Atzinums

Informatīvais ziņojums ir papildināts ar šādu informāciju: "Saskaņā ar Civillikuma 693.pantu, ja uzaicinājuma nav bijis, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā. Savukārt Civillikuma 685.pants noteic, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaitot no tās dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt. Vispārējais saistību noilguma termiņš saskaņā ar Civillikuma 1895.pantu ir desmit gadi. Ņemot vērā to, ka liela daļa privatizācijas sertifikātu īpašnieku ir miruši pirms 2000.gada, privatizācijas sertifikātu dzēšana būtu realizējama jau pirms privatizācija sertifikātu izmantošanas termiņa, tādējādi ietaupot līdzekļus, kas ir nepieciešami privatizācijas kontu apkalpošanai."

No minētā secināms, ka ar norādītajām Civillikuma normām tiek pamatots, kādēļ mirušu privatizācijas sertifikātu īpašnieku privatizācijas sertifikātu dzēšana būtu realizējama jau pirms privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa. Tieslietu ministrijas ieskatā, no norādītajām normām šādu secinājumu nevar izdarīt. Turklāt ir jāņem vērā arī citas mantojuma tiesību normas, jo, piemēram, 693. pants nav atainots pilnībām (piemēram, tas ka gada laika termiņš tiek skaitīt no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā - no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies). Tāpat nav saprotams kopsakars, ka mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gadā laikā  ar mantojuma prasības 5 gadu termiņu un secinājumu par sertifikātu dzēšanu. Lūdzam pilnvērtīgi atainot tiesisko regulējumu, attiecīgi izdarot secinājumu par iespējamām situācijām un to, kā tas var vai nevar ietekmēt mantiniekus. Kā arī lūdzam papildināt ar pamatojumu, no kura ir skaidrs, kādēļ šādos gadījumos privatizācijas sertifikātu dzēšana būtu realizējama pirms privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa (piemēram, Civillikuma 693. un 685.panta ietvaros var būt mantinieki).
 

-

Izvērtējot atkārtoti informatīvo ziņojumu, Tieslietu ministrijas ieskatā, vēl joprojām ziņojumā atsevišķi priekšlikumi, kas paredzēti privatizācijas un zemes izpirkšanas procesa pabeigšanai saprātīgā termiņā, nav pietiekami skaidri, jo nav atainots detalizēts izvērtējums, no kura secināms, ka priekšlikums ir nepieciešams, samērīgs un sasniegs mērķi, proti, atrisināts konstatēto problēmu, nepārkāpjot personas tiesības un ievērojot principu, piemēram, tiesiskās paļāvības principu (piemēram, ja līdz šim nav bijuši noteikti termiņi vai papildu pienākumi, ko privātpersonas zināja uzsākot kādu no procesiem).

Proti, publiskā vara var ierobežot personas tiesības, tomēr šādam ierobežojumam ir jāatbilst samērīguma principam, tas savukārt nozīmē, ka katram priekšlikumam, kas paredz ierobežot personas tiesības ir jābūt ietvertai informācijai, kas atspoguļo samērīguma testa izvērtēšanu (vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma mērķi, vai nav alternatīvi mehānismi). Tieslietu ministrijas ieskatā, šāda izvērtējuma ziņojumā nav ietveri (atsauces uz Satversmes tiesas nolēmumiem pati par sevi priekšlikumu nepadara par samērīgu un tiesisku). Tāpat vēlreiz uzsveram, ka negatīvu seku noteikšana īpašuma tiesību nenostiprināšanai zemesgrāmatā ir jāvērtē kontekstā ar Satversmē noteiktajām tiesībām uz īpašumu kā šo tiesību ierobežošana, turklāt vienlaikus ņemot vērā arī tiesiskās paļāvības principu, īpaši, ja minētais attieksies uz procesiem vai līgumiem, kas ir iesākti sen atpakaļ. Tieslietu ministrija faktiski uztur izziņas 13. un 14. punktā norādītos Tieslietu ministrijas iepriekš paustos iebildumus.

