Atzinums

Lūdzam papildināt likumprojektu ar personu loku, kam Oficiālā elektroniskā adrese ir lietojama obligāti. Azsardzības ministrijas pamatojumi likumprojekta anotācijā ir attiecināmi ne tikai uz aizsardzības sektoru, bet uz visu publisko pārvaldi, jo saziņa ar privātpersonām ārpus Oficiālās elektroniskās adreses ir dārga ne tikai Aizsardzības ministrijai, bet jebkurai publiskās pārvaldes institūcijai, kurai turklāt nav izvēles iespēju privātpersonai nesūtīt tās pieprasīto korespondenci.
Tā kā tieši Aizsardzības ministrija ir atbildīga par kiberdrošību, LPS ieskatā ir nepieņemami, ka eksistējot Oficiālajai elektroniskajai adresei, milzums publiskās pārvades dokumentu tiek sūtīti uz privātpersonu e-pastiem, ja šī persona ir izteikusi tādu vēlmi. Jau tikai strādājot pie Oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas tika konstatēts, ka dokumentu sūtīšana, izmantojot -pastus, nav uzskatāma par drošu.  ņemot vērā arī Valsts kontroles revīzijā "Vai valstī tiek nodrošināta efektīva oficiālās elektroniskās adreses lietošana?" ( https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-tiek-nodrosinata-efektiva-oficialas-elektroniskas-adreses-lietosana ) secināto, LPS lūdz nodrošināt, ka visām fiziskajām personāms ar digitālajām prasmēm ir obligāt jālieto Oficiālā elektroniskā adrese, savukārt attiecībā uz personām, kurām nav digitālo prasmju, tiek nodrošināts centralizēts risinājums, šo personu sasniedzamībā, tai skaitā sasniedzamība krīzes un ārkārtas situāciju laikā.

Tā kā valsts amatpersonas jau gadiem ilgi obligātā kārtā lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, LPS ieskatā nav nekāda veida argumentu, lai valsts amatpersonām nenoteiktu obligātu arī Oficiālās elektroniskās adreses lietojumu. LPS ieskatā publiskās pārvaldes darbiniekiem, kas neviec fizisku darbu, būtu jāpiemīt digitālajām pamatprasmēm, kas nepieciešamas Oficiālās elektroniskās adreses lietojumam. Arī tās fiziskās personas, kuras obligāti un gadiem ilgi lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniksās dekarēšanas sistēmu, LPS ieskatā ir ar pietiekamām digitālajām prasmēm. Jebkurā gadījumā- LPS ieskatā valsts prasībām sazināties ar to elektroniski būtu jābūt identiskām attiecībā uz fiziskajām personām. Nav pieļaujama situācija, piemēram, kad Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma fiziskajai personai ir jālieto obligāti, bet Oficiālo elektronisko adresi tā pati fiziskā persona var atļauties nelietot.

Tāpat LPS ieskatā, ja likumā tiek noteikts obligāts pienākums lietot oficiālo elektronisko adresi, tad tā ir aktivizējama automātiski, nevis tiek gaidīts, kad tiesību subjekts izpildīs tam uzlikto pienākumu. Turklāt apstākļos, kad ir iespējams automatizēti aktivizēt oficiālo elektronisko adresi, ir nepieņemami uzlikt papildus pienākumu to aktivizēt privātpersonai.

LPS ieskatā nav pieļaujams, ka juridiskajām personām nav obligāta Oficiālās elektroniskās adreses lietošana vēl līdz pat 2023.gada 1.janvārim, lai arī visas juridiskās personas jau gadiem ilgi lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, turklāt pandēmija papildus pierādīja juridisko personu elektroniskās prasmes
 

Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 4., 5., 6., 7. punktu šādā redakcijā:

"4) karavīram;
  5) zemessargam;
  6) Nacionālo bruņoto spēku civilajam darbiniekam;
  7) Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, nodarbinātajiem.
8) valsts amatpersonai;
9) publiskās pārvaldes darbiniekam, kurš neveic fizisku darbu;
10) fiziskai un juridiskai personai, kurai obligāti jālieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu;
11) fiziskai personai, kura brīvprātīgi lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, brīvprātīgās lietošanas laikā;
12) ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas nostiprinājušas savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā;
13) ārvalstu fiziskajām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu Latvijā;
14) Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš Iedzīvotāju reģistrā norādījis dzīvesvietu ārvalstīs vai deklarējis papildus adresi ārvalstīs;
15) Latvijas pilsonim vai nepilsonim, izņemot personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē (nav nepieciešamās prasmes vai nav pieejami interneta pakalpojumi).”
          
“Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu  šādā redakcijā:
“Papildināt likuma 7.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:
          “(4) Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību kādā oficiālās elektroniskās adreses sistēmas pārzinis reģistrē šā likuma 5.panta pirmās daļas 15.punktā minētās personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē, kā arī nosaka kārtību kādā krīzes vai izņēmuma stāvokļa laikā tiek nodrošināta šo personu apziņošana un informācijas piegāde.”

“Papildināt likuma 15.pantu ar šādu jaunu Oficiālās elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārziņa pienākumu:
“12) nodrošina krīzes vai izņēmuma stāvokļa laikā šā likuma 5.panta pirmās daļas 15.punktā minēto personu, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē, apziņošanu.”

 papildināt ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“Izteikt likuma 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem tiesību subjektiem oficiālā elektroniskā adrese tiek izveidota un oficiālās elektroniskās adreses konts tiek aktivizēts automātiski.”

