Atzinums

Noteikumu projektā netiek lietota vienota terminoloģija, pārskatīt noteikumu projektu un lietot vienotu terminoloģiju.

 

-

Vai 2.6. punktā noteiktā kārtība ir saskaņota ar Latvijas Nacionālo arhīvu?

2.6. punkts jāskaidro savādāk.

Kā arī lūdzam papildināt alfabētiskā secībā ar terminu "elektroniskais datu nesējs".

dokumenta digitalizācija – dokumenta pārvēršana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā datu nesējā;

Kā arī papildināt ar terminu skaidrojumiem (alfabētiskā secībā):

papīra dokumenta iznīcināšana - neatgriezeniska dokumentu un informācijas likvidēšana;

elektroniskais datu nesējs - ārējais datu nesējs – sistēmai ārēji pieslēdzams vai ievietojams informācijas nesējs, kuru izmanto informācijas saglabāšanai;
izņemamais datu nesējs – sistēmas iekārtā pastāvīgi ievietots informācijas nesējs, kuru izmanto informācijas uzglabāšanai;
iekārta, ja tā satur datu nesēju, kuru nav iespējams nodalīt vai izņemt no iekārtas, nesabojājot iekārtas korpusu;

Termina "sevišķā lietvedība" skaidrojums!? Pēc projektā iekļautā lietojuma šis termins, ja neskaita terminu skaidrojumu,  tiek izmantots 5 reizes, no kurām 4 reizes (144.; 155.; 170. un 173.punktos) tas apzīmē struktūrvienību, nevis kārtību. Vienīgi projekta 89.punktā šis termins varētu apzīmēt darbību kopumu jeb kārtību, līdz ar ko 89. punkts būtu precizējums.
 

2.23. sevišķā lietvedība – struktūrvienība, kura veic valsts noslēpuma objektu saturošu dokumentu un ārvalstu klasificētās informācijas reģistrāciju, uzskaiti, noformēšanu, saņemšanu, nosūtīšanu, transportēšanu, pavairošanu, tulkošanu, glabāšanu, deklasificēšanu un iznīcināšanu;

Militārās izlūkošanas un drošības dienests (turpmāk - MIDD):
Likuma “Par valsts noslēpumu” 12.panta otrā daļa noteic, ka ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs. Projekta 5.punkts dublē šo likumā iekļauto normu. Savukārt Projekta 5.punkta 2.teikums “Amatu saraksta pozīciju, kurās paredzēts darbs ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, pamato ar konkrētiem pienākumiem, kas paredz nepieciešamību saņemt speciālo atļauju vai sertifikātu.” detalizētāk norāda  uz amatu saraksta izstrādes kārtību un norāda uz to, ka katram amatu sarakstam ir jāpievieno pamatojums, kādēļ attiecīgo amatu ieņemošā personai būs nepieciešama speciālā atļauja darbam  ar konfidenciālu vai augstākas kategorijas valsts noslēpumu un liek saprast, ka tam jābūt sagatavotam rakstiski un pievienotam pie amatu saraksta.  Šāda kārtība ievērojami apgrūtinās amatu sarakstu izstrādi un radīs administratīvo slogu. MIDD uzskata, ka ir pilnīgi pietiekoši ar trešajā teikumā noteikto, ka kompetentajai valsts drošības iestādei ir tiesības pieprasīt institūcijai skaidrot amatu sarakstā iekļautā amata saistību ar klasificēto informāciju. MIDD iesaka svītrot no Projekta 5.punkta 2.teikumu un šo punktu papildināt ar teikumu, kas noteic, ka izstrādāto amatu sarakstu nosūta kompetentajai valsts drošības iestādei.

5. Institūcijas vadītājs apstiprina ar klasificēto informāciju (izņemot informācijas dienesta vajadzībām) saistīto institūcijas amatu sarakstu, kurā norāda ar kādas slepenības pakāpes klasificēto informāciju darbu veiks amatā esošā persona. Kompetentajai valsts drošības iestādei ir tiesības pieprasīt pamatojumu amatu sarakstā iekļautā amata saistībai ar klasificēto informāciju. Apstiprināto institūcijas amatu sarakstu nosūta kompetentajai valsts drošības iestādei.

MIDD ir izvērtējis valsts noslēpuma aizsardzības noteikumu projektu  un secina, ka nav ņemti vērā visi Valsts drošības iestāžu  darba grupā paustie MIDD iebildumi un priekšlikumi, tādēļ atkārtoti norāda uz  projektā iekļautajām normām,  kas neatbilst MIDD redzējumam par noteikumu projektu un valsts noslēpuma aizsardzības normatīvo bāzi kopumā.

