Atzinums

Samazinot attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kontroles punktu (MKP) darba laikus (tai skaitā Lidostas MKP un Ostas MKP - uz Eiropas Savienības ārējās robežas), krietni tiks ietekmēta visu muitas kontrolei pakļauto kravu kontroles kapacitāte un ātrums. 
Pēc Satiksmes ministrijas rīcībā esošās informācijas, pie esošā deklarāciju apjoma un samazinātas kapacitātes vidējais muitošanas laiks varētu pieaugt par 20%, īpaši augstas noslodzes periodos (šādu prognozi izteica arī VID Muitas pārvaldes vadība 2025.gada 16.oktobra VID Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes (MUKP) kārtējās sēdes laikā). Attiecībā uz Muitas kontroles punktu darbību - muitošanas process palēnināsies par 50% (to VID Muitas pārvaldes pārstāvji apliecināja 2025.gada 11.decembra Finanšu ministrijas Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā sēdes laikā).
Muita ir daļa no valsts drošības sistēmas, kas atbild arī par valsts ārējo un iekšējo drošību, ne tikai kā nodokļu iekasēšanas struktūra. Tā kontrolē preču plūsmu pāri valsts un ES ārējai robežai, novērš sankcijām pakļautu preču, ieroču, narkotiku un stratēģisku materiālu nelikumīgu apriti. Ģeopolitiskā situācija – ņemot vērā drošības riskus uz Krievijas un Baltkrievijas robežas, muitas vājuma punkts Latvijā nozīmē vājumu visā ES muitas un robežu aizsardzības sistēmā. Minētais būs pretrunā ar muitas funkcijās noteikto – veicināt starptautisko tirdzniecību. Starptautisko organizāciju nostāja – gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Muitas organizācija uzsver “integrētas robežu pārvaldības” principu. Tas nozīmē, ka muitas kapacitātes samazināšana ir pretrunā ar šiem standartiem un var mazināt Latvijas reputāciju starptautiskā mērogā. Ekonomiskā drošība – muitošanas kavējumi, samazināta kontrole un vājāka preču izsekojamība rada fiskālos zaudējumus valstij, jo samazinās nodokļu iekasēšana un pieaug ēnu ekonomikas risks. Uzņēmēju uzticība un investīciju vide – muitas stabila darbība ir būtiska uzņēmumiem, kas veic eksportu un importu. Ja muitas efektivitāte pasliktinās, investori izvēlas citus tranzīta koridorus, mazinot Latvijas lomu reģionā. Satiksmes ministrijas ieskatā minētais ir arī pretrunā ar Saeimā apstiprināto politiku attiecībā uz Valsts budžetu 2026.gadam, kur kā prioritāte ir arī Latvijas austrumu robežas stiprināšana.
Tā rezultātā  ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts drošību varētu būt šāda:
Pieaug risks, ka kravu plūsmas tiks novirzītas caur Lietuvu un Igauniju, mazinot Latvijas konkurētspēju.
Samazināta muitas amatpersonu kapacitāte var negatīvi ietekmēt kontroles kvalitāti, palielinot sankciju apiešanas un kontrabandas riskus (īpaši ņemot vērā, ka ar 01.01.2026 ievērojami tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes).
Latvijas muitas vājināšana nozīmētu arī Eiropas Savienības ārējās robežas drošības pavājināšanu.
Plānotais samazinājums var palēnināt muitošanas procesus un negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi.
Papildus uzskatām, ka attiecīgās diskusijas Finanšu ministrijai (kā Valsts budžeta izstrādātājai) ar tranzīta un loģistikas nozari, kā arī ar citām iesaistītajām ministrijām, bija jāorganizē pirms uz Ministru kabinetu tika virzīts Valsts budžets 2026.gadam.

