Iebildumi / Priekšlikumi
Lūdzam papildināt ar informāciju, cik ilgā periodā pēc vides kvalitātes normatīvu pārsniegumu konstatācijas fakta paziņošanas jāuzsāk monitoringa īstenošana sateces baseinā.
Papildus lūdzam precizēt vai salāgot terminus “ūdens ieguves vieta” un “neapstrādāts ūdens”, vai skaidrot piedāvāto redakciju: “organizē monitoringu sateces baseinā, kur ir ūdens ieguves vieta, un neapstrādātā ūdenī”.
2) Vēršam uzmanību, ka sateces baseini noteikti nav, un noteikumu projektā būtu ietverams pilns process un konkrētas darbības dzeramā ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšanai un riska novērtēšanai.
3) Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā nav visi izdalīti direktīvas 2020/2184 īstenošanai nepieciešamie monitoringa veidi:
ikgadējais monitorings, kas veicams ūdens piegādātājiem ūdens ieguves vietās (neapstrādātā veidā); ikgadējais LVĢMC valsts monitoringa tīklā veicamais monitorings papildus vides monitoringa programmas īstenošanai un neatkarīgi no ūdens piegādātāju iesniegtajiem rezultātiem; papildu (ārkārtas gadījumu) monitorings, ja tiek konstatēti kvalitātes rādītāju pārsniegumi atbilstoši Veselības inspekcijas sniegtajai informācijai. Monitoringa īstenošanai LVĢMC nepieciešams papildu finansējums.
111. Sateces baseinu sākotnējo riska novērtējumu veic ne vēlāk kā līdz 2027. gada 12. jūlijam. Minēto riska novērtēšanu pārskata reizi sešos gados un vajadzības gadījumā atjaunina.”
1. Rādītāju saraksts
1.1. A grupa (kārtējā monitoringa rādītāji)
1.1.1. Šādus rādītājus (A grupa) monitorē saskaņā ar šī pielikuma 2. punkta 1. tabulā norādītajiem monitoringa biežumiem:
1.1.1.1. Escherichia coli (E. coli), zarnu enterokoki, koliformas baktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, smarža, pH un elektrovadītspēja;
1.1.1.2. citi rādītāji, kuri identificēti monitoringa programmā šo noteikumu prasību izpildei, t.sk. saskaņā ar veikto sateces baseina un ūdensapgādes sistēmas veikto riska novērtējumu.
1.1.2. Šādus rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā: ūdens cietība, ūdenī izšķīdušie anjoni/katjoni: kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K);
1.1.3. Specifiskos norādītajos apstākļos, A grupas rādītājiem pievieno šādus rādītājus:
1.1.3.1. amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;
1.1.3.2. alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens apstrādes ķimikālijām.
1.1.4. Escherichia coli (E. coli) un zarnu enterokoki tiek uzskatīti par “pamata rādītajiem”, un uz to monitoringa biežumu nevar attiecināt samazinājumu ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas dēļ. Tos vienmēr monitorē vismaz 2. punkta 1. tabulā noteiktajos biežumos.
1.2. B grupa (auditmonitoringa rādītāji)
1.2.1. Lai noteiktu atbilstību visām šo noteikumos noteiktajām rādītāju vērtībām, visus citus rādītājus, kurus neanalizē A grupā un kuri ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, monitorē vismaz tādos biežumos, kas noteikti šī pielikuma 2. punkta 1. tabulā, ja vien cits paraugu ņemšanas biežums nav noteikts, balstoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu. Inspekcija vai ūdens piegādātājs atbilstoši šo noteikumu 96. un 97. punktam papildus B grupas rādītājos (auditmonitoringā) var iekļaut arī A grupas rādītājus.
