Atzinums

Iebildumi pie Likumprojekta 1.un 2.punkta ciktāl tie paredz grozījumus KNAB likuma 4.panta piektās daļas 7.punktā un 5.panta piektās daļas 7.punktā, t.i., ka par KNAB priekšnieku un amatpersonu varēs būt persona, kuras nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, ja uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tādējādi minētie grozījumi paredz noteikt absolūtu nodarbinātības ierobežojumu bez jebkāda individuāla izvērtējuma ikvienai personai, kura jebkad ir sodīta par jebkura tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no tā, kad un ko viņa ir izdarījusi. No minētā var secināt, ka, likumprojekta autoru ieskatā, personas labošanās pēc būtības nav iespējama, bet valsts sodu politika ir neefektīva un resocializācijas pasākumu kopums - bezjēdzīgs.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka noteiktais absolūtais ierobežojums tieši saistīts ar
valstiskās drošības, neatkarības un demokrātijas aizsardzību, un tas ir sabiedrības interesēs, jo uzliek amatpersonām stingras prasības tiesību normu ievērošanā gan dienestā, gan ārpus tā. Lai gan minētie mērķi ir atzīstami par leģitīmiem, tomēr būtu pārsteidzīgi uzskatīt, ka likumā noteiktie ierobežojumi personai kandidēt uz noteiktu amatu varētu atturēt viņu no likumpārkāpumu izdarīšanas esot šajā amatā. Proti, esošie KNAB likuma 5.panta piektās daļas nosacījumi attiecībā uz sodītām personām nav novērsuši gadījumus, kad kriminālprocesi tika uzsākti pret KNAB amatpersonām.
Pamatojot minētā absolūtā nodarbinātības ierobežojuma nepieciešamību, Anotācijā ir atsauces uz dažādu normatīvo aktu, t.sk., likuma “Par valsts noslēpumu” un Militārā dienesta likumā, noteiktajām prasībām amatpersonām. Tomēr vēršu uzmanību, ka likums “Par valsts noslēpumu” paredz dažādas valsts noslēpuma slepenības un aizsardzības pakāpes. Savukārt Anotācijā nav datu par nepieciešamību ikvienai KNAB amatpersonai darba pienākumu izpildei saņemt pielaidi piemēram, sevišķi slepenai vai slepenai informācijai. Turklāt atsauce uz Militārā dienesta likumu ir nekorekta, jo tas neparedz absolūtu nodarbinātības aizliegumu sodītām personām. Proti, Militārā dienesta likuma 16.panta 2.2 daļā noteikts, ka Aizsardzības ministra izveidota komisija var atļaut Latvijas pilsoņa pieņemšanu militārajā dienestā, ja viņš nav izdarījis tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.

 

-

Iebildumi pie Likumprojekta 6.punkta, kas paredz piešķirt KNAB amatpersonām, tiesības ar rajona tiesas tiesneša atļauju, pieprasīt un saņemt nepieciešamās ziņas, veicot resorisko pārbaudi.
Vēršu uzmanību, ka KNAB ir operatīvās darbības subjekts, kā arī tam ir tiesības veikt administratīvā pārkāpuma lietvedību un pirmstiesas izmeklēšanas kriminālprocesu. Savukārt datu iegūšana no automatizētām sistēmām atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 219.panta nosacījumiem ir speciālā izmeklēšanas darbība. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma (ODL) 7.panta nosacījumiem operatīvā darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā, operatīvā iekļūšana un ilgstoša operatīvā novērošana veicama tikai ar Augstākās tiesas akceptu. Arī Administratīvās atbildības likuma (AAL) 112.pantā ir paredzētas iestāžu, t.sk., KNAB iespējas iegūt datus no elektronisko sakaru komersantiem. Tādējādi Likumprojekts pēc būtības paredz piešķirt tiesības KNAB amatpersonām vēl vienu veidu, kādā tās var ierobežot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tomēr Anotācijā nav datu par KPL, ODL un AAL esošo iespēju nepietiekamību vai neefektivitāti.
Vēršu uzmanību, ka KPL 373.panta trešajā daļā noteikts, ka resorisko pārbaudi veic, ja atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes. Turklāt ar resorisko pārbaudi saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras. KNAB likumā nav noteikti nosacījumi un prasības resoriskās pārbaudes uzsākšanai un veikšanai. Tādējādi Likumprojekta 6.punkts pēc būtības piedāvā samazināt personas pamattiesību aizsardzības līmeni iestādes darbībām procesā, kurš nav normatīvā līmenī reglamentēts.
 

-

Iebildumi pie Likumprojekta 8.punkta, kurš paredz, ka tiks veidota Biroja risku analīzes informācijas sistēma (BRAIS), kurā tiks apstrādātas amatpersonu, politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu, ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu un patiesā labuma guvēju dati, kā arī dati par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā. Minētajā sistēmā paredzēts uzkrāt šo personu noteiktu kategoriju datus, kuri iegūti no citiem valstī esošiem reģistriem. Tādējādi Likumprojekta 8.punkts pēc būtības paredz izveidot vēl vienu datu sistēmu, kura dublēs valsts reģistros esošos privāta rakstura datus. Tomēr Anotācijā nav datu par šķēršļiem KNAB iegūt vai apstrādāt datus no citām valsts informācijas sistēmām. Tāpat jāņem vērā, ka Likumprojekts neparedz informēt personu par šādu datu apstrādi, kā arī nenosaka BRAISā veikto darbību uzraudzības institūciju un iegūto datu iegūšanas, apstrādes un dzēšanas nosacījumus. Līdz ar to šādas datu apstrādes sistēmas izveide un darbība pēc būtības liedz personai jebkādas iespējas ne vien uzzināt par valsts reģistru rīcībā esošo privāto datu apstrādi sākotnēji neparedzētiem mērķiem, bet arī rosināt pārbaudi par minētās rīcības tiesiskumu un samērīgumu.
 

-