Atzinums

1) Lūdzam precizēt, kuru monitoringa veidu ietver 20.3.punktā norādītais. Pēc konteksta tas būtu papildu (ārkārtas gadījumu) monitorings, ja tiek konstatēti kvalitātes rādītāju pārsniegumi atbilstoši Veselības inspekcijas sniegtajai informācijai. Tādā gadījumā lūdzam papildināt redakciju, ka Inspekcija informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par kontrolsarakstā ietverto vielu vai savienojumu konstatētajiem orientējošo vērtību pārsniegumu gadījumiem, kurš pēc tam izstrādā monitoringa plānu un saskaņo to ar Inspekciju. Vēršam uzmanību, ka šāda monitoringa īstenošanai LVĢMC nepieciešams papildu finansējums.
Lūdzam papildināt ar informāciju, cik ilgā periodā pēc vides kvalitātes normatīvu pārsniegumu konstatācijas fakta paziņošanas jāuzsāk monitoringa īstenošana sateces baseinā.
Papildus lūdzam precizēt vai salāgot terminus “ūdens ieguves vieta” un “neapstrādāts ūdens”, vai skaidrot piedāvāto redakciju: “organizē monitoringu sateces baseinā, kur ir ūdens ieguves vieta, un neapstrādātā ūdenī”.

2) Vēršam uzmanību, ka sateces baseini noteikti nav, un noteikumu projektā būtu ietverams pilns process un konkrētas darbības dzeramā ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšanai un riska novērtēšanai.

3) Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā nav visi izdalīti direktīvas 2020/2184 īstenošanai nepieciešamie monitoringa veidi:
ikgadējais monitorings, kas veicams ūdens piegādātājiem ūdens ieguves vietās (neapstrādātā veidā); ikgadējais LVĢMC valsts monitoringa tīklā veicamais monitorings papildus vides monitoringa programmas īstenošanai un neatkarīgi no ūdens piegādātāju iesniegtajiem rezultātiem; papildu (ārkārtas gadījumu) monitorings, ja tiek konstatēti kvalitātes rādītāju pārsniegumi atbilstoši Veselības inspekcijas sniegtajai informācijai. Monitoringa īstenošanai LVĢMC nepieciešams papildu finansējums.
 

Inspekcija par kontrolsarakstā ietverto vielu vai savienojumu konstatētajiem orientējošo vērtību pārsniegumu gadījumiem informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs), kura pēc tam izstrādā monitoringa plānu, saskaņo to ar Inspekciju, organizē monitoringu sateces baseinā, kur ir ūdens ieguves vieta (neapstrādātā ūdenī);

Sateces baseini ūdens ieguves vietām nav noteikti, neviens pašlaik spēkā esošs normatīvais akts neregulē šādu sateces baseinu noteikšanu un arī šajā noteikumu projekta redakcijā to noteikšana nav pārņemta. Lūdzam noteikumu projektā iekļaut attiecīgu sadaļu par ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšanu un riska novērtēšanu un šajā punktā iekļaut atsauci uz punktu, kurā būs aprakstīta sateces baseinu noteikšana.  

-

Direktīva 2020/2184 paredz jaunu pieeju dzeramā ūdens kvalitātes riska izvērtēšanai, kas nozīmē, ka ūdeņu kvalitāti jākontrolē visā ūdens piegādes ķēdē no ūdens ieguves vietas (sateces baseina) līdz patērētājam. Pašlaik noteikumu projektā tiek pārņemta tikai daļa no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (turpmāk - direktīva 2020/2184), nosacījumi un darbības saistībā ar ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu riska novērtējumu nav ietvertas, netiek noteikts, kas ir ūdens ņemšanas vietas sateces baseins, kā to nosaka un novērtē risku. Uzskatām, ka noteikumu projektā jāietver pilns process dzeramā ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšanai un riska novērtēšanai. Uzskatām, ka nav lietderīgi nosacījumus, kas attiecas uz dzeramā ūdens riska novērtēšanu un monitoringu, izkliedēt dažādos tiesību aktos, jo, cita starpā, šāda izkliede palielinātu administratīvo slogu ūdens piegādātājam. Tāpēc lūdzam noteikumu projektu papildināt ar jaunu apakšnodaļu tālāk piedāvātajā redakcijā (apakšnodaļa pašlaik numurēta kā 4.1.1, un punkti kā 38.¹ utt., lai neizjauktu noteikumu projekta punktu numerāciju).

