Atzinums

Lūdzam izvērtēt rīkojuma projekta 3. un turpmāko punktu atbilstību Civillikuma un likuma “Par atjaunotā Latvijas  Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) regulējumam, ar attiecīgu izvērtējumu papildinot anotāciju. Neatbilstības konstatēšanas gadījumā lūdzam precizēt arī rīkojuma projektu.

Juridiskais pamatojums:
1. Atbilstoši Tiesību akta lietai pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem  starp valsti kā zemes īpašnieku un sabiedriskā labuma organizāciju – biedrību “Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija” (turpmāk - Biedrība) kā būvju īpašnieku pastāv brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības. Kā norādīts 2021. gada 15. oktobra grozījumu Spēkā stāšanās likuma anotācijā [1] brīvprātīgu dalīto īpašumu regulē Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas  5. punkts (spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim) un tas atšķirībā no piespiedu dalītā īpašuma ir veidojies brīvprātīgā kārtā, zemes īpašniekam noslēdzot nomas līgumu ar citu personu par tiesībām uz zemes būvēt ēku (būvi) kā patstāvīgu nekustamo īpašumu. Ar 2015. gada 5. marta likumu "Grozījumi Civillikumā" no 2017. gada 1. janvāra Latvijas tiesību sistēmā ir ieviests apbūves tiesības institūts, kas attiecībā uz tā piemērošanas jomu aizstāj brīvprātīga dalītā īpašuma veidošanas iespēju. No 2017. gada 1. janvāra no Spēkā stāšanās likuma ir izslēgts 14. panta pirmās daļas 5. punkts, tomēr līdz minētajam brīdim izveidotie brīvprātīgie dalītie īpašumi turpina pastāvēt, kamēr ir spēkā nomas līgumi, uz kuru pamata tie izveidoti.

2. Saskaņā ar Civillikuma 1947. pantu līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu, ir patapinājums (lietošanas aizdevums). Savukārt Civillikuma 1867. pants noteic, ka katru saistību tiesību var atcelt,  pārvēršot to jaunā, ar dalībnieku sevišķu līgumu, ko sauc par pārjaunojumu. Ņemot vērā minēto, rīkojuma projekts paredz spēkā esošu valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4068 003 0009), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4068 003 0502),  nomas līgumu pārjaunot par patapinājuma līgumu.

3. Pārjaunojuma sekas ir tās, ka agrākais prasījums ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām (ķīlu, galvojumu, procentiem, līgumsodu) izbeidzas, it kā tas būtu izpildīts, un tā vietā nodibinās jauns prasījums, uz kuru agrākā prasījuma blakus tiesības neattiecas, ja vien nav tieši norunāts pretējais (sk. Civillikuma 1869. pantu). Līdz ar to, pārjaunojot nekustamā īpašuma nomas līgumu par pārjaunojuma līgumu, izbeidzas agrāk noslēgtais nomas līgums un tā vietā stājas spēkā patapinājuma līgums. Rezultātā būves pievienojas zemei un izveidojas vienots īpašums, kuru attiecīgi nekustamā īpašuma īpašnieks valsts var nodot ar patapinājuma līgumu biedrībai. 

4. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 33. panta pirmo daļu līdz 2017.gada 1.janvārim noslēgtie līgumi par zemes nomu, kuros ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu un uz kuru pamata ir saņemta būvatļauja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir spēkā un ir apspriežami saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2017.gada 1.janvārim, tajā skaitā, Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punkts, kas paredzēja tiesības ēkas (būves), kā patstāvīgus īpašuma objektus, uzcelt uz nomātas zemes, ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem, un zemes īpašnieka un nomnieka līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Vienlaikus minētā likuma norma paredzēja, ka šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums. Ņemot vērā minēto, ar pārjaunojumu izbeidzoties valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4068 003 0009) nomas līgumam, izbeidzas arī nomnieka (Biedrības) terminētās īpašuma tiesības uz tās uzbūvētajām ēkām (būvēm).

5. Saskaņā ar CL Spēkā stāšanās likuma 33. panta ceturto daļu esošus zemes nomas līgumus, kuri ir ierakstīti zemesgrāmatā un kuros ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves kā patstāvīgus īpašuma objektus, var pārjaunot, nodibinot apbūves tiesību. Uz šādu nomas līgumu pamata uzceltas nedzīvojamās ēkas un inženierbūves ieraksta nodibinātās apbūves tiesības zemesgrāmatas nodalījumā kā apbūves tiesības būtisku daļu. Visām uz nomas pamata uzceltajām patstāvīgajām nedzīvojamām ēkām un inženierbūvēm nostiprinātās tiesības, tiesību nodrošinājumi un aprobežojumi pāriet uz apbūves tiesību, saglabājot to pirmtiesību. Pārjaunojot zemes nomas līgumu uz apbūves tiesību, zemes nomas līgums zaudē spēku līdz ar apbūves tiesības ierakstīšanu zemesgrāmatā. Kā izriet no grozījumu Spēkā stāšanās likuma anotācijas[2],  piedāvātais noteikums par būvju ierakstīšanu attiecīgi apbūves tiesības vai zemes zemesgrāmatas nodalījumā ir nepieciešams, lai būtu iespējams brīvprātīgā dalītā īpašumā esošas būves ierakstīt apbūves tiesības nodalījumā. Tas paredz iespēju tās arī ierakstīt zemes zemesgrāmatas nodalījumā, jo tādas ir sekas nomas līguma izbeigšanai (Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punkts redakcijā līdz 31.12.2016.).
        Tāpat anotācijā uzsvērts, ka nav iespējama automātiska būvju nodalījumu slēgšana un ierakstīšana citā nekustamā īpašumā, tādēļ šī ir darbība, kas būs jāveic pašām pusēm. T.i., vienlaikus ar apbūves tiesības nodibināšanu būs jāiesniedz nostiprinājuma lūgumi par patstāvīgā būvju īpašumā ietilpstošo būvju ierakstīšanu apbūves tiesības vai zemes zemesgrāmatas nodalījumā. Ja šīs darbības netiks veiktas, sekas būs tādas pašas, kā šobrīd, izbeidzot nomas attiecības un nodibinot jaunu apbūves tiesību – patstāvīgais būvju īpašums, lai arī materiāltiesiski zaudējis savus patstāvību, turpinās atrasties zemesgrāmatā līdz zemes īpašnieks cels īpašuma prasību par to. T.i., būves nebūs nodibinātās apbūves tiesības būtiska daļa, bet būs kļuvušas par zemes daļu atbilstoši Civillikuma 968. pantam.