-

Plānotās izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kontroles punktu darba laikos, tostarp Rīgas lidostas muitas punktā, paredzot pāreju no pašreizējā diennakts režīma uz ierobežotu darba laiku 8.00 – 20.00, būtiski apdraud VAS "Latvijas Pasts" vidēja termiņa stratēģijas mērķu īstenošanu. Stratēģijā noteikts mērķis stiprināt Latvijas kā reģionāla loģistikas un aviācijas centra konkurētspēju, nodrošinot nepārtrauktu kravu plūsmu un savlaicīgu robežkontroli. Ierobežojot muitas darba laiku, tiks radīti būtiski šķēršļi aviācijas kravu apstrādei, palielināsies kavējumu risks un izmaksas uzņēmējiem, kas negatīvi ietekmēs Latvijas tranzīta un aviācijas nozares konkurētspēju.
Vienlaikus VAS "Latvijas Pasts" veic trešo valstu sūtījumu muitošanu un ir uzsācis arī šī pakalpojuma eksportu, nodrošinot muitošanas pakalpojumus ne tikai sūtījumiem, kas tiek piegādāti Latvijā, bet arī sūtījumu plūsmām, kas tiek piegādātas uz citām Eiropas Savienības valstīm, tai skaitā Poliju, Somiju, Čehiju, Igauniju un Lietuvu u.c. Līdz ar to nepārtrauktas muitas darbības nodrošināšana stratēģiski nozīmīgajās vietās, īpaši Rīgas lidostā, ir būtiska gan esošo pakalpojumu kvalitātes saglabāšanai, gan turpmākai starptautisko muitošanas risinājumu attīstībai.
Papildus anotācijas 3. sadaļā nav norādīta informācija, kas liecinātu par grozījumu izdarīšanas ietekmi un budžeta optimizāciju. Nav sniegti skaidrojumi, pēc kādiem kritērijiem tika veiktas izmaiņas muitas darba laikos muitas šķērsošanas vietā “Lidosta (pasts)”,  kāpēc tieši šādas izmaiņas (darba laiks 8.00 līdz 20.00), ja lidostā,  saņemto kravu muitošana notiek visu diennakti. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka anotācijā norādītie – alternatīvie risinājumi nav izvērtēti un nav veikts izmaksu un ieguvumu samērīguma novērtējums, līdz ar to lūdzam rast kompromisu un risinājumu, kas nodrošina nepārtrauktu muitas kontroli stratēģiski svarīgajās vietās, piemēram, lidostā, ļaujot saglabāt esošo darba režīmu vai nodrošinot alternatīvus risinājumus, kas neietekmētu kravu plūsmu, stratēģijas mērķu sasniegšanu un nepieļautu Latvijas konkurētspējas samazināšanos.