Ievērojot minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt un papildināt ziņojumu ar priekšlikumu/risinājumu atbilstīgumu samērīguma un tiesiskās paļāvības principiem, kā arī kādu ieguvumu gūs privātpersonas.
 

-

Tieslietu ministrija ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas precizēto informatīvā ziņojuma projektu “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā” un izsaka šādu iebildumu. Tieslietu ministrija norāda, ka alternatīvi risinājumi var tikt ieviesti, bet tie nevar nonākt pretrunā vispārējiem principiem, piemēram, ka tiesības nostiprina uz līguma pamata, nevis paziņojuma pamata. Proti, Zemesgrāmatu likuma 44.panta pirmā daļa noteic, ka ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma (5. p.) pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu.
Ievērojot minēto, ir precizējams teksts informatīvā ziņojuma projekta 28. un 29. lapā attiecībā uz vienpusēju paziņojuma iesniegšanu zemesgrāmatā norādot, ka var tikt iesniegts vienpusējs nostiprinājuma lūgums, kam klāt pievienots noslēgtais līgumu (kas ir Processors rīcībā).
 

-

Turpinām uzturēt 2022. gada 2. aprīlī izteikto iebildumu un lūdzam redakcionāli precizēt informatīvā ziņojuma nodaļas "Kopsavilkums" sadaļas "ZEMES REFORMAS PABEIGŠANA" pirmo teikumu, aizstājot tajā vārdus "Bijušie īpašnieki vai to mantinieki neveic zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu, uz kuriem tiem atjaunotas īpašuma tiesības, lai Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD) vai attiecīgā pašvaldība (pilsētu teritorijās) lēmuma" ar vārdiem "Bijušie īpašnieki vai to mantinieki neveic zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu, uz kurām tiem atjaunotas īpašuma tiesības, un lēmuma pieņemšanas ierosināšanu, lai Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD) vai attiecīgā pašvaldība (pilsētu teritorijās) pieņemtu lēmumu".

 

Bijušie īpašnieki vai to mantinieki neveic zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu, uz kurām tiem atjaunotas īpašuma tiesības, un lēmuma pieņemšanas ierosināšanu, lai Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD) vai attiecīgā pašvaldība (pilsētu teritorijās) pieņemtu lēmumu (..)

Lūdzam redakcionāli precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2. punktu, norādot, ka šajā punktā noteikto uzdevumu veic Ekonomikas ministrija.

2. Ekonomikas ministrijai izstrādāt informatīvajā ziņojumā (..)

Protokollēmuma projekta 3.punkta 3.1. apakšpunkts dublē Valsts kontroles revīzijas ietvaros “Vai ir sagaidāms, ka zemes reformas īstenošana noslēgsies tuvākajā laikā?” Ministru kabinetam izteikto priekšlikumu. Vēršam uzmanību, ka Valsts kontrole minēto priekšlikumu ir iesniegumi Ministru kabinetam un minētā uzdevuma izpilde ar Ministru prezidenta 14.03.2022. rezolūciju Nr. 7.8.5./2022-DOC-339-758 ir nodota Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Līdz ar to arī ziņojuma 30.lpp iekļauto informāciju "Priekšlikumi izmaiņām" būtu papildināmi ar informāciju par Valsts kontroles veikto revīziju šajā jomā un Ministru kabinetam izteiktajiem priekšlikumiem, neparedzot dublējošu uzdevumu protokollēmumā.  Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt minēto punktu no protokollēmuma.
 

