Atzinums

LDDK iebildums 1. Iebilstam pret cenrāža veidošanas principu.
Iebilstam, ka cenrādis tiek veidots pēc principa, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmens maksā vienādi neatkarīgi no novērtējamo personu skaita. Pie lielāka personu skaita izcenojums uz vienu personu var būt lētāks, taču ne dalot 1 personas novērtēšanas izmaksas uz personu skaitu. Jo vairāk personu kārto eksāmenu, jo lielāks darbs ir jāveic komisijai, tai skaitā pavadīto stundu ziņā. Arī materiāli tiek izmantoti vairāk. Ja eksāmena uzdevums ir nomainīt mašīnai eļļu, tad ar 12 personām būs jāizmanto divpadsmit eļļas kanniņas. Ja komisijas loceklis uz vienu eksaminējamo patērē 0,30 min, tad uz 12 audzēkņiem būs 12*0,30 min. Lielākam novērtējamo personu skaitam var būt nepieciešama arī lielāka eksaminācijas komisija.
Rēķinot pakalpojuma cenu, vajadzētu precīzi aprēķināt vienas personas eksāmena kārtošanas izmaksas un pieaugot personu skaitam, maksa palielinātos. Rekomendējam izmaksas dalīt fiksētajās un mainīgajās izmaksās.  Fiksētās izmaksas veidos telpas, iekārtas, vadības izmaksas utml. Fiksētās izmaksas var dalīt uz eksaminējamo skaitu. Mainīgās izmaksas būs tieši vai gandrīz tieši proporcionālas eksaminējamo skaitam – lielāks eksaminējamo skaits, lielāka komisija. Līdz ar to mainīgās izmaksas būs gandrīz nemainīgas uz vienu eksaminējamo.

LDDK iebildums 2. Iebilstam, ka MK noteikumi un tā pielikums “Profesionālās izglītības iestāžu un nozaru eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis” tiek attiecināts uz nozaru eksaminācijas centriem. LDDK vērš uzmanību uz Profesionālās izglītības likuma 12. pantā noteiktajiem nozaru ekspertu padomju uzdevumiem – nozaru ekspertu padomes deleģē ekspertus dalībai profesionālās kvalifikācijas eksāmenos, piedalās nozares eksaminācijas centru attīstības plānošanā un sniedz atzinumu par nozares eksaminācijas centru izveides nepieciešamību, un aicina Izglītības un zinātnes ministriju iesaistīt nozaru ekspertu padomju pārstāvjus nozaru eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrāža izstrādē.

-

LDDK iebildums. Aicinām precizēt formulējumu iesniegumā norādāmajai informācijai par eksāmena organizēšanas veidu.
Skaidrojam, ka esošais formulējums: “informāciju par to, vai pretendents vēlas kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā izglītības programmā profesionālās kvalifikācijas eksāmena ietvaros, kas tiek organizēts tuvākajā laikā…” norāda uz pretendenta saistību ar izglītības programmu, kas ir pretrunā ar jēdziena “ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana” būtību - pretendents apguvis vai pilnveidojis profesionālo kompetenci profesionālās darbības vai pašizglītības rezultātā. Turklāt Profesionālās izglītības likuma (turpmāk PIL) 29.1 pants nosaka, ka ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci novērtē ņemot vērā attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietvertas profesijas standartā, bet šī norma nenorāda uz izglītības programmu.
Piedāvātā redakcija: “informāciju par to, vai pretendents vēlas kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, pievienojoties attiecīgās profesionālās kvalifikācijas formālās izglītības sistēmā īstenotās izglītības programmas eksāmena kārtotāju grupai, kas tiek organizēts tuvākajā laikā…”

informāciju par to, vai pretendents vēlas kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, pievienojoties attiecīgās profesionālās kvalifikācijas formālās izglītības sistēmā īstenotās izglītības programmas eksāmena kārtotāju grupai, kas tiek organizēts tuvākajā laikā vai vēlas kārtot individuāli organizētā profesionālās kvalifikācijas eksāmenā divu mēnešu laikā.

