Atzinums

Lūdzam veikt precizējumus 3.5.29. pasākuma “Attīstīt kūdras pētniecības platformu” nepieciešamo un iezīmēto investīciju apmērā uz 5,08 milj. euro, ja investīciju avots tiek noradīts tikai Taisnīgas pārkārtošanas fonds. Ja pasākumam plānots norādīt kopējo pasākuma īstenošanai paredzēto finansējuma apmēru 5,98 milj. euro, tad lūdzam papildināt avotu sadaļu ar VB, ievērojot, ka šī pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 5 981 103 euro, t.sk. TPF finansējums - 5 083 937 euro un VB līdzfinansējums - 897 166 euro.
 

-

Lūdzam papildināt plāna 3.2.5.apakšsadaļu ar informāciju par pieslēgumu centralizētajām siltumapgādes sistēmām atbilstību ERAF un Kohēzijas fondu izvirzītajiem nosacījumiem. Informējam, ka atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros šobrīd ir izsludinātas vai plānotas atlases vairākiem pasākumiem, piemēram, 2.2.3.6., 2.2.3.5. un 2.1.1.6., kuru ietvaros netiek vērtēta katras individuālās centralizētās siltumapgādes sistēmas atbilstība efektīvas centralizētās siltumapgādes definīcijai, ja pasākuma ietvaros paredzēta atbalstāmā darbība ar pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Lūdzam plāna 3.2.5. sadaļu papildināt ar rindkopu šādā redakcijā: “Tādējādi kopumā investīcijas ēku pieslēgumiem centralizētajām siltumapgādes sistēmām ir uzskatāmas par atbilstošām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu¹ un tās neiekļaujas regulas 7.panta 1.punkta h)apakšpunktā minētajās izslēdzamajās darbībās.”

 

Tādējādi kopumā investīcijas ēku pieslēgumiem centralizētajām siltumapgādes sistēmām ir uzskatāmas par atbilstošām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu¹ un tās neiekļaujas regulas 7.panta 1.punkta h)apakšpunktā minētajās izslēdzamajās darbībās.

¹ https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02021R1058-20210630

Lūdzam precizēt 3.2.2.10. pasākuma "Inovatīvu risinājumu attīstīšana un ieviešana pašvaldību sniegtajos pakalpojumos energoefektivitātes uzlabošanai" īstenošanai nepieciešamo un iezīmēto investīciju apmēru. Vēršam uzmanību, ka inovatīvu risinājumu ieviešana pašvaldību sniegtajos pakalpojumos plānota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 5.1.1.4.pasākuma "Viedās pašvaldības" ietvaros (Ministru kabineta 27.06.2023. noteikumi Nr. 350). 5.1.1.4.pasākuma plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 18 270 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 15 529 500 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 2 740 500 euro. Vienlaikus skaidrojam, ka 5.1.1.4.pasākuma ietvaros atbalstāmi risinājumi dažādās jomās (enerģētikas joma ir tikai viena no tām) un viedo risinājumu ieviešanas rezultātā plānots samazināt par vismaz 10 procentiem vai nu pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņu (megavatstundās), vai laika patēriņu (stundās) projekta īstenošanas jomā. Tādējādi viedo risinājumu ieviešana pašvaldībās var uzlabot sniegto pakalpojumu efektivitāti, ietaupījumu aprēķinot pēc projekta specifikai izvēlētā risinājuma un ietaupījuma veida (pieļaujami trīs iepriekš minētie varianti).   Ievērojot, ka 5.1.1.4.pasākuma ietvaros enerģētikas jomas radītājs ir viens no trim ietaupījuma aprēķina radītājiem, aicinām nepieciešamo un iezīmēto finansējumu noteikt kā trešo daļu no 5.1.1.4.pasākuma plānotā un pieejama finansējuma, attiecīgi labojot nepieciešamo un iezīmēto investīciju apmēru 3.2.2.10.pasākuma īstenošanai uz 6,08 milj. euro (ES fondu finansējums 5 176 33 euro + pašvaldību līdzfinansējums 913 500 euro).

-

Lūdzam papildināt 3.2.2.10. pasākuma "Inovatīvu risinājumu attīstīšana un ieviešana pašvaldību sniegtajos pakalpojumos energoefektivitātes uzlabošanai" sadaļu "Rezultatīvais rādītājs" VARAM piedāvātajā redakcijā, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 5.1.1.4.pasākuma "Viedās pašvaldības" īstenošanas Ministru kabineta 27.06.2023. noteikumos Nr. 350 noteiktajam, ka viedā risinājuma attīstīšanas rezultātā par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās) projekta īstenošanas jomā.
 