Par projekta 6.punktā noteikto valsts drošības iestāžu kompetences sadalījumu, pirms 2021.gadā veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” (turpmāk - esošie noteikumi) MIDD pievērsa uzmanību tam, ka esošo noteikumu 10.1. apakšpunktā un tagad arī projekta 6.1.apakšpunktā iekļautā norma, kas noteic, ka 1.kategorijas speciālās atļaujas izsniedz Satversmes aizsardzības birojs neatbilst likuma “Par valsts noslēpumu” 10 panta pirmajā daļā  un 10.panta trešajā. un ceturtajā daļā noteiktajam. Ja saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 10 panta  ceturto daļu kompetentā valsts drošības iestāde ir Militārās izlūkošanas un drošības dienests vai  Valsts drošības dienests, tās  nevar sniegt likuma “Par valsts noslēpumu” 10 panta pirmajā daļā minēto atzinumu  par 1.kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanas iespēju. Šādu normu pretrunu dēļ, ja kompetentā valsts drošības iestāde ir Militārās izlūkošanas un drošības dienests vai  Valsts drošības dienests nevar arī īstenot arī likuma “Par valsts noslēpumu 13.panta otrajā daļā paredzēto speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu, jo personai 1.kategorijas atļauju ir izsniegusi cita valsts drošības iestāde, proti Satversmes aizsardzības birojs. Šīs iepriekš konstatētas pretrunas   likumā “Par valsts noslēpumu” dēļ kā arī citu likumā ”Par valsts noslēpumu” zemāk norādītu nepieciešamu precizējumu MIDD ir aicinājis un joprojām uzskata par nepieciešamu šo Projektu diskutēt kopsakarā ar grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu” vai jauna likuma izstrādi.
Prasības personām, kuras nodrošinās dienesta vajadzībām klasificētās informācijas lietvedību un fiziskās drošības pasākumus noteiktas šī projekta 34.punktā,  bet prasības personām, kuras veic darbu ar konfidenciālas un augstākas pakāpes valsts noslēpumu noteiktas likumā “Par valsts noslēpumu”, lai ievērotu vienveidību un likumā noteikto pilnvarojumu visas prasības attiecībā uz personu atbilstību jānosaka likumā.;
Līdzīgi, ka citu klasifikācijas pakāpju valsts noslēpumu, Ministru kabinetam, nevis ar iestādes vadītājam jānosaka, kāda informācija klasificējama kā informācija “Dienesta vajadzībām”.
Lai gan likumā “Par valsts noslēpumu” ir mainījušies 9.panta trešās daļas  3.punktā ir mainījušies nosacījumu personām, kuras var pretendēt uz pieeju valsts noslēpumam, ja tās sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda, proti saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta ceturto daļu valsts drošības iestādes vadītājs pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3. punkta nosacījumi, ja nav izdarīts sevišķi smags noziegums, likuma “Par valsts noslēpumu” 13.1 panta trešā  daļa liedz iespēju atkārtoti vērtēt šādu personu un dot tai tiesības veikt darbu ar valsts noslēpumu.
Ir nepieciešams rast risinājumu, lai līdzīgi kā citus dokumentus, arī valsts noslēpumu saturošus dokumentus varētu parakstīt ar elektronisko parakstu.

Projekta 6.,8. un 12.punktā ir apvienotas normas, kas nosaka gan speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu gan sertifikāta darbam ar NATO vai Eiropas savienības klasificēto informāciju izsniegšanu. Speciālās atļaujas izsniegšana un sertifikāta izsniegšana ir divi atsevišķi procesi, kuri nenotiek vienlaicīgi. To apliecina  Projekta 11.punktā ir noteiktais, ka sertifikātu izsniedz personai, kura saņēmusi atbilstošas kategorijas speciālo atļauju. Lielākajā daļā gadījumu, pārbaudi speciālās atļaujas izsniegšanai un sertifikāta izsniegšanai veic divas dažādas valsts drošības iestādes. To apliecina Likuma “Par valsts noslēpumu” 10 panta pirmajā daļā noteiktais, ka, ja tiek lemts jautājums par speciālo atļauju izsniegšanu konkrētām personām, valsts drošības iestādes savas kompetences ietvaros pārbauda šīs personas un sniedz atzinumu par speciālās atļaujas izsniegšanas iespēju un  Likuma “Par valsts noslēpumu” 10 panta divpadsmitā daļā noteiktais, ka personu pārbaudi attiecībā uz pieeju ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētajai informācijai veic un atļaujas izsniedz Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde. No tā var secināt, ka speciālo atļauju un sertifikātu izsniegšanas secības un atšķirīgo izsniedzošo iestāžu dēļ, vienā pieprasījumā nevar prasīt gan speciālās atļaujas gan sertifikāta izsniegšanu. Projektā, līdzīgi kā esošajos noteikumos vispirms jāiekļauj speciālo atļauju pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība, bet pēc tam sertifikātu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība.

-

MIDD:
Projekta 8.4. apakšpunkts noteic, ka personas pārbaudes uzsākšanai institūcija pieprasījumā norāda informāciju par personas veiktajiem iekšējās kārtības un drošības normu pārkāpumiem, dienesta pārbaudēm un disciplinārlietām, kas saistītas ar informācijas aizsardzības jautājumiem. Pārbaudāmā persona aizpildot projekta 2.pielikumā noteiktā parauga aptaujas lapas 19.punktu arī norāda vai ir disciplināri sodīta. Papildus tam Projekta 198.punkts noteic, ka ja ir pamats uzskatīt, ka notikusi klasificētās informācijas izpaušana, nozaudēšana vai normatīvajos aktos, kas regulē klasificētās informācijas drošības prasību jomu, noteikto drošības prasību pārkāpums, institūcijas vadītājs informē kompetento valsts drošības iestādi. Projekta 205.punkts noteic ka dienesta izmeklēšanas materiālus, pēc gala atzinuma apstiprināšanas, nekavējoties nosūta kompetentajai valsts drošības iestādei. Līdz ar to var secināt, ka kompetentās valsts drošības iestādes rīcībā ir jābūt informācijai par dienesta izmeklēšanām un piemērotajiem disciplinārsodiem, kas saistītas ar informācijas aizsardzības jautājumiem. Lai neradītu administratīvo slogu un nedublētu informācijas plūsmu, 8.4. apakšpunkts ir svītrojams.

