta ieviešanai nepieciešamo valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanu, kā arī veic citas tiesību aktos paredzētās funkcijas.

-

Lūdzam salāgot tiesību akta projekta anotāciju ar precizēto tiesību akta projekta 13.panta trešo daļu, anotācijas 1.3.apakšpunktā (36.lpp.) svītrojot teksta daļu ''Vienlaikus, ievērojot nepieciešamību izbūvēt plānotos meža ceļa posmus, kas tāpat nonāktu Zemkopības ministrijas valdījumā, nolūkā mazināt administratīvo slogu, plānots šādam mērķim nodalītu meža zemi uzreiz nodot Zemkopības ministrijas valdījumā. Ievērojot minēto, nepieciešams paredzēt, ka valstij piekritīgo bezmantinieka vai bezīpašnieka nekustamo īpašumu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas un kas ir nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai – projektēto valsts meža infrastruktūras objektu izbūvei – nododams Zemkopības ministrijas valdījumā."

-

Lūdzam svītrot tiesību akta projekta anotācijas 1.3.apakšpunktā (21.lpp.) teksta daļu ''Ja nekustamais īpašums atzīts par bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru prasības, saskaņā ar Notariāta likumā ietverto regulējumu, zvērināts notārs aktu par mantojuma lietas izbeigšanu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, kurš tālāk ar šo mantu rīkojas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.", jo iepriekšējā rindkopā anotācijā jau ir aprakstītas zvērināta notāra darbības, kā arī ir aprakstīts, ka notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vai pašvaldības vārda. Svītrojamā teksta daļa ir maldinoša, jo, ne tikai Valsts ieņēmumu dienests veic darbības ar šādu mantu, bet arī pašvaldība, gadījumā, ja manta piekrīt pašvaldībai.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju, jo ar šobrīd punktā “Cita informācija” norādīto, ka likumprojekts var ietekmēt valsts budžetu, vienlaikus norādot, ka nevar veikt budžeta izdevumus un finansiālās ietekmes aprēķinus un aprēķini tiks pievienoti, kad tiks identificētas pozīcijas, likumprojekta tālāka virzība nav atbalstāma.
Atgādinām, ka valdības apstiprinātajā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada Progresa ziņojumā (MK 15.04.2025. sēdes prot. Nr. 15 36. §) indikatīvā fiskālā telpa vidējā termiņā ir negatīva, kas nozīmē, ka iespējas piešķirt papildu finansējumu ir ierobežotas, turklāt valdība kā 2026.-2028. gada budžeta prioritātes ir noteikusi aizsardzību un demogrāfiju (MK 27.03.2025. rīkojums Nr.179), kā arī uzdevusi veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu 2026.-2028. gadā (MK 13.05.2025. sēdes prot. Nr.19 50. § 7.punkts).
Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam:
  - norādīt informāciju par nosacījumiem un spēkā esošajiem uzdevumiem attiecībā uz izmaksām un finansējuma nodrošināšanu Rail Baltica projekta īstenošanai, kas uzdoti saskaņā ar Ministru kabineta 10.12.2024. sēdē lemto, proti, sēdes protokols Nr. 52 102. § 2., 3., 4. un 7. punktu, turklāt uzsverot 8.punktā paredzēto, ka izpildi jānodrošina atbilstoši pieejamajam finansējumam, neuzņemoties saistības bez finansiālā seguma,
  - papildināt ar informāciju, kādi citi finansēšanas avoti varētu tikt izmantoti Rail Baltica projekta īstenošanai,
  - skaidrot, no kādiem Satiksmes ministrijas rīcībā esošiem līdzekļiem tiks nodrošināts likumprojekta 19.panta otrajā daļā norādītais, ka meliorācijas objektu uzturēšanu, atjaunošanu un būvniecību trešajām personām piederošā zemē finansē Satiksmes ministrija.
Papildus arī lūdzam anotācijas 3.sadaļā norādīt informāciju, kāds finansējuma apmērs Rail Baltica projekta īstenošanai jau šobrīd ar vairākiem Ministru kabineta lēmumiem ir apstiprināts CEF un MM līgumu īstenošanai, kā arī projekta netiešajām vai neattiecināmajām izmaksām.
 

