Atzinums

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Ir skaidrāk jānodefinē, ko īsti saprot ar "robežas infrastruktūras izbūvi", jo šobrīd likumprojektā tiek lietoti dažādi vārdu savienojumi, lai apzīmētu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi un ar to saistītos darbus. Vajadzētu visur lietot vienotu apzīmējumu, proti, ir jāsaprot, vai ar " izbūvi" ir saprotamas jebkuras darbības, kas ar to saistītas (uzmērīšana, koku ciršana, zemes sagatavošanas darbi, projektēšana u.tml.), vai vārds "izbūve" tomēr saistāms tieši ar būvdarbiem vai būvniecību, vai tomēr ir ar plašāku saturu un ietver vēl kaut ko. Šo skaidrības labad ir būtiski saprast un tomēr vēlams likumprojektā definēt, lai pēc tam būtu skaidrs, uz ko tieši attiecas vai neattiecas likumprojektā ietvertie īpašie noteikumi, kas atšķiras no nozaru regulējumiem. Šis iebildums saistāms arī ar to, ka īpašuma tiesību ierobežojumam, ko nosaka ar likumprojektu (ka valsts var veikt būvniecībai nepieciešamās darbības nekustamajā īpašumā, kas pieder privātpersonai) jābūt pietiekami skaidri noteiktam un atrunātam, proti, kādas darbības no valsts puses ietver izbūve, kādas ir nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības vai pienākumi saistībā ar šo ierobežojumu

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Šīs panta daļas pirmajā teikumā ietvertais jau būtu pasakāms šī panta pirmajā daļā. Šīs panta daļas otrais teikums būtu izvērtējams un precizējams atbilstoši informācijai, ko sniedz nekustamo īpašumu vērtētāji attiecībā uz koku novērtēšanu, jo šī brīža redakcijā otrais teikums neparedz iespēju uzsākt koku ciršanu, kamēr tie nav novērtēti (proti, šajā teikumā tiek paredzēts, ka darbus uzsāk tikai pēc informācijas iegūšanas). Ja ir iespējams kokus sākt cirst pirms novērtējumam nepieciešamās info iegūšanas un novērtēšanai vajadzīgo informāciju iegūt, un tos novērtēt pēc nociršanas, tad šīs daļas otrais teikums ir jānoformulē nedaudz citādāk. Ārējās robežas infrastruktūras izbūve un jebkuri ar to saistītie darbi nekustamajā īpašumā tiek plānoti tādā veidā, lai tie nerada šķēršļus noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību un zaudējumus, kas atlīdzināmi nekustamā īpašuma īpašniekam atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.
 

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Šā panta otrajā daļā nosakāms, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo nekustamo īpašumu īpašniekiem nosūta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 18. panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, kurā papildus ietver arī informāciju par likumprojekta regulējumu, proti, ka likumprojekts atļauj veikt izbūvi un ar to saistītās darbības privātpersonai piederošā nekustamajā īpašumā brīdī, kad atsavināšana ir uzsākta, bet var nebūt arī pabeigta.
Tātad TM ieskatā nav nepieciešami divi paziņojumi, kā šobrīd paredzēts 3.pantā, bet gan viens – Atsavināšanas likumā minētais paziņojums, ar kuru tiek uzsākts atsavināšanas process.
 

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Šā panta pirmajā daļā būtu nosakāms, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvi un tai nepieciešamos darbus (piemēram, koku ciršana, zemes uzrakšana u.tml.) nekustamajā īpašumā var uzsākt pēc tam, kad uzsākta attiecīgo nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšana Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums) noteiktajā kārtībā.
 

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Tieslietu ministrijas ieskatā skaidrības labad vispirms 3. panta pirmajā daļā nostiprināms vispārīgais princips par būvniecības uzsākšanu vēl neatsavinātos nekustamajos īpašumos, un tad pārējās panta daļās jāatrunā tie īpašie noteikumi, kas ir atkāpe no šī brīža atsavināšanas regulējuma un ierastās prakses.
 