Vismaz 10% enerģijas patēriņa vai laika patēriņa, vai pakalpojuma izmaksu uz vienu klientu samazinājums

Lūdzam papildināt pasākuma 3.1.4. “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana” atbildīgo institūciju loku arī ar VARAM, ievērojot, ka tieši VARAM kā atbildīgā iestāde paredz ERAF finansējuma piešķiršanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.1.  specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" 2.2.1.1. pasākumā "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" tabulā norādītajā apmērā un finansējuma saņēmēji ir pašvaldību kapitālsabiedrības.

-

Lūdzam iekļaut Plānā jaunu pasākumu 3.1.6.15 “Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija”, paredzot šādu aprakstu: “Pasākums paredz atjaunot vēsturiskās kūdras ieguves vietas 12 100 ha platībā, veicot šo teritoriju rekultivāciju. Tā paredz ne tikai apmežošanas vai renaturalizācijas darbības, bet arī citas darbības SEG emisiju samazinājumam, piemēram,  paludikultūru audzēšanu, hidroloģiskā režīma atjaunošanu ar purva ekosistēmas veidošanu, lielogu dzērveņu un melleņu audzēšanu, ūdenstilpņu veidošanu, sniedzot sociālekonomiskos un vides ieguvumus. Īstenojot pasākumā atbalstāmās darbības, kopējais aplēstais SEG emisiju samazinājums sasniegs -42 398 CO2 emisijas ekvivalenta t/gadā (situācijā pret sākotnējo vērtību 92 202 CO2 emisijas ekvivalenta t/gadā).”

Lūdzam šo plānu ar norādīto aprakstu iekļaut vai nu mērķu scenārijā (Plāna pamattesktā) vai bāzes scenārijā, ievērojot, ka šobrīd nav konsekvences tajā, kādus pasākumus kurā no scenārijiem iekļauj. Plāna pamattekstā ir virkne pasākumu, kas jau iekļauti, piemēram, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam, tādējādi tos pirmšķietami uzskatot par bāzes scenārija pasākumiem. 

Norādām, ka Eiropas Komisija 2024. gada 23. februārī sniedza rekomendācijas par aktualizēto Plānu, tajās īpaši uzverot, ka Plānā jāiekļauj papildu pasākumi ZIZIMM sektorā attiecībā uz kūdrāju atjaunošanu, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu piesaisti, kā arī jānodrošina, ka Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saistības ir saskaņotas ar aktualizēto Plānu. Komunikācijā ar Eiropas Komisiju vairākkārt norādīta ciešā saistība starp TPF investīcijām un Plānu, kam būtu jābūt viegli uztveramai arī Plānā. Lūdzam iekļaut iepriekš minēto pasākumu, lai izpildītu Eiropas Komisijas rekomendāciju. Kā atbildīgās institūcijas lūdzam noteikt VARAM, KEM un AS “Latvijas valsts meži”, paredzot Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu 47,0 milj. euro un SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO₂. 
 

3.1.6.15 “Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija”. Pasākums paredz atjaunot vēsturiskās kūdras ieguves vietas 12 100 ha platībā, veicot šo teritoriju rekultivāciju, veicot ne tikai apmežošanas vai renaturalizācijas darbības, bet arī citas darbības SEG emisiju samazinājumam, piemēram, paludikultūru audzēšanu, hidroloģiskā režīma atjaunošanu ar purva ekosistēmas veidošanu, lielogu dzērveņu un melleņu audzēšanu, ūdenstilpņu veidošanu, sniedzot sociālekonomiskos un vides ieguvumus. Īstenojot pasākumā atbalstāmās darbības, kopējais aplēstais SEG emisiju samazinājums sasniegs -42 398 CO₂ emisijas ekvivalenta t/gadā (situācijā pret sākotnējo vērtību 92 202 CO₂ emisijas ekvivalenta t/gadā).

Lūdzam dzēst ZM kā atbildīgo institūciju 3.1.6.5. pasākumā “Mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, tajā skaitā atjaunojot Latvijai raksturīgos pārmitro mežu biotopus”, jo TPF atbalstītajos pasākumos ZM nav noteikta kā atbildīgā ministrija, kā arī mērķtiecīga meža ieaudzēšana ir tikai viena no darbībām, kas tiek paredzēta vēsturiskajās kūdras ieguves vietās.