-

MIDD:
Projekta 9.punkta beigās vārdus “pieejai valsts noslēpumam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā” iesakām aizstāt ar vārdiem “speciālās atļaujas saņemšanai”, jo aptaujas lapu iesniedz, lai vērtētu iespēju saņemt speciālo atļauju darbam ar konfidenciālas un augstākas pakāpes klasificēto informāciju nevis valsts noslēpumam kopumā, tajā skaitā informāciju dienesta vajadzībām.

-

MIDD:
Projekta 22.punktā norādīts, ka personai ir pienākums informēt atbildīgo par slepenības režīma nodrošināšanu. Savukārt Projekta 31.1.apakšpunktā norādīts, ka institūcijas vadītājs norīko atbildīgo personu par slepenības režīma nodrošināšanu. Projekta 2.24.apakšpunktā ir skaidrots un lietots termins “slepenības režīma nodrošinātājs”, tādēļ arī 22.punktā  un 33.1.apakšpunktā ir jālieto šis termins, proti 22.punktā “personai ir pienākums informēt slepenības režīma nodrošinātāju un 33.1.apakšpunktā institūcijas vadītājs norīko slepenības režīma nodrošinātāju.

-

MIDD:
Projekta 22.punktā norādīts, ka personai ir pienākums informēt atbildīgo par slepenības režīma nodrošināšanu. Savukārt Projekta 31.1.apakšpunktā norādīts, ka institūcijas vadītājs norīko atbildīgo personu par slepenības režīma nodrošināšanu. Projekta 2.24.apakšpunktā ir skaidrots un lietots termins “slepenības režīma nodrošinātājs”, tādēļ arī 22.punktā  un 33.1.apakšpunktā ir jālieto šis termins, proti 22.punktā “personai ir pienākums informēt slepenības režīma nodrošinātāju un 33.1.apakšpunktā institūcijas vadītājs norīko slepenības režīma nodrošinātāju.

-

MIDD:
Projekta 33.4.apakšpunktā ir noteikts, ka institūcijas vadītājs norīko institūcijā atbildīgos darbiniekus vai struktūrvienību, kas nodrošina dienesta vajadzībām klasificētās informācijas lietvedību un fiziskās drošības pasākumu ieviešanu un ievērošanu.  Līdzīgi kā attiecībā uz valsts noslēpumu ar klasifikācijas pakāpi “Konfidenciāli” un augstākas klasifikācijas pakāpes informācijas aizsardzības jomā, institūcijā, kurā veic darbu ar informāciju dienesta vajadzībām, bez jau minētajām jomām ir pienākumi arī personāla drošības, piemēram projekta 4.punktā minētā apliecinājuma pieņemšana un glabāšana,  informācijas drošības, piemēram dienesta vajadzībām lietvedības pārbaude un informācijas sistēmu drošības jomā, ja institūcijā informāciju dienesta vajadzībām apstrādā elektroniski. Noteikumu 2.3.nodaļā arī nav noteikti pienākumi attiecībā uz amatpersonām,  kuras nodrošina informācijas dienesta vajadzībām fizisko drošību tādēļ iesakām projektā ievērot vienveidības principu un Projekta 33.4.apakšpunktā noteikt, ka institūcijas vadītājs norīko informācijas dienesta vajadzībām slepenības režīma nodrošinātāju. Savukārt Projekta 37.1., 37.2., 37.3., 37.9. un 37.10.apakšpunktā minētos pienākumus attiecināt uz visa veida valsts noslēpumu, jeb klasificēto informāciju, tajā skaitā uz informāciju “dienesta vajadzībām”.

-

MIDD:
Prasības personām kas veic darbu ar konfidenciālas un augstākas pakāpes klasificēto informāciju ir noteiktas likuma “Par valsts noslēpumu” 9.pantā. Savukārt projekta 34.punktā ir noteiktas prasības, personām, kuras nodrošinās dienesta vajadzībām klasificētās informācijas lietvedību un fiziskās drošības pasākumus. Ievērojot vienveidības principu normatīvo aktu izstrādē arī prasības personām, kuras nodrošinās dienesta vajadzībām klasificētās informācijas lietvedību un fiziskās drošības pasākumus arī jānosaka likumā “Par valsts noslēpumu”. Projekta   34.2-34.4. apakšpunktā ir noteiktas prasības institūcijas atbildīgajām amatpersonām par dienesta vajadzībām klasificētās informācijas lietvedību un fiziskās drošības pasākumu ieviešanu un ievērošanu.  Ņemot vērā, ka likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta ceturtā daļa dod tiesības valsts drošības iestādes vadītājam vērtēt un atļaut piekļuvi konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam personām, kuras nav izdarījušas sevišķi smagu noziegumu, tad iznāk, ka prasības institūcijas atbildīgajām amatpersonām par dienesta vajadzībām klasificētās informācijas lietvedību un fiziskās drošības pasākumu ieviešanu un ievērošanu attiecībā uz to saukšanu   kriminālatbildības un sodīšanu par tīšu noziedzīgu nodarījumu ir stingrākas nekā personām kuras strādās ar konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu informāciju. MIDD ieskatā šādas prasības nav samērīgas, tādēļ iesakām tās pārskatīt.  

