Atzinums

Latvija Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izskatījusi Ekonomikas ministrijas izstrādāto projektu “Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plāns 2026.–2027. gadam” (24-TA-273) (turpmāk – plāna projekts) un vēlas norādīt, ka plāna projekts neatbilst politikas plānošanas dokumentu izstrādes pamatprincipiem, jo ir izstrādāts pirms cilvēkkapitāla attīstības politikas ietvara apstiprināšanas, tāpat nepieciešams norādīt, ka plāna projektā iekļautie statistiskie dati nav aktuāli un rada maldinošu priekštatu.  Plāna projektā piedāvātie pasākumi ir ļoti vispārīgi vai fragmentāri un nerisina plāna projektā norādītos darba tirgus izaicinājumus un nenodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar iepriekš minēto LDDK izsaka šādus iebildumus:
1. Plāna projekta apstiprināšana pirms Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādes un apstiprināšanas. Latvijas Darba devēju konfederācija norāda, ka šā brīža izaicinājums Latvijas tautsaimniecībā ir darbaspēka trūkums, tāpēc svarīga ir ilgtspējīga un koordinēta politika cilvēkkapitāla jomā. Līdz ar to, LDDK ieskatā kritiski svarīga un būtiska ir Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrāde un apstiprināšana. Politikas plānošanas dokumentu hierarhijā plāns ir pasākumu īstenošanas instruments, kas balstās uz stratēģijā definētiem mērķiem un prioritātēm. Atliekot Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādi, netiek nodefinēti ekonomiskie un tautsaimniecības mērķi un netiek nodefinēta cilvēkkapitāla attīstības politika, īpaši ņemot vērā nodarbināto skaita nepietiekamību, imigrācijas risinājumus, zināšanu un prasmju attīstību, lai paaugstinātu nozaru konkurētspēju.
Lai gan Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrāde uzsākta jau 2023. gadā, plāna projekts Valsts kancelejā ir iesniegts pirms Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas apstiprināšanas Ministru kabinetā. Savukārt, Ministru kabineta protokollēmuma projekta 10. punktā paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar sociālajiem partneriem, iesaistot citas ministrijas un institūcijas, 2026. gadā uzsākt Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādi.
LDDK uzskata, ka nav pamatoti apstiprināt plāna projektu pirms Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādāšanas un apstiprināšanas Ministru kabinetā, jo apstiprinot plānu bez stratēģijas, tiek radīts risks fragmentētai un neefektīvai politikas īstenošanai. LDDK aicina Ministru kabineta protokollēmumā noteikt konkrētu Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādes termiņu.
2. Ar ministrijām un citām institūcijām nesaskaņotas plāna projekta redakcijas virzība izskatīšanai Ministru kabinetā. LDDK norāda, ka Valsts kancelejā iesniegtā plāna projekta redakcija ar ministrijām un citām institūcijām skaņota 2024. gada augustā. Tā kā plāna projekta redakcija ir būtiski izmainīta, bet tas nav saskaņota ar citām ministrijām un institūcijām, tad uzskatām, ka lai plāna projektu virzītu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, ir nepieciešams veikt tā atkārtotu saskaņošanu.
3. Neaktuāli statistiskie dati. LDDK aicina precizēt plāna projektā iekļauto informāciju, jo uzskatām, ka 2023. gada statistiskie dati vai pieņēmumi nesniedz objektīvu priekštatu par situāciju cilvēkkapitāla jomā 2026. gadā un tas var ietekmēt datos balstītu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu saistībā ar plāna projektu.