-

Ņemot vērā, ka:
1) spēkā esošie Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumi Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.901) ir izdoti, cita starpā, arī pamatojoties uz spēkā esošā Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 7.panta trešo daļu, bet saskaņā ar tiesību akta projekta anotācijas 4.1.2. apakšpunktu ar šī tiesību akta projekta spēkā stāšanos spēku zaudē Rail Baltica projekta īstenošanas likums;
2) tiesību akta projektā nav paredzēts ietvert deleģējumu Ministru kabinetam,
lūdzu papildināt tiesību akta projekta anotācijas 4.1.apakšpunktu, paredzot, ka nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 901 deleģējumā.
Kā atbildīgo institūciju lūdzam norādīt Satiksmes ministriju.

-

Lūdzam salāgot likumprojekta normu ar anotācijā norādīto informāciju, t.i., anotācijā piemēram, norādīts, ka: "lai nodrošinātu efektīvu starpnozaru sadarbību transporta, valsts aizsardzības, enerģētikas, vides aizsardzības un budžeta plānošanas nozarē, kā arī šo jautājumu koordināciju veiksmīgai Rail Baltica projekta īstenošanai un uzraudzībai , kuru vadīs finanšu ministrs un  kurā tiks iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, satiksmes ministrs, ārlietu ministrs, tieslietu ministrs, klimata un enerģētikas ministrs, aizsardzības ministrs, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, ekonomikas ministrs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis". 

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta 3.panta četrpadsmitās daļas pirmā teikuma redakciju, precizējot norādītās jomas/nozares, proti, vārdu “finanšu nozarē” vietā lietojot vārdus “finansējuma piesaistes jautājumos”.

“Lai nodrošinātu efektīvu starpnozaru sadarbību transporta, valsts aizsardzības, enerģētikas, vides aizsardzības, tautsaimniecības attīstības un aizsardzības nozarē un finansējuma piesaistes jautājumos, (…)”

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka anotācijā norādīts, ka "Līdz ar to nepieciešams papildināt esošo regulējumu attiecībā uz rezerves zemes fonda zemju izmantošanu, lai atvieglotu rezerves zemes fonda zemes iegūšanu un izmantošanu Rail Baltica projekta vajadzībām".
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot, ko tieši paredzēts papildināt esošajā regulējumā un ko atvieglot ( kāda problēma), ņemot vērā, ka šobrīd jau spēkā esošajā likumā minētā norma ir paredzēta.

-

Vēršam uzmanību, ka šā likumprojekta 18.pants regulē jautājumu par piekļuve darbu veikšanas vietai. Līdz ar to lūdzam pārliecināties un attiecīgi arī precizēt likumprojektā atsauces uz korektiem likumprojekta pantiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka anotācijā netiek sniegts skaidrojums par piekļuvi darbu veikšanas vietai, attiecīgi lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu,  tostarp, lūdzam izvērtēt nepieciešamību anotācijā skaidrot minēto normu un noteiktās atlīdzības pamatojumu, tostarp, vai 18.panta pirmajā daļā norādītie privātpersonām piederošie ceļi un citu nekustamo īpašumu teritorijas iekļauti ar Ministru kabineta 24.08.2016. rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteiktajā Rail Baltica projekta nacionālo interešu objekta teritorijā un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas  tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv.


 

-

Lūdzam pārskatīt piedāvāto likumprojekta normu un nepieciešamības gadījumā precizēt. Vēršam uzmanību, ka arī minētā likumprojekta panta astotā daļa nosaka  Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam.

-

Ņemot vērā to, ka likumprojekta 18.panta ceturtajā daļā ir paredzēts atlīdzināt zaudējumus nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par darbu veikšanas laikā nodarītajiem zaudējumiem pēc savstarpējās vienošanās, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka šajā gadījumā atlīdzība, kas tiks maksāta īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, būs tāda, kas nepārsniedz tirgus cenu, tādējādi izslēdzot komercdarbības atbalsta sniegšanas risku.

-

Lūdzam kopumā pārskatīt anotāciju un salāgot to ar likumprojekta normām, t.i., lai anotācijā būtu korektas atsauces uz likumprojektu un ko attiecīgā likumprojekta norma paredz.