Izslēgt 3.1. apakšpunktu

Informējam, ka Tieslietu ministrija ir sagatavojusi prioritārā pasākuma pieteikumu 2023.-2025.gadam papildus 0.9 milj euro budžeta līdzekļu pieprasīšanai, lai pabeigtu budžeta mērniecības procesu (mērniecības pakalpojumi) līdz 2026. gadam ieskaitot.  
Ņemot vērā minēto, lūdzam šo informāciju iekļaut ziņojuma 1.4.3. sadaļā 17.lpp. kā pēdējo teikumu un izslēgt protokollēmuma 3.2.apakšpunktu, jo tas nerisina jautājumu par budžeta piešķiršanu. 
Turklāt, lai sasniegtu mērķi, ka budžeta līdzekļi tiek piešķirti, protokollēmumā būtu jāparedz konkrēti uzdevumi - atbalstīt finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai, Tieslietu ministrijai pieprasīt un Finanšu ministrijai piešķirt attiecīgos līdzekļus.

Iekļaut protokollēmumā šādus punktus:
3.Atbalstīt finansējuma palielināšanu Tieslietu ministrijai (Valsts zemes dienestam), lai sekmētu par valsts budžeta līdzekļiem veicamās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanu, 2023. gadam 297 950 euro, 2024.gadam 297 950 euro un 2025.gadam 297 950 euro, attiecīgi palielinot Tieslietu ministrijas bāzes izdevumus 2023., 2024. un 2025. gadam budžeta apakšprogrammā 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana".
 
4. Tieslietu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus atbilstoši šī protokollēmuma 3. punktā noteiktajam.
 

 

Lūdzam atkārtoti rūpīgi iziet cauri informatīvajam ziņojumam un pārbaudīt, vai visi teikumi ir saprotami, pareizi un loģiski, vai netrūkst informācija. Brīžiem vienā rindkopā ir atspoguļoti dažādi aspekti un izdarīti secinājumi, taču nav saprotams, vai izdarītais secinājums attiecas uz visu, kas minēts rindkopā. Lūdzam caurskatīt, lai katra rindkopa runā par savu atsevišķu aspektu vai problēmu, savukārt izdarītie secinājumi ir skaidri un saprotami - proti, vai secinājums attiecas uz rindkopu vai konkrēto apakšpunktu vai ir vēl kāda cita doma (piemēram, "Situācijās, kad dzīvojamā māja atrodas uz privātīpašumā esošās zemes, likumā nav noteikta neviena institūcija, kurai būtu pienākums šādu pēc būtības privātīpašumā esošu dzīvojamo māju kadastrāli uzmērīt un ierakstīt zemesgrāmatā, vai arī kontrolēt vai uzraudzīt šos procesus. Minētais pienākums ir pilnībā uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pleciem.
Šobrīd nav noteikti termiņi paju sabiedrību celtajām mājām piesaistīto zemesgabalu privatizācijas pabeigšanai. Atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai dzīvokļu īpašniekiem nav intereses ierakstīt dzīvojamās mājas zemesgrāmatā un pabeigt privatizācijas procesu. Kā papildus procesu kavējošo faktoru jāmin to, ka daudzās pašvaldībās privatizācijas komisijas jau beigušas savu darbību." - vai šeit ir runa par privātīpašumā esošas zemes privatizāciju, zemesgabalu privatizāciju, dzīvokļu privatizāciju?)

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 33. lapas tabulas Nr. 4 aili "Ietekme uz budžetu", dzēšot šādu tekstu iekavās "(2021. gadā aprēķinātā summa procesa pabeigšanai bija  2,8 mlj. euro)", jo informācija nav aktuāla, vai aizstājot to ar šādu tekstu iekavās "(2022.gadā aprēķinātā summa budžeta mērniecības procesa pabeigšanai (mērniecības pakalpojumi)  ir 1,5 mlj. euro)".

VZD ir iesniedzis prioritārā pasākuma pieteikumu 2023.-2025.gadam papildus 0.9 milj euro budžeta līdzekļu pieprasīšanai, lai pabeigtu budžeta mērniecības procesu (mērniecības pakalpojumi) līdz 2026. gadam ieskaitot.