4. Plāna projektā ietvertie pasākumi nenodrošina izvirzītā virsmērķa sasniegšanu. Plāna projektā trešo valstu darbaspēka piesaiste tiek skatīta atsevišķu pasākumu un institucionālu procesu ietvarā, bez vienota valsts līmeņa politikas ietvara, kas aptvertu ar darbaspēka imigrāciju saistīto jautājumu savstarpējo sasaisti starp nozarēm un institūcijām. Trešo valstu darbaspēka piesaiste skar ne tikai migrācijas procedūras, bet arī nodarbinātību, izglītību, sociālo aizsardzību, reģionālo attīstību un uzņēmējdarbības vidi. Fragmentēta pieeja apgrūtina prognozējamu un efektīvu darbaspēka pieejamības nodrošināšanu, kā arī pilnvērtīgu darba devēju un citu sociālo partneru interešu līdzsvarošanu. Lai efektīvi risinātu darbaspēka trūkumu un vienlaikus mazinātu ar darba migrāciju saistītos riskus, Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā ir nepieciešams noteikt vienotu, caurskatāmu un uz datiem balstītu politikas ietvaru trešo valstu darbaspēka piesaistei, kā arī plāna projektā iestrādāt vienotu, starpnozaru rīcības modeli trešo valstu darbaspēka piesaistei, nodrošinot visu iesaistīto institūciju koordinētu rīcību un sociālo partneru, tostarp darba devēju, sistemātisku iesaisti. 
5. Plāna projektā ietvertie pasākumi nenodrošina darbaspēka pielāgošanu nākotnes darba tirgus prasībām. Plāna projekta 3. rīcības virzienā “Kvalificētu darbinieku piesaiste”, tai skaitā uzdevumā par darbaspēka imigrācijas procesu pilnveidi, imigrācija ir skatīta pārsvarā kvalificētu darbinieku kontekstā un kā administratīvi tehnisks jautājums, nepietiekami risinot strukturālo darbaspēka trūkumu zemas un vidējas kvalifikācijas profesijās, kas būtiski ietekmē ražošanu, būvniecību, lauksaimniecību, loģistiku un pakalpojumu nozari. Balstīšanās tikai uz vietējā darbaspēka rezervju aktivizēšanu un pārkvalifikāciju objektīvi nav pietiekama demogrāfisko tendenču dēļ un nespēj nodrošināt tautsaimniecības nepārtrauktu darbību vidējā termiņā. Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka attiecība pēc ārvalstu darbaspēka pieprasījuma starp zemas/vidējas kvalifikācijas darbaspēku un augsti kvalificētu darbaspēku ir 145:1 (Ekonomikas ministrijas prezentācija “Izvērtējums un priekšlikumi identificēto problēmu risinājumiem un imigrācijas politikas uzlabošanai”). Plāna projektā trūkst skaidra politiska uzstādījuma un mērķtiecīgu mehānismu trešo valstu pilsoņu piesaistei zemas un vidējas kvalifikācijas darbos, kas nav pilnībā saskaņots ar Imigrācijas likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto mērķi īstenot sabalansētu migrācijas politiku atbilstoši valsts ekonomiskajām interesēm. Drošības aspekti imigrācijas politikā īstenojami ar uzraudzības un kontroles mehānismiem, nevis vispārējiem aizliegumiem, pretējā gadījumā palielinot nelegālas nodarbinātības riskus.  
LDDK aicina plāna projektā skaidri nostiprināt trešo valstu pilsoņu piesaisti kā neatņemamu darba tirgus politikas instrumentu visos kvalifikācijas līmeņos, tostarp zemas un vidējas kvalifikācijas profesijās, paredzot uz datiem balstītus, administratīvi efektīvus un uzraudzībā balstītus imigrācijas mehānismus, kas vienlaikus nodrošina valsts drošības prasības un tautsaimniecībai nepieciešamu darbaspēka pieejamību. 
6. Plāna projektā nav paredzēta darba tiesiskā regulējuma pielāgošana nākotnes darba tirgus vajadzībām. Plāna projektā darba tiesiskais regulējums nav konceptuāli izdalīts kā viens no faktoriem, kas ietekmē darbaspēka pieejamību un darba tirgus elastību. Darba tiesiskais regulējums nosaka nodarbinātības formu pieejamību, darba attiecību dinamiku un darbinieku spēju pāriet starp darba devējiem. Ja šī dimensija netiek izcelta kā atsevišķs politikas aspekts, darba tirgus problēmas tiek risinātas fragmentāri, nepilnā apjomā aptverot darbaspēka pieejamības cēloņus. LDDK aicina plāna projektā papildus paredzēt horizontālu uzdevumu, kas nodrošina darba tiesiskā regulējuma ietekmes sistemātisku izvērtēšanu uz darbaspēka pieejamību un darba tirgus elastību citu plāna pasākumu īstenošanas gaitā. 