2. Paraugu ņemšanas biežumi
2.1. tabula Minimālais paraugu ņemšanas un analizēšanas biežums atbilstības monitoringam
N.p.k. |
Ūdens apjoms, kuru diennaktī piegādā vai saražo piegādes zonā (Sk. 1. un 2. piezīmi) m3 |
A grupas rādītāja paraugu skaits gadā |
B grupas rādītāja paraugu skaits gadā |
|
1. | <10 | > 0 (Sk. 4. piezīmi) | > 0 (Sk. 4. piezīmi) | |
2. | ≥ 10 | ≤ 100 |
2 | 1 (Sk. 5. piezīmi) |
3. | > 100 | ≤ 1 000 | 4 | 1 |
4. | > 1 000 | ≤ 10 000 |
4 par pirmajiem 1 000 m3 ūdens diennaktī + 3 uz katriem papildu 1 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
1 par pirmajiem 1 000 m3 ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 4 500 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
5. | > 10 000 | ≤ 100 000 |
3 par pirmajiem 10 000 m3 ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 10 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
|
6. | > 100 000 |
12 par pirmajiem 100 000 m3 ūdens diennaktī +1 uz katriem papildu 25 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
1. piezīme.
Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdens ieguves vietām iegūst dzeramo ūdeni un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.
2. piezīme.
Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.
3. piezīme.
Norādīto biežumu rēķina šādi:, piem., 4 300 m3 ūdens diennaktī = 16 paraugi A grupas rādītājiem (četri par pirmajiem 1 000 m3 ūdens diennaktī + 12 par papildu 3 300 m3 ūdens diennaktī).
4. piezīme.
Ūdens piegādātājiem, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 4.5. apakšpunktu, Inspekcija nosaka minimālo paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz A un B grupas rādītājiem, ar noteikumu, ka pamata rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā.
5. piezīme.
Inspekcija var samazināt paraugu ņemšanas biežumu, ar noteikumu, ka visi šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie rādītāji un saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 2.punktu noteiktie papildu rādītāji tiek monitorēti vismaz vienu reizi sešos gados, un tiek monitorēti kā gadījumos, kad jauna ūdens ieguves vieta tiek integrēta ūdensapgādes sistēmā vai maina ūdens piegādes sistēmu, kā rezultātā tiek sagaidīta iespējami negatīva ietekme uz ūdens kvalitāti.
3. Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti
3.1. Paraugu ņemšanas punktus nosaka atbilstoši šo noteikumu 11. punktā noteiktajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo rādītāju mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos paraugus attiecībā uz noteiktiem rādītajiem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai apstrādes iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.
3.2. Paraugu ņemšanas atbilstības vieta atbilst šādām prasībām:
3.2.1. atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem rādītājiem, it īpaši varu, svinu, un niķeli, ņem no patērētāju krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbadienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Parauga ņēmējs var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, piemēram, patērētāju vidējo nedēļas devu, ar noteikumu, ka tas nerada mazāku neatbilstību skaitu piegādes zonas līmenī kā lietojot nejauša darbadienas laika metodi;
3.2.2. mikrobioloģisko rādītāju atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.
3.3. Paraugus Legionella analīzēm ēkas iekšējā ūdensvadā ņem vietās, kur ir Legionella izplatīšanās risks un/vai kur ir sistēmiska pakļautība Legionella iedarbībai. Institūts BIOR izstrādā vadlīnijas attiecībā uz paraugu ņemšanu Legionella analīzēm.
3.4. Paraugu ņemšanai sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no patērētāja krāna, ievēro ISO 5667-5. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem rādītājiem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar EN ISO 19458 (paraugu ņemšanas nolūks A).
d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona, indikatīvās dozas (ID) un tritija rādītāja kontroli.
1. Nosakāmie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī
Nr.p.k. | Rādītājs | Rādītāja vērtība1 | Piezīmes |
1.1. | radons | 100 Bq/l | |
1.2. | tritijs | 100 Bq/l | Ja tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi. |
1.3. | indikatīvā doza (ID)2 | 0,10 mSv/gadā |
Indikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja: 1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l; 2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1,0 Bq/l. |
Piezīmes.
1 Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.
2 Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas dēļ, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.
2. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu noteikšanai
N.p.k. | Gada vidējais diennaktī piegādātā vai pildītā ūdens daudzums piegādes zonā a, b (m3) | Paraugu skaits c, d, e gadā |
2.1. | Ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā un ko pilda cisternās vai piegādā pārtikas uzņēmumiem: | |
2.1.1. | līdz 100 | 1 |
2.1.2. | 101–1000 | 1 |
2.1.3. | 1001–10 000 |
1 + 1 no katriem 3300 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.1.4. | 10 001–100 000 |
3 + 1 no katriem 10 000 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.1.5. | vairāk par 100 000 |
10 + 1 no katriem 25 000 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.2. | pudelēs vai citos traukos pildītam dzeramajam ūdenim, kas paredzēts tirdzniecībai |
1 |
Piezīmes.
a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram līdzīgu.
b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.
c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.
d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona rādītāja kontroli.
e Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.
3. Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes:
3.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana:
3.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās beta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo beta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo beta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība;
3.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1,0 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā;
3.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1,0 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka Inspekcija sadarbībā ar Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem;
3.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā;
3.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana:
3.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv, un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība:
kur:
Ci(nov)– radionuklīda i novērotā koncentrācija;
Ci(atv) – radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikuma 3.2.2. apakšpunktā;
n – konstatēto radionuklīdu skaits.
3.2.2. radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī:
N.p.k. | Radionuklīda izcelsme | Radionuklīds1 | Atvasinātā koncentrācija |
3.2.2.1. | dabiska | U-2382 | 3,0 Bq/l |
3.2.2.2. | dabiska | U-2342 | 2,8 Bq/l |
3.2.2.3. | dabiska | Ra-226 | 0,5 Bq/l |
3.2.2.4. | dabiska | Ra-228 | 0,2 Bq/l |
3.2.2.5. | dabiska | Pb-210 | 0,2 Bq/l |
3.2.2.6. | dabiska | Po-210 | 0,1 Bq/l |
3.2.2.7. | mākslīga | C-14 | 240 Bq/l |
3.2.2.8. | mākslīga | Sr-90 | 4,9 Bq/l |
3.2.2.9. | mākslīga | Pu-239/Pu-240 | 0,6 Bq/l |
3.2.2.10. | mākslīga | Am-241 | 0,7 Bq/l |
3.2.2.11. | mākslīga | Co-60 | 40 Bq/l |
3.2.2.12. | mākslīga | Cs-134 | 7,2 Bq/l |
3.2.2.13. | mākslīga | Cs-137 | 11 Bq/l |
3.2.2.14. | mākslīga | I-131 | 6,2 Bq/l |
3.3. veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes
Nr.p.k. | Rādītāji un radionuklīdi | Jutības robeža 3, 4 | Piezīmes |
3.3.1. | tritijs | 10 Bq/l | Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l. |
3.3.2. | radons | 10 Bq/l | Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l. |
3.3.3. | kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte | 0,04 Bq/l | Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 0,1 Bq/l. |
3.3.4. | kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte | 0,4 Bq/l | Kopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 1,0 Bq/l. |
3.3.5. | U-238 | 0,02 Bq/l | |
3.3.6. | U-234 | 0,02 Bq/l | |
3.3.7. | Ra-226 | 0,04 Bq/l | |
3.3.8. | Ra-228 | 0,02 Bq/l |
Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē mazu ticamību tam, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriem. Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude. |
3.3.9. | Pb-210 | 0,02 Bq/l | |
3.3.10. | Po-210 | 0,01 Bq/l | |
3.3.11. | C-14 | 20 Bq/l | |
3.3.12. | Sr-90 | 0,4 Bq/l | |
3.3.13. | Pu-239/Pu-240 | 0,04 Bq/l | |
3.3.14. | Am-241 | 0,06 Bq/l | |
3.3.15. | Co-60 | 0,5 Bq/l | |
3.3.16. | Cs-134 | 0,5 Bq/l | |
3.3.17. | Cs-137 | 0,5 Bq/l | |
3.3.18. | I-131 | 0,5 Bq/l |
Piezīmes.
1 Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.
2 Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.
3 Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartiem LVS EN ISO 11929 “Raksturīgo robežu noteikšana (lēmuma sliekšņvērtība, noteikšanas robeža un ticamības intervāla ierobežojumi) jonizējošā starojuma mērījumiem. Pamatprincipi un pielietojums”.
4 Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96.