Atzinums

Lūdzam papildināt atsevišķus rīkojuma punktus ar tajos dotā uzdevuma izpildes termiņiem.

-

Valsts policija piekrīt nodot Valsts tiesu ekspertīžu biroja reformas gaitā 99 amata vietas, ar atrunu ka finansējums tiks nodots atbilstoši nokomplektētajām amatu vietām uz 2026. gada 30. jūniju, bet vakances bez finansējuma netiek nodotas (ziņots RUP sēdē 2025. gada 16. janvārī).
Norādām, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam var vēl izveidoties vakances, savukārt ilgstoši neaizņemtas vakantas amata vietas var tikt nodotas Valsts kancelejas izveidotajā vakanču bankā. Līdz ar to, uz amatu nodošanas brīdi vakances varētu būt bez finansējuma.

 

-

             Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk –  Atlīdzības likums) 17. panta pirmajā daļā noteikts, ka amatpersonām (darbiniekiem), izņemot karavīrus, ar kurām tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības sakarā ar institūcijas vai amata likvidāciju, amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu, amatam (dienestam, darbam) noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli (ieskaitot pārejošu darbnespēju), noteikta vecuma sasniegšanu, pēc kura nav pieļaujama atrašanās dienestā, sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu, kā arī gadījumā, kad tiek atjaunota amatā (dienestā, darbā) amatpersona (darbinieks), kura iepriekš veica attiecīgos amata (dienesta, darba) pienākumus, izmaksā atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu. Savukārt Atlīdzības likuma 17. panta trešajā daļa noteikts, ka ja amatpersonai (darbiniekam), kuru atbrīvo no amata (dienesta, darba), pamatojoties uz 17. panta pirmajā daļā minēto, piedāvā nodibināt vai turpināt amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi tajā pašā vai citā institūcijā un ja amatpersona (darbinieks) šim piedāvājumam piekrīt, atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu tai neizmaksā.
           Lai ievērotu Atlīdzības likuma 17. panta trešajā daļā noteiktās prasības, kā arī, lai Valsts policija varētu savlaicīgi sagatavot lēmumu vai rīkojuma dokumentu par amatpersonas (darbinieka) atbrīvošanu no amata (dienesta, darba), nepieciešams papildināt rīkojumu ar punktu, kurā noteikts, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojs līdz 2026. gada 17. jūnijam informē Valsts policiju par tiesu ekspertiem un darbiniekiem, kuri piekrituši nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Valsts tiesu ekspertīžu biroju ar 2026. gada 1. jūliju.

-

Ņemot vērā, ka Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvalde lieto materiālās vērtības (IKT resursus), kas ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centra īpašumā, kā arī izmanto saistītos IKT pakalapojumus, piemēram, izmitina rīkojuma 13.3 un 13.5 punktos minētās sistēmas, kuras izmanto tikai Kriminālistikas pārvlade, lūdzam IeM Informācijas centru iekļaut komisijas sastāvā vai kādā savādākā formātā iesaistīt plānošanas procesā, lai vienotos par nododamajām materiālajām vērtībām.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar iespējami detalizētu skaidrojumu par ar reorganizāciju saistītajiem izdevumiem un šo izdevumu sadalījumu starp Valsts policiju un Valsts tiesu ekspertīžu biroju.

-

MK rīkojuma projekts “Par Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes reorganizāciju”
skar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kompetenci un nosaka pienākumu nodrošināt VTEB ar piekļuvi noteiktajām datu bāzēm un informācijas sistēmām, kas ekspertīžu nodrošināšanai līdz šim tiek izmantotas VP GKrPP KP.

Vēršam uzmanību, ka Ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēma (ELIS) un DNS paraugu reģistrācijas un profilu pārbaudes informācijas sistēma (PIPARS2) ir izveidotas samērā nesen un ir iekļautas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra elietas jaunajā tehnoloģiskajā platformā. Realizējot šo projektus,  Iekšlietu ministrijas Informācijas centram kā tehnisko resursu turētājam
finansējums ELIS un PIPARS2 uzturēšanai un attīstībai netika piešķirts.

Ņemot vērā šo sistēmu papildus  ietekmi uz esošajiem resursiem un to, ka nepieciešams nodrošināt sistēmu darbības nepārtrauktību, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir nepieciešams papildus finansējums cilvēkresursu nodrošinājumam ELIS un PIPARS2 uzturēšanai un attīstībai. Cilvēkresursu nodrošinājumam nepieciešams finansējums, lai nodrošinātu 1 (viena) informācijas sistēmu administratora (amata saime un līmenis - 21.5 V, mēnešalgu grupa - 12) un 1 (viena) biznesa procesu analītiķa (amata saime un līmenis - 21.4 IV, mēnešalgu grupa - 12) amata vietu.