-

Norādām, ka Plānā definētās rezultatīvo rādītāju vērtības nebalstās ne uz līdzšinējām tendencēm, nedz valsts finansiālajām iespējām. Uz to jau iepriekš ir norādījusi Eiropas Komisija, FM, VARAM un pašvaldības

-

No Plāna aktualizēšanas procesa nav skaidrs, kāpēc KEM plāno MK apstiprināt aktualizēto plānošanas dokumentu pirms tam ir veikts stratēģiskais IVN.
NEKP pievienotajā MK sēdes protokollēmumā ir norādīts, ka aktualizētā Enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam stratēģisko IVN ir plānots veikt līdz 2024. gada 1. septembrim. Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” noteiktā Stratēģiskā IVN procedūra noteic, ka plānošanas dokumentu drīkst apstiprināt tikai pēc tam, kad tam ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Šajos normatīvajos aktos noteiktā ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma procedūra ir shematiski attēlota Vides pārraudzības valsts biroja tīmekļa vietnē - https://www.vpvb.gov.lv/lv/strategiskais-ivn-procedura?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.lv%2F
Šāda kārtība ir pretrunā arī stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma definīcijai, kas ir iekļauta likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.panta pirmās daļas 6.punktā (stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums — ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā).
 

-

Plāna pasākumam 3.2.2.10. “Inovatīvu risinājumu attīstīšana un ieviešana  pašvaldību sniegtajos pakalpojumos energoefektivitātes uzlabošanai” aicinām kā atbildīgos iekļaut arī pašvaldības.
 

Pašvaldības

Plāna pasākuma 3.1.1.28 “Rīgas pašvaldībai īstenot “dienu bez auto” vismaz 1 reizi gadā” kā atbildīgais VARAM svītrojams, jo  jautājums ir Vides sektora kompetencē, ko pārņem KEM, kā arī saistās ar klimata jautājumiem.

VARAM KEM

Plāna pasākuma 3.1.1.26. “Ieviest ZEZ”  kā atbildīgais VARAM svītrojams, jo zemo emisiju jautājums ir Vides sektora kompetencē, ko pārņem KEM.

VARAM KEM

Plāna sadaļā “3.1.1. Transports” nepieciešams precizēt pasākuma  3.1.1.15  “Noteikt AER izmantošanas pienākumu valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam” rezultatīvo radītāju, ņemot vērā, ka rezultatīvais rādītājs ir norādīts 50% AER un/vai elektroenerģijas apjoms līdz 2024.gadam (neiespējami sasniegt), nevis AER/elektroenerģijas izmantošanas pienākums normatīvajā regulējumā valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam transportam un pašvaldību transportam. Tāpat aicinām precizēt arī AER īpatsvaru un svītrot novadu pašvaldības no šī pienākuma, atbilstoši likumprojekta “Transporta enerģijas likums” (23-TA-1451) 6.panta pirmās daļas 1.punktam

valstspilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā vismaz 30 procenti ir atjaunīgā enerģija vai elektroenerģija, vai atjaunīgā enerģija un elektroenerģija

Plāna sadaļa "3.1.6. ZIZIMM sektors" paredz pasākumus, kas vērsti uz lauksaimniecībā izmantojamo un citu zemju apmežošanu. Lai gan vairākiem no sadaļā paredzētajiem pasākumiem ir iekļauta atruna, ka “Apmežošana/koku stādīšana nav plānota bioloģiski vērtīgos zālājos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”, pastāv bažas par šo pasākumu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā arī valstij saistošo bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu (tai skaitā, jau ekosistēmu un ainavu līmenī, piemēram, lauku putnu indekss un citi).

Paredzētie izņēmumi attiecībā uz apmežošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, pēc būtības nerisina problēmu, jo tiks apmežotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ((pasākums 3.1.6.6), mazauglīgas zālāju un aramzemju platības ar minerālaugsni, kur apmežošana ir atļauta saskaņā ar valsts un vietējiem pašvaldību noteikumiem vai (pasākums 3.1.6.3.), saimnieciski mazāk vērtīgu zālāju platības, kur atjaunojies mitruma režīms (nolietojušās meliorācijas sistēmas)) – nereti tieši mazauglīgajās augsnēs (zālājos) ir potenciālie ES nozīmes zālāju biotopi, kurus Dabas skaitīšanā nekartēja atbilstoši Dabas skaitīšanas metodikai, bet kuru apsaimniekošana (kā zālājiem) ir būtiska īpaši aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa sasniegšanai/ saglabāšanai, tai skaitā, konektivitātei.