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

No likumprojekta un anotācijas šobrīd nav pilnībā skaidrs, vai izbūve notiks tikai trīs Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta devītajā daļā minētajās joslās, kurās valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz zemi (valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā), vai arī plānots, ka izbūve skars un būs nepieciešams atsavināt arī zemes, kas atrodas (atradīsies) ārpus šīm joslām. To ir nepieciešams likumprojektā un anotācijā ļoti skaidri noteikt, piemēram, normās ietverot attiecīgo joslu nosaukumus, piemēram: "Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās…"

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

TIeslietu ministrijas ieskatā šajā pantā ietvertais regulējums jau tiek norādīts 3. pantā, tādējādi šī panta daļa, iespējams, ir lieka. Šajā kontekstā ir svarīgs TM iebildums par to, kas likumprojektā saprotams ar vārdu "izbūve", jo 3. pants it kā runā gan par attīrīšanu no apauguma, gan robežas infrastruktūras izbūvi, savukārt anotācijā ir skaidrots, ka "izbūve" jau ietver koku ciršanu, vienlaikus šajā panta daļā, neskatoties uz 3. panta regulējumu, tomēr atsevišķi vēl atrunāts par kokiem tas pats, kas iepriekš ticis atrunāts par izbūvi.
 

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Šim pantam ir nepieciešama vēl viena daļa, kurā būtu noteikts, ka zaudējumi, kas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, tiek noteikti un atlīdzināti Atsavināšanas likumā regulētās taisnīgās atlīdzības ietvaros.
 

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Lūdzam likumprojekta 5. panta piektajā daļā svītrot atsauci uz Civillikuma 1195.-1200. pantu un norādi uz lietotāja tiesībām. Vēršam uzmanību, ka jau likumprojekta 5. panta pirmajā daļā ir noteiktas valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" tiesības uz kokiem. Piedāvājam likumprojekta 5. panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā: "Realizējot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina iegūtos kokus un krūmus. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" Ministru kabineta noteiktajā apmērā maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no šajā daļā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas.".

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Saistībā ar šo nepieciešams izvērtēt, kā īpašnieks tiks informēts par iespēju paturēt kokus sev. Iespējams, ka tad 3.pants jāpapildina ar regulējumu, ka viedoklis par koku paturēšanu sev īpašniekam jājautā, ietverot to paziņojumā par atsavināšanu un būvniecību.
 

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Lūdzam likumprojekta otro daļu izteikt šādā redakcijā.

(2) Kur tas citādi nav iespējams, ārējās robežas infrastruktūras būvniecības darbu veicējiem ir tiesības šķērsot privātpersonām piederošus nekustamos īpašumus. Tiesību īstenošana ir pieļaujama, ja nekustamā īpašuma īpašnieks par to ir informēts un tiek nodrošināta nekustamā īpašuma stāvokļa fiksācija pirms tā šķērsošanas. Tiesību īstenotājam ir pienākums iespēju robežās ņemt vērā nekustamā īpašnieka ierosinājumus attiecībā uz tiesību izlietošanas kārtību.

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Šajā pantā nepieciešams arī nostiprināt tiesības šķērsot privātpersonām piederošas zemes infrastruktūras būvniecībai (aizvest tehniku, materiālus). Tādējādi šī norma:
- paredzētu tiesības to darīt;
- paredz instrumentus īpašnieku tiesību aizsardzībai. 
 

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Kārtību, kādā likumprojekta tekstā norādāmas atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, noteic Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 108) 2.8. apakšnodaļa. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 61. punktam atsauču veidošanai likumprojektā pieļaujami divi paņēmieni - ietverot norādi uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu attiecīgajā locījumā vai ietverot norādi uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu un vienību attiecīgā locījumā. Vienlaikus MK noteikumu Nr. 108 63. punkts noteic, ka likumprojektā, ja nepieciešams, ietver atsauci, kas norāda uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā. Norādām, ka no likumprojekta 6. panta piektās daļas trešā teikuma redakcijas nav viennozīmīgi secināms, uz kādiem normatīvajiem aktiem norāda tajā ietvertā atsauce. Ievērojot minēto, lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 6. panta piektās daļas trešo teikumu atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 2.8. apakšnodaļā noteiktajam.

-

Par 2021. gada 29. oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē izskatīto likumprojekta redakciju.

Lūdzam svītrot 8.panta ceturto daļu. Iebilstam pret šādu normu, jo šī brīža tiesību sistēmā dalītā īpašuma radīšana (izņemot apbūves tiesības regulējuma ietvaros) nav paredzēta/iespējama/atbalstāma. Tad kad zemes būs atsavinātas, tad būves kopā ar zemi varēs ierakstīt Zemesgrāmatā.
 