4.1.1 Dzeramā ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu riska novērtēšana                                                                                              38.¹ Dzeramā ūdens ņemšanas vietu sateces baseinus (turpmāk – sateces baseins) nosaka VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – LVĢMC), izmantojot vienotu metodiku sateces baseinu noteikšanai un atbilstoši tai veikto sateces baseinu kartēšanu.                                                                                                                                                                                        38.² Gan esošām, gan jaunām ūdens ņemšanas vietām sateces baseinu sākotnējo riska novērtējumu veic LVĢMC. LVĢMC nodrošina veikto riska novērtējumu pieejamību ūdens piegādātājiem un Veselības inspekcijai. Sateces baseinu riska novērtējuma pārskatīšanu un atjaunošanu, kā arī saskaņošanu ar LVĢMC nodrošina ūdens piegādātājs, kas izmanto attiecīgo dzeramā ūdens ieguves vietu.  38.³ Sateces baseinu riska novērtēšanā:                                                                                                                                                  38.³1. izmanto informāciju, kas ietverta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu izstrādātajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos, upju baseinu raksturojumā un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumā;                                        38.³2. izmanto valsts vides monitoringa datus un atbilstoši normatīvajiem aktiem par derīgo izrakteņu ieguves kārtību veiktās hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus;                                                                                                                                                     38.³3. ietver sateces baseinu raksturojumu, t.sk. informāciju par sateces baseina platību, tajā esošajām ūdens ņemšanas vietām, ap attiecīgo ūdens ņemšanas vietu noteiktajām aizsargjoslām, zemes lietošanas veidiem, noteci un pazemes ūdeņu krājumu papildināšanos. Informāciju par sateces baseinu platību un aizsargjoslām attēlo arī kā telpiskos datus;                                                38.³4. apraksta apdraudējumus un iespējamos bīstamos notikumus konkrētajā sateces baseinā un novērtē riskus, ko tie var radīt dzeramā ūdens kvalitātei, identificējot riskus, kas var izraisīt cilvēku veselību apdraudošu dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos; 38.³5. izvērtē gan ūdens piegādātāja, gan par valsts vides monitoringu un dzeramā ūdens auditmonitoringu atbildīgo iestāžu veiktā monitoringa rezultātus, t.s. atbilstoši šo noteikumu 38.⁴ punktam veiktā monitoringa rezultātus.                                                             38.⁴ Pamatojoties uz identificētajiem apdraudējumiem un bīstamajiem notikumiem, riska novērtējuma secinājumiem un ūdens piegādātāju sniegto informāciju, LVĢMC:                                                                                                                                                     38.⁴1. izvērtē nepieciešamību iekļaut papildu rādītājus ūdens piegādātāja veiktajā neapstrādātā ūdens monitoringā un informē par papildus novērojamo rādītāju sarakstu ūdens piegādātāju, iekļaujot šo informāciju attiecīgā sateces baseina riska novērtējumā;    38.⁴2.  izvērtē nepieciešamību iekļaut papildu rādītājus novērojumiem virszemes un pazemes ūdensobjektos, kuros atrodas sateces baseins vai ar kuriem tas ir saistīts, attiecīgi lemjot par grozījumu ierosināšanu Vides monitoringa programmā un pazemes un virszemes ūdeņu monitoringa plānā kārtējam gadam. Minētā monitoringa rezultāti ir publiski pieejami atbilstoši normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktajam.                                                                                                                                                                       38.⁵ Lemjot par 38.⁴ punktā minētajiem papildu rādītājiem monitoringam, LVĢMC izvērtē vismaz:                                                   38^.51. šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. daļā noteiktos rādītājus,                                                                                                             38.⁵2. pazemes ūdeņu piesārņotājus, kuri noteikti normatīvajos aktos par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem un kuriem noteikti vides kvalitātes normatīvi vai robežvērtības;                                                                                            38.⁵3. prioritārās vielas un citus piesārņotājus, kuri noteikti normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;                38.