Atzinums

Ministru kabineta rīkojuma projekta "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" (turpmāk – projekts) 1.1. apakšpunkts pēc būtības paredz pagarināt vēl uz trīs mēnešiem (līdz 2023. gada 10. februārim) ārkārtējo situāciju Ludzas novada, Krāslavas novada, Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā.
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (turpmāk – Likums) 4. panta pirmā daļa noteic, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Proti, no Likuma 4. panta pirmās daļas izriet, ka ārkārtējās situācijas laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām piešķirtās/piemītošās tiesības un brīvības vai uzlikt tām iepriekš neīstenotus papildu pienākumus. Šāda Likumā paredzētā regulējuma mērķis ir dot iespēju Ministru kabinetam ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām, ja novērst valsts apdraudējumu ar esošajiem līdzekļiem nav iespējams.
Norādām, ka Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojumā Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ietvertās normas pārsvarā nosaka pasākumus, kurus ir iespējams īstenot esošā tiesiskā regulējuma ietvaros, piemēram, Valsts robežsardzes likuma 4. pants paredz, ka Valsts robežsardzes funkcijas ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju. Savukārt Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka, lai nodrošinātu funkciju izpildi, Valsts robežsardze, piemēram, veic robežkontroli, nodrošina un kontrolē valsts robežas, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma ievērošanu; apsargā valsts robežu, valsts robežas drošības nodrošināšanai nepieciešamās būves (tostarp nostiprinājuma būves) un elementus; sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pierobežā novērš Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu; novēro valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu; atbilstoši kompetencei noregulē ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus; veic preventīvus pasākumus ar valsts robežas šķērsošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai. Tādējādi Valsts robežsardzei jau ir noteikti pienākumi, kas ļauj nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju. Atbilstoši situācijai uz valsts robežas Valsts robežsardzei ir iespējas plānot tās resursus, tostarp, cilvēkresursus, lai sekmīgi novērstu nelegālo migrāciju. Vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar Valsts robežsardzes likumā noteikto Valsts robežsardzei ir tiesības sadarboties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Valsts robežsardzes pienākumu efektīvas izpildes nodrošināšanai, savukārt sadarbību ar citām iestādēm Valsts robežsardze var īstenot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
Tieslietu ministrija jau iepriekš pie grozījumiem Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojumā Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” norādīja, ka ārkārtējās situācijas pagarināšanai nav tiesiska pamata un iebilda to turpmākajai virzībai. Ārkārtējā situācija attiecīgajās pašvaldībās ir noteikta jau ilgāk nekā gadu, taču Likuma mērķis nav bijis ļaut ārkārtējo situāciju noteikt kā pastāvīgu stāvokli. Gads ir bijis pietiekami ilgs laika periods, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, ja ar esošo normatīvo regulējumu nav iespējams efektīvi nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju. Atkārtoti uzsveram, ka ārkārtējās situācijas noteikšanas mērķis ir dot iespēju Ministru kabinetam ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām, ja novērst valsts apdraudējumu ar esošajiem līdzekļiem nav iespējams. Vienlaikus ārkārtējās situācijas izsludināšanas neatbrīvo attiecīgās iestādes no savu funkciju efektivizēšanas un pārskatīšanas, tādējādi plānojot un nodrošinot gatavību līdzīgām situācijām nākotnē. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta ārkārtējās situācijas Ludzas novada, Krāslavas novada, Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā pagarināšanu vēl uz trīs mēnešiem un iebilst pret projekta turpmāku virzību.
 

-