Atzinums

Jāprecizē termins “funkcionēšanas ierobežojumiem”, - ko tas sevī ietver, iespējams ir domāts termins “funkcionāliem traucējumiem”, kāds ir skaidrots Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Noteikumu projekta pārejas noteikumos nav noteikts, ka norma attiecināma uz pakalpojuma sniedzējiem, kuri uzsāks pakalpojuma sniegšanu pēc 2027.gada 1.janvāra. Ja šāda norma noteikumu projektā paliek, tad tā jānosaka pārejas noteikumos.

Noteikumu projekta anotācijā rakstīts, ka:
“Noteikt 10.4.apakšpunktā prasību nodrošināt vides piekļūstamību un papildināt noteikumus ar pārejas noteikumu punktu, kas paredz, ka 10.4.apakšpunkts attiecināms uz tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzsāk sociālā pakalpojuma sniegšanu pēc 2027.gada 1.janvāra. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri līdz 2026.gada 31.decembrim turpināja sniegt sociālo pakalpojumu telpās, kurās nav nodrošināta pilna telpu piekļūstamība, nodrošina, ka klientiem ar kustību traucējumiem ir piemērotas telpas ēkas pirmajā stāvā, un šajās telpās ir pieejams pilns sociālo pakalpojumu apjoms.” 

Ņemot vērā pašvaldības iespējas attīstīt jaunu sociālo infrastruktūru, nevar būt pārliecība, ka pēc 2027.gada varēs jauna sociālo pakalpojumu adreses izveidot ēkās, kur visos stāvos būs vienlīdz nodrošināta  telpu piekļūstamība. Ir jāsaglabā pieeja, ka vismaz pirmais stāvs tāds ir. Šāda pieeja var būt par pamatu, ka pašvaldībai ir iespēja izveidot jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas.

-

un par 189.³ 
Neatbalstām šādu punktu.
Rīgas valstpsilsētas pašvaldībā ir piemērs, kur bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas struktūrvienība atrodas sociālajā mājā. Sociālās mājas ir no jauna uzceltas (2020.gads) un struktūrvienība tajā darbojas labi, nevar apgalvot, ka tur, citējot anotāciju “jo tur esošā sociālā vide nelabvēlīgi ietekmē bērnu un jauniešu emocionālo attīstību un sabiedrībā akceptējamo normu veidošanos. Līdzīga pieeja būtu piemērojama arī attiecībā pret pilngadīgām personām.”, nav atbilstoša vide.

 

-

Šādas normas ierakstīšana noteikumu projektā var radīt nevajadzīgus šķēršļus nodrošinot un organizējot pakalpojumu.
Nav arī līdz galam saprotams, ko nozīmē nodrošināt pakalpojumu nodalītās telpās, vai tā ir atsevišķa istaba, vai arī sanitārais mezgls un virtuve. Šādas normas izpilde dzīvē jāvērtē kopā ar esošo situāciju, ka šobrīd trūkst pakalpojumu sniegšanas vietu visiem bērniem, kuriem nepieciešama institucionālā aprūpe. Tāpat tie var būt arī vienas ģimenes bērni. Drīzāk ir jāliek uzsvars uz bērnu vajadzību izvērtēšanu un saderību, ne tik daudz liekot uzsvaru uz vecumu.
Papildus norādāms, ka ēkās, kas nav vecākas par 5 gadiem telpu pārbūve varētu būt problemātiska, ņemot vērā būvnieka spēkā esošo garantijas periodu, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  apgūto līdzekļu nosacījumu dēļ.


 

-

Neatbalstām tekstu “izņemot daudzfunkcionālos centros un sociālajās mājās”.
Nav skaidra pamatojuma, kāpēc to nedrīkst. Var arī būt daudzfunkcionālie centri un sociālās mājās, kur ir iespējams un varbūt pat vēlams integrēt dažādus sociālos pakalpojumus.
Lai definētu izņēmumus, kur nevar veidot ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, ir nepieciešams definēt un vienoties, kas ir “ģimeniska vide”.
Līdzīgi kā bērnu aprūpes iestādēs, arī pilngadīgo pakalpojuma organizēšanā svarīgi saprast pakalpojuma konceptu kopumā, t.sk. organizējot dienas režīmu, piesaistot personālu un sadalot atbildību starp profesionāļiem, nodefinējot pakalpojuma principus, t.sk. klientu pašnoteikšanos un tml.
 

-

Neatbalstām šādu punkta redakciju.
Ir nepieciešamas diskusijas ar pašvaldībām un pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz šim ir attīstījuši ģimeniskai videi pietuvinātus aprūpes pakalpojumus.
58.11. , 58.12, 58.15.  punktu prasības Rīgā nevarēs izpildīt liela daļa sociālās aprūpes centru (SAC), kuri pašreiz jau sniedz pakalpojumu, jo nepieciešama telpu pārprojektēšana un/vai klientu skaita samazināšana vai arī pārveidošana uz vispārēja tipa SAC, uz kuriem šīs prasības nav attiecināmas. Līdz ar to ir risks, ka samazināsies ģimenes tipa SAC skaits.
Normas īstenošana viennozīmīgi nav izpildāma un atbalstāma no 2026.gada 1.janvāra.
Jāņem vērā, ka Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība” paredz ģimeniska tipa SAC nodrošinājumu un lielāku pašvaldības līdzmaksājuma daļu nekā vispārējā tipa SAC pakalpojumā. Lai izvirzītās prasības novērtētu kā atbilstošas, būtu jāvērtē esošo ģimenes tipa SAC prakse – gan fiziskais telpu izvietojums, gan darba organizēšana.
Pēc izvērtējama būtu jādefinē pakalpojuma koncepts jeb teorētiskais apraksts.
Pēc izvērtējama pieņemt lēmumu, vai  prasības ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālajam  pakalpojumam izvirzīt un attiecināt  uz SAC, kuri ir būvēti/rekonstruēti tikai no jauna vai visiem, kuri jau darbību uzsākuši un īsteno vairāku gadu garumā.
 

