Atzinums

Atzīmējam, ka kārtību, kādā tiek noteikts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai, kā arī pieprasāms finansējums prioritārajiem pasākumiem nosaka Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi Nr.867 „Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam”. Ievērojot minēto, lūdzam apvienot 25.4.1. un 25.4.2.apakšpunktu vienā un izteikt to jaunā redakcijā, kā arī precizēt 25.4.3. apakšpunkta redakciju. Attiecīgi ir precizējama anotācijā sniegtā informācija.
 

25.4.1. absolventu monitoringa datu apstrāde tiek nodrošināta gadskārtējā valsts budžeta likumā Ekonomikas ministrijas budžetā minētajam mērķim paredzētā finansējuma ietvaros.
25.4.2. pētījumi tiek nodrošināti gadskārtējā valsts budžeta likumā Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā paredzētā finansējuma ietvaros.

 

Lūdzam aizpildīt anotācijas 3.sadaļu, norādot kuras ministrijas budžetā un kādā apmērā tiek plānots finansējums noteikumu projektā paredzēto normu īstenošanai, tai skaitā, atspoguļojot arī likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana" paredzēto finansējumu absolventu monitoringa veikšanai 2022. un 2023.gadam ik gadu 45 000 euro apmērā.
 

-

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmā - VID) izsniegt informāciju no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk - EDS), kas paredzēts absolventu monitoringa pētījumu veikšanai.
VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek uzkrāta informāci atbilstoši  Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumiem Nr.263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus” (turpmāk – MK noteikumi Nr.263), kas izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 3.punktu un kuri nosaka kārtību, kādā VID EDS tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus.
No  minēta izriet, ka VID EDS, tai skaitā personas datu apstrāde un personas sniegtā informācija MK noteikumu Nr.263 4.4.apakšpunktā noteiktā autentifikācijas veida iegūšanai un izmantošanai, tiek veikta tikai likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajiem mērķiem – nodokļu maksātāja tiesisko pienākumu izpildei un informācijas apmaiņai nodokļu jomā.
VID EDS tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus un ir minētās sistēmas lietotāji, tās var būt pašas personas vai to pārstāvji. Līdz ar to VID rīcībā var nebūt absolventu kontaktinformēcija, bet gan to pārstāvju sniegtā kontaktinformācija. 
Vienīgā kontaktinformācija, kuru regulāri aktualizē lielākā daļa VID klientu, ir EDS klientu saziņas e-pastu adreses, kuras tiek izmantotas oficiālajā VID saziņā ar klientiem atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² panta nosacījumiem.
Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² pants nosaka kārtību kādā tiek veikta VID izdoto dokumentu paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus un nedod VID pilnvarojumu no klientiem iegūto elektroniskās saziņas kontaktinformāciju izmantot citiem mērķiem.
Līdz ar to secināms, ka VID rīcībā nebūs visu monitoringa iekļauto datu subjektu kontaktinformācija, kas nepieciešama, lai veiktu aptauju, kā arī VID nav tiesības izsniegt kontaktinformāciju par absolventu pārstāvjiem, jo viņi iesniedz datus atbilstoši personas sniegtajam pilnvarojuma apjomam.
No noteikumu projekta izriet, ka Valsts ieņēmumu dienests sniedz elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošo personu kontaktinformāciju (elektroniskā pasta adresi un telefona numuru).
VID nepiekrīt MK noteikumu 25.2.apakšpunktā norādītajām un lūdz to svītrot, šādu iemeslu dēļ:
1) fizisko personu datu aizsargā Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula) un elektroniskā pasta adrese un telefona numurs Regulas tvērumā ir personas dati, kas ir aizsargājami.
Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi, ka Regulas 4. apsvērums skaidro, ka personas datu apstrāde būtu jāveido tā, lai tā kalpotu cilvēkam. Tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūta prerogatīva; tās ir jāņem vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā un jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām saskaņā ar proporcionalitātes principu. No minētā izriet, ka tiesības uz personu datu aizsardzību ir izlietojamas tādā pat izpratnē kā jebkuras citas personai piemītošās cilvēktiesības, t.i., tiesības uz personu datu aizsardzību nav un nevar būt pārākas par, piemēram, personas tiesībām uz vārda brīvību. Tādējādi personas tiesības (vai to pārkāpums) uz datu aizsardzību nav izvērtējamas atsevišķi no citām tiesībām, bet vērtējamas kontekstuāli saskaņā ar proporcionalitātes principu.
2) likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta tiesību normas strikti regulē jautājumus attiecībā uz nodokļu maksātāju personu datu publicēšanu. Minētais likums pieļauj izņēmumu vienīgi attiecībā uz citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. 
3) no MK noteikumu projekta izriet, ka šādas informācijas sniegšana ir pamatota ar apsvērumu, ka tas ir nepieciešams lai nodrošinātu zinātniski pamatotus metodoloģijā balstītus pētījumus, tai skaitā starptautiski salīdzinošus pētījumus, kas VID skatījumā nav attiecināms uz valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanu, jo tam nav leģitīms mērķis un no MK noteikumu projekta nav identificējams, kādas tieši valsts pārvaldes funkcijas un/vai uzdevumi tiks nodrošināti un kā tiks īstenoti.  
4) no MK noteikumu projekta VID secina, ka pētījuma īstenošanu veiks pētījuma izpildītājs, kas nozīmē, ka VID iespējami iegūtie dati tiks nodoti trešai personai un datu apstrādes prasības izvirzīs ministrija.
Šādam nosacījumam VID vēl jo vairāk nevar piekrist, ņemot vērā to, ka VID ir sākotnējais informācijas turētājs jeb informācijas avota pārzinis un informācijas apstrādes atbilstību Regulā minētajiem kritērijiem var izvērtēt pārzinis, kurš nosaka apstrādes nolūku.
Minēto pamato arī Regulas 24.pantā noteiktais, ka pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādi un viņa pienākums ir nodrošināt un uzskatāmi parādīt, ka apstrāde notiek saskaņā Regulu. Turklāt no Fizisko personu datu apstrādes likuma tiesību normām izriet, ka pārzinis ir atbildīgs arī par personas datu apstrāde tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.

svītrot noteikumu projektā ietverto 25.2.apakšpunktu.