⁵4. upju baseinu apsaimniekošanas plānos noteiktos upju baseiniem specifiskos piesārņotājus;                                                          38.⁵5. citus piesārņotājus, kurus ir būtiski kontrolēt dzeramajā ūdenī konkrētajā sateces baseinā konstatēto apdraudējumu un iespējamo bīstamos notikumu dēļ;                                                                                                                                                              38.⁵6. dabā sastopamas vielas, kas varētu radīt apdraudējumu cilvēku veselībai, lietojot dzeramo ūdeni;                                                  38.⁵ 7. kontrolsarakstā iekļautās vielas un savienojumus.                                                                                                                            38.⁶ Ūdens piegādātājs, kas veic monitoringu sateces baseinos vai neapstrādātā ūdenī, vai arī atbilstoši šo noteikumu 38.⁴1. punktam, reizi gadā iesniedz veiktā monitoringa rezultātus LVĢMC.                                                                                                                        38.⁷ Atbilstoši 38.⁴ punktam veicamo papildus novērojamo rādītāju sarakstu LVĢMC pārskata, ja:                                                            38.⁷1. ir grozīti normatīvie akti, ar kuriem noteikti šo noteikumu 38.⁵ punktā minētie rādītāji;                                                             38.⁷2. ja šāda nepieciešamība konstatēta, pārskatot un atjaunojot sateces baseina riska novērtējumu;                                                   38.⁷3. ja šāda nepieciešamība konstatēta, izvērtējot ūdens piegādātāja sniegtos datus, t.sk., ja uz to norāda piesārņojuma izmaiņu tendences vai ir novērotas vielu, piesārņotāju vai citu rādītāju netipiskas koncentrācijas vai vērtības;                                               38.⁷4. ja tiek ierīkota jauna ūdens ņemšanas vieta.                                                                                                                               38.⁸ Ja sateces baseinu riska novērtējums liecina par nepieciešamību īstenot pasākumus risku mazināšanai, LVĢMC informē par to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības inspekciju. VARAM uzdod:                                                            38.⁸1. LVĢMC  - ietvert atbilstošus preventīvos un ietekmes samazināšanas pasākumus upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kā arī paredzēt atbilstošus novērojumus Vides monitoringa programmā;                                                                                                          38.⁸ 2. Valsts vides dienestam - pārskatīt atbilstošu A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, kā arī ņemt vērā sateces baseinu sākotnējā riska novērtējuma rezultātus, veicot ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un izsniedzot tehniskos noteikumus.                                                                                                                                        38.⁹ Ja sateces baseinu risku novērtējums liecina par nepieciešamību novērot noteiktu piesārņojošo vielu vai piesārņojuma rādītāju klātbūtni, koncentrācijas un to izmaiņu tendences neapstrādātā ūdenī vai dzeramajā ūdenī, Veselības inspekcija uzdod ūdens piegādātājam atbilstoši papildināt tā izveidoto dzeramā ūdens monitoringa programmu, kā arī izvērtē nepieciešamību papildināt auditmonitoringa programmu.                                                                                                                                                                      38.¹⁰ Ja sateces baseinu risku novērtējums liecina par nepieciešamību samazināt noteiktu piesārņojošo vielu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas dzeramajā ūdenī, Veselības inspekcija uzdod ūdens piegādātājam nodrošināt atbilstošu dzeramā ūdens apstrādi.      38.¹¹ Ja sateces baseinu risku novērtējums un ūdens piegādātāja veiktā monitoringa rezultāti liecina, ka sateces baseinā nepastāv apdraudējumi, riski un citi iepriekš paredzami apstākļi, kas dzeramā ūdens kvalitāti varētu pasliktināt tādā mērā, ka tas varētu radīt risku cilvēku veselībai, Veselības inspekcija atļauj ūdens piegādātājam pārskatīt dzeramā ūdens monitoringa programmu, izslēdzot no novērojumiem attiecīgos rādītājus vai arī samazinot attiecīgo rādītāju novērošanas biežumu un neietverot tos ūdens piegādes sistēmas riska novērtējumā. Iepriekšminētais neattiecas uz šo noteikumu 2.pielikuma 1.punktā uzskaitītajiem rādītājiem.                                  38.¹² Veselības inspekcija informē LVĢMC par ūdens piegādātājiem, kam piemērots šo noteikumu 38.¹¹ punkts. Veicot Vides monitoringa programmas pārskatīšanu, LVĢMC paredz attiecīgo rādītāju monitoringu ar virszemes vai pazemes ūdensobjektos, kuros atrodas attiecīgais sateces baseins.