-

65.² punktā nevajadzētu noteikt pakalpojuma sniegšanas pagarināšanas termiņu - 30 dienas. Personām bez noteiktas dzīvesvietas īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums bieži vien tiek sniegts ilgāk nekā 3 mēneši, jo dažādu iemeslu dēļ (piemēram, tiek kārtoti dokumenti, invaliditāte, rinda uz aprūpes institūcijā pakalpojumu) nav iespējams aizstāt ar citu sociālās aprūpes pakalpojumu.

Priekšlikums redakcijai:
“65.2 Aprūpes institūcija pakalpojumu nodrošina līdz 60 dienām. Pakalpojuma sniegšanu var pagarināt, ja personai nav iespējams nodrošināt citu sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā vai institūcijā.


 

-

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība saskaras ar gadījumiem, kad Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuras savlaicīgi nepagarināja uzturēšanas atļaujas Latvijas Republikā, tiek piešķirts īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk – ĪSASRP).

Dokumentu kārtošana/institucionāla sadarbība šiem gadījumiem ir ļoti laikietilpīga.
MK noteikumu Nr.338 grozījumu 65.2 punkta redakcija liegs piešķirt ĪSASRP personām ilgāk par 3 mēnešiem, kas ir pārāk īss laiks dažu sociālo gadījumu atrisināšanai līdz ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanai personai vai cita sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanai personas dzīvesvietā.

Piedāvātā 65.² punkta redakcija: Aprūpes institūcija pakalpojumu nodrošina līdz 60 dienām. Pakalpojuma sniegšanu var pagarināt, ja personai nav iespējams nodrošināt citu sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā vai institūcijā.

-

Saskaņā ar sociālā darba vārdnīcā lietoto terminoloģiju un punkta būtību, lietojamais termins ir “Mājas apmeklējums”.

No vārdnīcas:
Dzīvesvietas apsekošana (survey at the place of residence*) ir speciālista ierašanās personas dzīvesvietā ar mērķi fiksēt (dokumentēt) un izvērtēt dzīves D 101 apstākļus. r ir Latvijā attīstījies termins, ko izmanto vairākās jomās (piem., sociālā labklājībā, bērnu tiesību aizsardzībā, sabiedrības veselībā) un dažādu speciālistu loks (piem., bāriņtiesa, sociālā darba speciālists, policists). Sociālā darba praksē r visbiežāk notiek: a) sociālās palīdzības piešķiršanas procesā; b) vajadzības pēc sociālā pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanas laikā; c) sadarbības ar klientu laikā, sociālā darba ar gadījumu sadarbības ietvaros. Sociālajā darbā ar gadījumu profesionālajā terminoloģijā r vietā korektāk būtu lietot “mājas apmeklējums”, jo vārda “apsekošana” saturiskā nozīme pastiprina formālos un kontrolējošos aspektus un sašaurina mājas apmeklējuma daudzveidīgo uzdevumu izpratni. Termins r normatīvos nav definēts, bet dažādos formulējumos tiek lietots sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus regulējošos normatīvajos aktos (piem., “dzīves apstākļu apsekošana”, “dzīvesvietas apsekošana”). r process detalizētāk tiek reglamentēts valsts, pašvaldības institūcijās, nosakot specifisku r mērķi, atbildību un r veikšanas nosacījumus (piem., noteikums apsekošanu veikt diviem darbiniekiem). 
mājas apmeklējums (home visit) ir tipisks sociālā darba mikrolīmeņa prakses īstenošanas elements. Katram atsevišķam r var būt atšķirīgi mērķi un uzdevumi, piem.: a) mājas vides izvērtēšana; b) konsultācija klienta dzīvesvietā; c) ģimenes locekļu interakcijas novērošana mājas apstākļos; d) bērna drošības apdraudējuma risku izvērtēšana vai novērtēšana; e) piedalīšanās ģimenes sapulcē. r laikā sociālajam darbiniekam ir īpaši jāpievērš uzmanība profesionālās ētikas ievērošanai un sociālā darbinieka r mērķu un norises izskaidrošanai, jo darbs notiek klienta personiskajā dzīves telpā.
 

-

Neatbalstām šādu punktu.
Rīgā ir speciāli projektēts dzīvoklis līdz 8 bērniem - ģimeniska sociālā pakalpojuma sniegšanas vieta ēkā Mežrozīšu ielā 43, kas ir sociālā māja. Nedrīkst veidot MK noteikumu redakciju, kas radīs problēmas esošo labās prakses risinājumu nodrošināšanai.
 

-

Pārskatīt juridisko tehniku un definēt normu izmantojot vienskaitli.
Pašreizējā redakcija paredz, ka vienā dzīvoklī nevar veidot ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu.

-

LLPA priekšlikums ir no MK noteikumiem svītrot 166. punktā vārdu “naktspatversme”, jo tālākajos punktos, kur aprakstīts, kas naktspatversmē jānodrošina pakalpojumu sniedzējam nav atspoguļota sociālā darbinieka funkcijas.

-