Nav skaidrs kā tiks sasniegti pasākumu 3.1.6.3. Pārmitro meža biotopu atjaunošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pasākuma 3.1.6.5. Mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, tajā skaitā atjaunojot Latvijai raksturīgos pārmitro mežu biotopus plānotie mērķi plānotajā termiņā līdz 2030.gadam. Primāri būtu saglabājami jau esošie pārmitrie meža biotopi un jānosaka šo biotopu ciršanas un meliorācijas pasākumu ierobežojumi.

Lūdzam papildināt un precizēt pasākuma  3.1.6.8. kokaugu joslu stādījumi aprakstu, norādot teritorijas, kur šādi stādījumi tiek paredzēti. Ministrija pilnībā piekrīt norādītajam, ka "kokaugu joslu stādījumi gar meliorācijas sistēmām palielina dabas daudzveidību nodrošinot dzīvotnes un migrācijas ceļus dažādām dzīvnieku sugām", taču lūdz skaidrot, kā tas savienojams ar līdzšinēji meliorācijas normatīvajos aktos noteikto un praksē īstenoto, kas paredz meliorācijas sistēmas bez apauguma, vai tiek plānots veikt grozījumus šajos normatīvajos aktos. 

Ņemot vērā, ka arī īpaši aizsargājami biotopi var tikt atzīti par neproduktīvām audzēm (atbilstoši meža normatīvajiem aktiem), lūdzam papildināt pasākuma 3.1.6.12. Neproduktīvu audžu nomaiņa aprakstu un norādīt, ka neproduktīvu audžu nomaiņa netiek veikta īpaši aizsargājamos meža biotopos.

Lai gan apmežošanas rezultātā tiks palielināta CO2 piesaiste, tomēr ilgtermiņā, it īpaši, veidojot īscirtmeta atvasāju audzes (pasākums 3.1.6.9.), tiks veikta koku ciršana, kas radīs CO2 emisijas. Tāpēc īpaši svarīgi, kā nākotnē tiks apsaimniekotas apmežotās teritorijas. Lūdzam papildināt 3.1.6. sadaļu un norādīt, kāda būs apmežoto platību turpmākā zemes lietošanas kategorija, un kāds normatīvais regulējums attieksies uz šīm teritorijām (piemēram, kā mežiem vai plantācijām). 

Apmežošana, jo īpaši lielās platībās vai haotiski veidotās, būtiski ietekmē ainavu. Tāpēc jāvērtē šajā sadaļā iekļauto pasākumu ietekmes uz ainavu  -  gan valsts līmeņa  (nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgās teritorijas), gan pašvaldību teritorijas plānojumos noteiktajām ainaviski vērtīgām teritorijām. Lūdzam papildināt attiecīgos pasākumus un norādīt, ka plānojot apmežošanu jāņem vērā arī ietekme uz ainavu (ainaviski vērtīgām teritorijām).  

Papildus norādām, ka ir pieņemta Dabas atjaunošanas regula. Plānā 3.1.6. sadaļā teikts, ka pēc Dabas atjaunošanas regulas apstiprināšanas, var būt nepieciešams pārskatīt Mērķu scenāriju atbilstību šai regulai. Aicinām izvērtēt Mērķu scenāriju atbilstību.  
 

 

-

Plāns paredz palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas,  un norādīts, ka Latvijā nav noteikti specifiski aizliegumi kādai konkrētai AER tehnoloģijai vai veidam, bet ir noteikti konkrēti ierobežojumi tehnoloģiju atrašanās vietai vai atbilstībai vides, bioloģiskās daudzveidības, sabiedrības vai teritoriālajiem nosacījumiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka VES plānošana un būvniecība netiek plānota un izvērtēta valsts līmenī, un tas rada konfliktsituācijas ar vides un dabas aizsardzības interesēm, kā arī sabiedrību. Minētie spēkā esošie ierobežojumi nerisina konfliktsituācijas, kā arī nemazina nekoordinēto VES attīstību. Sekmīgai attīstībai būtu nepieciešams valsts līmeņa attīstības plānošanas dokuments VES attīstībai, kurā izvērtētas visas intereses un ietekmes. Tāpēc lūdzam papildināt Plānu un paredzēt nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumenta izstrādi VES attīstībai Latvijas sauszemes teritorijā un iekļaut Protokollēmumā atbilstošu uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai.