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Par likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Alternatīvie risinājumi": Tieslietu ministrijas ieskatā, ja ar likumprojektu tiek ierobežotas personas īpašuma tiesības, alternatīvajiem izvērtējumiem ir jābūt veiktiem. Attiecīgajā sadaļā varētu, piemēram, norādīt, ka būvniecības uzsākšana tikai pēc tam, kad pilnībā atsavināti visi nepieciešamie nekustamie īpašumi vai to daļas, nav iespējama tā iemesla dēļ, ka nekavējoties jānovērš draudi valsts drošībai vai kā tamlīdzīgi.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Par likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 5. apakšpunkta pēdējo rindkopu: lūgums precizēt, ņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumu par likumprojektu attiecībā uz lietotāja tiesību noteikšanu un atsaucēm uz Civillikumu. Ar likumprojektu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" tiesības uz kokiem jau tiek noteiktas, piemēram, 5. panta pirmajā daļā.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Par likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 3. apakšpunkta pirmspēdējo un pēdējo rindkopu: Tieslietu ministrijas ieskatā būtu lietderīgi papildināt anotāciju ar Finanšu ministrijas sūtītajā materiālā izklāstīto nepieciešamības pamatojumu, kādēļ likumprojekts izstrādāts. Tas viss nav pašsaprotami, tas ir jāskaidro, lai pamatotu, kādēļ konkrētajā gadījumā ir samērīgi ierobežot privātpersonu tiesības vēl vairāk. Turklāt varētu arī papildināt ar Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra likumprojekta starpministriju saskaņošanas sanāksmē teikto par to, ka principā tās ir šauras joslas īpašumos. Tāpat izvērtējumu varētu papildināt arī ar info, ka būvniecība netiks uzsākta, pirms netiks uzsākta atsavināšana, tātad personai ar atsavināšanas procesa uzsākšanu ir garantija, ka samērīgi neilgā laika periodā pēc būvniecības uzsākšanas viņai arī zeme tiks atsavināta viņai pieejama, skaidra, paredzama regulējuma ietvaros, un viņa par nekustamā īpašuma atsavināšanu saņems taisnīgu atlīdzību, kurā ietilpst arī zaudējumu atlīdzība par ar būvniecību saistītajiem zaudējumiem. Saskaņā ar MK noteikumiem tādu zaudējumu atlīdzību, kas nav ietverta taisnīgajā atlīdzībā, var prasīt arī pēc atsavināšanas. Šī visa papildus informācija radītu lielāku pārliecību par to, ka regulējums ir samērīgs.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Par likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 1. apakšpunkta pēdējo rindkopu: kā jau Tieslietu ministrija minēja iebildumā pie likumprojekta 3. panta, Tieslietu ministrijas ieskatā galvenais būtu nepieciešams privātpersonai nosūtīt paziņojumu, kas minēts Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 18. pantā, un šajā paziņojumā tad var iekļaut papildus informāciju par likumprojekta regulējumu un to, ka varēs sākt būvēt īpašumā, kamēr vēl atsavināšana nav pabeigta. Tādējādi Tieslietu ministrijas ieskatā nav nepieciešami divi paziņojumi. Ir nepieciešams salāgot likumprojekta regulējumu ar anotācijā sniegto informāciju.

-

TAP iesniegtā likumprojekta versija vairs nav aktuāla, 29. oktobrī ir notikusi starpministriju sanāksme un šobrīd likumprojekta saskaņošana notiek caur e-pastiem. TAP iesniegtā versija nenovērš izteikto iebildumu par zemes kadastrālo uzmērīšanu, bet tas ir ņemts vērā e-pastā atsūtītajā versijā.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Par likumprojekta anotācijas 7.4. punktu: Kontekstā ar likumprojektā iekļauto regulējumu par Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteju un tās izdevumiem Tieslietu ministrijas ieskatā šis jautājums tomēr vēl jāizvērtē, vai tiešām visas komitejā esošās institūcijas ir ar šādu funkciju, kas noteikta par komitejas uzdevumiem.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Informējam, ka atbilstoši Valsts valodas centra skaidrojumam dokumenta rakstveida forma uzsver informācijas pieejamību uzrakstītā veidā, bet dokumenta rakstiska forma kā galveno raksturojošo lielumu akcentē rakstības līdzekli, ar kura palīdzību informācija ir uzrakstīta (sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=311). Papildus norādām, ka atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta pirmajai daļai prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tādējādi termins "rakstveida dokuments" attiecināms gan uz dokumentiem, kas sagatavoti rakstiski, gan uz elektroniskajiem dokumentiem. Ievērojot minēto, aicinām vērtēt nepieciešamību redakcionāli precizēt likumprojekta 5. panta trešo daļu, aizstājot vārdu "rakstiski" ar vārdu "rakstveidā", vienlaikus precizējot likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 5. apakšpunkta ceturtās rindkopas pēdējo rindkopu.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Lūdzam precizēt likumprojekta 8. panta pirmās daļas 3. punktā ietverto atsauci atbilstoši likumprojekta vienību faktiskajai numerācijai.

