Atzinums

Lūdzam precizēt kapitālsabiedrības firmu atbilstoši Komerclikuma 29. panta piektajā daļā noteiktajam.

-

Anotācijā  ir iekļauts pamatojums izveidot veselības nozares digitālo kompetenču centru, par ko jau lēmums ir pieņemts (Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojums Nr.321 “Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi"”). Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts paredz apropriācijas pārdali,  lai nodrošinātu kapitālsabiedrības darbību Nacionālā veselības dienesta reorganizācijas rezultātā nododamo funkciju un uzdevumu sekmīgai pārņemšanai, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par to, kādas tieši darbības kapitālsabiedrība 2024. gadā par pamatkapitālā ieguldītajiem finanšu līdzekļiem veiks. No anotācijai pielikumā pievienotā atlīdzības izmaksu aprēķina redzams, ka 2024. gadā no kapitālsabiedrības deviņiem darbiniekiem četri būs vadītāji, tai skaitā viens valdes loceklis. Valdes loceklim plānotais atlīdzības apmērs pirmšķietami sasniedz mazai kapitālsabiedrības noteikto maksimālo līmeni (atlīdzības apmēru nepieciešams precizēt, ņemot vērā VK atzinumā norādīto), savukārt trīs darbinieku atlīdzības apmērs pārsniedz valdes loceklim noteikto atlīdzības apmēru.

-

Rīkojuma projekts “Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes - Nacionālais veselības dienests – reorganizāciju” (24-TA-1155) (turpmāk - rīkojums), kas šobrīd ir starpministriju saskaņošanā, paredz, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs” ar 2025.gada 1.janvāri ir Nacionālā veselības dienesta tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja attiecībā uz funkcijas - īstenot e-veselības politiku konkrētiem uzdevumiem. Rīkojuma projekta anotācijas pielikumā norādīts, ka potenciāli atlaišanas pabalsts veicot reorganizāciju varētu tikt izmaksāts 2 struktūrvienībām jeb kopumā 24 nodarbinātajiem. Ņemot vērā, ka IT struktūrvienībās nodarbinātie turpinās savu darbu Nacionālajā veselības dienestā līdz 31.12.2024., nav saprotams, kāpēc nepieciešams piesaistīt vēl papildu speciālistus jaunveidojamajā kapitālsabiedrībā, tādējādi pirmšķietami nepamatoti un nelietderīgi tērējot valsts budžeta finansējumu.
 

-

Lūdzam skaidrot, vai valdes locekļa atlīdzībai piešķiramā finansējuma aprēķinā ir iekļauts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 14. maija rīkojumu Nr. 373 "Par apropriācijas pārdali", pamatkapitālā ieguldītais finansējums valdes locekļa atlīdzības izmaksas nodrošināšanai.

-

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta sestajai daļai  valsts kapitālsabiedrības valdes loceklim pilnvarojuma līgumā var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. No šīs tiesību normas izriet, ka valdes loceklim nekādas citas sociālās garantijas (piemaksas) nevar tikt pielīgtas vai piešķirtas. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot un precizēt  atlīdzības izmaksu aprēķinā iekļautās piemaksas un sociālās garantijas valdes loceklim.

-

Valsts kapitālsabiedrības valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālo apmēru atbilstoši kapitālsabiedrību raksturojošiem rādītājiem nosaka Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru"(turpmāk - Atlīdzības noteikumi). Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrība šobrīd atbilst mazas kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, lūdzam anotācijā skaidrot un pamatot plānotā atlīdzības apmēra atbilstību Atlīdzības noteikumiem, kā arī 2020.gada 18.septembra vadlīnijām Nr.1.2-23/4/1 Vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai. Vēršam uzmanību, ka vadlīnijās ir skaidroti kritēriji, kas jāņem vērā nosakot valdes atlīdzību, proti, jāņem vērā atlīdzības fiksētās daļas vidējo apmēru nozarē privātā sektorā attiecīgajam amatam atbilstoša lieluma kapitālsabiedrībā; kapitālsabiedrības plānošanas dokumentos (t.sk. vidēja termiņa darbības stratēģijā) izvirzītos mērķus (piemēram, aktīvu vērtības pieaugums, izaicinoši plānotie finanšu un nefinanšu mērķi salīdzinājumā ar vēsturiskajiem datiem un rādītājiem attiecīgajā nozarē u.c.); pienākumu apjomu, sarežģītību (piemēram, apjomīgu projektu īstenošana, jaunu funkciju pārņemšana, reorganizācijas īstenošana, ja kapitālsabiedrība darbojas konkurences apstākļos, tirgus daļas iegūšana vai noturēšana u.c.), pārvaldāmos riskus ar būtisku ietekmi uz kapitālsabiedrības darbību un atbildību (piemēram, par konkrētu finanšu vai nefinanšu mērķu sasniegšanu);   kapitālsabiedrības rīcībā esošos atlīdzības izmaksai pieejamos finanšu līdzekļus; u.c kritēriji. Atbilstoši minēto vadlīniju 9.6. punktam, ja kapitālsabiedrības pārskata gada kopējos ieņēmumus vairāk kā 80% apmērā veido publiskais finansējums, atlīdzības apmēru var noteikt līdz 20 % zemāku nekā atlīdzība valdes un padomes locekļiem līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.

-