Atzinums

Piedāvātā 365.¹ panta septītās daļas redakcija ļauj saprast mehānismu, kādā tiks noteikta pārvaldīšanas izdevumu segšanas kārtībā, tomēr nepieciešams iezīmēt vismaz konceptuāli (attiecīgi papildinot un precizējot anotāciju), par principiem, pēc kuriem tiks noteikts finansējums arestēto kapitāldaļu valsts pārvaldnieka izdevumu segšanai. Cik liela daļa no tā tiks finansēta no valsts budžeta un cik liela daļa tiek finansēta no arestēto kapitāldaļu uzņēmuma līdzekļiem?

Šobrīd saprotams, ka visi izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem (anotācija 3.sadaļa), tomēr tāds risinājums būtu novitāte kapitālsabiedrību pārvaldībā, jo iesniegtajās izdevumu aplēsēs ir norādīti arī izdevumi, kas parasti kapitālsabiedrību pārvaldē tiek nodrošināti no pašu kapitālsabiedrību līdzekļiem (valdes locekļu atalgojums, padomes locekļu atalgojums, dalībnieku/akcionāru sapulču organizatoriskie izdevumi) un Ekonomikas ministrija ieskatā šādus izdevumus būtu jāsedz no arestēto kapitāla daļu (akciju) uzņēmumu līdzekļiem arī tad, ja kapitālsabiedrības pārvaldē iesaistās valsts nozīmēts arestētās mantas pārvaldnieks. Savukārt, ja šos izdevumus nevar nosegt no uzņēmuma līdzekļiem, tad faktiski ir iestājusies likuma grozījumos paredzētā situācija, kad arestēto kapitāla daļu nodošana pārvaldniekam kļūst neattaisnojama (pārvaldīšana rada būtiskus neattaisnotus izdevumus, 365.¹ panta pirmās daļas 4.punkts).

Vienlaicīgi arestēto kapitāla daļu pārvaldības izdevumi, kas ir valsts ieceltā pārvaldnieka paša izdevumi, kas saistīti ar dalībnieka interešu īstenošanu dalībnieku/akcionāru sapulču ietvaros, varētu tikt segti no valsts budžeta dotācijas, atbilstoši pārvaldnieka faktiskajiem izdevumiem, ņemot vērā ka konfiskācijas gadījumā arestētā manta nonāk valsts īpašumā (valsts budžetā). 

Katrā gadījumā Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka pārvaldnieka izdevumu kompensēšana, paļaujoties uz prioritārā pasākuma pieteikumu par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, kā tas šobrīd paredzēts protokollēmuma 5. un 6.punktā, var novest pie likumprojektā ietvertā regulējuma praktisku neīstenošanos, ja papildus finansējuma no valsts budžeta pieteikums tiks noraidīts.
 

-

Ar Ministru kabineta 2023. gada 13. septembra rīkojumu Nr. 579 (prot. Nr. 44 4. §) "Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk - Possessor) un vispārējo stratēģisko mērķi" ir noteikts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" vispārējais stratēģiskais mērķis – atbilstoši dotajiem deleģējumiem efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto nepieciešams aktualizēt anotācijas 1.3.sadaļā norādīto Possessor vispārējo stratēģisko mērķi.

-

Ekonomikas ministrija konceptuāli iebilst pret protokollēmuma 4., 5. un 6. punktā Ekonomikas ministrijas dotajiem uzdevumiem, jo tas paredz paplašināt Ekonomikas ministrijas kompetenci ar netipiskām funkcijām (kriminālprocesa ietvaros arestēto līdzekļu pārvaldība), kas pilnībā atrodas ārpus Ekonomikas ministrijas izveidošanas mērķim - vadošā valsts pārvaldes iestāde industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas un tūrisma politikas jomā. Vienlaicīgi nevajadzētu atsevišķus kriminālprocesuālās politikas jautājumus risināt atrauti un ārpus tieslietu nozares. 

 

-

Papildus iebildumam par protokollēmumā paredzēto uzdevumu uzdošanu Ekonomikas ministrijai, gribam vērst uzmanību, ka valsts pārvaldes uzdevumu pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu (piemēram, Ministru kabineta noteikumiem) var tiešā veidā deleģēt valsts kapitālsabiedrībai (SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor") attiecīgi funkcionālu pārraudzību uzticot tiešās pārvaldes iestādei (ministrijai), piemēram, līdzīgi kā tas ir noteikts ar Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 431 "Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu".

Ekonomikas ministrijas ieskatā arī arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas funkcijas īstenošanu visefektīvāk būtu uzticēt tiešā veidā SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, vienlaikus nosakot, ka uzdevuma izpildes funkcionālo pārraudzību veic Tieslietu ministrija.

-