Atzinums

Piedāvātie grozījumi, paredz Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) uzticēt vides pārraudzības funkcijas un apstrīdēšanas kārtību nodot Valsts vides dienestam (VVD), rada būtiskas bažas par 
vides politikas institucionālā vājināšanu. KEM prioritātes ir enerģētikas un “zaļā kursa” īstenošana, pēdējā laikā, saistībā ar nelietderīgu un pārspīlētu VES ieviešanu, pierādīts, ka tas nav savienojamas ar vides aizsardzības interesēm. KEM nolikumā nav noteikts tiešs pienākums rūpēties par valsts vides politikas nodrošināšanu.
Faktiski šie grozījumi nozīmē, ka vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas skaidrā pārziņā. KEM prioritāte ir enerģētikas attīstība, nevis vides aizsardzība, tādēļ vides politika faktiski paliek bez atbildīgā resora.
VVD kļūst par institūciju, kas vienlaikus izdod lēmumus un tos pati arī izskata, tas neatbilst labas pārvaldības un neatkarīgas kontroles principiem.
Tas mazina sabiedrības tiesību aizsardzību un nonāk pretrunā ar Satversmes 115. pantu. 

Likumā noteikt ministriju, kuras pienākums ir vides politikas izstrāde un īstenošana valstī.
Jāizveido neatkarīga, profesionālā kompetencē balstīta institūcija, kura uzrauga un kontrolē ietekni uz vidi.  Sabiedrības tiesību nodrošināšanai,  jāparedz efektīvs regulējums, neatkarīgas un caurskatāms mehānisms, lai sabiedrība varētu aizstāvēt savas tiesības uz labvēlīgu vidi.