Lūdzam koriģēt atsauci, jo normatīvais akts par sateces baseina riska novērtēšanu neeksistē, tāpēc uz tādu nevar atsaukties. Tāpat kā iepriekš lūdzam noteikumu projektā iekļaut attiecīgu sadaļu par ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšanu un riska novērtēšanu un, ja nepieciešams, šajā punktā iekļaut atsauci uz šo noteikumu punktiem vai sadaļu, kur būs aprakstīta sateces baseinu noteikšana. 

37.1. sateces baseinu, kur ir dzeramā ūdens ieguves vietas, riska novērtēšana un riska pārvaldība;

Vēršam uzmanību, ka šobrīd ūdens ņemšanas vietu sateces baseini nav noteikti. Pašlaik spēkā esošie Latvijas tiesību akti prasa dzeramā ūdens kvalitāti novērtēt tikai vietā, kur to saņem patērētājs, kā arī pazemes ūdensobjektos kopumā. Vairumā Latvijā noteikto pazemes ūdensobjektu ietilpst daudzas ūdens ņemšanas vietas, tāpēc ūdensobjektu teritorijas nevar pielīdzināt ūdens ņemšanas vietu sateces baseiniem. Sateces baseinu noteikšana un novērtēšana ūdens ieguves vietām atbilstoši Direktīvas 2020/2184 prasībām pašlaik nav īstenota. Tāpēc lūdzam noteikumu projektā iekļaut attiecīgu sadaļu par ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšanu un riska novērtēšanu un šajā punktā iekļaut atsauci uz punktu, kurā būs aprakstīta sateces baseinu noteikšana. Iepriekš minēto lūdzam ņemt vērā arī attiecībā noteikumu projekta 3.pielikuma 1., 2. un 5.punktu.

-

Sateces baseini ūdens ieguves vietās nav noteikti, līdz ar to piedāvātā veidne nevar tikt izmantota sateces baseinu raksturošanai. Līdzšinējie ES un Latvijas tiesību akti prasīja dzeramā ūdens kvalitāti novērtēt tikai vietā, kur to saņem patērētājs, kā arī pazemes ūdensobjektos kopumā. Sateces baseinu noteikšana un novērtēšana ūdens ieguves vietās, atbilstoši Direktīvas 2020/2184 prasībām, nav īstenota.

-

Lūdzam precizēt, kāda veida monitoringa programmu īstenojot Inspekcijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti ir tiesīgi apmeklēt jebkuru ūdens piegādātāju. Nepieciešams papildu izvērtējums par procesu un pilnvarojumu.

-

Ievērojot izteikto iebildumu par 4.pielikuma 2.tabulas d) piezīmi, lūdzam precizēt 69.punkta redakciju.

Ja kalendārā gada laikā radona, indikatīvās dozas (ID) vai tritija rādītāja vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 4. pielikuma 1. punktā, ir tiesības neīstenot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, par to informējot Inspekciju. 

Lūdzam noteikumu projektu papildināt ar jaunu 110. un 111. punktu piedāvātajā redakcijā. 
 