 

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Likumprojekta anotācijā un likumprojekta 7.pantā ir ņemts vērā iepriekš izteiktais Valsts zemes dienesta (turpmāk – Dienests) iebildums un paredzēts, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu saskaņošanu, nodrošināšanu un veikšanu, tostarp ārējās robežas izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ārējās robežas infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatāciju, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā, ja tas iespējams. Arī likumprojekta anotācijā ir noteikts, ka "Likumprojekta 7. pantā noteiktā prioritārā kārtība nodrošinās, ka saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi iesniegtais iesniegums vai jautājums tiks izskatīts pēc iespējas īsākā termiņā, tādējādi būtiski nekavējot ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesu [..] atsevišķos gadījumos var pastāvēt situācijas, kad tehniski nav iespējams nodrošināt iesniegumu un jautājumu izskatīšanu vēl īsākos termiņos, kā jau attiecīgās institūcijas pakalpojumā noteiktajā termiņā, likumprojekta 7. pants satur piebildi, ka prioritārā kārtība ir nodrošināma, ja tas ir faktiski iespējams". Taču vienlaikus izsakām priekšlikumu par anotācijas papildināšanu ar šādu tekstu: "Šādā gadījumā persona, iesniedzot iesniegumu vai jautājumu, informē attiecīgo valsts un pašvaldību institūciju, kā arī citu institūciju, par to, ka iesniegums vai jautājums ir iesniegts saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi un izsaka lūgumu darbības veikt prioritārā kārtībā, ja tas iespējams."Paskaidrojam, ka Dienests varēs nodrošināt iesnieguma vai jautājuma izskatīšanu prioritārā kārtībā ne tikai tad, ja tas tehniski un faktiski būs iespējams, bet arī tad, ja Dienests būs informēts, ka konkrētais iesniegums vai pakalpojums tiek pieprasīts saistībā ar valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi. Līdz ar to personai, pieprasot attiecīgo pakalpojumu, pieprasījumā būtu jānorāda, ka to pieprasa minētajam mērķim un jāizsaka lūgums pieprasījumu izpildīt prioritārā kārtībā.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 8. apakšpunkta ceturtajā rindkopā un 9. apakšpunkta otrās rindkopas pirmajā teikumā ietverto atsauci uz likumprojektu atbilstoši likumprojekta vienību faktiskajai numerācijai.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Par likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 3. apakšpunkta astoto rindkopu: piedāvājam skaidrības labad papildināt ar paskaidrojumu, ka saskaņā ar principiem, kas nostiprināti Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma likumā, nepieciešams īpašumu novērtēt tādā sastāvā un ņemot vērā to informāciju, kas īpašumu raksturoja pirms valsts uzsākusi jebkādu rīcību attiecībā uz īpašumu.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 3. apakšpunkta trešo rindkopu, piemērveidā norādot identificētos gadījumus, kad ārējās robežas infrastruktūras izbūvi nepieciešams uzsākt vēl pirms ārējās robežas infrastruktūrai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa pabeigšanas.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Par likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts"  1. apakšpunkta pēdējo rindkopu: lūdzam izvērtēt, vai tiešām ar terminu "infrastruktūras izbūve" būtu saprotamas pilnīgi visas ar izbūvi saistītās darbības, vai būtu saprātīgi sagaidīt, ka šis termins tiek saprasts ar tik plašu nozīmi, vai no likumprojekta normu redakcijām šobrīd var to skaidri izsecināt.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Norādām, ka Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, lai iezīmētu valsts sauszemes robežas atrašanos dabā visā tās garumā, kā arī radītu robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus pie ārējās robežas. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 1. apakšpunkta piekto teikumu.

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Aicinām vērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta anotācijas 2.1. punkta sadaļu "Nozares". Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta anotācijas 1.3. punktā minētā secināms, ka likumprojekts ietekmē (vai varētu ietekmēt) arī vairākas tautsaimniecības nozares (piem., lauksaimniecība, mežsaimniecība).

-

Par 2021. gada 1. novembrī e-pastā nosūtīto precizēto likumprojekta redakciju.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. Ņemot vērā, ka likumprojektā ietvertās normas būtiski skar privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses, jo īpaši attiecībā uz privātīpašumu, norādām uz nepieciešamību likumprojekta izstrādes gaitā organizēt sabiedrības līdzdalību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma VI nodaļā un Ministru kabineta 2009. gada 5. septembra noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktajai kārtībai.

-