-

MIDD:
Projekta 3.nodaļā “Fiziskā drošība” 46.punktā ir noteikts vides, kurā apstrādā klasificētu informāciju dalījums zonās un seko prasības no kurām var nojaust, ka attiecīgā drošības zona var būt tikai telpas, jo 47.4.apakšpunkts nosaka, ka  būvkonstrukcijām nodrošina skaņas izolāciju atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām, kādas piemēro biroja telpām. Projektā nav paskaidrots kādiem mērķiem izmanto I zonu un ar ko I zona atšķiras no II zonas.  55.1.apakšpunkts paskaidro, ka glabātava ir I zona. No NATO direktīvas un praktiskā darbā gūtās pieredzes MIDD secina, ka I zona ir telpas, kurās konfidenciālu un augstākas kategorijas klasificēto informāciju apstrādā atklātā veidā. Tās var būt glabātavas, bet militārajā jomā šādas telpas galvenokārt saprot kā pastāvīgos komandpunktus, kur klasificēta informācija tiek vizuāli attēlota uz ekrāniem, kartēm vai saņemta audio formātā. Komandpunktā informācijas apstrāde notiek 24/7 režīmā. Komandpunkta un I zonas būtība ir tāda, ka tajā nav iespējams pārtraukt darbu vai izslēgt klasificētās informācijas plūsmu. Šī iemesla dēļ nav pieļaujama Projekta 50.2. apakšpunktā noteiktā situācija, kad nepiederoša persona tajā var iekļūt institūcijas vadītāja nozīmētas personas, kurai ir speciālā atļauja vai sertifikāts, kas atbilst zonā apstrādājamās un glabātās klasificētās informācijas augstākajai slepenības pakāpei pavadībā, ja tiek nodrošināta šajā zonā esošās klasificētās informācijas vizuāla nepieejamība. NATO dokumentā AC/35-D/2001 (NATO security committtee directive on phisical security) nodaļā Drošības zonas 7.(a) (ii) apakšpunktā ir noteikts, ka I zonā var iekļūt tikai pārbaudītas personas. Šāda nostāja labāk atbilst komandpunkta būtībai, jo I zona ir vide, kur nav iespējams nodrošināt esošās klasificētās informācijas nepieejamību. Ja telpā ir iespējams nodrošināt klasificētās informācijas nepieejamību, tad uz to brīdi, kad informācija ir nepieejama I zonas  telpa kļūst par II zonu.  Papildus jānorāda, ka vizuālā nepieejamība neizslēdz klasificētās informācijas nonākšanu nepiederošas personas rīcībā, ja informācija tiek pausta skaņas jeb audio formātā.   Iesakām 50.punktā sniegt skaidrojumu, kādas telpas ir I zona, piemēram, I zona ir telpas vai teritorijas, kurās atklātā veidā apstrādā konfidenciālu vai augstākas kategorijas klasificēto informāciju un 50.2.apakšpunktā noteikt, ka I zonā var iekļūt persona, kurai izsniegta speciālā atļauja un palidināt projektu ar punktu, kurā noteikts, ka novēršot informācijas pieejamību I zonā, tā kļūs par II zonu.

-

Lūdzu precizēt 113.p. pirmā teikuma jēgu, jo tas ir pretrunā ar šobrīd spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām.

-

Kāpēc tikai Šengenas zonas robežās? Kā ar Lielbritāniju, Portugāli, Ukrainu u.c.?

-

Precizēt, kas ir "īslaicīga uzglabāšana"? Vai  nav pretrunā ar drošības prasībām informācijas aizsardzībai, ka var glabāt informāciju dienesta vajadzībām viesnīcas seifā, bet darbā vajag slēgtu telpu ar signalizāciju, kā tas noteikts 81.3.p.

-

Šis apakšpunkts neveido loģisku teikumu ar 135.punktu  proti, sanāk "Sūtījumu un uz tā norāda tikai institūcijas ...".
Līdz ar to, lai veidotos loģisks teikums, šo punktu var apvienot ar iepriekšējo apakšpunktu vienā teikumā.

Dienesta vajadzībām klasificēto informāciju saturošu dokumentu transportē kopā ar kurjera pavadrakstu. Pirms transportēšanas sūtījumu iepako necaurredzamā iepakojumā, kuru nodrošina ar aizsardzību pret neautorizētu tā atvēršanu, un uz tā norāda tikai institūcijas, kas ir saņēmējs, nosaukumu un adresi, kā arī sūtījuma pavadraksta numuru.

Lūdzu šo nodaļu papildināt ar atsevišķu punktu piedāvātajā redakcijā:

Ja ir pieņemts lēmums deklasificēt valsts noslēpuma objektu, Latvijā radītu NATO vai ES klasificētu informāciju, saskaņā ar Arhīvu likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu, norādīto institūciju vadītāji deklasificētajai informācijai var noteikt vispārēju 30 gadus ilgu informācijas pieejamības ierobežojuma periodu.

Pēc šī brīža 169.1. p. esošās redakcijas saprotams, ka institūcija iznīcina fiziskā formā saņemtos dokumentus, bet var atstāt klasificētajās sistēmās saņemto klasificēto informāciju.
Rosinām svītrot  vārdus "fiziskā formā".
 

169.1. un iznīcina saņemto klasificēto informāciju, ja tā nav nepieciešama darbam vai, ja to pieprasa attiecīgās klasificētās informācijas autors;

Šī brīža redakcijā ir saprotams, ka visus deklasificētos dokumentus institūcijai  ir jānodod Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Piedāvājam  to izteikt šādā redakcijā:

169.3. nodod valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā patstāvīgi glabājamos dokumentus, kurus pirms tam institūcija ir deklasificējusi un nav tiem noteikusi informācijas ierobežojuma periodu saskaņā ar Arhīvu likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu.