“110. Sateces baseinus nosaka ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim. Līdz brīdim, kamēr sateces baseins ir noteikts, bet ne ilgāk kā līdz 2026.gada 1.janvārim par sateces baseinu pieņem ap attiecīgo ūdens ņemšanas vietu noteikto ķīmisko aizsargjoslu visā tās platībā.

111. Sateces baseinu sākotnējo riska novērtējumu veic ne vēlāk kā līdz 2027. gada 12. jūlijam. Minēto riska novērtēšanu pārskata reizi sešos gados un vajadzības gadījumā atjaunina.”

Lūdzam precizēt 3.4.punkta otrā teikuma redakciju, jo nav skaidra tā būtība - iesakām svītrot pēdējo vārdu "naktī" vai pēdējo teikumu precizēt.

1. Rādītāju saraksts

1.1. A grupa (kārtējā monitoringa rādītāji)

1.1.1. Šādus rādītājus (A grupa) monitorē saskaņā ar šī pielikuma 2. punkta 1. tabulā norādītajiem monitoringa biežumiem:

1.1.1.1. Escherichia coli (E. coli), zarnu enterokoki, koliformas baktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, smarža, pH un elektrovadītspēja;

1.1.1.2. citi rādītāji, kuri identificēti monitoringa programmā šo noteikumu prasību izpildei, t.sk. saskaņā ar veikto sateces baseina un ūdensapgādes sistēmas veikto riska novērtējumu.

1.1.2. Šādus rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā: ūdens cietība, ūdenī izšķīdušie anjoni/katjoni: kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K);

1.1.3. Specifiskos norādītajos apstākļos, A grupas rādītājiem pievieno šādus rādītājus:

1.1.3.1. amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;

1.1.3.2. alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens apstrādes ķimikālijām.

1.1.4.  Escherichia coli (E. coli) un zarnu enterokoki tiek uzskatīti par “pamata rādītajiem”, un uz to monitoringa biežumu nevar attiecināt samazinājumu ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas dēļ. Tos vienmēr monitorē vismaz 2. punkta 1. tabulā noteiktajos biežumos.

1.2. B grupa (auditmonitoringa rādītāji)

1.2.1. Lai noteiktu atbilstību visām šo noteikumos noteiktajām rādītāju vērtībām, visus citus rādītājus, kurus neanalizē A grupā un kuri ir noteikti  šo noteikumu 1.pielikumā, monitorē vismaz tādos biežumos, kas noteikti šī pielikuma 2. punkta 1. tabulā, ja vien cits paraugu ņemšanas biežums nav noteikts, balstoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu. Inspekcija vai ūdens piegādātājs atbilstoši šo noteikumu 96. un 97. punktam papildus B grupas rādītājos (auditmonitoringā) var iekļaut arī A grupas rādītājus.

 

2. Paraugu ņemšanas biežumi

2.1. tabula Minimālais paraugu ņemšanas un analizēšanas biežums atbilstības monitoringam

N.p.k.	Ūdens apjoms, kuru diennaktī piegādā vai saražo piegādes zonā (Sk. 1. un 2. piezīmi) m3		A grupas rādītāja paraugu skaits gadā	B grupas rādītāja paraugu skaits gadā
1.		<10	> 0 (Sk. 4. piezīmi)	> 0 (Sk. 4. piezīmi)
2.	≥ 10	≤ 100	2	1 (Sk. 5. piezīmi)
3.	> 100	≤ 1 000	4	1
4.	> 1 000	≤ 10 000	4 par pirmajiem 1 000 m3 ūdens diennaktī + 3 uz katriem papildu 1 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)	1 par pirmajiem 1 000 m3 ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 4 500 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)
5.	> 10 000	≤ 100 000		3 par pirmajiem 10 000 m3 ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 10 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)
6.	> 100 000			12 par pirmajiem 100 000 m3 ūdens diennaktī +1 uz katriem papildu 25 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)

1. piezīme.

Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdens ieguves vietām iegūst dzeramo ūdeni un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

2. piezīme.

Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

3. piezīme.