-

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes iecerētās izmaiņas Lidostas MKP darba organizācijā paredzpāreju no nepārtraukta 24/7 režīma uz darba laiku no plkst. 08:00 līdz 20:00, vienlaikus nodrošinot 1 darbinieku ārpus noteiktā darba laika. Plānotās izmaiņas paredz, ka ārpus darba laika (no plkst. 08:00 līdz 20:00)  tiks apkalpotas kravas, kas tiek krautas vai izkrautas tieši no lidmašīnām, savukārt netiks nodrošināta kravu apkalpošana gadījumos, kad kravas tiek pārkrautas uz autotransportu. Šāds risinājums būtiski ierobežo pilnvērtīgu aviācijas kravu ķēdes funkcionēšanu.
Lai veidotu objektīvu nozares skatījumu, tika aptaujāti kravu operatori, ekspeditori un citi iesaistītie uzņēmumi. Kopējais nozares secinājums ir:
lai arī ikdienas pamatdarbības bieži norisinās laika posmā no plkst. 08:00 līdz 20:00, aviācijas kravu segments regulāri saskaras ar steidzamām un neplānotām kravām, kuru apstrāde ir kritiski svarīga neatkarīgi no diennakts laika. Kā tipisks piemērs minams lidmašīnu rezerves daļas, kur kavēšanās var radīt būtiskus finansiālus zaudējumus aviokompānijām un ietekmēt lidojumu drošību un regularitāti.
Vienlaikus praksē regulāri tiek apkalpotas autotransporta vienības (Road Feeder Service) nakts laikā, kas ir neatņemama aviācijas kravu loģistikas sastāvdaļa. Šo plūsmu ierobežošana tieši ietekmētu kravu pārvadājumu efektivitāti.
Uzsveram, ka RIX Rīgas lidosta aktīvi strādā pie jaunu aviācijas kravu piesaistes. Kā viens no nesenajiem panākumiem jāmin e-komercijas kravu lidojumi no Honkongas uz Rīgu, kas tika uzsākti šī gada novembra beigās. Pašlaik šie reisi tiek veikti testa režīmā, lai klients varētu izvērtēt RIX Rīgas lidostas, iesaistīto partneru un ar to saistīto institūciju spējas un pieņemt lēmumu par regulāras sadarbības uzsākšanu.
Būtiski atzīmēt, ka vairāki no šiem e-komercijas reisiem ielidoja Rīgā nakts laikā, un operatīva muitas procedūru veikšana ir izšķiroša, lai nodrošinātu preču tālāko piegādes posmu savlaicīgu izpildi. E-komercijas loģistikā galvenais konkurences faktors ir servisa ātrums, tostarp muitas procesu pieejamība un elastība.
Starptautiskā aviācijas kravu tirgū vērojama tendence arvien biežāk novirzīt e-komercijas kravas uz mazākām, reģionālām lidostām, ne tikai uz lielajiem Eiropas mezgliem (Frankfurte, Budapešta, Ljēža, Helsinki u.c.). RIX Rīgas lidosta mērķtiecīgi strādā, lai e-komercijas kravas kļūtu par regulāru un ilgtspējīgu biznesa segmentu no 2026. gada. Šī mērķa sasniegšanai viens no priekšnoteikumiem ir nepārtraukta un prognozējama muitas pakalpojumu pieejamība. RIX Rīgas lidosta nevar garantēt, ka e-komercijā iesaistītie uzņēmumi izvēlēsies lidojumu laikus ar lidmašīnu ielidošanu Rīgā muitas standarta darba laikā. Praktiski visās sarunās ar e-komercijas potenciāliem partneriem tiek uzdots jautājums - cik ilgā laikā tiks nodrošināta kravas atmuitošana.         
RIX Rīgas lidostai ir kritiski svarīgi nodrošināt biznesa nepārtrauktības principu, jo aviācijas kravu pārvadājumos viens no galvenajiem kvalitātes kritērijiem ir piegādes ātrums. Lai saglabātu un stiprinātu lidostas konkurētspēju, kā arī spēju piesaistīt jaunas kravas un investorus, ir būtiski gan starptautiskajā, gan vietējā līmenī skaidri komunicēt, ka lidostas MKP un ar aviācijas kravām saistītie uzņēmumi darbojas 24/7 režīmā.
Vēršam uzmanību, ka plānotās izmaiņas būtiski ierobežo arī aviācijas kravu ķēdes funkcionēšanu, apdraud e-komercijas attīstību un Latvijas konkurētspēju reģionā. Lūdzam saglabāt 24/7 režīmu vai nodrošināt risinājumu, ka muitas pakalpojumi pēc Rīgas lidostas iepriekšēja pieteikuma ir pieejami arī ārpus noteiktā darba laika, kas būtu skaidri jānosaka tiesību aktā un kam jābūt balstītam uz pietiekošu resursu nodrošinājumu.
 

