Atzinums

Lūdzam vērtēt zemāk minētos aspektus, precizēt anotāciju un likumprojektu, jo anotācijas skaidrojums un likumprojekta 1. un 2.panta redakcijas ir pretrunīgas (likumprojekta redakcijas nesasniedz anotācijā noteikto mērķi un paši likumprojekta panti ir savstarpēji pretrunīgi un likumprojekta 2.pantā ir iekšēja pretruna). 
Anotācijas 1.1.sadaļā norādīts, ka grozījumi Izglītības likumā nepieciešami, lai noteiktu izglītības iestāžu dibinātāju tiesības noteikt pedagogiem papildu atlīdzību, nolūkā mazināt izglītības nozarē esošo problēmu - pedagogu trūkums. Izglītības un zinātnes ministrija 2023.gadā sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem par ilgtspējīgas, kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanu tika identificēta vajadzība veikt grozījumus Izglītības likumā, kas dotu tiesības izglītības iestādes dibinātājam kompensēt transporta un īres maksas izdevumus pedagogiem.
Likumprojekta 2.panta Izglītības likuma 52.panta 1.¹daļas regulējums (sk. panta attiecīgās daļas ievaddaļu) attiecas uz valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestāžu pedagogiem, bet likumprojekta 1.pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un apmēru, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus".
Izglītības likuma 1.panta 7.punkts noteic, ka izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem.
Vēršam uzmanību, ka no anotācijas var secināt, ka regulējums nepieciešams attiecībā uz visu veidu izglītības iestāžu pedagogiem, bet likumprojekta 1. pants attiecināms uz valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestāžu pedagogiem, kas neaptver visas izglītības iestādes. Turpat likumprojekta 1.pantā vienlaikus noteikts, ka abu kompensāciju veidu apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka izglītības iestādes dibinātājs, neprecizējot  izglītības iestāžu veidus (tātad aptver visas). Savukārt likumprojekta 2.panta redakcijā formulētais regulējums attiecināms uz valsts izglītības iestāžu pedagogiem, neaptverot pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibinātu iestāžu, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrību, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem, nodarbinātos pedagogus.
Tāpat anotācijā nav paskaidrots kā anotācijas 1.sadaļā plānotās tiesības varēs īstenot pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu dibinātāji un pedagogi. 
Aicinām vērtēt, vai minētās kompensācijas neietilpst Darba likuma 76.pantā noteiktajā darbinieka izdevumu atlīdzināšanas pienākumā un, ja nepieciešams, konsultēties ar Labklājības ministriju.

-

Likumprojekts paredz deleģējumus - Ministru kabinetam un izglītības iestādes dibinātājam noteikt procesuālās un materiālās tiesību normas. Likumprojekta 1.pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un apmēru, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus, un arī likumprojekta 2.pants paredz, ka kārtību un apmēru, kādā pedagogam var kompensēt transporta izdevumus, nosaka izglītības iestādes dibinātājs un kārtību un apmēru, kādā pedagogam var kompensēt dzīvojamās telpas īres izdevumus, nosaka izglītības iestādes dibinātājs. Pirmšķietami identiski deleģējumi tikai dažādos līmeņos, arī anotācijas 1.3. un 4.sadaļas skaidrojums nevieš skaidrību par deleģējumu apjomu. Tāpēc lūdzam likumprojekta anotācijas 1. un 4.sadaļā izsmeļoši skaidrot likumdevēja plānotā pilnvarojuma apjomu, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijai (sk. Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr.2 1.paragrāfa 2.4.apakšpunktu). Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Ministru kabinetam un izglītības iestādes dibinātājam dodams arī saprātīgs laiks atbilstoša regulējuma izstrādei un pieņemšanai, tāpēc tas ņemams vērā, nosakot likumprojekta regulējuma spēkā stāšanās nosacījumus.

-

Lūdzam papildināt pēc vārda "Izdarīt" ar vārdiem "Izglītības likumā". Papildus lūdzam papildināt 2023.gada publikāciju atsauces ar 201.nr.

-

Aicinām aizstāt atsauci uz 14.panta 49.punktu ar atsauci uz 50.punktu, jo 49.punkts jau likumā pastāv.

-

Aicinām izvērtēt personas datu apstrādes tiesiskā pamata un citu ar personas datu apstrādi saistību aspektu iekļaušanu projektā.
Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 1.punktam Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus - noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Latvijas Republikas Satversmē noteikto personas pamattiesību, tajā skaitā tiesību uz personas datu aizsardzību, īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu).
Vēršam uzmanību, lai personas datu apstrādi varētu atzīt par tiesisku, nepieciešams, lai likumdevējs ar likumdevēja pieņemtu normatīvo aktu ir skaidri un saprotami definējis vismaz sekojošu informāciju:
- datu apstrādes tiesisko pamatu;
- datu apstrādes nolūku;
- datu subjektus;
- apstrādājamo datu kategorijas;
- vienības, kurām personas dati var tikt izpausti un kādā nolūkā;
- vienības no kurām varētu tikt saņemti personas dati, kādā apjomā.
Turklāt, minētajai informācijai jābūt norādītai tā, lai pats datu subjekts saprastu – uz kāda pamata, kādam mērķim, kādā apmērā un veidā tiks apstrādāti (nodoti) viņa dati.
Ņemot vērā minēto, lai varētu sekmīgi tikt veikta nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrāde, jau projekta izstrādes stadijā nepieciešams secināt, vai noteikto mērķu sasniegšanai nepieciešama personas datu apstrāde un attiecīgi to paredzēt projektā un deleģējumā Ministru kabinetam.
 

-

Aicinām papildināt likumprojekta spēkā stāšanās steidzamības pamatojumu. 

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 2.sadaļā norāda ietekmi uz privātpersonām, piemēram, pedagogiem, kurus nodarbina izglītības iestādes. Ietekmi uz publisko pārvaldi norāda anotācijas 7.sadaļā. 

-

Aicinām korekti aizpildīt anotācijas 7.sadaļu. Projektu izpildīs Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un institūcijas,  pašvaldības, kuras skaitās izglītības iestāžu dibinātājas.

-