Papildus tam, šobrīd Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar ekspertīžu iestādēm plāno (š.g.beigās) uzsākt ELIS pilnveidošanu ERAF finansējuma ietvaros, lai to varētu lietot arī VTEB, VRS un Psih.neir.slimnīcas. Līdz ar to VTEB darbības nodrošināšanai ELIS 2026.gada 30.jūnijā  vēl nebūs pieejams

-

      Ņemot vērā sistēmu - ELIS un PIPARS2 - papildus ietekmi uz esošajiem resursiem un to, ka nepieciešams nodrošināt sistēmu darbības nepārtrauktību, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir nepieciešams papildus finansējums cilvēkresursu nodrošinājumam ELIS un PIPARS2 uzturēšanai un attīstībai. Cilvēkresursu nodrošinājumam nepieciešams finansējums, lai nodrošinātu 1 (viena) informācijas sistēmu administratora (amata saime un līmenis - 21.5 V, mēnešalgu grupa - 12) un 1 (viena) biznesa procesu analītiķa (amata saime un līmenis - 21.4 IV, mēnešalgu grupa - 12) amata vietu.
      Papildus tam, šobrīd Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar ekspertīžu iestādēm plāno (š.g.beigās) uzsākt ELIS pilnveidošanu ERAF finansējuma ietvaros, lai to varētu lietot arī Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts robežsardze un Psih.neiroloģiskās slimnīcas. Līdz ar to VTEB darbības nodrošināšanai ELIS 2026.gada 30.jūnijā vēl nebūs pieejams

Papildu minētajam IeM Informācijas centra iebildumam ir nosūtīta informācija (excel formātā) uz MK rīkojuma sagatavotājas Guntas Degles elektroniskā pasta adresi gunta.degle@tm.gov.lv.

Rīkojuma projekta 13.pantā norādīts, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centram jānodrošina piekļuve cita starpā arī 13.2.punktā norādītajai Biometrijas datu apstrādes sistēmai (BDAS). Tomēr saskaņā ar Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 14.pantu Valsts tiešu ekspertīžu birojam nav tiesības piekļūt Biometrijas datu apstrādes sistēmai (BDAS). Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 14.panta 18.punkts paredz iespēju, ka piekļuve tiek nodrošināta arī citām valsts iestādēm, ja sistēmas izmantošana ir paredzēta ārējā normatīvā aktā.

Papildus tam norādām, ka Biometrijas datu apstrādes sistēmas tehnoloģiskajā platformā ir iekļauta VRS AFIS sistēma (2009.gada 3.februāra MK noteikumi Nr.99 "Noteikumi par automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā (AFIS) iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību"), kurai šobrīd piekļuve ir nodrošinātā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei, bet VTEB šāda piekļuve nav paredzēta. Kā arī BDAS tehnoloģiskajā platformā ir dati par reģistrētajiem patvēruma meklētājiem, kas paredzēti ar 2016.gada 20.maija MK noteikumiem Nr.296 "Patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu informācijas sistēmas noteikumi", šiem datiem šobrīd piekļuve ir arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei, bet VTEB nav paredzēta piekļuve. 
 

-

IeM Informācijas centrs lūdz dzēst 13.6. punktu jo Informācijas centrs minēto sistēmu neuztur un piekļuves tiesības nepārvalda.

-

Anotācijas 1.3. apakšpunktā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” ir sniegta informācija, ka no VP GKrPP KP nododamas VTEB 99 amata vietas, ko veido viena biroja priekšnieka amata vieta, deviņas nodaļu priekšnieku amata vietas, 77 vecāko tiesu ekspertu amata vietas, 12 vecāko speciālistu amata vietas.
Lūdzam precizēt anotācijas sadaļu "Risinājuma apraksts" un aizstāt skaitli un vārdus “77 vecāko tiesu ekspertu amata vietas” ar skaitļiem un vārdiem “65 vecāko tiesu ekspertu amata vietas, 12 vecāko ekspertu amata vietas”, jo vecākā tiesu eksperta amats klasificēts saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, savukārt vecākā eksperta amats klasificēts atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju”.

