Atzinums

Norādām, ka 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi). Saskaņā ar tiem 2025.gada 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā arī informatīvo ziņojumu projektu izstrādē. Papildus izdevumu finansēšana būtu iespējama, piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs) vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai, attiecīgi visas nozaru ministrijas tiek aicinātas papildus nepieciešamos finanšu līdzekļus rast, pamatā pārskatot jau tām piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu, vai piedāvāt jaunus diskrecionārus ieņēmumu avotus. Ņemot vērā minēto, precizējama informatīvā ziņojuma projekta ievaddaļa, norādot, ka informatīvā ziņojuma projektā ietvertie pasākumi īstenojami piešķirtā finansējuma ietvaros, vienlaikus katra pasākuma īstenošanai norādot nepieciešamā finansējuma apmēru un finansējuma avotu (piešķirtā finansējuma ietvaros) sadalījumā pa ministrijām un gadiem. Vienlaikus attiecīgi precizējams MK sēdes protokollēmuma projekta 2.punkts.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 1.sadaļas “Esošās situācijas raksturojums” 3.tabulā (7.lpp.) tiek norādīta informācija par pašvaldību 2023.gadā izmaksātajiem pabalstiem bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, lūdzam pēc šādas līdzības atspoguļot arī informāciju par 2023.gadā minētajai mērķgrupai izmaksāto atbalstu no valsts budžeta.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likuma 6.panta 1.daļai ģimenes valsts pabalsta apmērs ir atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, nepieciešams precizēt informatīvā ziņojuma projekta 2.tabulā pie atbalsta veida “Ģimenes valsts pabalsts” ailē “Īss apraksts/nosacījumi” norādīto informāciju.

-

Informatīvā ziņojuma 2.8.punkta tabulā iekļautiem pasākumiem  nav pievienota aile “Finansējuma apmērs, euro”. Norādām, ka minēto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums no  pašvaldību budžetiem. Līdz ar to lūdzam sniegt informāciju par finansējuma nepieciešamību šajā tabulā ietvertajiem pasākumiem.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.4.punkta tabulas pēdējās divās rindās (27.lpp.) aizpildīt ailes “Atbildīgais” un “Finansējuma apmērs, euro”.

-

Informatīvajā ziņojumā piedāvāts ieviest vairākus jaunus atbalsta pasākumus un pakalpojumus bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, piemēram, rosināt pašvaldībām ieviest jaunu pakalpojumu “Jauniešu māja” vai jauniešu dzīvokļi, pašvaldībām segt mājokļa apdrošināšanu, nodrošināt, lai pašvaldībās darbā ar jauniešiem būtu pieejams minimālais pakalpojumu grozs, u.c. Ņemot vērā, ka jaunu pakalpojumu īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi un pašvaldības ir iesaistītas minēto pasākumu nodrošināšanā, par jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanu un papildu atbalsta piešķiršanu būtisks ir Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis.

-

Lūdzam precizēt/papildināt informatīvā ziņojuma projekta 2.tabulā norādīto atbalsta veidu “Apgādnieka zaudējuma pensija” un ailē “Īss apraksts/nosacījumi” norādīto informāciju, jo atbilstoši likuma “Par valsts pensijām” 23.panta 1.daļai apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas, savukārt atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likuma 13.pantam personai, kurai nav tiesību saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalsta apmēru personai no septiņu gadu vecuma nosakot 30 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.

-

Ministru kabineta 15.11.2005. noteikumu Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” 24.¹³ punkts nosaka, ja pilngadību sasniegušais bērns apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, viņam izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par likuma “Par sociālo drošību” 2.² panta otrajā daļā noteikto minimālo ienākumu sliekšņa apmēru (noapaļots līdz pilniem euro), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības nav mazāks par 30 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk – ienākumu mediāna). Vienlaikus atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publicētajai informācijai ienākumu mediāna 2025.gadam ir 754,74 euro.  Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt informatīvā ziņojuma projekta 2.tabulā atbalsta veidam “Pabalsts ikmēneša izdevumiem” ailē “Īss apraksts/nosacījumi” norādīto pabalsta apmēru 2025.gadā personai ar invaliditāti kopš bērnības, jo tas veidojas 226 euro nevis 206 euro.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 2.1.apakšsadaļā “Jauniešu psihiskās veselības un uzvedības traucējumi” risinājuma pasākumam “Pilnveidot pacientiem ar ilgstošiem psihiskās veselības traucējumiem pāreju no bērnu profila ārstniecības iestādes uz pieaugušo ārstniecības iestādi” ailē “Izpildes termiņš” norādīts, ka pasākumu plānots uzsākt 2024.gada otrajā pusgadā. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir 2025.gads, nepieciešams precizēt norādīto informāciju.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 1.sadaļā “Esošās situācijas raksturojums” Ministru kabineta 15.11.2005. noteikumu Nr.857 nosaukumu uz “Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”.

-

Lūdzam papildināt vai svītrot ziņojuma projekta 2.1. sadaļas "Jauniešu psihiskās veselības un uzvedības traucējumi" tabulā kolonnu "Līdzatbildīgais", ņemot vērā, ka tā nav aizpildīta.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma projekta Tabulu Nr.2 "Valsts un pašvaldību atbalsts jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes" (turpmāk - tabula Nr.2), sniedzot saīsinājuma "SIF" atšifrējumu, ņemot vērā, ka iepriekš tekstā tas nav atrunāts.
Vienlaikus lūdzam papildināt Tabulu Nr. 2 ar informāciju par to, no kurienes izriet tabulā sniegtā informācija par atbalsta veidu, kur atbalsta sniedzējs ir "Pašvaldība (kompensē valsts)".
Piemēram, zemsvītras atsaucē norādot, atbilstoši 2005.gada 15.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.857 "Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās'" 24.¹2. punktam, utt. 

 

-

Aicinām ņemt vērā, ka Bāriņtiesu statistikas dati (par ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits gada beigās) par 2024. gadu tiks publicēti š.g. 1.aprīlī.* Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar aktuālākajiem datiem un informāciju, tādējādi ļaujot veikt objektīvāku esošās situācijas analīzi.
  
* https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/soc-aizsardziba-veseliba/aizgadniba-arpusgimenes-aprupe/tabulas/aag010

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt ziņojumu ar informāciju par veiktajām un plānotajam darbībām kas izriet no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2.4. “Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana”, 4.1.2.8. "Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā" un 4.2.3.4. “Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā” pasākumiem.

-