7. Plāna projektā nav piedāvāts mērķtiecīgs uz klientu vērsts darba spēka pārkvalifikācijas process. 2023.gada nogalē pēc Valsts kontroles revīzijas par pieaugušo izglītību gan parlamentā, gan valdībā vairākkārt aktualizēta nepieciešamība nodrošināt vienotu pieaugušo izglītības pārvaldību, taču konkrēti risinājumi līdz šim brīdim tā arī nav piedāvāti. Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdē tika uzdots Cilvēkkapitāla attīstības padomei līdz 2025. gada 1. oktobrim vienoties par konkrēti veicamajiem uzdevumiem un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modeļa pieaugušo izglītības īstenošanā ieviešanai atbilstoši Cilvēkresursu attīstības padomes 27. marta sēdē prezentētajam un Valsts kontroles lietderības revīzijā Nr. 2.4.1–28/2022 konstatētajam. Ekonomikas ministram informēt Ministru kabinetu par pieņemtajiem lēmumiem un turpmāko rīcību. 
Savukārt plāna projektam pievienotajā protokollēmuma projektā paredzēts uzdot Ekonomikas ministrijai, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju, uzsākt vienota cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modeļa nodarbinātības veicināšanai ieviešanu atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānam 2026.–2027. gadam, līdz 2026.gada 31.martam identificēt ministriju funkcijas cilvēkkapitāla attīstības atbalsta pasākumu nodrošināšanā atbilstoši izstrādātajam pārvaldības modelim. Atbilstoši pārvaldības modelim nepieciešamības gadījumā sagatavot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos. 
LDDK aicina Ministru kabineta protokollēmuma projektā noteikt konkrētu cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modeļa pieaugušo izglītības īstenošanā ieviešanas gala termiņu.
8. Plāna projekts paredz pasākumus 2026. – 2027. gadam, taču virkne iekļauto pasākumu nenodrošina Valdības rīcības plāna Deklarācijas par E. Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Valdības rīcības plāns) iekļauto darbības rezultātu sasniegšanu. Piemēram:
8.1. Valdības rīcības plāna 25.3.  paredz, ka līdz 2025. gada 30. jūnijam tiks izveidota un uzsākta darba vidē balstīta augstākās izglītības programma profesionālās izglītības pedagogu sagatavošanai (pēc "Mācītspēks” piemēra). Profesionālās izglītības īstenošana tieši nodrošina valsts ekonomisko un tautsaimniecības attīstību nozarēs, kas sniedz lielāko atdevi tautsaimniecībā. Šobrīd profesionālās izglītības jomā, īpaši STEM orientētās, mācībspēku pieejamība ir kritiska, līdz ar to ir būtiski saprast, kādus pasākumus valsts ir īstenojusi šīs situācijas uzlabošanai līdz šim, kā arī plāna projektā nepieciešams iekļaut pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu cilvēkresursu ataudzi profesionālās izglītības vajadzībām. 
8.2. Valdības rīcības plāna 25.4. punkts paredz profesionālās izglītības finansēšanas pieejas pilnveidošanu, lai paplašinātu tehnoloģiski ietilpīgāku programmu īstenošanu un uzlabotu mācīšanās kvalitāti un sniegumu atbilstoši darba tirgus attīstības prasībām. Paredzot šādu darbības rezultātu - neatkarīgi no izglītības iestāžu padotības palielināts valsts finansēto budžeta vietu skaits vidējā profesionālās izglītības līmenī, virzoties uz plānoto proporciju 50/50 vidējā izglītības līmenī. (izpildes termiņš - 31.10.2026.).
Savukārt, plāna projektā norādīts, ka šā brīža proporcija ir 37/63 un sasniegt 50/50 izglītojamo skaita proporciju profesionālās un vispārējās vidējās izglītības pakāpē paredzēts līdz 2027. gadam. Valsts budžetā 2026.gadam šāds finansējums nav paredzēts un plāna projektā paredzēts, ka pasākumu īstenošana 2026. gadā un 2027. gadā norisinās ministrijām jau piešķirto finanšu apmērā. Līdz ar to uzskatām, ka plāna projektā iekļautajos pasākumos nav paredzēti konkrēti darbības šīs proporcijas sasniegšanai. 