-

Lūdzam 4.6.sadaļā iekļaut šādu informāciju:

VARAM ( no 01.07 KEM) aicina ņemt vērā, ka tāda AER kā biomasas izmantošana gan mājsaimniecību, gan arī citās sadedzināšanas iekārtās rada nozīmīgu gaisa piesārņojumu Latvijā. Uzskatām, ka  šādu iekārtu uzstādīšana blīvi apdzīvotās teritorijās un teritorijās, kur jau šobrīd pastāv vai ir iespējamas gaisa kvalitātes problēmas nav pieļaujama un nerespektē Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības par atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu un sabiedrības veselības aizsardzību. Turklāt tas ilgtermiņā rada risku ar ES noteikto gaisa kvalitātes jomas mērķu un prasību izpildi un valstij draudošām sankcijām par to neizpildi.

Uzsveram, ka svaigs gaiss ir svarīgs cilvēku veselībai un vides ilgtspējībai. Gaisa piesārņojams (jo īpaši, smalkās daļiņas, ko rada biomasas dedzināšana) joprojām ir saistāms ar priekšlaicīgas nāves gadījumiem un ievērojamu skaitu slimību, piemēram, astma, sirds un asinsvadu problēmas un plaušu vēzis. Gaisa piesārņojums nemainīgi ir galvenais ar vidi saistītais cēlonis, kas izraisa pāragru nāvi ES. Turklāt gaisa piesārņojums apdraud vidi, veicinot (augsnes un ūdens) paskābināšanos, eitrofikāciju un ozona noārdīšanos, kas rada kaitējumu mežiem, ekosistēmām un kultūraugiem. 

Vienlaikus lūdzam minētos riskus pieminēt pie "izaicinājumiem".

Ņemot vērā minēto un lai respektētu negatīvās sekas, ko rada tāda AER kā biomasa izmantošanas veicināšana un kompensētu šīs negatīvās ietekmes uz gaisa kvalitāti, aicinām plāna 3 sadaļu papildināt ar šādiem pasākumiem:

1) Tiesību aktos – horizontālajos noteikumos, nozaru tiesību aktos, kas izstrādāti, lai noteiktu ES struktūrfondu un citu finansējuma avotu ietvaros īstenojamo pasākumu atbalsta nosacījumus vai pašvaldību teritoriālajā plānojumā, tiek noteikts, ka pirms pasākumu, kas tiek finansēti no minētajiem finansējuma avotiem vai pašvaldību budžeta, ieviešanas vai īstenošanas tiek veikts pasākuma efektivitātes (atbilstības) novērtējums, ņemot vērā ekonomiskās, tehniskās un juridiskās iespējas, novērtējot:
- vai ir tehniski iespējams, vai ir ekonomiski pamatoti, vai ir juridiski iespējams LSA/individuālo siltumapgādi pieslēgt CSA,
- vai ir tehniski iespējams, vai ir ekonomiski pamatoti, vai ir juridiski iespējams uzstādīt ne-emisiju AER tehnoloģijas (vēja, saules enerģijas iekārtas, siltumsūkņi un aukstumsūkņi),
- vai ir tehniski iespējams, vai ir ekonomiski pamatoti, vai ir juridiski iespējams uzstādīt augsti efektīvus biomasas katlus vai esošos biomasas katlu nomainīt uz augsti efektīviem biomasas katliem.

2) Veikt esošo atbalsta programmu izvērtējumu attiecībā uz gaisa kvalitātes prasību ievērošanu un esošās situācijas nepasliktināšanu.

3) Veicot fosilā kurināmā aizliegumus pilsētas, veikt visaptverošu izvērtējumu par iespējamajām alternatīvām, kā arī nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Vienlaikus veikt detalizētu gaisa kvalitātes izkliedes modelēšanu, aprēķinot iespējamās ietekmes uz gaisa kvalitāti. Negatīvu izmaiņu gadījumā, paredzēt negatīvo ietekmi kompensējošos pasākumus, kā arī nosakot, ka prioritāri ir uzstādāmas tādas tehnoloģijas, kas nerada gaisa piesārņojumu (Attiecīgi aicinām pārformulēt 3.1.3.20. pasākumu, izsakot to šādā redakcijā: "Noteikt ierobežojumus jaunu fosilā kurināmā iekārtu uzstādīšanai, vienlaikus novērtējot šī lēmuma radīto ietekmi uz gaisa kvalitāti dažādās teritorijās (veicot  gaisa kvalitātes modelēšanu) un paredzot atbilstošus atbalsta pasākumus".

4) paredzēt finansiālu atbalsta programmu biomasas izmantošanas rezultātā radītā gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmju mazināšanai (piemēram, papildus finansējums esošo biomasu izmantojošo sadedzināšanas iekārtu kontrolei un neatkarīgu mērījumu veikšanai, kā arī papildus finansējuma piešķiršana veco biomasu izmantojošo iekārtu nomaiņai u.c.).