Norādīto biežumu rēķina šādi:, piem., 4 300 m³ ūdens diennaktī = 16 paraugi A grupas rādītājiem (četri par pirmajiem 1 000 m³ ūdens diennaktī + 12 par papildu 3 300 m³ ūdens diennaktī).

4. piezīme.

Ūdens piegādātājiem, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 4.5. apakšpunktu, Inspekcija nosaka minimālo paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz A un B grupas rādītājiem, ar noteikumu, ka pamata rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā.

5. piezīme.

Inspekcija var samazināt paraugu ņemšanas biežumu, ar noteikumu, ka visi šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie rādītāji un  saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 2.punktu noteiktie papildu rādītāji tiek monitorēti vismaz vienu reizi sešos gados, un tiek monitorēti kā gadījumos, kad jauna ūdens ieguves vieta tiek integrēta ūdensapgādes sistēmā vai maina ūdens piegādes sistēmu, kā rezultātā tiek sagaidīta iespējami negatīva ietekme uz ūdens kvalitāti.

 

3. Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti

3.1. Paraugu ņemšanas punktus nosaka atbilstoši šo noteikumu 11. punktā noteiktajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo rādītāju mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos paraugus attiecībā uz noteiktiem rādītajiem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai apstrādes iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.

3.2. Paraugu ņemšanas atbilstības vieta atbilst šādām prasībām:

3.2.1. atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem rādītājiem, it īpaši varu, svinu, un niķeli, ņem no patērētāju krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbadienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Parauga ņēmējs var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, piemēram, patērētāju vidējo nedēļas devu, ar noteikumu, ka tas nerada mazāku neatbilstību skaitu piegādes zonas līmenī kā lietojot nejauša darbadienas laika metodi;

3.2.2. mikrobioloģisko rādītāju atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.

3.3. Paraugus Legionella analīzēm ēkas iekšējā ūdensvadā ņem vietās, kur ir Legionella izplatīšanās risks un/vai kur ir sistēmiska pakļautība Legionella iedarbībai. Institūts BIOR izstrādā vadlīnijas attiecībā uz paraugu ņemšanu Legionella analīzēm.

3.4. Paraugu ņemšanai sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no patērētāja krāna, ievēro ISO 5667-5. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem rādītājiem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar EN ISO 19458 (paraugu ņemšanas nolūks A).

Attiecībā uz 3.pielikuma 1., 2. un 5. punktu vēršam uzmanību, ka šobrīd sateces baseini nav noteikti. Līdzšinējie ES un Latvijas tiesību akti prasīja dzeramā ūdens kvalitāti novērtēt tikai vietā, kur to saņem patērētājs, kā arī pazemes ūdensobjektos kopumā. Sateces baseinu noteikšana un novērtēšana ūdens ieguves vietās, atbilstoši Direktīvas 2020/2184 prasībām, nav īstenota.

-

Lūdzam precizēt 4.pielikuma 2.tabulas d) piezīmi, papildinot arī ar indikatīvās dozas (ID) un tritija rādītāja novērtēšanu jauniem ūdens ieguves avotiem, ievērojot, ka praksē ir konstatēta situācija ar indikatīvās dozas (ID) rādītāja neatbilstību. Līdzvērtīgas prasības attiecībā uz indikatīvās dozas un tritija rādītāja novērtēšanu ir noteiktas Zemkopības ministrijas izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projekta "Pārtikas uzņēmumā izmantojamā dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (ID 22-TA-186).

Lūdzam precizēt 3.atsauces redakciju par standartiem LVS EN ISO 11929, ko veido atsevišķi publicētas daļas, traktējamas kā atsevišķi standarti, kā arī LVS EN ISO 11929 nosaukumu.

1. Nosakāmie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī

Nr.p.k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība1	Piezīmes
1.1.	radons	100 Bq/l
1.2.	tritijs	100 Bq/l	Ja tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi.
1.3.	indikatīvā doza (ID)2	0,10 mSv/gadā	Indikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja: 1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l; 2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1,0 Bq/l.