9. Plāna projektā piedāvātie pasākumi ir ļoti vispārīgi vai fragmentāri un nerisina plāna projektā norādītos darba tirgus izaicinājumus un nenodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu. Piemēram:
9.1.  Plāna projekts identificē darbaspēka mobilitāti un mājokļu pieejamību kā vienu no būtiskākajiem elementiem darba tirgus paplašināšanai. Tomēr, raugoties no tautsaimniecības efektivitātes viedokļa, šeit vērojama būtiska plaisa starp plānotajiem atbalsta instrumentiem un to faktisko jaudu. 
Lai gan plāna projektā ir paredzēta īres mājokļu būvniecības programmas paplašināšana ekonomiskās attīstības centros, rīcības plāns šim mērķim paredz izstrādāt tikai "rīcības plānu" līdz 2026. gada IV ceturksnim, izmantojot "esošos valsts budžeta līdzekļus". Tas nozīmē, ka reāli jaunu mājokļu pieejamība, kas ir kritiska kvalificēta darbaspēka piesaistei reģionālajiem izaugsmes centriem, šajā plānošanas periodā var netikt uzsākta.
9.2.  Plāna projekta ievadā ir norādīts, ka 2026.gadā STEM absolventu deficīts sasniegs 6000 personu.   Taču plāna projekta 1.1.sadaļā “Rezultatīvie rādītāji" norādīts, ka absolūtos skaitļos STEM studējošo skaits 2026. un 2027.gadā ir lejupejošs. Tātad šī brīža īstenotie pasākumi un plānā paredzētie nav bijuši pietiekami vai atbilstoši, lai nodrošinātu STEM studiju absolventu skaita pieaugumu, līdz ar to šāda mērķa sasniegšana nav iespējama, nepaplašinot īstenojamās rīcības.  Lūdzam iekļaut plāna projektā iekļaut pasākumus, kas tiks veidoti papildu šobrīd īstenotajiem, lai mainītu lejupejošo dinamiku.  
9.3. Plāna projekta sadaļā “Darba tirgum mūsdienīga likumdošana un valsts pakalpojumi” nav paredzēts uzdevums, kas mērķtiecīgi vērsts uz darba tiesiskā regulējuma elastības palielināšanu kā priekšnoteikumu darbaspēka pieejamības nodrošināšanai mainīgajos darba tirgus apstākļos. Darba tirgus saskaras ar strukturālu darbaspēka trūkumu, un regulējuma elastība ir būtisks instruments, lai darba tirgū iesaistītu pēc iespējas plašāku potenciālā darbaspēka loku. Praksē atsevišķi darba tiesiskie un ar tiem saistītie fiskālie mehānismi, tostarp nepilna darba laika nodarbinātības gadījumā piemērojamās minimālās sociālās iemaksas, var atturēt no elastīgu nodarbinātības formu izmantošanas un ierobežot iespējas piesaistīt darbaspēku situācijās, kad pilna laika nodarbinātība nav iespējama vai nepieciešama. Tas samazina darba tirgus dinamiku un kavē darbaspēka pieejamības palielināšanu. 
Tāpat Plāna projekta sadaļā “Darba tirgum mūsdienīga likumdošana un valsts pakalpojumi” nav noteikts konkrēts uzdevums, kas vērsts uz darbaspēka mobilitātes un pārejas starp darba devējiem veicināšanu situācijās, kad darba attiecības tiek izbeigtas vai ir strīda stadijā, lai gan darba tirgus elastība un darbaspēka pārdale ir viens no Plāna projekta mērķiem. Atsevišķās situācijās spēkā esošais darba tiesiskais regulējums paredz papildu procedūras, tostarp arodbiedrības piekrišanas saņemšanu darba attiecību izbeigšanai, kas var būt laikietilpīga un kavēt darba attiecību savlaicīgu izbeigšanu. Šādos gadījumos darbiniekam var būt ierobežotas iespējas nekavējoties uzsākt darbu pie cita darba devēja, pat ja pastāv objektīvs pieprasījums pēc attiecīgā darbaspēka, tādējādi kavējot darbaspēka kustību un ātru pārdali darba tirgū.