-

Valsts policija piekrīt nodot Valsts tiesu ekspertīžu biroja reformas gaitā 99 amata vietas, ar atrunu ka finansējums tiks nodots atbilstoši nokomplektētajām amatu vietām uz 2026. gada 30. jūniju, bet vakances bez finansējuma netiek nodotas (ziņots RUP sēdē 2025. gada 16. janvārī).
Norādām, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam var vēl izveidoties vakances, savukārt ilgstoši neaizņemtas vakantas amata vietas var tikt nodotas Valsts kancelejas izveidotajā vakanču bankā. Līdz ar to, uz amatu nodošanas brīdi vakances varētu būt bez finansējuma.

Anotācijas 1.3. apakšpunkta sadaļā "Risinājuma apraksts" norādīts, ka: ,,Vienlaikus jānorāda, ka var veidoties situācija, ka pēc 2026.gada 30.jūnija kāda VP GKrPP KP uzdotā ekspertīze nebūs izpildāma, jo attiecīgās tiesu ekspertīzes specialitātes tiesu eksperti nebūs nodibinājuši darba tiesiskās attiecības ar VTEB. Šādā gadījumā būs piemērojams Ministru kabineta 2016.gada 13.septembra noteikumu Nr.606 "Tiesu ekspertīžu organizēšanas kārtība" 2. punktā noteiktais, proti, VTEB konstatējot, ka uzdotā ekspertīze neietilpst iestādes kompetencē, tā rakstiski informē par to procesa virzītāju, tiesu vai personu, kas lūgusi veikt ekspertīzi, un nosūta izpētes objektus un citus iesniegtos materiālus atpakaļ ekspertīzes noteicējam.". 
Valsts policija norāda, ka šajā gadījumā nevar piemērot Ministru kabineta 2016. gada 13. septembra noteikumu Nr. 606 "Tiesu ekspertīžu organizēšanas kārtība" 2.punktu, jo VTEB pārņem Kriminālistikas pārvaldes kompetenci (visas jomas, kuras ir nodrošinātas pašlaik). Ekspertu neesamība iestādē nenozīmē iestādes kompetences neesamību. Iestāžu kompetences ir noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumu Nr. 835 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru" 3. punktu, kas nosaka, ka: ,,Klasifikators un tiesu ekspertīžu iestāžu kompetencē esošās tiesu ekspertu specialitātes noteiktas šo noteikumu 1. un 2. pielikumā.". 
Lai izslēgtu izmeklēšanas un finansiālus riskus Valsts policijai, kas var rasties reformas rezultātā, kad iestāde, kas pārņem iepriekš Valsts policijas veiksmīgi veiktos uzdevumus, nevar ar iekšējiem resursiem nodrošināt Ministru kabineta noteikumos noteikto ekspertīžu veidu izpildi, anotācijas 1.3. apakšpunkta sadaļā "Risinājuma apraksts" norādītais ir jāprecizē un jānorāda, ka gadījumā, ja ekspertīze nebūs izpildāma, jo attiecīgās tiesu ekspertīzes specialitātes tiesu eksperti ar VTEB nebūs nodibinājuši darba tiesiskās attiecības, VTEB sava budžeta ietvaros nodrošinās ekspertīžu izpildi, piemēram, noslēdzot ārpakalpojuma līgumu ar privāto tiesu ekspertu. 

 

-

       Anotācijas 1.3.apakšpunktā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” ir sniegta informācija, ka nodrošinot sekmīgu VP GKrPP KP nodarbināto tiesu ekspertu darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar VTEB, vismaz mēnesi pirms 2026.gada 30.jūnija reformai pakļautajiem nodarbinātajiem jāizsniedz brīdinājumi par dienesta attiecību izbeigšanu ar VP GKrPP KP.
       Valsts policija vērš uzmanību, ka šobrīd 1 (viena) VP GKrPP KP darbiniece atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī var veidoties situācija, ka amatpersonai (darbiniekam) var iestāties darbnespēja.
       Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 47. panta piektajā daļā noteikto, nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot 47. panta pirmās daļas 1. un 7. punktā un otrās daļas 2. punktā minēto gadījumu, kā arī gadījumu, kad amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes likvidāciju, un gadījumu, kad amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar amatpersonas neatbilstību Dienesta gaitas likuma 4. panta pirmās daļas 4., 4.¹ un 4.² punktā noteiktajām obligātajām prasībām), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Savukārt Darba likuma 109. panta pirmajā daļā noteiks, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10. punktā, kā arī saskaņā ar Darba likuma 109. panta trešo daļu darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā.
       Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka gadījumos, kad amatpersona (darbinieks) atradīsies attaisnotā prombūtnē uz brīdinājuma izsniegšanas brīdi, līdz rīkojumā norādītajam datumam ar amatpersonu (darbinieku) netiks noslēgts jauns darba līgums par darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar Valsts tiesu ekspertīžu biroju.