"Izslēgt likuma 7.panta otro daļu.”

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“Izteikt likuma Pārejas noteikumu 3.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Reģistros reģistrēts tiesību subjekts oficiālās elektroniskās adreses kontu aktivizē no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim un šā likuma 5.panta pirmo daļu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.”


Papildināt Pārejas noteikumus ar jauniem punktu šādā redakcijā:
"6.Likuma 5.panta pirmās daļas 8.punkts stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, 9., 10., 11. punkts - 2022.gada 1.jūlijā, 12., 13., 14.punkts- 2023.gada 1.janvārī, 15.punkts- 2024.gada 1.janvārī.
7. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2022.gada 1.jūlijam izdod šī likuma 7. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus."
 

Tā kā ir konstatēts, ka prettiesiski Oficiālās elektroniskās adreses sistēmā ir ieprogrammēta sekmīgi šajā sistēmā iesūtītu dokumentu automātiska un neatgriezeniska dzēšana, ja adresāts dokumentu noteiktā termiņā neizgūst vai noraida dokumenta saņemšanu,  un tā kā saskaņošanas sanāksmē VARAM lūdza tehniskos jautājumus risināt atsevišķi, piekrītam, ka sekojošais iepriekš izteiktais iebildums: papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“Papildināt likuma 14.panta otro daļu ar jauniem teikumiem šādā redakcijā:
"Oficiālajā elektroniskajā adresē sekmīgi iesūtītos dokumentus adresāts nevar nepieņemt, tos noraidot. Oficiālajā elektroniskajā adresē sekmīgi iesūtīto dokumentu glabāšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 5 gadiem kopš to iesūtīšanas, ja vien dokumentu saņēmējs tos pēc izgūšanas neizdzēš."
Varētu tikt aizstāts ar Ministru kabineta protokoluzdevumu zemāk norādītajā redakcijā.

 LPS ieskatā  tā ir obligāta prasība, ka Oficiālās elektroniskās sistēmas pārzinim ir jānodrošina sekmīgi iesūtīto dokumentu garantēta piegāde adresātam, nepieļaujot dokumentu, kurus adresāts nav izguvis, dzēšanu vai noraidīšanu. Tieši dokumentu garantētas piegādes mērķis tika izvirzīts brīdī, kad valsts izlēma izveidot Oficiālo elektronisko adresi, turklāt tērējot būtiskus resursus, tas ir noteikts arī oficiālās elektroniskās adreses izveides koncepcijā, ko apstiprināja Ministru kabinets.
 

Jauns punkts:
"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt nepieciešamās darbības nodrošinot, ka Oficiālajā elektroniskajā adresē sekmīgi iesūtītos dokumentus adresāts nevar nepieņemt, tos noraidot, kā arī Oficiālajā elektroniskajā adresē sekmīgi iesūtītos dokumentus sistēmas pārzinis nevar automatizēti dzēst, kā arī ir jānodrošina dokumentu glabāšanas termiņš ne mazāks par  5 gadiem kopš to iesūtīšanas, ja vien dokumentu saņēmējs tos pēc izgūšanas neizdzēš."

Nav pamatoti noteikt tik garu 4.Ministru kabineta protokolluzdevuma projekta izpildes termiņu tikai Ministru kabineta noteikumu projekta iesniegšanai Ministru kabinetā. LPS ieskatā šāds termiņš varētu tikt noteikts tikai attiecībā uz laiku, kad visām fiziskajām personām Oficiālās elektroniskās adreses lietošana tiek noteikta kā obligāta, izņemot tās fiziskās personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē. Tādejādi dodot vai nu  fiziskajām personām pietiekamu laiku pieteikt sevi kā neaktīvu e-vidē vai arī pieteikamu laiku sistēmas pārzinim reģistrēt šādas personas, kurām oficiālās elektroniskās adreses lietojums nebūs obligāts.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un līdz 2026.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas nosaka kritērijus un kārtību kādā oficiālās elektroniskās adreses sistēmas pārzinis reģistrē tās personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē, kā arī kārtību, kādā krīzes vai izņēmuma stāvokļa laikā tiek nodrošināta šo personu apziņošana un informācijas piegāde.

LPS nav konceptuālu iebildumu pret Ministru kabineta protokollēmuma projekta 3.punktu, tomēr ja tiek pieņemts lēmums uz Saeimu virzīt 2 grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā: Aizsardzības ministrijas sagatavotos un pēc tam- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, tad lūdzam 3. punktā noteikt termiņu - ne vēlāk kā līdz 2021.gada 1.novembrim, kā arī papildināt  ar lēmumu- iestrādājot LPS izteiktos iebildumus pēc būtības.

Uzsveram, ka pēc būtības LPS šos iebildumusjau izteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2019.gada 16.maija Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajam likumprojektam  "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" VSS-434, tomēr pēc vairākām saskaņošanas sanāksmēm, LPS neizprotamu iemeslu dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šā gada 3.jūnijā šo likumprojektu atsauca vispār.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un līdz 2021.gada 1.novembirm iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā  grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā, likumprojektā iestrādājot Latvijas Pašvaldību savienības izteiktos iebildumus pēc būtības.