[1] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ED0E734C16CEB54BC225860D00268496?OpenDocument

[2] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ED0E734C16CEB54BC225860D00268496?OpenDocument


 

-

Lūdzam izvērtēt minētā apakšpunkta atbilstību likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. pantam, kas noteic nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus, it īpaši minētā panta piektajai daļai (saskaņā ar minēto normu nekustamā īpašuma nodokli par valstij piederošo nekustamo īpašumu maksā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piederošais nekustamais īpašums nodots lietošanā, nekustamā īpašuma nodokli maksā persona, kurai uz likuma pamata noteiktas īpašuma lietošanas tiesības). Ar attiecīgu izvērtējumu lūdzam papildināt anotāciju un nepieciešamības gadījumā precizēt rīkojuma projekta 4.3.apakšpunktu.  

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam precizēt rīkojuma projekta 4.5. apakšpunktu, jo no Tiesību akta lietai pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem secināms, ka Biedrībai uz zemes nomas līguma spēkā esamības laiku ir nostiprinātas zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz ēku (būvju) īpašumu, kas sastāv no 25 ēkām un būvēm.

-

Ņemot vērā iebildumā par rīkojuma projektu norādīto juridisko pamatojumu, aicinām papildināt anotāciju ar skaidrojumu, vai tika izvērtēti citi rīkojuma projekta mērķim atbilstoši alternatīvie risinājumi. Piemēram, grozot zemes nomas līgumu un piemērojot Biedrībai samazinātu zemes nomas maksu uz laiku, kamēr tai ir derīgs sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi"  paredz iespēju samazināt nomas maksu ne tikai tad, ja nomnieks vai apbūves tiesīgais zemesgabalu izmanto saimnieciskai darbībai. Ja nav izvērtēti citi atbilstošie alternatīvie risinājumi, lūdzam skaidrot, kāpēc tādi nav izvērtēti.

-

Tiesiskai skaidrībai, un, ņemot vērā rīkojuma projekts 4.3. apakšpunktā paredzēto, aicinām anotācijā norādīt tiesību subjektu, kas līdz šim un uz kāda tiesiskā pamata ir maksājis nekustamā īpašuma nodokli par  Biedrībai iznomāto valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4068 003 0009), kā arī norādīt likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu, saskaņā ar kuru Biedrībai būs pienākums turpmāk maksāt nekustamā īpašuma nodokli par minēto valsts nekustamo īpašumu.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas V sadaļu, izvērtējot rīkojuma projekta, it īpaši tā 4.3.apakšpunkta, atbilstību ar Ministru kabineta 16.08.1995. rīkojumu Nr.473 “Par Latvijas Republikas valdības un apvienības SOS Kinderdorf International līgumu” apstiprinātajam Latvijas Republikas valdības un apvienības SOS Kinderdorf  International līgumam par SOS Bērnu ciemata un ar to saistītu projektu izveidi, celtniecību, nodibināšanu un darbību Latvijas Republikā.

Pamatojums:  
Anotācijas 1.3. sadaļā norādītais, ka starp VNĪ kā iznomātāju un  Biedrību kā nomnieku 19.12.2023. noslēgta “Vienošanās par grozījumiem 03.05.1995. noslēgtajā zemesgabala ar kadastra Nr.4068 003 0009 Rudzu ielā 14, Bauskā, Bauskas novadā (Iepriekš – Bauskas novads, Imantas-1) nomas līgumā”, (reģistrācijas Nr.IEN/03.05.1995.-1) (turpmāk – Nomas līgums), ar kuru Līgums izteikts jaunā redakcijā un ka saskaņā ar Nomas līguma 2.3.apakšpunktu, atbilstoši 03.05.1995. noslēgtā Līguma 13. pantam, SOS Kinderdorf International kā visu Nacionālo SOS-asociāciju patrons ir nodevis Biedrībai kā Latvijas Republikā 23.09.2005. nodibinātai biedrībai, kas realizē SOS Kinderdorf International izvirzītus mērķus un uzdevumus, visas no minētā līguma izrietošās tiesības un saistības. 

-