LDDK aicina  Plāna projektā paredzēt konkrētu uzdevumu pilnveidot darba tiesisko regulējumu un ar to saistītos mehānismus, lai veicinātu elastīgu nodarbinātības formu izmantošanu kā līdzekli darbaspēka pieejamības palielināšanai, vienlaikus nodrošinot samērīgu sociālās aizsardzības līmeni. 
10. Plāna projekta pasākums 1.2.1.1. paredz finansējuma palielinājumu STEM interešu izglītības piedāvājuma īstenošanai. Ņemot vērā, ka Profesionālās izglītības NTS apakšpadomes ietvaros tika konstatēts, ka STEM interešu izglītība netiek piedāvāta vairāk kā 200 izglītības iestādēs, lūdzam izvērtēt iespēju paplašināt darba uzdevumu nosakot STEM interešu izglītības pieejamību agrīnā vecumposmā visās izglītības iestādēs.  Dati liecina, ka agrīna iesaiste STEM izglītībā ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu bērnu mācību snieguma pietiekamību pēc sākumskolas vecumposma, t.i., STEM interešu izglītība prioritāri ir jānodrošina nevis nelielai grupai augsti motivētu pamatskolas pēdējā vecumposma izglītojamo, bet tieši pirmo klašu skolēniem, t.sk., īpaši pievēršot uzmanību meiteņu iesaistei. Šī brīža pasākumi nav mērķtiecīgi orientēti uz šīs problēmas risināšanu un joprojām neveido sistēmisku un pārraudzītu STEM interešu izglītības pieejamību ikvienam bērnam.  LDDK aicina definēt, kā tiks nomērīta rezultāta - mācību snieguma paaugstināšanās un uz kuru termiņu, kā arī sākotnējo atskaites vērtību.
11. Plāna projektā iekļautais pasākums 1.2.2.1. ir uzskaitīts pie 2025.gadā paveiktajiem pasākumiem. Analogs pasākums Nr. 1.3.2.3. ir iekļauts pie īstenojamajiem pasākumiem 2026.gada 1.ceturksnī.  Ņemot vērā, ka no 2026.gada ir paredzēta PKP aktualizācija vismaz 70 kvalifikācijām gadā, konkrēto pasākumu rezultatīvie rādītāji ir pretrunā ar šobrīd panākto vienošanos ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par sasniedzamajiem rezultātiem.  LDDK aicina precizēt vai nu plānoto pasākumu, norādot detalizāciju  vai sasniedzamo rezultātu.  
12. Plāna projektā iekļautais pasākums 1.3.1.2. paredz finansēšanas modeļa programma skolā ieviešanu. Šobrīd norādītie rezultāti pasākumam attiecināmi uz darba samaksas izmaiņām pedagogiem, nevis tiešu ietekmi uz cilvēkkapitāta attīstību. Finansēšanas modelim nav tiešas ietekmes uz cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem. LDDK aicina izslēgt konkrēto pasākumu no šī plānošanas dokumenta.
13. Plāna projektā iekļautais pasākums 1.3.1.4. paredz metodisko materiālu izstrādi. Ņemot vērā, ka dažādos rādītājos uzrādās vieni un tie paši mācību priekšmeti, piemēram, dabaszinātņu, lūdzam nodrošināt izsekojamību pret noteiktajiem termiņiem un izglītības pakāpēm.  LDDK aicina precizēt un norādīt klases, kurām tiek izstrādāti konkrētie metodiskie līdzekļi, papildinot rīcības plāna redakciju ar papildu informāciju - klašu grupām. 