Piezīmes.

¹ Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.

² Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas dēļ, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.

 

2. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu noteikšanai

N.p.k.	Gada vidējais diennaktī piegādātā vai pildītā ūdens daudzums piegādes zonā a, b (m3)	Paraugu skaits c, d, e gadā
2.1.	Ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā un ko pilda cisternās vai piegādā pārtikas uzņēmumiem:
2.1.1.	līdz 100	1
2.1.2.	101–1000	1
2.1.3.	1001–10 000	1 + 1 no katriem 3300 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.1.4.	10 001–100 000	3 + 1 no katriem 10 000 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.1.5.	vairāk par 100 000	10 + 1 no katriem 25 000 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.2.	pudelēs vai citos traukos pildītam dzeramajam ūdenim, kas paredzēts tirdzniecībai	1

Piezīmes.

^a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram līdzīgu.

^b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.

^c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.

^d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona rādītāja kontroli.

^e Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.

 

3. Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes:

3.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana:

3.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās beta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo beta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo beta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība;

3.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1,0 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā;

3.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1,0 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka Inspekcija sadarbībā ar Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem;

3.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā;

3.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana:

3.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv, un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība:

kur:

C_i(nov)– radionuklīda i novērotā koncentrācija;

C_i(atv) – radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikuma 3.2.2. apakšpunktā;

n – konstatēto radionuklīdu skaits.

3.2.2. radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī:

N.p.k.	Radionuklīda izcelsme	Radionuklīds1	Atvasinātā koncentrācija
3.2.2.1.	dabiska	U-2382	3,0 Bq/l
3.2.2.2.	dabiska	U-2342	2,8 Bq/l
3.2.2.3.	dabiska	Ra-226	0,5 Bq/l
3.2.2.4.	dabiska	Ra-228	0,2 Bq/l
3.2.2.5.	dabiska	Pb-210	0,2 Bq/l
3.2.2.6.	dabiska	Po-210	0,1 Bq/l
3.2.2.7.	mākslīga	C-14	240 Bq/l
3.2.2.8.	mākslīga	Sr-90	4,9 Bq/l
3.2.2.9.	mākslīga	Pu-239/Pu-240	0,6 Bq/l
3.2.2.10.	mākslīga	Am-241	0,7 Bq/l
3.2.2.11.	mākslīga	Co-60	40 Bq/l
3.2.2.12.	mākslīga	Cs-134	7,2 Bq/l
3.2.2.13.	mākslīga	Cs-137	11 Bq/l
3.2.2.14.	mākslīga	I-131	6,2 Bq/l

 

3.3. veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes

Nr.p.k.	Rādītāji un radionuklīdi	Jutības robeža 3, 4	Piezīmes
3.3.1.	tritijs	10 Bq/l	Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l.
3.3.2.	radons	10 Bq/l	Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l.
3.3.3.	kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte	0,04 Bq/l	Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 0,1 Bq/l.
3.3.4.	kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte	0,4 Bq/l	Kopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 1,0 Bq/l.
3.3.5.	U-238	0,02 Bq/l
3.3.6.	U-234	0,02 Bq/l
3.3.7.	Ra-226	0,04 Bq/l
3.3.8.	Ra-228	0,02 Bq/l	Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē mazu ticamību tam, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriem. Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude.
3.3.9.	Pb-210	0,02 Bq/l
3.3.10.	Po-210	0,01 Bq/l
3.3.11.	C-14	20 Bq/l
3.3.12.	Sr-90	0,4 Bq/l
3.3.13.	Pu-239/Pu-240	0,04 Bq/l
3.3.14.	Am-241	0,06 Bq/l
3.3.15.	Co-60	0,5 Bq/l
3.3.16.	Cs-134	0,5 Bq/l
3.3.17.	Cs-137	0,5 Bq/l
3.3.18.	I-131	0,5 Bq/l

Piezīmes.

¹ Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.

² Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.

³ Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartiem LVS EN ISO 11929 “Raksturīgo robežu noteikšana (lēmuma sliekšņvērtība, noteikšanas robeža un ticamības intervāla ierobežojumi) jonizējošā starojuma mērījumiem. Pamatprincipi un pielietojums”.

⁴ Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96.

Lūdzam mērķa aprakstā iekļaut atsauci arī uz ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšanu un to riska novērtēšanu. 

1. Pārņemt nacionālajos tiesību aktos tās direktīvas 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti prasības, kuru pārņemšanai saskaņā starpinstitūciju vienošanos normatīvo aktu izstrādā Veselības ministrija, kā arī prasības par ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšanu un riska novērtēšanu, par kuru pārņemšanu saskaņā ar starpinstitūciju vienošanos atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

Lūdzam iekļaut šajā noteikumu projektā VARAM izstrādāto sadaļu par ūdens ieguves vietu sateces baseinu noteikšanu un sateces baseinu riska novērtēšanu un atbilstoši izteikt citā redakcijā anotācijas 1.3. sadaļas 5.1.1. punktu. 

5.1.1. Sateces baseinu riska novērtējums. Saskaņā ar PVO vadlīnijām un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu jāveic to apdraudējumu identificēšana, kuri saistīti ar sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas (“dzeramā ūdens sateces baseinu, kur ir ūdens ieguves vietas, riska novērtēšana un riska pārvaldība”). Attiecīgo noteikumu sadaļu ir sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Sadaļa paredz, ka sākotnēji ūdens ņemšanas vietu sateces baseinus nosaka un to iskus novērtē VSIA "Latvijas Vides', ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kas nodrošina veikto riska novērtējumu pieejamību ūdens piegādātājiem un Veselības inspekcijai. Sateces baseinu riska novērtējuma pārskatīšanu un atjaunošanu, kā arī saskaņošanu ar LVĢMC nodrošina ūdens piegādātājs, kas izmanto attiecīgo dzeramā ūdens ieguves vietu. Noteikumi nosaka informāciju, kas izmantojama ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu riska novērtēšanā, kā arī datus, kas izmantojami, lai novērtētu nepieciešamību pārskatīt ūdens piegādātāja un LVĢMC veiktā monitoringa programmas. Sadaļa nosaka iesaistīto komptetento iestāžu (LVĢMC, VARAM, VI) rīcību gadījumā, ja sateces baseinu riska novērtējums liecina par nepieciešamību īstenot pasākumus risku mazināšanai, kā arī nosacījumus, kad uz ūdens ņemšanas vietas sateces baseina riska novērtējuma pamata Veselības inspekcija var atļaut ūdens piegādātājam pārskatīt dzeramā ūdens monitoringa programmu, izslēdzot no novērojumiem attiecīgos rādītājus vai arī samazinot attiecīgo rādītāju novērošanas biežumu.

Lūdzam papildināt šo sadaļu ar datiem par finansējumu, kas nepieciešams LVĢMC noteikumu projektā paredzētā monitoinga veikšanai ik gadu, kā arī ar ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšanu un to iska novērtēšanu saistītajiem darbiem. Ņemot vērā minēto darbu plānojumu laikā, 2024. gadā nepieciešamais papildu finansējums ir 233 136 EUR, 2025.gadā - 290 367 EUR, 2026.gadā  - 718 417 EU, pēc tam ik gadu 459 299 EUR. Detalizētu informāciju VARAM iesniegs VM kā atsevišķu failu tālākā noteikumu pojekta saskaņošanas gaitā. 

-

Lūdzu koriģēt informāciju par Diretkīvas 2020/2184 7.panta 4. punkta un 8. panta pārņemšanu, kā arī iekļaut attiecīgās normas pārņemošos punktus noteikumu pojektā atbilstoši VARAM izteiktajiem iebildumiem. 

-

Lūdzu papildināt anotācijas 7.4. sadaļas 4. punktu ar informāciju par to, ka LVĢMC būs jāveic papildu monitoings, kā arī jāveic ūdens ņemšanas vietu sateces baseinu noteikšana un to riska novērtēšana. 

-