-

Nav skaidrs kādas mērvienības ir minētas 5.tabulā. Aprēķinātā pasākumu ietekme uz izmaiņām gaisu piesārņojošo vielu emisijām sektoros un kopumā uz 2030.g.
Vienlaikus tiek secināts, ka smalko daļiņu emisijas jeb PM2,5 Enerģētikas sektorā palielināsies par 110 (nav skaidrs vai tie ir domāti % vai kt), vienlaikus nav sniegta nekāda informācija par to kādā veidā plānots šīs negatīvās ietekmes mazināt un no kādiem finanšu līdzekļiem negatīvās ietekmes tiks kompensētas.

Vienlaikus sniegta informācija, ka mājsaimniecību sektorā smalko daļiņu emisijas samazināsies par 445. Aicinām iesniegt datus, kas ir šo aprēķinu pamatā un kāds ir šajā scenārijā iekļautais pieņēmums par to cik daudz mājsaimniecībās izmantotās apkures iekārtas būtu jānomaina, lai šo samazinājumu panāktu un no kādām atbalsta programmām šo iekārtu nomaiņu plānots veikt laikā līdz 2023.gadam.

Ņemot vērā minēto aicinām plānā paredzēt kompensējošos pasākumus negatīvo ietekmju mazināšanai enerģētikas un rūpniecības sektorā vai izslēgt pasākumus ar negatīvu ietekmi uz smalko daļiņu PM2,5 emisijām šajos sektoros.

-

Attiecībā uz rīkojuma projekta 1. punktu VARAM norāda, ka normatīvais regulējums neparedz stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma turpmāk - SIVN) veikšanu pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas. Piemēram, Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumu Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 27. punkts noteic: "27. Izstrādātājs, sagatavojot plānošanas dokumentu, pirms tā pieņemšanas ņem vērā vides pārskatu, sniegtos atzinumus, kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultātus un 14 dienu laikā pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas sagatavo un ievieto savā tīmekļvietnē informatīvu ziņojumu par pieņemto plānošanas dokumentu."

VARAM lūdz izskatīt iespēju precizēt minēto rīkojuma projekta punktu. Iespējams, kā risinājumu šobrīd varētu izskatīt tā izteikšanu šādā vai līdzīgā redakcijā un veikt SIVN, pēc kura pabeigšanas, iespējamas precizēšanas, apstiprināt plānu: "1. Apstiprināt Aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projektu (turpmāk – plāna projekts)."

-

Lūdzam plānā integrēt vai atsevišķi uzsvērt arī Direktīvas 2024/1275 10.pantā ietvertos pienākumus piemērotu saules enerģijas iekārtu izvietošanu esošām publiskām ēkām. Šobrīd plāna 3.2.2.4.apakšnodaļā ir minēta tikai siltumapgādes infrastruktūra, līdz ar to nav skaidrs, vai atjaunīgo energoresursu atsevišķie pasākumi ēkās ir integrēti NEKP atjaunojamo energoresursu nodaļu pasākumos, vai arī tie var tikt īstenoti vienlaikus ar ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

-

Lūdzam plāna 3.2.2.3.apakšnodaļā ar atsauci skaidrot, vai publiskā sektora ēku saraksta iestāžu aptvērums ir vienlīdzīgs vērtībai, no kuras plānots aprēķināt ikgadējo 3 % renovācijas mērķi, vai arī aptvērumu plānots noteikt tikai vēlākā laika posmā, kā minēts plāna 3.2.2.nodaļas I daļā.

-

Lūdzam skaidrot un norādīt plānā 3.2.2. sadaļā “Publiskais sektors” norādītā mērķrādītāja “Publisko ēku renovētā platība (kopā renovēti, m²)” aprēķina kārtību, ievērojot, ka sadaļā skaidrots, ka līdz šim nav noteiktas “publisko iestāžu” un “publisko ēku” definīcijas un to aptvērumi un to plānots noteikt tikai vēlākā laika posmā.

-

Aicinām papildināt 3.2.2.10. pasākuma aprakstu aiz vārdiem "dažādas jomās", papildinot ar vārdiem "tai skaitā enerģētikas jomā," lai nodrošinātu atbilstību ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 5.1.1.4.pasākuma "Viedās pašvaldības" tvērumam, proti, ka projekti var tikt īstenoti dažādās jomās, piemēram, enerģētikas jomā, sociālās aprūpes jomā, drošības un sabiedriskās kārtības jomā, utt.