14. Plāna projektā iekļautais pasākums 1.3.2.6. paredz jaunas uzņemšanas kārtības veidošanu profesionālās izglītības iestādēs. Ņemot vērā, ka IZM prioritāri ir izvirzījusi jauna izglītības  finansēšanas modeļa izstrādi, PINTSA decembra sēdē priekšlikumi uzņemšanas kārtības izmaiņām ir bijuši no darba devēju puses, šobrīd nav bijusi diskusija par uzņemšanas kārtības izmaiņām.  Uzņemšanas noteikumu izmaiņas 2026.g. 1.ceturksnī, mainot metodiku, var radīt situāciju, ka izglītības iestādēm nav sagatavotu resursu vietu piedāvājumam vai tas ir nekvalitatīvs. LDDK aicina precizēt pēc būtības piedāvāto pasākumu, t.sk., nodrošinot pasākuma precizējumu, vai tas skar plānoto vietu skaitu programmās vai uzņemšanas metodiku pēc būtības. 
15. Plāna projektā iekļautais pasākums 1.3.2.7. paredz nozares iesaisti, bet nav precizēts iesaistes mērķis, formāts un iesaistītās puses. Esošajā redakcijā nav izprotams pasākuma tvērums - vai nozaru iesaiste paredzēta izglītības satura jautājumos, darba tirgus attīstībā vai citā formātā. LDDK aicina precizēt pēc būtības pasākuma uzdevumu, t.sk., iesaistes formas, iesaistītās puses, sasniedzamos rezultātus.
16.  Plāna projektā iekļautais pasākums 1.3.2.9., ar LDDK līdzatbildību, nav apspriests ne ar LDDK, ne NEP. Šobrīd šāda pasākuma īstenošana ar nozarēm pēc būtības nav diskutēta. Lai gan prakses un darba vidē balstītas mācības ir viena no uzņēmēju prioritātēm, darba devēji pēc būtības kopš 2023.gada ir aicinājuši vienoties un sakārtot normatīvo aktu bāzi, kas regulē šādu mācību procesu un atbildības, nevis izveidot mācību iespējas bez kvalitātes garantijām. LDDK aicina precizēt un paredzēt, ka 2026.gadā PINTSA tiek panākta trīs pušu vienošanās par darba vidē balstītu mācību norises nosacījumiem, lai nodrošinātu nozarēm atbilstošu nosacījumu pieejamību un vienotu pieeju.
17. Aicinām papildināt plāna projekta 4.1. rezultatīvos rādītājus nevis tikai ar kvantiatīvo mācību dalībnieku skaitu, bet identificējot to dalībnieku skaitu, kuriem mainās darba apstākļi nodarbinātībā - iegūts darbs, pārkvalifikācijas rezultātā palielinās atalgojums, nodarbinātība īstenota nozarē ar augstu pievienoto vērtību.  Šobrīd mācību dalībnieku skaits reprezentē to pašu problemātiku pieaugušo izglītībā, ko norādīja arī Valsts kontrole – bez mērķēta atbalsta tai sabiedrības grupai, kurai ir zema kvalifikācija, mācību iespējas lielākoties izmanto pieaugušie ar augstu kvalifikāciju un motivāciju, taču tam ir maza atdeve tautsaimniecībā.  LDDK aicina precizēt sasniedzamos rādītājus, norādot tādu personu skaitu, kurām mainās apstākļi darba tirgū. 
Lūdzam nodrošināt plāna projektā tādu pasākumu iekļaušanu, kas nodrošina vienotas pieturas principa ieviešanu pieaugušo izglītības pasākumu nodrošināšanā. Fragmentāra pieeju, novērtēšanas, mācību norises pieeja būtiski samazina nodarbināto motivāciju pārkvalifikācijai/ kvalifikācijas paaugstināšanai, kā arī kavē nozaru iesaisti pēc būtības viņu vajadzībām atbilstoša darba spēka attīstībai. LDDK aicina papildināt plāna projektu ar pasākumu par vienotas, intergētas cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmas un vienas pieturas aģentūras ieviešanu, stiprinot mūsdienīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstību Latvijā, īpaši attiecībā uz publiskā finansējuma izmantošanu cilvēkkapitāla attīstības jomā.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, LDDK aicina nekavējoties izstrādāt un apstiprināt Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, kā arī saskaņā ar apstiprināto stratēģiju pilnveidot Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plāna projektu, precizējot atbilstoši LDDK izteiktajiem iebildumiem.


 

-