Atzinums

No rīkojuma projekta anotācijas izriet, ka izstrādātais rīkojuma projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu (kā starpgabalu) valsts nekustamo īpašumu - zemes vienību 0,2100 ha platībā – “Laimdotas 7”, Skujenes pagastā, Cēsu novadā, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Atsaucoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta “b” apakšpunktā sniegto jēdziena “starpgabals” skaidrojumu (starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība - lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam)), rīkojuma projekta anotācijā konstatēta minētā nekustamā īpašuma atbilstība starpgabala jēdzienam, ņemot vērā to, ka rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatas nodalījumos ceļa servitūti reģistrēti atzīmes veidā un attiecīgi konstatēts, ka izpildās starpgabala definīcijas kritērijs – “zemes vienībai nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam)”. No kadastra datiem redzams, ka dabā no pašvaldības nozīmes ceļa uz vairākiem nekustamajiem īpašumiem (tajā skaitā, rīkojuma projektā minēto) piekļuve ir nodrošināta.

Tieslietu ministrija uzskata, ka anotācijā trūkst izvērtējums faktisko apstākļu atbilstībai starpgabala definīcijai, tajā skaitā, ņemot vērā, ka Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes 14.07.2023. vēstulē Nr. 9-1/2023/461 norādīts, ka rīkojuma projektā minētā zemes vienība nav starpgabals. Minētais izvērtējums ir būtisks kontekstā ar to, ka no minētā secinājuma ir atkarīgs nekustamā īpašuma pārdošanas veids, kā arī to, ka valstij no savu nekustamo īpašumu pārdošanas ir jāgūst pēc iespējas lielāks labums, kas vispārīgā gadījumā būtu nekustamā īpašuma pārdošana izsolē. Līdz ar to ir būtiski, ka rīkojuma projekta anotācijā ir sniegts skaidrs un saprotams izvērtējums, kādēļ konkrētajos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos nekustamais īpašums ir atzīstams par starpgabalu, kas atsavināms par brīvu cenu.

Tieslietu ministrijas ieskatā, gramatiski tulkojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto starpgabala definīciju, no tās neizriet tiešs secinājums par to, ka, ja nekustamajam īpašumam jau šobrīd nav nodrošināta piekļuve ar pienācīgā kārtā nodibinātu ceļa servitūtu, tad nekustamajam īpašumam nav iespējas nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ceļam.

Līdz ar to, lai nerastos šaubas par šāda secinājuma izdarīšanas apsvērumiem, Tieslietu ministrija lūdz papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar skaidrojumu par to, kā kāds no šā brīža Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietvertā starpgabala definīcijas kritērijiem iestājas konkrētajos faktiskajos apstākļos (izskaidrot tiesību normas interpretācijas ceļu kontekstā ar starpgabala kā jēdziena mērķi, kādā ir konstatēts, ka konkrētais nekustamais īpašums ir starpgabals).

Papildus tam vēršam uzmanību, ka rīkojuma projekta anotācijā ir citēts nepilnīgs Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes 14.07.2023. vēstules Nr. 9-1/2023/461 saturs, nepieminot punktu, kurā pašvaldība secina, ka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktu rīkojuma projektā minētā zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu. Šāda rīcība, rīkojuma projekta anotācijā citējot “atlasītu” informāciju, nav atbalstāma prakse. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja rīkojuma projekta anotācijā tiek citēta pašvaldības norādītā informācija attiecībā uz nekustamo īpašumu un rīkojuma projekta virzītāja kādā daļā pašvaldībai nepiekrīt, tad rīkojuma projekta anotācijā ir norādāma argumentācija pretējam viedoklim.
 

-