Lūdzu precizēt dokumentu veidu.
Piedāvājam šādu redakciju:

170. Lēmumu par saņemto klasificētu dokumentu digitalizāciju vai iznīcināšanu pieņem institūcijas vadītājs, bet lēmuma izpildi nodrošina sevišķā lietvedība, centrālā reģistra birojs, apakšreģistrs, kontrolpunkts vai par dienesta vajadzībām klasificēto informāciju atbildīgā struktūrvienība, darbinieks vai amatpersona, ievērojot, ka:

MIDD:
Projekta 180.punktā ir noteikts, ka iepirkumā, kas saistīts ar konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas izmantošanu, ir tiesīgs piedalīties komersants, kuram ir derīgs atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikāts. Projektā  ir nepieciešams skaidrojums,  kas ir ar  klasificētās informācijas izmantošanu saistīts iepirkums. Iepirkums par izvietojuma, kurā glabā konfidenciālu un augstākas pakāpes valsts noslēpumu apsardzi arī būs nepieciešams industriālās drošības sertifikāts šobrīd to nosaka esošo noteikumu 26.17.apakšpunkts. Diskutējams ir jautājums par komersantu kurš nodrošina uzkopšanu telpās kurās glabā konfidenciālu un augstākas kategorijas klasificēto informāciju. Industriālās drošības sertifikāts ir nepieciešams komersantam, ja tā darbiniekam būs jāiekļūst 1.zonā. MIDD ir identificējuši četrus vispārīgus gadījumus, kad IDS ir nepieciešams. Tas arī varētu būt skaidrojums, kad iepirkums ir  saistīts ar klasificētās informācijas izmantošanu:
komersanta darbiniekam jāiepazīstas ar pasūtītāja sagatavotu konfidenciālu vai augstākas kategorijas valsts noslēpumu saturošu informāciju;
komersanta darbiniekam pasūtītāja vajadzībām jāsagatavo   konfidenciālu vai augstākas kategorijas valsts noslēpumu saturošu informāciju
komersanta darbiniekam jāiekļūst pasūtītāja izvietojumā, kuram noteikts 1.zonas statuss
komersanta darbiniekam jāveic tādu telpu apsardze, uzkopšana, vai tehnisko iekārtu apkope telpās,  kurās uzglabā konfidenciālu vai augstākas kategorijas valsts noslēpumu saturošu informāciju

-

MIDD:
Noteikumu projekta 7.nodaļa ir par informācijas sistēmu drošību. Klasificētās informācijas elektroniska apstrādi šobrīd var uzskatīt par galveno jeb pamata veidu, kādā klasificētā informācija tiek apstrādāta. Tikai retos izņēmumos institūcija klasificēto informāciju apstrādā tikai papīra formātā. Tādēļ līdzīgi kā 3.nodaļā par fizisko drošību šajā nodaļā ir nepieciešams detalizēti aprakstīt atbildīgās amatpersonas un to pienākumus un  prasības, kādas tiek izvirzītas informācijas sistēmām, lai nodrošinātu klasificētās informācijas elektronisku apstrādi, glabāšanu un pārsūtīšanu. Klasificētās informācijas elektroniskajai apstrādei jābūt vienotiem principiem ar klasificētās informācijas glābšanas fiziskajiem principiem, piemēram drošības zonu noteikšana un ievērošana, tādēļ nav pieļaujams, ka elektroniskas klasificētās informācijas aizsardzība ir noteikta ārpus šiem noteikumiem. Ja valstī izstrādā  jaunus noteikumus par klasificētas informācijas aizsardzību, šiem noteikumiem ir jānosaka visa vaida informācijas aizsardzību nevis ar šī projekta 197.punktu jādeleģē Ministru kabinets  izdot instrukcijas  par vienu no informācijas apstrādes veidiem.

 

-

Lūdzam papildināt  pirms vārda klasificēšanas ar  vārdu "sagatavošana".

1.2. kārtību, kā organizē valsts noslēpuma aizsardzību jeb valsts noslēpuma objektu sagatavošanas, klasificēšanas, deklasificēšanas, saņemšanas, reģistrēšanas, glabāšanas, izsniegšanas, izmantošanas, nosūtīšanas un iznīcināšanas (sevišķās lietvedības) kārtību, šā procesa dokumentāro noformējumu, speciālu apzīmējumu, šifru (kodu) lietošanu, kā arī citu tehniska un organizatoriska rakstura pasākumu kārtību;

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts nosaka aisardzības un apstrādes prasības valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk - NATO), Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un ārvalstu institūciju klasificētajai informācijai, nav skaidra atšķirība starp terminiem informācijas sistēma un akreditēta informācijas sistēma, skatīt piedāvātās redakcijas 2.1. un 2.8.

-

Noteikumos vairākās vietās ir minēts termins lietotājs – autorizēts institūcijas lietotājs, telpas lietotājs, nav skaidrs kas tas ir un kādi ir tā pienākumi. Priekšlikums skaidri noteikt lietotāja pienākumus vai arī kas tos nosaka, vai arī svītros šos terminus no noteikumiem.

-

Lai termins būtu saprotams arī tiem, kas ikdienā nesaskaras ar informācijas sistēmu akreditāciju.

2.1. Klasificētas informācijas sistēma - Satversmes aizsardzības biroja noteiktā kārtībā reģistrēta un akreditēta informācijas sistēma, kurā apstrādā klasificēto informāciju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta noteiktā kārtībā reģistrēta un akreditēta informācijas sistēma, kurā apstrādā signālu izlūkošanas informāciju

Noteikumos tiek lietots nedefinēts termins atbildīgā persona. Priekšlikums visā dokumentu tekstā lietot vienotu terminoloģiju.