 

3.2.2.10. Inovatīvu risinājumu attīstīšanas un ieviešanas pašvaldību sniegtajos pakalpojumos energoefektivitātes uzlabošanai darbības ietvaros tiks īstenots pasākums "Viedās pašvaldības", un tā ietvaros atbalstāmi risinājumi dažādās jomās, tai skaitā enerģētikas jomā, piemēram, izstrādājot un ieviešot energoefektivitātes risinājumus ēkās, integrētas energoapgādes sistēmas utt., lai samazinātu enerģijas patēriņu, kuru viedā risinājuma ieviešanas vērtēs, salīdzinot enerģijas gada patēriņu projekta īstenošanas jomā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un pēc projekta pabeigšanas.

Lūdzam skaidrot, kādu kategoriju bezemisiju transportlīdzekļi ir paredzēti Plāna sadaļas "III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" tabulā iekļautajā pasākumā Nr. 3.1.1.7. "Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu", kura ietvaros paredzēta papildus 20000 EV (vieglais pasažieru) transportlīdzekļu iegāde. Kā arī lūdzam skaidrot, kādas ir plānotās atbalsta programmas, kas veicinātu šī NEKP pasākuma izpildi.

-

Lūdzam skaidrot, kādu kategoriju bezemisiju transportlīdzekļi ir paredzēti Plāna sadaļas "III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" tabulā iekļautajā pasākumā Nr. 3.1.1.6. "Palielināt AE vidējas un lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitu", kura ietvaros paredzēta 300 vidējas noslodzes EV un 100 lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzekļu iegāde. Kā arī lūdzam skaidrot, kādas ir plānotās atbalsta programmas, kas veicinātu šī NEKP pasākuma izpildi.

-

Lūdzam skaidrot VARAM iesaisti 3.1.3.11. pasākumā “Īstenot pietiekami plašu CSAS elektrifikāciju”, jo šobrīd VARAM atbildības jomās netiek paredzēts atbalsts pārejai uz elektrifikāciju.

-

Lūdzam uzrādīt 3.1.3.8. pasākuma “Veicināt elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošanu komersantos un privātpersonām, t.sk. atbalsta programmu ietvaros” rezultatīvā rādītāja vērtību.

-

Lūdzam papildināt pasākuma 3.1.3.20 “Fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniska ierobežošana” aprakstu, iekļaujot šādu teikumu: “Kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana ir priekšnosacījums TPF investīciju pasākumu īstenošanai.”

-

Lūdzam dzēst VARAM no atbildīgo institūciju saraksta Plāna 3.1.3.14.pasākumā “Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu rūpniecībā un komersantos (arī pašvaldību)”, jo atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un AER tehnoloģiju ieviešanai komersantos ir paredzēts Ekonomikas ministrijas atbildībā esošā Taisnīgas pārkārtošanās fonda 6.1.1.4.pasākumā "Uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos", kura ietvaros saskaņā ar Eiropas Komisijas 25.11.2022. apstiprinātās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 9.pielikumā noteikto ir paredzēti gan SEG emisiju ietaupījuma, gan energoietaupījuma rādītāji.

-

Plānā tiek lietoti termini "gandrīz nulles emisiju ēka", "nulles emisiju ēka", savukārt Direktīvās tiek lietots termins "bezemisiju ēkas". Lūdzam Plānā attiecīgajās sadaļās vienādot terminoloģiju, vai arī ar atsaucēm skaidrot atšķirības starp terminiem, ja tādas ir paredzētas.

-

Aicinām Plāna saīsinājumu uzskaitījumā lietot Taisnīgas pārkārtošanās fonda latvisko abreviatūru, aizstājot abreviatūru "JTF" ar "TPF" un veicot attiecīgās abreviatūras aizstāšanu visā Plānā.

-

Plāna pasākuma 3.1.1.28 “Rīgas pašvaldībai īstenot “dienu bez auto” vismaz 1 reizi gadā” kā atbildīgais VARAM, lūdzam dzēst vārdu “VARAM” un aizvietot ar “Rīgas dome”, jo pasākums ir plānots Rīgas pašvaldībā.
 

dzēst vārdu “VARAM” un aizvietot ar “Rīgas dome”

Lūdzam izvērtēt vai tiešām 3.1.1.28. pasākuma īstenošanai jeb informēšanas kampaņas "Diena bez auto" realizēšanai nepieciešams 1 milj. EUR. 

-

Lūdzu paredzēt nepieciešamo finansējumu ~ 1.milj. apmērā 3.1.1.26. pasākuma īstenošanai (Zemo emisiju zonu ieviešanai), norādot, ka tas ir indikatīvi nepieciešamais finansējums.

