Atzinums

Likumprojekta 5.pants paredz likuma 12. pantu papildināt ar ceturto daļu nosakot, ka materiālās palīdzības piešķiršanas ietvaros konsulārā amatpersona ir tiesīga veikt personas datu apstrādi un sazināties ar valstspiederīgā tuviniekiem un citām personām un apstrādāt tos, lai apzinātu iespējas segt valstspiederīgā un viņa ģimenes locekļu, kas ceļo kopā ar viņu, izdevumus.
Proti, norma paredz valstspiederīgā  ceļošanas izdevumu segšanai apstrādāt valstspiederīgā, kuram nepieciešama materiālā palīdzība, datus, tā tuvinieku un citu personu personas datus. 
Norādām, ka piedāvātajā redakcijā, nav saprotams uz ko attiecās vārds "tos" vai uz personas datiem vai konkrētām personām. Šobrīd iznāk, ka amatpersona "apstrādās tuviniekus un citas personas", nevis viņu datus.
Datu regulas 5.panta 1.punkta a) un b) apakšpunkts, paredz, ka datus apstrādā likumīgi, godprātīgi, tie tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos. Ja valsts iestāde plāno apstrādāt personas datus, tai ir jāsaprot konkrēts sasniedzams rezultāts un arī konkrētai datu apstrādei jābūt priekšnoteikumam konkrēta rezultāta sasniegšanai un problēmas risināšanai. Šobrīd no anotācijas apraksta, nav saskatāms, ka plānota datu apstrāde atbilstu Datu regulas 5.panta 1.punkta a) un b) apakšpunktam. 
No anotācijas izriet, ka problēma, kuru ar paredzēto datu apstrādi plānots risināt ir naudas neatmaksā par valsts sniegto materiālu palīdzību. Kā piemēri ir norādīti gadījumi, kad personas, kuras neatmaksā, ir bijušie ieslodzītie, patversmēs reģistrētie un nelegāli robežu šķērsojušas personas. Pēc būtības ir aprakstītas personas, kurām visdrīzāk nav pastāvīgas darba vietas, tuvinieku vai arī attiecības ar tiem tuviniekiem ir pārtrauktas. Tāpēc persona arī atsakās sniegt informāciju par tuviniekiem, jo zina, ka viņiem vai nu nav iespēju segt izdevumus, vai arī viņi to nevēlās darīt. 
Normatīvie akti neparedz tuvinieku, darba devēja, jo vairāk jebkuru citu privāto personu pienākumus, segt personas atgriešanas izdevumus Latvijā. Līdz ar to, pat, ja šiem cilvēkiem ir attiecīgie līdzekļi, viņi var atteikties segt citas rīcībspējīgas personas izdevumus. Ja persona nenorāda šos cilvēkus iesniegumā, tad cilvēks pats apzinās, ka citas personas nesegs attiecīgus izdevumus un tas arī var būt par iemeslu tuvinieku nenorādīšanai. Pat, ja amatpersona sazinās ar tiem cilvēkiem, ņemot vērā cilvēku pašu savstarpējas attiecības, tuvinieki un darba devējs var atteikties segt izdevumus, valsts segs šos izdevumus un atmaksa netiks saņemta. Kā rezultātā pieteikta problēma netiks risināta. Būtu jāņem vērā, ka cilvēkiem var būt ļoti dažādas savstarpējas attiecības arī radinieku starpā un, ja tas attiecības ir negatīvas, pieprasījums atmaksāt izdevumus var radīt cilvēkam arī emocionālo aizskārumu, pat, ja cilvēkam ir finansiāli līdzekļi viņš var negribēt atmaksāt  līdzekļus par savu radinieku, jo viņi neuztur savstarpējas attiecības, vai arī šis cilvēks, zina, ka radinieks arī viņam līdzekļus neatmaksās. Turklāt valsts iestādes pieprasījums atmaksāt izdevumus var uztverts kā pienākums, jo ne likumprojekta anotācijā, ne spēkā esošajos noteikumos, nav minēts, kādā veidā konkrēts tuvinieks var atteikties to darīt. Vai viņam ir jāpierāda amatpersonai, ka viņam nav līdzekļu, vai pietiek ar viņa gribu to darīt. Kā rezultātā šāda apzināšana aizskar citu personu ,nevis palīdzības sniedzēja, privāto dzīvi un personas, kuru tiesības tiks aizskartās ar viņu apzināšanu un traucēšanu, nebūs tās, kuras prasa materiālo palīdzību no valsts. 
Tāpat norādām,ka  tiks apstrādāti ,nevis 12 personu dati, ka ir norādīts anotācija, bet vairāku personu dati, jo personai var būt vairāki tuvinieki - brāļi, māsas, māsīcas, brālēni, bijušie laulātie, vecāki, vairāki bērni. Līdz ar to tas personu loks, krietni pārsniegs pašu materiālās palīdzības iesniedzēju skaitu. No likuma teksta arī nav skaidrs ,kuras ir tās personas , kuras tiks uzskatītas par tuviniekiem, jo spēkā esošajos noteikumos ir lietots termins "ģimenes locekļi". 
Līdz ar to Inspekcija uzskata, ka ar konkrēto paredzēto personas datu apstrādi, apzinot visus iespējamus personas radiniekus no Fizisko personu reģistrā, plānotais nolūks - izdevumu līdzekļu turpmāka apmaksa vai atmaksa, netiek sasniegts. Savukārt, tiek apstrādāti  papildus to personu, kuriem ar konkrēto materiālās palīdzības sniegšanu nav saistību, dati. No anotācijā aprakstīta arī nav saprotams ,kuri konkrēti personas dati tiks apstrādāti un no kurienes šie dati tiks iegūti. 



 

Regulējums var paredzēt amatpersonām apstrādāt to tuvinieku datus, kurus materiālu palīdzību lūdzoša persona norādīja savā pieteikumā. Ņemot vērā, ka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz piekrišanu kā tiesisko pamatu personas datu apstrādei, šis var tikt labots, norādot,ka personai ir pienākums norādīt tos tuviniekus, kuri pēc personas domām var segt materiālus izdevumus, vai arī apliecināt, ka tādu tuvinieku nav. Tāpat noteikumu līmenī būtu jānorāda konkrēti dati, kurus personai ir jānorāda, piemēram, Vārds , uzvārds, tālruņa numurs, e-pasts.. Datu apjoms būtu izvērtējams pašai ministrijai.