-

Nav skaidra atšķirība starp terminiem informācijas sistēma un akredidēta informācijas sistēma. Ja noteikumu projektā nepieciešams minēt arī informācijas sistēmas, kurās neapstrādā klasificētu informāciju, priekšlikums lietot šādu redakciju
2.8. Informācijas sistēma - elektroniska datu ievadīšanas, uzglabāšanas un apstrādes iekārta vai sistēma, kas paredz lietotāja pieeju tajā glabātajiem datiem vai informācijai, kur neapstrādā klasificēto informāciju
Ja domāta informācijas sistēma, kurā apstrādā klasificētu informāciju, tad noteikumu projektā jālieto 2.1. lietotais termins kopā ar "atsevišķi stāvoša", priekšlikums izvērtēt, vai 2.8. apakšpunkts nav jādzēš kā arī šeit vai citur noteikumu tekstā papildināt to ar paskaidrojumu, ka tā nav pieslēgta akreditēto (vai klasificēto) informācijas sistēmu tīklam.
 

 

Noteikumu projektā jāizmanto vienota terminoloģija, pašreiz nav skaidrs, vai “informācijas sistēmas atbildīgā persona” ir tā pati persona, kas ir atbildīga arī par “akreditētu informācijas sistēmu”.
Priekšlikums dzēst 2.8 apakšpunktu, jo "informācijas sistēmas atbildīgās personas" ir atbildīgas gan par akreditētu (klasificētas) informācijas sistēmu, gan par atsevišķi stāvošu informācijas sistēmu, kurā apstrādā klasificētu informāciju.

-

Lūdzam izskatīt nepieciešamību personāla drošību skaidrot pie terminiem.

-

Priekšlikums noteikumu projektā “dienesta vajadzībām klasificētā informācija” un pēc jēgas līdzīgos terminus, aizstāt ar vārdiem “informācija dienesta vajadzībām”, nodrošinot vienotu terminoloģiju ar Likumu par valsts noslēpumu.

-

Lūgums precizēt punkta beigu daļu. Skatīt piedāvāto redakciju.

Lai persona saņemtu speciālo atļauju vai sertifikātu, institūcija nodrošina, ka persona iepazīstas ar normatīvajiem aktiem klasificētās informācijas aizsardzības jomā.

MIDD:
Projekta 8.3. apakšpunktā  ir noteikts ka Personas pārbaudes uzsākšanai institūcija sagatavo un nosūta kompetentajai valsts drošības iestādei pieprasījumu par speciālās atļaujas un/vai sertifikāta piešķiršanu, kuram pievieno personas personīgi aizpildītu un parakstītu aptaujas lapu (2. pielikums).  Šobrīd esošo noteikumu 11.3.apakšpunkts noteic, ka lai saņemtu speciālo atļauju, persona institūcijā, kurā veiks darbu ar valsts noslēpumu aizpilda aptaujas lapu (2. pielikums) un iesniedz parakstītu saistību rakstu (3. pielikums). Lai samazinātu personas pārbaudei iesniedzamo dokumentu apjomu valsts drošības iestādēm bija diskusija, kuras laikā bija priekšlikums atteikties no saistību raksta, bet šīs saistības iekļaut aptaujas lapā, kuru pārbaudāmā persona paraksta. Projekta 2.pielikumā (aptaujas lapa) nav iekļautas saistības:
-  neizpaust informāciju, kas satur valsts noslēpumu;
- bez iebildumiem un precīzi izpildīt ar slepenības režīma ievērošanu saistīto noteikumu, instrukciju, rīkojumu (pavēļu) prasības;
- ziņot par mēģinājumiem iegūt no manis valsts noslēpumu, kā arī par man zināmiem slepenības režīma pārkāpumiem;
 - esmu brīdināts (brīdināta), ka par valsts noslēpuma izpaušanu, kā arī par valsts noslēpuma objektu nozaudēšanu un citiem slepenības režīma pārkāpumiem tikšu saukts (saukta) pie kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
Līdz ar to netiek pildītas arī likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta otrajā daļā noteiktais, ka speciālo atļauju pieejai konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam var izsniegt Latvijas pilsonim, kurš ir parakstījis saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu.
Šādas saistības projekta 4.punktā noteiktajā 1.pielikumā apliecina persona , kura veiks darbu ar informāciju “Dienesta vajadzībām” kā arī saskaņa ar   projekta 21.punktā persona, kurai nav speciālās atļaujas un sertifikāta, ja tās rīcībā nokļuvusi klasificētā informācija. Bez šādu
MIDD uzskata ka bez šādu saistību parakstīšanas ir apgrūtināta personu saukšanu pie atbildības, ja persona ir pārkāpusi konfidenciālas vai augstākas kategorijas valsts noslēpuma aizsardzības prasības. Tādēļ MIDD ierosina papildināt noteikumu projekta 2.pielikumu ar saistībrakstu, jeb saistībām, kuras iekļautas esošo noteikumu 3.pielikumā.

​​​​​​​
 Aizsardzības ministrija piedāvā precizēt 8.3. apakšpunkta redakciju:

8.3. pievieno personas personīgi aizpildītu un  pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītu aptaujas lapu (2. pielikums);

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību veikt precizējumus, proti, vai nav arī, tomēr gadījumi praksē, kad ir nepieciešamas tikai ziņas no atļaujas, piemēram, tikai atļaujas nr. un derīguma termiņš. Līdz ar to ne vienmēr ir nepieciešama pati atļauja vai sertifikāta iznešana pienākumu veikšanai ārpus institūcijas.

MIDD:
Projekta 13.punktu jāpapildina ar teikumu, kas uzliek par pienākumu informēt kompetento valsts drošības iestādi par speciālās atļaujas iznīcināšanu.