-

Rīkojuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka piekļuves nodrošināšana noteiktām informācijas sistēmām Valsts tiesu ekspertīžu biroja darbiniekiem ir risināma Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kā rīkojumā minēto informācijas sistēmu un datu bāžu pārziņa sadarbības ietvaros.
Vēršama uzmanība, ka Biometrijas datu apstrādes sistēmas un DNS nacionālajai datu bāzes darbība, tai skaitā arī iestādes, kurām ir piekļuve sistēmās iekļautajai informācijai, ir noteikta speciālajos likumos, proti, Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā un  DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā.
Līdz ar to norādāms, ka saskaņā ar Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 14. panta pirmo daļu Valsts tiesu ekspertīžu birojam nav paredzētas tiesības izmantot Biometrijas datu apstrādes sistēmu. Tāpat Valsts tiesu ekspertīžu birojam, atbilstoši DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 16. panta pirmajai daļai, kas noteic, ka tiesības saņemt informāciju no DNS nacionālās datu bāzes ir izmeklēšanas iestādēm (ar prokurora piekrišanu), prokuratūras iestādēm un tiesām pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai, lietu izskatīšanai un iztiesāšanai, nav tiesību saņemt informāciju no DNS nacionālās datu bāzes. Turklāt saskaņā ar DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 6. pantu DNS nacionālās datu bāzes sistēmas pārzinis un informācijas resursu turētājs ir Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde.
Tādējādi, lai Valsts tiesu ekspertīžu biroja darbiniekiem varētu nodrošināt piekļuvi attiecīgajām informācijas sistēmām nepieciešami attiecīgi grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā un  DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā.
Turklāt paužam viedokli, ka, ievērojot to, ka Valsts policijas Galvenās pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes amatpersonas no 2026. gada 1. jūnija vairs nebūs valsts tiesu eksperti, izstrādājot grozījumus DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā, pastāv nepieciešamība kopumā izvērtēt tiesu ekspertīžu institūta reformas ietekmi uz DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā ietverto tiesisko regulējumu. Piemēram, saskaņā ar šā likuma 3. panta otro daļu salīdzināmo paraugu un bioloģiskas izcelsmes pēdu izpēti ir tiesīgi veikt tikai valsts ekspertīžu iestāžu sertificēti eksperti, kuriem ir atbilstošas zināšanas un vismaz gadu ilga pieredze attiecīgajā jomā. Savukārt DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 16. panta ceturto daļu ekspertīzes noteicēju par DNS nacionālajā datu bāzē konstatētajām sakritībām, kuras noteiktas bioloģiskā materiāla un bioloģiskas izcelsmes pēdu DNS ģenētiskajā izpētes procesā ekspertīžu gaitā, informē Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde.
Ievērojot minēto, precizēt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), kā arī izvērtēt nepieciešamību precizēt projektu, nosakot Tieslietu ministrijai uzdevumu izstrādāt attiecīgus grozījumus Biometrijas datu apstrādes likumā un DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā.
 

-

Likumprojekta anotācijas 3.punkta "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" sadaļā "Cita informācija" ir norādīts, ka "nepieciešamais finansējums VTEB 2026.gada 1.jūlijā reformai pakļauto tiesu ekspertu sociālo garantiju un izdienas pensiju nodrošināšanai tiek pārdalīts no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija" uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 03.04.00 "Tiesu ekspertīžu veikšana"".
Likuma "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" 5.panta sestā daļa paredz, ka "izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri Labklājības ministrijai tiek piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju".
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 3.punkta sadaļu "Cita informācija", nepieciešamo finansējumu izdienas pensiju nodrošināšanai attiecinot uz Labklājības ministriju.