LDDK iebildums. Aicinām precizēt formulējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmena organizēšanas un īstenošanas veidam.
Skaidrojam, ka esošais formulējums: “nodrošinot pretendentam iespēju profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtot  attiecīgajā izglītības programmā profesionālās kvalifikācijas eksāmena ietvaros, …” norāda uz nepieciešamību pretendentam būt saistītam ar formālās izglītības programmu. PIL29.1 pants nosaka, ka ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci novērtē ņemot vērā attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietvertas profesijas standartā, bet šī norma nenorāda uz izglītības programmu. Savukārt PIL 16.2, 16.3, 16.4, 16.5, 16.7 pantu normas nosaka, ka profesionālās izglītības iestādes organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas, bet šī norma nenorāda, ka ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci novērtē attiecīgajā izglītības programmā. PIL 13.1 panta 2, punkts nosaka: “Nozares eksaminācijas centrs organizē un īsteno vienotu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās kompetences novērtēšanu”, bet šī norma nenorāda uz izglītības programmu.

Piedāvātā redakcija: "… nodrošinot pretendentam iespēju profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtot,  pievienojoties attiecīgās profesionālās kvalifikācijas formālās izglītības sistēmā īstenotās izglītības programmas eksāmena kārtotāju grupai,…"

Aicinām precizēt pielikuma “Profesionālās izglītības iestāžu un nozaru eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis” 2. kolonnas virsrakstu “Izglītības tematiskās jomas programmu grupa, kurā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” papildinot ar vārdu “atbilstoši”:  “Izglītības tematiskās jomas programmu grupa, atbilstoši kurai novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci”.

Izglītības tematiskās jomas programmu grupa, atbilstoši kurai novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci

1. Lūdzam MK noteikumu anotācijā skaidrot MK noteikumu pielikumā “Profesionālās izglītības iestāžu un nozaru eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis”:
1) norādīto cenu veidošanas mehānismu, t.sk. izglītības tematisko jomu programmu grupās iekļauto izmaksu posteņus;
2) norādīto cenu veidošanas principu par 11 un 12 personu eksaminēšanu (proporcionalitātes princips tiek attiecināts dažādi uz dažādām tematiskajām jomām);
3) pamatojumu, kāpēc  no pārējām izglītības tematisko jomu grupām būtiski atšķiras cenu princips par personu  eksaminēšanu izglītības tematiskās jomas "Civilā un militārā aizsardzība" izglītības programmu grupa "Personu un īpašuma aizsardzība" izglītības programmu kopām "Policijas darbs" un "Ugunsdrošība un ugunsdzēsība";
4) pamatojumu, kādēļ eksaminācija mākslu jomā vērtēta dārgāk nekā enerģētikā.

2. Norādām, ka izstrādātais MK noteikumu projekts un tā anotācija nesniedz priekšstatu par to, kā profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas sistēmā iekļausies nozaru eksaminācijas centri, anotācijā pat nav ieplānots, ka nozaru eksaminācijas centros tiks veikta kvalifikācijas atzīšana ("Plānojams, ka gadā vidēji 230 personas vēlēsies apliecināt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences un iegūt profesionālo kvalifikāciju kārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu valsts dibinātās profesionālās izglītības iestādēs un aptuveni 10 personas -  pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādēs").
Ja šie MK noteikumi attieksies arī uz nozares eksaminācijas centriem, tad lūdzam anotācijā skaidri norādīt paredzamo nozares eksaminācijas centru lomu profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas sistēmā.

-

Aicinām precizēt tekstu "nodrošinot pretendentam iespēju profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtot  attiecīgajā izglītības programmā (..)". Lūdzam skaidrojumu skatīt LDDK izteiktajos iebildumos MK noteikumiem.

-