-

Pašlaik Noteikumu 2. pielikumā norādītajās robežšķērsošanas vietās  2.punkts “Daugavpils preču stacija” un 13.punkts “Rēzeknes preču stacija” muitas kontroles veikšanas laiks noteikts visu diennakti.
Ar Noteikumu grozījumiem ir paredzēts mainīt diennakts darba režīmu (24/7)  uz 12 stundu darba režīmu, tas ir, katru dienu no plkst. 8:00 līdz 20:00. (2. pielikuma 2. un 13. punktā).
Ņemot vērā kā katra pienākoša un nosūtāma vilciena apstrādei  ir nepieciešams vismaz 2 stundu laiks, ja  muitas kontrole netiks veikta no plkst. 20:00 līdz plkst. 8:00, vilcienu, kas pienāca stacijā vai tika saformēti  plkst. 18:00 – 19:00, apstrāde sāksies tikai  nākamā dienā no plkst. 8:00 un tiks veikta, ievērojot pienākšanas un saformēšanas kārtību. Tādējādi katra vilciena apstrādes laiks palielināsies vismaz par 12 stundām, salīdzinot ar pašlaik esošo laiku.
Stacijas ceļi tiks aizņemti ar vilcieniem, gaidot apstrādi. Rezultātā prognozējama Daugavpils stacijas diennakts caurlaides spējas samazināšana par 30%, bet Rēzekne II stacijas diennakts caurlaides spējas samazināšana par 38%. Stacijas iespēja pieņemt un apstrādāt vilcienus  tiks samazināta  līdz 3 - 4 vilcieniem diennaktī, līdz ar to infrastruktūras pārvaldītajam būs jāsamazina infrastruktūras jauda.
Ilgstoša vilciena sastāvu atrašanās Daugavpils un Rēzekne II stacijā un stacijas ceļu aizņemtība rada kustības procesa nodrošināšanas vai drošības riskus, piemērām, ka vilciens, kas dodas uz staciju, var tikt apturēts braukšanas ceļā pirms pienākšanas stacijā stacijas ceļu aizņemtības dēļ, vai tiks pārkāpts vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) darba režīms.

Noteikumu projekts atspoguļo tikai ekonomisko ietekmi uz VID izdevumu samazināšanu, tomēr nav vērtēta ekonomiskā ietekme uz komersantiem un nozari kopumā.
Dzelzceļa kravu pārvadātāji : SIA “LDZ CARGO” , AS “BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS”,  SIA “EURO RAIL CARGO”  uzskata, ka, veicot šādas darba laika izmaiņas, pastāv reāls risks zaudēt kravas plūsmu Latvijas dzelzceļā, tā kā darba režīma maiņa palielinās vagonu aprites laiku Latvijā, padarot Latvijas virzienu nekonkurētspējīgāku, salīdzinot ar kaimiņvalstu dzelzceļiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Projekta 2.pielikuma 2. un 3.punktā paredzēt, ka pārbaudes tiek veiktas visu diennakti.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.1. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai.

Valsts budžeta pārskatīšanas nolūkā, ņemot vērā valsts budžeta optimizācijas un finansējuma ierobežošanas pasākumus pieņemts lēmums veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes muitas kontroles punktu darba laikos, līdz ar to nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" (turpmāk - MK noteikumi Nr.704).
 

Lūdzam precizēt anotācijas 2.1.punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai.

Ietekmes apraksts.
Normatīvais regulējums skars personas, kuras, šķērsojot robežšķērsošanas vietas, pārvieto preces, kurām nepieciešams veikt muitas kontroli. Proti, laiks, kurā notiek atsevišķu preču (preču veidu) muitas kontroles, tiks palielināts.

Normatīvais regulējums saistībā ar muitas kontroles veikšanas pāreju no diennakts darba režīma (24/7) uz 12 stundu darba režīmu iespaidos komersantus, radot nepieciešamību komersantiem uzņemties lielākas izmaksas preču muitošanas procesā. Muitas darba laika izmaiņas radīs Latvijas konkurētspējas samazinājumu un kritumu pasaules bankas uzturētajā “Business ready” reitingā, jo viens no šī reitinga kritērijiem ir preču muitošanas laiks.

Komersantiem turpmāk būs jāveic visas pārbaudes un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti samazinātā laika posmā dzelzceļa ostu un lidostas muitas kontroles punktos, pielāgojot loģistikas un kravu pārvadājumu plānus jaunajam muitas kontroles veikšanas darba grafikam. Tas nozīmē, ka komersantiem paaugstināsies piegādes ķēžu izmaksas un būs jāplāno preču piegādes kavējumi.