 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projekta 1. punktu ar 2026. gada 1. jūliju Valsts tiesu ekspertīžu birojam tiek nodots Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes uzdevums nodrošināt tiesu ekspertīžu veikšanu kriminālprocesa, civilprocesa, administratīvā un administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Līdz ar ko no 2026. gada 1. jūlija Valsts policijas Galvenās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvalde vairs nebūs tiesu ekspertīžu iestāde, un attiecīgi vairs neveiks ekspertīzes. Ievērojot minēto, papildu grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 835 “Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru” ir nepieciešami arī grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 903 “Valsts policijas maksas pakalpojumu centrs”, kuros noteikta maksa par Valsts policijas Galvenās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes veiktajām ekspertīzēm. Tāpat attiecīgi būtu virzāms Ministru kabineta noteikumu projekts, lai precizētu Valsts policijas Galvenās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju, kā arī amata paraugaprakstu, kas noteikts Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju”.
Ievērojot to, ka divu projekta 13. punktā norādīto informācijas sistēmu - Biometrijas datu apstrādes sistēmas un DNS nacionālās datu bāzes, darbība, tai skaitā arī iestādes, kurām ir piekļuve sistēmās iekļautajai informācijai, ir noteikta speciālajos likumos, proti, Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā un  DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā, un šajos likumos Valsts tiesu ekspertīžu birojam nav paredzētas tiesības izmantot sistēmās iekļauto informāciju, lai Valsts tiesu ekspertīžu birojam varētu tikt piešķirta piekļuve šīm sistēmām, nepieciešami attiecīgi likumu grozījumi.
Ņemot vērā minēto, precizēt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4. punktu, norādot grozījumu nepieciešamību:
1)  Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 903 “Valsts policijas maksas pakalpojumu centrs” un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju”. Attiecīgi nosakot Iekšlietu ministriju kā atbildīgo par šo projektu virzību;
2) Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā un DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā, par kuru virzību kā atbildīgā ministrija būtu nosakāma Tieslietu ministrija.
 

-

Ņemot vērā to, ka reorganizācija faktiski skar abas minētās institūcijas, izvērtēt nepieciešamību precizēt rīkojuma projekta nosaukumu.
Ja rīkojuma projekts šādi tiek precizēts, veikt atbilstošus labojumus projekta anotācijā.

Par Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes un Valsts tiesu ekspertīžu biroja reorganizāciju

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt 5.punkta redakciju, ja gadījumā rodas situācija, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldē uzsāktās tiesu ekspertīzes veikšanai pēc minētā datuma Valsts tiesu ekspertīžu birojā nav tiesu eksperta, kurš atbilstu minētajam kritērijam - ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības ar Valsts tiesu ekspertīžu biroju saskaņā ar šā rīkojuma 4. punktu.

-

Ierosinām precizēt rīkojuma projekta 8.punktu atbilstoši rīkojuma projekta 2.punktā izmantotajai terminoloģijai, rīkojuma projektā izmantojot vienveidīgas vārdiskas izteiksmes. Piemēram, rīkojuma projekta 2.punktā lietots termins "manta", 8.1.apakšpunktā - "materiālās vērtības";  2.punktā -"tiesu ekspertīžu metodes", 8.1.apakšpunktā - "metodes".

-

Lūdzam papildināt punktu ar atsauci un 11. punktu, kā arī saskaņot šo abu punktu redakcijas, jo 11. punkta pašreizējā redakcijā nav paredzēta Reģionu biroja telpu izmantošana.

-

Anotācijā norādīts, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojam nepieciešams veikt darbības, lai nodrošinātu iestādes akreditāciju no Valsts policijas pārņemto tiesu ekspertīžu īstenošanai.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu tiesu ekspertīžu veikšanas procesu, lūdzam anotācijā noteikt, ka akreditācija ir jāveic līdz 2026.gada 1.jūlijam.

-

Anotācijā norādīts, ka līdz Valsts tiesu ekspertīžu biroja ēkas pārbūves pabeigšanai starpinstitūciju sadarbības ietvaros uz telpu nomas līguma pamata tiks izmantotas Valsts policijas Ekspertīžu biroja lietošanā līdz šim esošās telpas. 
Lūdzam anotācijā skaidrot, vai pēc Valsts tiesu ekspertīžu biroja ēkas pārbūves pabeigšanas esošās Valsts policijas Ekspertīžu biroja telpas tiks pilnībā atbrīvotas vai tomēr Valsts tiesu ekspertīžu birojs arī turpmāk plāno tās izmantot. Tāpat vēršam uzmanību, ka par telpu lietošanu 18.novembra ielā 39, Daugavpilī noslēgts līgums starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un Nodrošinājuma valsts aģentūru, un Nodrošinājuma valsts aģentūrai vismaz trīs mēnešus pirms būtu jāinformē iznomātājs par nomas līguma izbeigšanu, ko attiecīgi aicinām arī norādīt projekta anotācijā. Pārējos anotācijā minētos objektus pārvalda Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas attiecīgi arī būs tiesīga slēgt nomas līgumus ar Valsts tiesu ekspertīžu biroju par attiecīgo objektu izmantošanu. Ievērojot minēto, vērtēt nepieciešamību precizēt rīkojuma projekta 12.punktu.

-

Ievērojot reorganizācijas ietvaros veicamās darbības, lūdzam papildināt projekta izpildē iesaistīto institūciju uzskaitījumu ar Nodrošinājuma valsts aģentūru un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru.

-