-

Anotācijā norādīts, ka: "Vienlaikus Likumprojekta 8. pants noteic, ka rezerves zemes fonda zemi saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likuma) 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu var izmantot arī kā atlīdzības kompensāciju par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu."
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 8.pants minēto nenoteic. Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

-

Anotācijā norādīts,  ka: "Servitūta institūta regulējumu īpašumos, kas nepieciešami nacionālo interešu objektu būvdarbu uzsākšanai, plānots ieviest arī Atsavināšanas likumā (minētais likuma grozījums izskatīts un atbalstīts jau otrajā lasījumā". Lūdzam attiecīgi precizēt anotācijā norādīto informāciju, ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi ir jau pieņemti.


 

-

Anotācijā norādīts, ka: "Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumi Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu”, izdoti tostarp  pamatojoties uz Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 7.panta trešo daļu un tajos noteikts mehānisms valstij piekritīga Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešama nekustamā īpašuma nodošanai Satiksmes ministrijai."
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši minētā likumprojekta pārejas noteikumu 4.punktam, ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Rail Baltica projekta īstenošanas likums (Latvijas Vēstnesis, 2022, 211.A. nr., 2023, 125 nr.).

-

Lūgums pārbaudīt anotācijas 7.lpp. teikumu "Visbeidzot, ņemot vērā būtiskās nepilnības Rail Baltica projekta finansēšanas modelī un tā nepiemērotību šāda mēroga projekta savlaicīgai un veiksmīgai īstenošanai, Satiksmes ministrijas ieskatā sadarbībā ar Aizsardzības un Finanšu ministriju un projekta ieviesējiem līdz 2024. gada 30. septembrim sagatavos priekšlikumus Ministru kabinetam Rail Baltica projektam nepieciešamā finansējuma piesaistei, tai skaitā, izstrādājot projekta ilgtspējīgas finansēšanas modeli, kurā būtu iestrādāti arī vairāki alternatīvi un savstarpēji papildinoši finansējuma avoti". Teikums ir uzrakstīts nākotnes formā, bet termiņš jau ir pagājis.

-

Ņemot vērā to, ka atbrīvojums no Dabas resursa nodokļa (DRN) nomaksas rada ekonomisko priekšrocību attiecīgajam subjektam, tad, lai nodrošinātu izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, novēršot nelikumīga atbalsta risku, piešķirot minēto atbrīvojumu, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, vai paredzētais DRN nomaksas atbrīvojums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Pirmšķietami, ņemot vērā to, ka Rail Baltica projekts (sliežu posmi, pasažieru stacijas) ir tāds projekts, atbalsts kuram nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, arī atbrīvojums no DRN nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts projekta īstenotājam/ infrastruktūras pārvaldniekam.

-

Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums kas ir bezīpašnieka lieta vai bezmantinieka manta var būt piekritīgs valstij vai pašvaldībai, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, lūdzam precizēt tiesību akta projekta anotācijas 1.3.apakšpunktā (36.lpp.) norādīto "ja attiecīgais īpašums atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu vai pašvaldībai piekritīgu īpašumu".

"ja attiecīgais īpašums atzīts par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu, kas piekrīt valstij vai pašvaldībai".

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību tiesību akta projekta anotācijas 1.3.apakšpunktā (21. un 36.lpp.) aprakstīt problēmas, kuras jau ir atrisinātas ar spēkā esošo Rail Baltica projekta īstenošanas likumu. Piemēram, lūdzam precizēt anotācijas 1.3.apakšpunktā (21.lpp.) teksta daļu "Lai arī Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm saskaņā ar MK rīkojumu Nr. 468 ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tomēr dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica izbūvei nepieciešamā zemē neatbilst MK noteikumu Nr. 901 32.6. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, jo šī infrastruktūra vēl nepastāv dabā. Līdz ar to Likumprojektā jāparedz papildus gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienestam jānodod Ministrijai valstij piekrītošais nekustamais īpašums.", jo Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 901) šāda apakšpunkta nav, turklāt aprakstītā problēma jau ir novērsta ar spēkā esošo Rail Baltica projekta īstenošanas likumu un MK noteikumiem Nr. 901.

-