-

Pasākumos, kuros VARAM norādīti kā atbildīgā vai līdzatbildīgā institūcija, aicinām izvērtēt, vai joprojām saglabājas VARAM kompetence pēc 01.07.2024., ņemot vērā no VARAM novirzītās funkcijas uz KEM, kā arī VARAM jauno nosaukumu, kas precīzi atspoguļots Plāna saīsinājumu sadaļā.

-

Plāna 3.1.5. punkts

Lūdzam pasākumu ar kodu 3.1.5.6.  no "Valsts iestāžu kapacitātes stiprināšana" precizēt uz "Valsts iestāžu kapacitātes stiprināšana F-gāzu uzraudzības un kontroles darba uzdevumu veikšanā".

Pasākuma ar kodu 3.1.5.6. nosaukums "Valsts iestāžu kapacitātes stiprināšana F-gāzu uzraudzības un kontroles darba uzdevumu veikšanā".

Plāna 3.1.5. punkts

Plānā ir norādītas summas pasākumiem par F-gāzēm, kuras nesakrīt ar VARAM sniegto informāciju - norādītas simtos tūkst. euro, bet jābūt desmitiem tūkst. euro.

Lūdzam summas precizēt šādiem pasākumiem ar kodiem:  3.1.5.4.; 3.1.5.5. un 3.1.5.6.

-

Lūdzam veikt aprēķinus un izvērtējumu par to kā pasākums "3.1.3.15. Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķi konkrētām iekārtām", 3.1.3.20. Noteikt fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskus ierobežojumus" ietekmēs gaisa kvalitāti un valsts kopējās gaisu piesārņojošo vielu emisijas gadījumā, ja SEG mērķu sasniegšanai tiks veicināta tālāka biomasas izmantošana.

 

-

44 lpp. lūdzam svītrot: "Darbības ietvaros ir jāveic nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, kā arī jāizstrādā jauns regulējums zonu iedalījumam emisiju klasēs un transportlīdzekļu iedalījumam emisiju klasēs sasaistē ar ZEZ iedalījumu." VARAM (KEM no 01.07) neredz tādu nepieciešamību.

-

Pasākumā 3.1.1.26 lūdzu svītrot "sākot ar 2030.gadu", bet noteikt, ka ne vēlāk kā līdz 2030.gadam, jo jaunie gaisa kvalitātes normatīvi jāsasniedz jau 2030.gadā, līdz ar to, lai novērstu gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanas risku minētais pasākums būtu veicams ātrāk.

-

Plāna III sadaļā “Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” (61.lpp) lūdzam precizēt nepieciešamās un iezīmētās investīcijas sekojošiem pasākumiem:
3.1.4.2 “Sabiedrības izpratnes veidošanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumi” nepieciešamās un iezīmētās investīcijas ir 543 203 EUR, jo LIFE integrētā projekta ietvaros 2022.-2023.gadā izlietoti 131 632 EUR;
3.1.4.3 “Pilotprojekti reģionālajos poligonos atkritumu šķirošanas efektivitātes uzlabošanai” (pasākumiem poligonā “Dziļā vāda”) nepieciešamās un iezīmētās investīcijas ir 151 650 EUR, jo LIFE integrētā projekta ietvaros 2022.-2023.gadā izlietoti 62 920 EUR;
3.1.4.8 “Dalītas tekstilizstrādājumu savākšanas sistēmas īstenošana un pilnveidošana” nepieciešamās un iezīmētās investīcijas ir 134 460 EUR, jo LIFE integrētā projekta ietvaros 2022.-2023.gadā izlietoti 115 655 EUR.
Skaidrojam, ka precizētās summas ir iesniegtas EM kopā ar pasākumu finansēšanas plānu pa gadiem pasākumu sociāli ekonomiskajam novērtējumam.

-

VARAM lūdz izvērtēt protokollēmuma projekta 3. punktā norādīto termiņu, ka Valsts kancelejā līdz 2024. gada 1. septembrim plānots iesniegt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (vides pārskatu). Vēršam uzmanību, ka līdz minētajam termiņam ir aptuveni 2 mēneši, kas varētu nebūt pietiekams laiks, ņemot vērā novērtējuma ietvaros veicamos darbus, nepieciešamos pētījumus, kā arī Vides pārraudzības valsts birojam (kompetentajai institūcijai ietekmes uz vidi novērtējuma jomā) paredzēto laiku viedokļa paušanai. Tāpat iespējama arī situācija, kad Vides pārraudzības valsts birojs lūdz sniegt papildu informāciju par vides pārskatu.

-