 

Ietekme uz makroekonomisko vidi:
1) Eksporta un importa plūsmas palēnināšanās. Muitošanas laiku pieaugums par 20–50% palēninās preču apriti, kas savukārt samazinās ārējās tirdzniecības apjomu. Tas var negatīvi ietekmēt IKP pieaugumu, jo eksports ir viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes faktoriem.
2) Tranzīta koridora pievilcības kritums. Latvija konkurē ar Lietuvu un Igauniju par starptautiskajām kravām. Kapacitātes samazinājums veicinās kravu plūsmas novirzīšanos uz kaimiņvalstu ostām un sauszemes koridoriem, samazinot tranzīta pakalpojumu ienākumus, kas tieši ietekmē valsts budžeta ieņēmumus un pakalpojumu eksporta bilanci.
3) Fiskālo ieņēmumu samazināšanās. Vājāka kontrole un palielināts muitas processu sastrēgums palielina ēnu ekonomikas un kontrabandas riskus, īpaši augsto akcīzes likmju kontekstā no 2026. gada 1. janvāra. Tas tieši apdraud plānotos valsts budžeta ieņēmumus.
4) Investīciju vides pasliktināšanās. Nestabilitāte preču plūsmas pārvaldībā vājina investoru uzticību Latvijas ostu un loģistikas infrastruktūrai. Tas var bremzēt ārvalstu investīciju ieplūdi nozarēs, kurās lēmumi balstās uz efektīvu un prognozējamu robežšķērsošanu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam atzīmēt anotācijas 2.2.1.punktā "Jā".

-

Ietekme uz nozaru konkurētspēju:
1) Loģistikas un tranzīta nozares zaudējumi. Šī nozare ir ļoti jutīga pret laika izmaksām. Ja muita kļūst lēnāka, Latvijas loģistikas uzņēmumu pakalpojumi kļūs mazāk konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū, kas var novest pie apgrozījuma un nodarbinātības krituma.
2) Ražojošo uzņēmumu izmaksu pieaugums. Ražotāji, kas atkarīgi no importētām izejvielām un eksportē gatavo produkciju, saskarsies ar piegāžu kavējumiem, augstākām noliktavu izmaksām un neprognozējamību. Tas grauj to spēju konkurēt globālajos piegāžu ķēžu tīklos.
3) Mazumtirdzniecības sektora ietekme. Preču aprites palēnināšanās var izraisīt preču deficītu, īpaši augstas sezonālās noslodzes laikā (piem., svētku periodos), kā arī cenu pieaugumu, ko izjūt gan uzņēmumi, gan patērētāji.
4) Starptautisko partneru uzticības risks. Atkāpes no ES integrētās robežu pārvaldības principiem un muitas vājums uz ES ārējās robežas var likt starptautiskajām kompānijām izvēlēties stabilākus reģionālos mezglus, tādējādi mazinot Latvijas lomu globālajās tirdzniecības ķēdēs.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam anotācijas 2.2.2.punktā atzīmēt "Jā".

-

Lūdzam izteikt anotācijas 2.2.3. punktu šādā redakcijā.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts.
Normatīvais regulējums saistībā ar muitas kontroles veikšanas pāreju no diennakts darba režīma (24/7) uz 12 stundu darba režīmu iespaidos komersantus, radot nepieciešamību komersantiem uzņemties lielākas izmaksas preču muitošanas procesā. Muitas darba laika izmaiņas radīs Latvijas konkurētspējas samazinājumu un kritumu pasaules bankas uzturētajā “Business ready” reitingā, jo viens no šī reitinga kritērijiem ir preču muitošanas laiks.
Komersantiem turpmāk būs jāveic visas pārbaudes un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti samazinātā laika posmā dzelzceļa ostu un lidostas muitas kontroles punktos, pielāgojot loģistikas un kravu pārvadājumu plānus jaunajam muitas kontroles veikšanas darba grafikam. Tas nozīmē, ka komersantiem paaugstināsies piegādes ķēžu izmaksas un būs jāplāno preču piegādes kavējumi.