-

MIDD:
Projekta 15.punktu jāpapildina ar teikumu, kas uzliek par pienākumu arī norādīt iemeslu kādēļ personai speciālā atļauja turpmāk nav nepieciešama.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt, kādos gadījumos  izmaiņu pieteikumus persona iesniedz ar institūcijas starpniecību, kādos nepastarpināti.

-

Lūdzam norādīt, kas pārbauda atļaujas vai sertifikāta derīgumu.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt punktu attiecībā uz šajā apakšpunktā minēto krīzes pārvarēšanu. Proti, 23.punktā  ir noteikta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis. Attiecīgi,  nav saprotams, vai  23.1.apakšpunktā  ar krīzi saprot, 23.punktā noteikto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli. Ja ar ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli saprotam īpašu tiesisku režīmu, tad atbilstošāk būtu 23.1.apkšpunktā būtu minēt to.

23.1. personas tiešā vadītāja sniegto pamatojumu, ka noteiktā īpašā tiesiskā režīma laikā konkrētā persona ir neaizvietojama;

lūdzam svītrot vārdu "konkrētai"

-

Lūdzam pirms vārda "mēneša" papildināt ar vārdu "viena"

-

Lūdzam precizēt, kādā veidā institūcija informē kompetento valsts drošības iestādi. Kā arī lūdzam viscaur tekstā pārskatīt tos punktus, kur ir norādīts, ka ir jāinformē, bet nenorādot, kādā veidā tas ir jādara.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt punktu attiecībā uz šajā apakšpunktā minēto krīzes pārvarēšanu. Proti, 27.punktā  ir noteikta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis. Attiecīgi,  nav saprotams, vai  27.1.apakšpunktā  ar krīzi saprot, 27.punktā noteikto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli. Ja ar ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli saprotam īpašu tiesisku režīmu, tad atbikstošāk būtu 23.1.apkšpunktā būtu minēt to.

27.1. personas tiešā vadītāja sniegto pamatojumu, ka noteiktā īpašā tiesiskā režīma laikā konkrētā persona ir neaizvietojama;

MIDD:
Projekta 2.3.apakšnodaļā “Atbildīgo personu pienākumi” aprakstītie amatpersonu pienākumi nav attiecināmi tikai uz nodaļu “Personāla drošība” tādēļ ierosinām šos amatpersonu pienākumus noteikt katrā nodaļā, piemēram, pienākumus, kas saistīti ar speciālo atļauju pieprasīšanu un izsniegšanu (33.7., 37.4-37.7. un 38.6.apakšpunkts) iekļaut 2.nodaļā “Personāla drošība”, pienākumus, kas saistīti ar klasificētās informācijas aizsardzību (35.punkts,  33.2.,33.3., 33.5., 33.9.., 37.2-37.3., 37.8-37.11. un 38.1-38.5.apakšpunkts) iekļaut 4.nodaļā “Klasificētās informācijas drošība”. Vai veidot atsevišķu nodaļu pirms nodaļas “Personāla drošība”, kurā būtu visi amatpersonu pienākumi. Ņemot vērā, ka amatpersonu pienākumi ir iekļauti arī projekta punktos, ieteicams katrā projekta nodaļā noteikt par attiecīgo jomu   atbildīgās amatpersonas pienākumus.  

-

Par informācijas sistēmu atbildīgās personas ir vairākas, ko nosaka attiecīgās MK instrukcijas, kas regulē informācijas sistēmu, kurās apstrādā klasificēto informāciju ieviešanu un uzturēšanu.

ja institūcijā ir paredzēta informācijas sistēma klasificētās informācijas apstrādei, norīko par informācijas sistēmu atbildīgās personas;

2.3. ir minēts termins "autorizēta persona". "Atbildīgā persona" vietā lietot "autorizēta persona" vai arī pārskatīt 2.3. apakšpunktā lietoto terminu un mainīt to dokumenta tekstā uz "atbildīgā poersona".

-

Lūdzam precizēt punktu. Skatīt piedāvāto redakciju.

37. Atbildīgajai personai par slepenības režīma nodrošināšanu ir šādi pienākumi:

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību svītrot vārdu - "visās".
 

37.1. uzraudzīt konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas aizsardzības prasību ieviešanu un ievērošanu personāla drošības, informācijas drošības, fiziskā drošības, industriālās drošības un informācijas sistēmu drošības jomā;

Lūdzam pārskatīt vārda "savlaicīgi" lietojumu, jo katram var būt atšķirīga izpratne par to, kas ir savlaicīgi.

-

Lūdzam pārskatīt vārda "savlaicīgi" lietojumu, jo katram var būt atšķirīga izpratne par to, kas ir savlaicīgi.

-

Lūdzam pārskatīt vārda "savlaicīgi" lietojumu, jo katram var būt atšķirīga izpratne par to, kas ir savlaicīgi.

-

Par šo pienākumu - Vismaz reizi gadā nodrošināt pārbaudi par  papīra formā izsniegtajiem dokumentiem institūcijas darbiniekiem. Par veiktajām pārbaudēm sagatavot aktu - nav norādīts, kas tālāk jādara ar sagatavoto aktu.

-

MIDD:
Projekta 38.2.apakšpunktā darbiniekam vai amatpersonai ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot institūcijas atbildīgajai struktūrvienībai. Projektā nav skaidrojuma, kas ir “institūcijas atbildīgā struktūrvienība”, tādēļ iesakām lietot terminu slepenības režīma nodrošinātājam.

-

Lūdzam  lietot vienotu apzīmējumu – “amatpersona vai darbinieks” vai “nodarbinātais” (iepriekš paskaidrojot, kas ar to ir domāts).

