Atzinums

Joprojām nav skaidrs kurš, kā  un kur veiks krasta kāpu aizsargjoslas robežu noteikšanu. Jau apspriežot iepriekšējo MK noteikumu versiju, tika uzsvērts, ka:
“Nesamērīga prasība pašvaldībām, jo īpaši galvaspilsētai, ik 6 gadus grozīt teritorijas plānojumu.
Neapšaubāmi, ka notiekot krasta erozijai ir nepieciešams koriģēt aizsargjoslas robežu, taču tādā gadījumā ir jāpiedāvā citi juridiskie mehānismi, kā šāda aizsargjosla koriģējama, jo normatīvie akti plānošanas jomā šobrīd neparedz tādu plānošanas procedūru, kuras ietvaros tiek grozīta tikai specifiski viena aizsargjosla. Tāpat nav skaidrs kā šādā gadījumā notiktu plānojuma grozījumu publiskā apspriešana, jo nepastāv ierobežojumi tam, ko publiskās apspriešanas laikā var ierosināt iedzīvotāji un citi interesenti.
Ja valsts līmenī ir svarīgi šādu procesu organizēt, tādā gadījumā to nepieciešams noteikt, kā, piemēram, valsts nozīmes interešu objektu, kura robežas bez publiskās apspriešanas, balstoties uz speciālistu vērtējumu un saskaņojot ar iesaistītajām pašvaldībām apstiprina Ministru kabinets un tādā gadījumā, pašvaldības to ņem vērā un ievēro plānošanas procesā, kā augstāka juridiskā spēka normu”. Vārdi “teritorijas plānojums” no Noteikumu projekta jaunākās versijas ir izņemti, bet problēma ir palikusi neatrisināta.

Ņemot vērā iepriekš minēto izsakām priekšlikumu izteikt 5.punktu šādā redakcijā:
“5. Krasta kāpu aizsargjoslas platumu ilglaicīgas krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku. Minētajās vietās izvērtē esošo situāciju dabā ne retāk kā reizi 6 gados un, ja nepieciešams, izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu vai izdarot grozījumu pašvaldības teritorijas plānojumā, nosaka jaunas krasta kāpu aizsargjoslas robežas.”
 

-