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību šo punktu iekļaut pie terminiem.

-

Lūdzam šo punktu pārcelt uz 3.1.apakšnodaļu uz sākotnējiem punktiem, jo šis punkts pēc loģikas vairāk iekļautos 3.1. apakšnodaļas esošajiem punktiem.

-

57. punkta pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā:
“Klasificētas informācijas sistēmas serveru telpa ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu telpa, kurā atrodas konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes informācijas apstrādes un glabāšanas iekārtas, kas nav lietotāju gala iekārtas.”
Noteikumu projektā nav skaidrojuma, kas ir lietotāju gala iekārtas. Ierosinājums tekstu “kas nav lietotāju gala iekārtas” svītrot vai skaidrot noteikumu projektā, kas ir gala iekārta un tās lietotājs.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt.

58. Drošā sarunu telpa ir sanāksmju telpa, kurā organizē konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes sanāksmes mutvārdu saziņas formā vai, izmantojot  klasificētas sistēmas, kurās apstrādā klasificētu informāciju - audio apskaņošanas aprīkojumu vai video konferences aprīkojumu. Šādu telpu izvieto 2. drošības zonā vai, ņemot vērā šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma rezultātus, administratīvajā drošības zonā. Drošā sarunu telpa atbilst šādām prasībām:

Nav skaidrs, kas ir “autorizēts priekšmets, iekārta vai komunikācija”, kas un kā veic šo autorizāciju, papildus tam, ka to saskaņo kompetentā valsts drošības iestāde.

-

Lūdzam norādīt, kur apsardzes funkcijas tiek īstenotas. Ja, tas ir domāts institūcijā, tad tas arī būtu jānorāda, proti, ka Institūcijā apsardzes funkcijas vienlaicīgi īsteno ne mazāk kā divas personas.

-

lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt ar informāciju, kādā nolūkā vai ar kādu mērķi šāds saraksts ir nepieciešams.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību šo punktu iekļaut pie terminiem.

-

MIDD:
Valsts noslēpuma noformējumā iesakām ievērot vienveidības principu un arī uz informāciju dienesta vajadzībām attiecināt projekta 90.5.apakšpunktā noteikto par klasifikācijas pamatojumu un termiņu.

-

Ievērojot vienotu terminoloģiju, lūdzam pirmajā teikumā vārda "šķirti" vietā lietot vārdu "atsevišķi", ņemot vērā arī, ka otrajā teikumā ir lietots vārds "atsevišķi".

 Valsts noslēpuma objektu, NATO, ES un ārvalstu klasificētās informācijas reģistrāciju un uzskaiti organizē atsevišķi.

103.punktā ir ietverts vārds - "nodrošinātājs". Ja tas ir domāts, kā iepriekš tekstā minētais - "slepenības režīma nodrošinātājs", tad lūdzam arī lietot vienotu terminoloģiju viscaur tekstā, proti, "slepenības režīma nodrošinātājs"

-

MIDD:
Izdarot projekta 107.punktā noteiktās atzīmes uz dokumenta nav nepieciešams norādīt lappušu skaitu, to norāda   dokumentu vadības sistēmā.

-

Lai saprotamāk varētu uztvert veicamās darbības, aicinām izdalīt informāciju apakšpunktos.

111. Institūcija klasificēto informāciju saņem un nosūta tikai ar sevišķās lietvedības, centrālā reģistra biroja, apakšreģistra, kontrolpunkta vai šo noteikumu 33.4. apakšpunktā noteiktā darbinieka vai struktūrvienības starpniecību.
111.1. Klasificētus dokumentus var saņemt un nosūtīt:
     111.1.1 papīra formā;
 111.1.2  akreditētā klasificētās informācijas sistēmā;
 111.1.3  elektroniskajos datu nesējos.

Lūdzam precizēt, kas saņem ārvalstu klasificēto informāciju no valsts, ar kuru (...).

-

Lūdzam vārdu " nosūtīšana ir jāveic" vietā lietot vārdus " nosūtīšanu veic".

-

Lūdzu precizēt "attiecīgās valsts robežās".

-

Lūdzam pirms vārda "Sūtījumu:" papildināt ar vārdiem "Pirms transportēšanas"

"Pirms transportēšanas sūtījumu"

Nav skaidrs, kas ir “drošības vide”, kas minēta 152.2. apakšpunktā, vai domāta “fiziskās drošības vide”. Ierosinājums redakcijai “152.2. tos tulko atbilstošā fiziskās drošības vidē, izmantojot informācijas klasifikācijai atbilstošu akreditētu informācijas sistēmu (klasificētas informācijas sistēmu);”, svītrojot “neizmantojot tiešsaistes tulkošanas rīkus”, kas ir liekvārdība, jo nav iespējams to veikt, izmantojot klasificētas (akreditētu) informācijas sistēmu.

-

svītrot vārdus “institūcijas vadītāja norīkota”, jo tas, ka autorizētu personu norīko institūcijas vadītājs ir minēts 2.3. apakšpunktā

-

Par informācijas sistēmu atbildīgās personas ir vairākas, ko nosaka attiecīgās MK instrukcijas, kas regulē informācijas sistēmu, kurās apstrādā klasificēto informāciju ieviešanu un uzturēšanu.
Nepieciešams attiecībā uz personām lietot daudzskaitli, kā arī izmantot vienotu terminoloģiju. 2.9. apakšpunlts nosaka "informācijas sistēmas atbildīgā persona".

-

197.punktā minēt, ka nosaka arī personālu, atbildīgās personas.

-